Niklass Lmans Kas ir komunikcija? Msu rcb ir vairs neintegrjamas zinanas par psihiskm un socilm sistmm.

Mans nolks ir kritizt ierasto komunikcijas izpratni un novietot tai ldzs citdu versiju. Pirms es to uzsku, tomr ir jizdara dai komentri par zintnisko kontekstu, kur im manevram ir jtiek veiktam. Sku ar kdu neapstrdamu apgalvojumu. Mums visiem labi pazstamais psiholoijas un socioloijas disciplnu norums un vairk k gadsimtu ilguie atirgie ptjumi ajs nozars ir novedui ms pie vairs neintegrjamm zinanm par psihiskm un socilm sistmm. Nevien no m nozarm atsevis ptnieks neprskata visu zinanu apjomu kopum, tomr ir skaidrs, ka abos gadjumos ir runa par visai kompleksm, strukturtm sistmm, kuru specifisk dinamika jebkuram novrotjam ir necaurredzama un nereguljama. Neraugoties uz to, joprojm pastv jdzieni un pat teorijas, kuras o faktu ignor vai sistemtiski no t izvairs. Socioloij pie diem prpalikumiem pieder darbbas un komunikcijas jdzieni. Visbiek ie jdzieni tiek piesaistti subjektam. Tas nozm tie jau iepriek pieem kdu autoru, apzmtu par indivdu vai subjektu, kuram var tikt piedvta kda darbba vai komunikcija. Subjekta un indivda jdzieni tdjdi eit funkcion k tukas formulas kda visai kompleksas situcijas apzmanai, kura attiecas uz psiholoijas kompetences jomu un sociologam vairs nav interesanta. Komunict spj tikai komunikcijas. Ja kds vlas apaubt iepriek minto jdzienisko dispozciju, k to vlos dart es, tam visbiek nkas dzirdt apgalvojumus, ka tie, kuri komunic vai darbojas, tomr galu gal vienmr ir cilvki, indivdi vai subjekti. Es turpret gribu apgalvot, ka komunict spj tikai komunikcijas un ka viengi d komunikciju tklojum tiek radts tas, ko ms saprotam ar vrdu darbba. Mana otr piezme ir saistma ar fascinjoajiem visprjs sistmteorijas un pareferencilo sistmu kiberntikas sasniegumiem, kuri agrk tika apzmti ar vrdu paorganizcija, savukrt patreiz visdrzk ir rodami zem autopoizes nosaukuma. Patreizjais ptjumu stvoklis ir neprskatms un pretrungs pat jdzienu veidoanas jom. Tomr ir skaidri saskatma teortisko ldzeku prbve, kura sniedzas ldz pat izzias teorijai, proti, prkljot bioloijas, psiholoijas un socioloijas sfras. Vairklmeu arhitektras motjs var novrot teorijas prbvi, kura vienlaikus notiek vairkos lmeos un ldz ar to vienlaikus padara problemtisku pau lmeu norumu, kur liekas pasaprotams loisku apsvrumu d. Pareference nav viengi domanai piemtoa patnba. Pretstat filosofisks tradcijas pamatpiemumiem pareference (jeb refleksija) nekd gadjum nav domanai vai apziai piemtoa patnba, bet gan visnota visprgs sistmbves princips ar specifiskm sekm attiecb uz kompleksittes uzbvi un evolciju. Tdjdi neizbgams ir

secinjums, ka pastv daudz dadu iespju novrot pasauli atkarb no t, kda sistmreference tiek pieemta pamat. Citiem vrdiem: evolcijas rezultt ir izveidojusies pasaule, kurai ir oti daudz iespju novrot paai sevi, neizceot kdu no m iespjm k labko un viengi pareizo. Katrai teorijai, kura samrojas ar o lietu stvokli, tamd ir jbt novietotai novrojumu novroanas lmen, jeb, second order cybernetics lmen Heinca fon Forstera izpratn. Mans jautjums ttad ir: k izskats socioloija socilo sistmu teorija, ja t vis nopietnb vlas ieemt nostju attiecb pret iem teortiskajiem sasniegumiem? Mans minjums ir, ka aj nolk par izejas punktu ir jizvlas nevis darbbas, bet gan komunikcijas jdziens. Nevis darbba, bet gan viengi komunikcija ir specifiski socila opercija un vienlaikus ardzan opercija, kura neizbgami tiek likta liet vienmr, kad veidojas socilas situcijas. Mana prieklasjuma galvenaj da es vltos piedvt atbilstou komunikcijas jdzienu proti, jdzienu, kur stringri izsldz jebkuru piesaisti apziai vai dzvbai, ttad citiem autopoitisko sistmu realizcijas lmeiem. Drobas pc btu vl jnorda, ka tas nebt nenozm, ka komunikcija btu iespjama bez dzvbas un apzias. T nav iespjama ardzan bez ogleka, mrenm temperatrm, Zemes magntisma un matrijas atomrs stabilittes. Attiecb uz pasaules kompleksitti nav iespjams uzemt visus kda lietu stvoka iespjambas nosacjumus lietu stvoka jdzien, pretj gadjum is jdziens zaudtu jebkdas kontras un jebkuru pielietojumu teorijas uzbves tehnikas sfr. Komunikcija stenojas k trs dadu selekciju sintze. Ldzgi dzvbai un apziai ar komunikcija ir emergenta realitte, lietu stvoklis sui generis. T stenojas k trs dadu selekciju sintze, proti, informcijas selekcijas, s informcijas vstjuma selekcijas, un selektvas informcijas un ts vstjuma sapraanas vai prpraanas. Necviens no iem komponentm nevar tikt dots atsevii. Tikai kop tie spj radt komunikciju. Kop tas eit nozm: viengi tad, kad to selektivitte var tikt novesta ldz kongruencei. Komunikcija stenojas viengi tamd, ka vispirms tiek saprasta diference starp vstjumu un informciju. Tas atir komunikciju no vienkras citu uzvedbas uztveranas. Sapraan komunikcija aptver atirbu starp sava satura informcijas vrtbu un iemesliem, klab is saturs tiek pavstts. T var uzsvrt vienu vai otru pusi, tdjdi vrot uzmanbu vai nu uz pau informciju, vai ar uz ekspresvo izturanos. Vienlaikus komunikcijai ir nepiecieams, lai abas s norises k selekcijas tiek pieredztas un ldz ar to atirtas viena no otras. Citiem vrdiem, ir jpastv iespjai pieemt, ka informcija nav pati par sevi saprotama un ts vstjumam ir nepiecieama paa izirans. Tas, protams, attiecas ar uz gadjumu, kad vsttjs vsta kaut ko par sevi pau. Gadjum, ja is selekciju norums stenots netiek, mums ir darana ar vienkru uztvrumu. Turties pie uztveres un komunikcijas noruma ir visai btiski.

