RGAS TEHNISK UNIVERSITTE

Transporta un manzinbu fakultte

Autotransporta institts


Studiju projekts

Audi A4 (B6) 2.0i

Studiju priekmet
Automobiu teorija








Izstrdja: A.Ozoli


Rg, 2013.


2

SATURS
MOTORA RJ TRUMA JAUDAS UN GRIEZES MOMENTA RAKSTURLKNES 3
AUTOMOBIA KINEMTISKIE TRUMI 4
VILCES BILANCE 5
JAUDU BILANCE 7
POTENCILO TRUMU RAKSTURLKNE 9
PILNB NOSLOGOTA AUTOMOBIA PATRINJUMI AR PILNU DEGVIELAS PADEVI 10
IESKRIEANS AR MAKSIMLO INTENSITTI UZ HORIZONTLA ASFALTA 12
AUTOMOBIA VILCES SPKS ATKARB NO TRUMA VISOS PRNESUMOS 14
APSTANS CE 15
BREMU SPKA OPTIMLAIS SADALJUMS PA ASM 16
AUTOMOBIA BREMZANAS SPKS NO MOTORA UZ RITEIEM 17
MOT. RJS PATNJ DEGV. PATRIA UN STUNDAS DEGV. PATRIA RAKSTURLKNES 18
MOTORA DEGVIELAS PATRIA KARTE 19
MOTORA LIETDERBAS KOEFICIENTS ATKARB NO AUTOMOBIA TRUMA 20
AUTOMOBIA DEGVIELAS PATRI L/100KM 21
AUTOMOBIA PRVIETOANAI NEPIECIEAMA ENERIJA 23
IZMANTOT LITERATRA 25




3
Motora rj truma jaudas un griezes momenta
raksturlknes

Motora momenta vrtbas tika nolastas no raotja uzdots raksturlknes. Motora jaudas
raksturlkne tika aprinta no momenta lknes.


Izmantots formulas:
1. Leiskais trums: = *n/30 [rad/s]
2. Jauda: N= M* [kW]
Secinjumi: Maksimlais griezes moments ir 195 Nm. Maksimlais griezes moments tiek attstts
pie 3300 apgr./min. Maksimlo jaudas vrtbu motors sasniedz pie 5700 apgr./min. un t ir 96 kW.
Apgrizieniem pieaugot virs 5700 apgr./min. jauda samazins.

0
50
100
150
200
250
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 1000 2000 3000 4000 5000 6000 7000
M

(
N
m
)

N

(
k
W
)

n (apgr./min)
Motora jauda
Jauda
Griezes
moments


4
Automobia kinemtiskie trumi

Kinemtisko trumu aprinu uzsk izmantojot riepas marjuma datus. Pc datu ievadanas
riepas kalkulator nosaka riepas eometrisko diametru, pc tam aprina kinemtisko rdiusu.
Kinemtiskos trumus aprina, emot vr prnesumkrbas prnesumskaitus.




Izmantots formulas:
1. Kinemtiskais rdiuss:
rk = (D
eom
/2)*0,98/1000 [m]
2. Transmisijas kopjais prnesumskaitlis:

, kur
i
k
prnesuma skaitlis prnesumam
i
o
transmisijas prnesuma skaitlis
3. Kinemtiskais trums:
v= *r
k
/i
T
[km/h], kur
- motora leiskais trums
I
T
transmisijas prnesuma skaitlis
Secinjumi: Automobilis teortiski var sasniegt 257 km/h lielu trumu.
0
50
100
150
200
250
300
0 1000 2000 3000 4000 5000 6000 7000
V (km/h)
n (apgr./min)
Kinemtiskie trumi
1. prn
2. prn
3. prn
4. prn
5. prn


5
Vilces bilance

Vilces bilanc tiek apskatts vilces spks katr prnesum un pretestbas spki, kas darbojas uz
automobili atkarb no braukanas truma un cea apstkiem.

Izmantots formulas:

Vilces spks:

[]

Jaudas ierobeojuma lkne:
F
Ne
=

[N]

Gaisa pretestbas spks:

[]
[]

[]

Rites pretestbas koeficents atkarb no cea seguma:


Rites pretestbas spks:

[]

Kpuma pretestbas spks:

Cea pretestbas spks:

( )

Saeres spks:

[]
Secinjumi: Maksimlais automobia trums nosakms tad, kad cea pretestbas spks ir viends ar
automobia maksimlo vilces spku. Automobia maksimlais trums pa asfaltbetona segumu ir
var 205 km/h. Maksimlais trums neatbilst kinemtiskajiem automobia trumiem.


