Hronoloija.

Valsts Francija Vcija Vcija Spnija Francija Gadsimts X gs 911 911 911- 919 929 1031 933 Personas - Notikums Normandijas hercogistes izveidoans. Karolingu dinastijas izbeigans Vacij. Franku dinastijas Vacijas karalis Konrads I Kordovas kalifts Lejasburgundijas un Augburgundijas apvienoana vienot Burgundijas karalist ar galvaspilstu Arli (vlk Arelatas karaliste) Otona I valdanas laiks Otona I pirmais karagjiens uz Itliju. Lombardijas iekaroana. Otona I pirmais karagjiens uz Itliju. Lombardijas iekaroana. Angu sagu karalis Edgars Vcijas karali Otonu I kron Rom ar eizara kroni. T saukts Romas imprijas iz veidoans. Kapetingu dinastija Francij Franku dinastija Vcij Normi iekaro

Vcija Vcija

936 973 951

Vcija

951

Anglija Vcija

959 975. 962

Francija Vcija Itlija

987 1328 XI gs 1024 1125 1030 1091

Francija Itlija

1033 1054

Vcija Anglija Anglija Spnija Anglija Itlija Anglija Spnija Itlija

1056 1106 1066. 14. oktobris 1066 1087 1086 1086 1088 1099 XII gs 1100 1135 1126 - 1198 1130

Dienviditliju un Sicliju Burgundijas Arelatas pievienoana Vcijai Kristgs bazncas sadalana Rietumu (Romas katou) un Austrumu (grieukatou jeb pareizticgaj ) bazncs Vcijas eizars Indriis IV Kauja pie Hastingsas. Normandiei iekaro Angliju Anglijas karalis Viljams I iekarotjs Spniei iekaro Toledo Pastars tiesas grmata Anglij Pvests Urbns II Anglijas karalis Indriis I Ibn Rods (Averoess) Normu valstu Dienviditlijas un Siclijas apvienoana vienot Siclijas karalist. Katalonijas un Aragonas apvienoana Aragonas karalist Francijas karalis Ludviis VII Hohentaufenu dinastija Vcij Vcijas eizars Fridrihs I Barbarosa Fridriha I Barbarosas Itlijas karagjiens.

Spnija Francija Vcija Vcija Itlija

1137 1137 - 1180 1138 - 1254 1152 - 1190 1154 - 1176

Anglija Anglija Itlija Itlija Anglija Itlija Anglija

1154 - 1189 1154 - 1399 1162 1167 1169 - 1171 1176 1189 - 1199 XIII gs

Anglijas karalis Indriis II Anglija Plantagenets. Plantagenetu dinastija Anglij. Fridrihs I Barbarosa ieem un izposta Milnu. Itlijas pilstas izveido Lombardijas lgu. Angi sk iekarot riju. Kauja pie Lejano. Fridriha I Barbarosas karapulku sakve. Anglijas karalis Riards I Lauvassirds. Nodibinta Parzes universitte. Franu uzvara pr angiem pie Laroomunas un Buvinas. Kauja pie Lasnavasas de Tolosas. Spnijas karalistu apvienoto spku uzvara pr arbiem. Pilsou kar Anglij. Parlamenta skums. Kauja pie Ivemas. Simona de Monfora sakve un boj eja. Anglijas karalis Eduards III. Valu dinastija Francij. Simtgadu kar starp Franciju un Angliju. Meln nve

Francija Francija

Ap 1200 1214

Spnija

1212

Anglija Anglija Anglija

1263 - 1267 1265 1265. g. 14. maijs XIV gs 1327 - 1377 1328 - 1589 1337 - 1453 1348 - 1350

Anglija Francija Francija Eiropa

Francija

1356

Francija Francija Anglija Francija Anglija Francija Vcija, Francija, Itlija Spnija, Anglija

1360 1364 - 1380 1377 - 1399 1380 - 1422 1377 - 1399 1380 - 1422 1096 1270 1096 1096 1099 1147 - 1149 1189 - 1192 1202 -1204 1217 - 1221 1228 - 1229 1248 - 1254 1270

Kauja pie Puatj. Franu karaspka sakve c pret angiem. Bretinji miera lgums starp Angliju un Franciju. Francijas karalis Krlis V Anglijas karalis Riards II Francijas karalis Krlis VI Anglijas karalis Riards II Francijas karalis Krlis VI Krusta kari Zemnieku krusta kara gjiens Feodu pirmais krusta karagjiens Otrais krusta kar Treais krusta karagjiens. Ceturtais krusta kar. Piektais krusta kar Sestais krusta kar. Septtais krusta kar. Astotais krusta kar