6

0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
10000
0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200 220 240 260
P (N)
V (km/h)
Vilces bilance
Pv 1.prn
Pv 2.prn
Pv 3.prn
Pv 4.prn
Pv 5.prn
Gaisa pret (Pg)
Cea pret. Asfalts(Pasf+Pg)
Cea pret. Ledus(Pled+Pg)
Cea pret. Bruis(Pbru+Pg)
Cea pret. max kp.ar 2.prn(Pg+Pasf+Pa)
Saeres sp.(Asfalts)
Saeres sp. (Ledus)
Saeres sp. (Mitra grunts)
10% kpums
20% kpums
40% kpums
70% kpums
100% kpums
Pmax(lietder.)
Vmax (asfalts)


7
Jaudu bilance

Jaudas bilanc tiek pardta motora jauda, jauda uz riteiem pie visiem prnesumiem un
pretestbas spku jauda atkarb no truma.

Jauda tiek rinta pc sakarbas:

[]

Jauda uz riteiem:

Secinjumi: Automobilim motora efektv maksiml jauda ir Ne=96 kW pie ne=5700 apgr./min,
bet aprint maksiml jauda uz riteiem ir Nr=93.2 kW pie ne=5700 apgr./min.
Braucot pa sausu asfaltbetona segumu un sasniedzot V=205 km/h, summr pretestbas
jauda ir vienda ar automobia maksimlo attstto jaudu uz riteiem, kas nozm, ka automobilis
sasniedzis maksimlo trumu. Automobilim braucot pa attiecgo segumu, maksimlo trumu
ierobeo summr pretestbas jauda, kas jprvar.


8

0
20
40
60
80
100
120
0 50 100 150 200 250 300
N (kW)
V (km/h)
Jaudu bilance
Ne (1.prn)
Ne (2.prn)
Ne (3.prn)
Ne (4.prn)
Ne (5.prn)
Nr (1.prn)
Nr (2.prn)
Nr (3.prn)
Nr (4.prn)
Nr (5.prn)
Ng
Ng+Nrites (Asfalts)
Ng+Nrites (Ledus)
Ng+Nrites (Bruis)
Kpuma jauda
Vmax (asfalts)
Vmax (ledus)
Vmax (bruis)
Vmax (kpums ar 2.prn)


9
Potencilo trumu raksturlkne

Grafik tiek pardta truma izmaia atkarb no cea pretestbas koeficienta. Par pamatu
tiek emtas vilces spka un gaisa pretestbas spka vrtbas, kas aprintas vilces bilanc. Saeres
ierobeojumi tiek rinti aizstjot formul vilces spku ar saeres spku.
Izmantots formulas:
Cea pretestbas koeficents:

Cea pretestbas koeficents atkarb no saeres:

Secinjumi: Ja tiek izmantots zemks prnesums, tad automobilim ir iespjams prvart lielku
cea pretestbu. Attiecgi izmantojot augstku prnesumu, automobilis var prvart mazku cea
pretestbu.
0
200
400
600
800
1000
1200
0.000
0.100
0.200
0.300
0.400
0.500
0.600
0 50 100 150 200 250 300
N
V (km/h)
1. prn
2. prn
3. prn
4. prn
5. prn
Sa.ierobe. (Asfalts)
Sa.ierobe. (Ledus)
Sa. ierobe. (Bruis)
Vmax (asfalts)
Vmax (ledus)
Vmax (bruis)
Vmax (kpums ar 2.prn)


10
Pilnb noslogota automobia patrinjumi ar pilnu
degvielas padevi

Tiek apskatti maksimli iespjamie patrinjumi uz sausa horizontla asfalta atkarb no
izvlt prnesuma. Grafik pardtas tikai pozitvs patrinjuma vtbas.
Maksimlais patrinjums:

[]

Reakcija uz dzenoo asi:

( )

Saeres spks:

2

0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
3.00
0 50 100 150 200
a (m/s
2
)
V (km/h)
Automobia patrinjumi
1. prn
2. prn
3. prn
4. prn
5. prn


11

Secinjumi: Vislielk patrinjuma vrtba sasniedzama ar zemko prnesumu. emot vr to, ka
cea pretestb strauji pieaug, pieaugot kustbas trumam, maksimls patrinjuma vrtbas
samazins trumam palielinoties.

0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
0.0 5.0 10.0 15.0
P
s
a

.
p
r
i
e
k

.
t
i
l
t
s


Pv (N)
I
t
F=f(i)
Max Pv pie v=const
Max Pv pie a=max
Sauss asfalts
Slidens ledus
Sauss bruis


12
Ieskrieans ar maksimlo intensitti uz horizontla
asfalta

Tiek rints ieskrieans ce, trums un laiks uz sausa horizontla asfalta. Tiek pieemts,
ka prnesumu prslganas laiks t
p
= 0.8s, motora apgriezieni, uzskot ieskrieanos, ir viendi ar
brvgaitas apgriezieniem.
truma kritums prslgans laik:

Laiks:

[]

Ce:

trums pc prslgans:


0
50
100
150
200
0 500 1000 1500 2000 2500
V (km/h)
s (m)
V=f(s)
V=f(s)


13


Secinjumi: Automobilis var ieskrieties ldz 100 km/h 16 sekunds, kurs veic ~260m. Prsldzot
prnesumus tiek patrts laiks. Prslgans laiks ietekm ieskrieans laiku. Lai automobilis
patrintos ldz maksimlajam trumam, tam vajadzgs ~2,8 km gar cea posms un tas to var veikt
~80 sekunds.

0
50
100
150
200
0 10 20 30 40 50 60 70
V (km/h)
t (s)
V=f(t)
V=f(t)
0
10
20
30
40
50
60
70
0 500 1000 1500 2000 2500
t (s)
s (m)

t=f(s)
t=f(s)


14
Automobia vilces spks atkarb no truma visos
prnesumos

Vispirms sastda viendojumu sistmu, tad izvlas rua rdiusu, garumu un materilu. Aprina
motora un riteu inerci. Lai patrinjums uz stenda btu ldzgs patrinjumam uz cea,
viendojumu sistm ievieto vienu zinmo vrtbu un aprina matricu. Pc tam ar Goal seek
piemekl tdus rua parametrus, lai rua inerce atbilstu patrinjumam uz cea. Excel izdod
nezinmos lielumus: .
Viendojuma sistma:

(

)






Secinjumi: Automobilim patrinoties motora griezes moments tiek izmantots rotjoo detau
iegrieanai, tpc moments uz riteiem strauji patrinoties ir krietni mazks nek braucot ar
konstantu trumu. Pie lielkiem trumiem rotjos daas jau ir iegrieztas, tpc ir mazki
momenta zudumi un tie vairk atbilst braukanai ar v= const. Rullis ar konkrto inerci imit
patrinjumu uz asfalta. Ja maina rua izmrus, mains patrinjums.

0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
0 50 100 150 200 250 300
P (N)
V (km/h)
Mrjumi uz stenda
1. prn
2. prn
3. prn
4. prn
5. prn
1. prn
2. prn
3. prn
4. prn
5. prn


15
Apstans ce

Tiek apskatts apstans cea garums atkarb no bremzanas skuma truma etros
dados cea apstkos: sauss asfalts, slidens ledus, sausa grunts, slapj bruis. Reakcijas laiks tiek
pieemts

un bremu iedarbbas laiks

Kopjais bremzanas ce:

()
, kur

Secinjumi: Bremzanas cea ir atkargs no cea seguma saeres un rites pretestbas. Visskais
apstans ce ir uz asfalta, bet vislielkais uz slidena ledus. Apstans ce ir atkargs ar no rites
pretestbas koeficenta, tpc saldzinoi ss apstans ce ir uz seguma ar lielu rites pretestbu.
Apstans cea garums ir atkargs no skuma truma un tas pieaug kvadrtiski atkarb no
truma.

0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
0 50 100 150 200 250 300
Cea garums (m)
trums (km/h)
Apstans cea atkarba no truma un cea
seguma
Sauss asfalts
Slidens ledus
Sausa grunts
Slapj Bruis


16
Bremu spka optimlais sadaljums pa asm

Aprina bremzanas spkus uz asm, bremzjot uz saeres robeas pie dadas
automobia noslodzes(pamasa pilna masa - 30% slogots - 60% slogots) un dadiem cea
apstkiem, ievrojot reakciju izmaiu uz asm smaguma centra garenkoordintu un augstuma
izmaiu. Smaguma centra augstums tiek pieemts, slodzes sadaljums uz asm un garenbze
nenoslogotam automobilim paemti no raotja datiem.
Reakcijas uz asm:

( ( ))

( ( ))

Bremzanas spks:

Secinjumi: Lielks bremzanas spks ir uz priekjo asi, jo auto bremzjot sasveras uz prieku
radot lielku saeres spku. Ja smaguma centra koordintas prvietojas tuvk aizmugurjam
tiltam, tad bremzanas spks uz aizmugurjo tiltu palielins. Seguma saere ierobeo maksimlo
bremzanas spku. Smaguma centra vrtba automobilim ar pilnu masu (ar max pieaujamo
pasaieru skaitu) pieemta aptuveni, bet ticama.
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
0 200 400 600 800 1000 1200
Fbr2 (N)
Fbr1 (N)
Bremu spku optimlais sadaljums pa
automobia asm
Pamasa
30% slogots
60% slogots
Pilna masa
Sauss asfalts
Slidens ledus
Sausa grunts
Slapj bruis
Mitra grunts
Noblvts sniegs


17
Automobia bremzanas spks no motora uz riteiem

Lknes parda automobia bremzanas spku uz riteiem, bremzjot ar motoru, bet
iegts sakarbas neataino konkrto motoru, bet parda aptuvenu lku raksturu, jo tiek izmantota
empriska sakarba:
Bremzanas moments:

( )
[]
Bremzanas spks uz riteiem:

Secinjumi: Vislielkais bremzanas spks ir novrojams bremzjot ar pc iespjas zemku
prnesumu. Bremzanu ar motoru iespjams un nodergi izmantot kalnainos apvidos, k ar tdos
pilstas satiksmes apstkos, kad jau laikus iespjams paredzt rsli un jau laikus, neizmantojot
bremu sistmu, iespjams samazint trumu, pie nosacjuma, ja kustba nav jprtrauc pilnb.

0
500
1000
1500
2000
2500
0 50 100 150 200 250 300
F
br
(N)
trums (km/h)
Bremzanas spks no motora uz riteiem
1. prn
2. prn
3. prn
4. prn
5. prn


18
Mot. rjs patnj degv. patria un stundas degv.
patria raksturlknes

Degvielas patria noteikanai tiek izmantos ORTUS pieejamais fails. Ievadot savus datus, tiek
aprinti koeficienti(kn, ksl)
Nominlais patnjais degvielas patri:

patnjais patri:

Stundas degvielas patri:

Secinjumi: Mazkais patnjais patri ge= 262 g/kwh pie 2000 apgr/min. T k ge ir ciei saistts
ar lietderbas koeficientu, tad vismazkais patri ir taj viet, kur motors strd visefektv.
Stundas degvielas patri pieaug ldz nominlajiem apgriezieniem 5700 pagr./min. un
apgriezieniem palielinoties stundas degvielas patri samazins. Tas atkargs no attstts jaudas.
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
0
50
100
150
200
250
300
350
400
0 1000 2000 3000 4000 5000 6000 7000
Q
t

(
k
g
/
h
)

g
e

(
g
/
k
W
h
)

n (apgr./min)
Motora rjs patnj degvielas patrias un
stundas degvielas patria raksturlkneTitle
ge (g/kWh)
Qt (kg/h)


19
Motora degvielas patria karte

Degvielas patria grafiks iekopts no ORTUS izvietot faila, kur ievadot datus tiek uzzmta
aptuven karte.

Nepiecieamais motora griezes moments braucot pa asfaltu:


( )
(

)





Secinjumi: Pc kartes secinms, ka mazkais patnjais degvielas patri ir 240 g/kWh.
Vislietdergkais darba rems ir pie 136 Nm griezes momenta vrtbas. Braukt ar pdjo
prnesumu ir lietdergk nek ar priekpdjo.

0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
0 1000 2000 3000 4000 5000 6000 7000
Me (Nm)
n mot
Degvielas patriu karte
240
260
270
270
290
320
320
350
380
420
470
520
570
640
710
780


20
Motora lietderbas koeficients atkarb no automobia
truma

Tiek rints 2 cea apstkiem - horizontlam asfaltam un sausam bruim.
Nepiecieam motora jauda braucot pa cea segumu:

patnjais degvielas patri:

Secinjumi: Lknes parda motora lietderbu dados prnesumos un cea apstkos. Pie
zemkajiem prnesumiem ir mazks lietderbas koeficients, tau pie augstkiem lietderbas
koeficients palielins, jo palielins slodze uz motoru. Vl auagstks lietderbas koeficients
novrojams braucot pa brui, kur motors tiek noslogots vl vairk nek uz asfalta.

0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
30.0
35.0
40.0
0 50 100 150 200
e (%)
V (km/h)
Motora lietderbas koeficients atkarb no
automobia truma
1. prn (asfalts)
2. prn (asfalts)
3. prn (asfalts)
4. prn (asfalts)
5. prn (asfalts)
1. prn (bruis)
2. prn (bruis)
3. prn (bruis)
4. prn (bruis)
5. prn (bruis)


21
Automobia degvielas patri l/100km

Tiek rints automobia degvielas patri l/100km pie konstanta truma visos
prnesumos divos cea apstkos asfaltbetona segums un bruis.
Degvielas patri l/100km:

22



Secinjumi: Vismazkais patri ir novrojams braucot ar augstko prnesumu. Tau trumam
pieaugot, pieaug ar cea pretestba (no kuras vairk gaisa pretest.), degvielas patri palielins.
Vismazkais degvielas patri braucot pa pilstu ~ (50 km/h) ir iegstams ar 5. prnesumu. Pa
brua segumu degvielas patri ir lielks, kas skaidrojams ar lielku cea pretestbu (konkrtk
rites pretestbu).
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
14.0
0.0 50.0 100.0 150.0 200.0
Q
s

(
l
/
1
0
0

k
m
)

V (km/h)
Degvielas patri braucot pa asfaltu
1. prnesums
2. prnesums
3. prnesums
4. prnesums
5. prnesums
Qs pie max lietd.
Qs pie vid. lietd.
Qs pie min lietd.
Qs pie max(motora) lietd.
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
14.0
16.0
18.0
20.0
0.0 50.0 100.0 150.0 200.0
Q
s

(
l
/
1
0
0

k
m
)

V (km/h)
Degvielas patri braucot pa brui
1. prnesums
2. prnesums
3. prnesums
4. prnesums
5. prnesums
Qs pie max lietd.
Qs pie vid. lietd.
Qs pie min lietd.
Qs pie max(motora) lietd.


23
Automobia prvietoanai nepiecieama enerija

Tiek rinti pretestbas spki, to darbs un enerija, jaudas. Rites pretestbas koeficienta
izmaia no truma netiek ievrota. Aprins tiek veikts pilstas, pilstas ekstra un kombintajam
ciklam izmantojot sagatavotu darba lapu. Papildus tiek rinta nepiecieam enerija kustbai ar
v= const un izteikta ar kWh/100 km.

6.8%
40.7%
52.5%
4.0%
Pilstas cikls
Ag Ab Af Atr
31.7%
7.5%
46.0%
4.0%
Pilstas ekstra cikls
Ag Ab Af Atr
23.3%
18.7% 48.2%
4.0%
Kombintais cikls
Ag Ab Af Atr


24




Secinjumi: Pilstas, kombintaj un ekstra cikl enerijas patri ir lielks nek braucot ar
konstantu trumu, jo daa no uzkrts enerijas tiek zaudta automobili bremzjot. Ja auto ir
noslogotks, tad ir lielka rites pretestba, kas btiski ietekm enerijas patriu. Braucot pa labu
cea segumu ar labu riepu spiedienu var ieekonomt eneriju. Pilstas ciklam liela daa enerijas
aiziet prvarot rites pretestbu un bremzjot. Ekstra ciklam lielka daa enerijas aiziet prvarot
gaisa un rites pretestbu.

0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200 220
A

(
k
W
h
/
1
0
0

k
m
)

V (km/h)
Ae (rites+gaisa pret)
Af (rites prt)
Pilstas cikls
Ekstra cikls
Kombintais cikls


25
Izmantot literatra

J. Pommers G. Liberts Automobia teorija Izdevniecba Zvaigzne 1985
http://www.kouki.co.uk/utilities/visual-tyre-size-calculator
http://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=91817