Ir visai btiski turties pie komunikcijas un uztveres noruma par spti un tiei tpc, ka komunikcija dod plaas iespjas paralli notiekoai uztveranai. Tomr uztverana ir un paliek pirmm krtm psihisks notikums bez kdas komunikatvas eksistences. Komunikatvs norises gait t pati par sevi nav pieslgumspjga. To, ko kds cits ir uztvris, nav iespjams nedz apstiprint, nedz atspkot, to nevar nedz izvaict, nedz saemt no t atbildi. Tas paliek apzi ieslgts un komunikcijas sistmai tpat k jebkurai sveai apziai necaurredzams. Protams, is uztvrums var kalpot k rjs iemesls sekojoai komunikcijai. Komunikcijas dalbnieki var iesaistt komunikcij savus uztvrumus un ar tiem saisttos situciju skaidrojumus, tomr tas var notikt viengi saska ar komunikcijas sistmas specifiskajm likumbm, piemram, viengi valodisk form, viengi izmantojot runai atvlto laiku, viengi uzmcoties, padarot sevi saskatmu, paeksponjoties ttad, viengi izpildot drosmi laupous smagus noteikumus. Par sapraanu un prpraanu nevar tikt komunicts tik vienkri, k dalbnieki to labprt vltos. Par sapraanu un prpraanu var komunict tomr ar eit viengi saska ar visai specifiskiem komunikcijas sistmas autopoizes noteikumiem un ne tik vienkr veid, k to dalbnieki labprt vltos. Vstjums Tu mani nesaproti tamd ir un paliek ambivalents un vienlaikus ar komunic o ambivalenci. No vienas puses, tas nozm Tu neesi gatavs pieemt to, ko es Tev vlos teikt un cenas izprovoct fakta atzanu. No otras puses, tas ir vstjums informcijai, ka ldz ar o nesapraanas noteikumu komunikcija nevar tikt turpinta. Un, trekrt, tas ir komunikcijas turpinjums. Norml tehnika. saskaroties ar sapraanas grtbm ir rodama vienkr prvaican un paskaidrojumos, norml rutnas komunikcij par komunikciju bez paa psihiska sprieguma. Un tiei pret o normlo rutnu atduras tas, kur mina komunikcijas neizdoanos vai neizdoans draudus ietvert komunikcij: Tu mani nesaproti, vienlaikus tomr maskjot pieemanas vai noraidanas problmas asumu ar tdas semantikas paldzbu, kura vedina domt, ka problma tomr btu atrisinma ar komunikciju par komunikciju. Kas ir jauns aj komunikcijas izpratn? Kas ir jauns aj komunikcijas izpratn? Un kdas ir jauninjuma konsekvences? Pirmkrt jauns ir trs komponentu - informcijas, vstjuma un sapraanas - norums. Ldgu norumu var atrast Karlam Bleram, veidotu, izejot no dadu valodisks komunikcijas funkciju viedoka. Ameriki, k Ostins un Srls, to tika pastiprinjui un sastvinjui ldz aktu tipu vai runas aktu teorijai. Pdjai savukrt komunikcij ietverto nozmguma pretenziju tipoloiju tika pievienojis Jirgens Hbermss. Tomr joprojm tas tiek veikts, vadoties pc darbbas teorijai raksturgs komunikcijas izpratnes, un tamd komunikcijas process eit tiek izprasts k veiksmga vai neveiksmga ziu, informcijas vai sapraans prasbu prneana. Turpret sistmteortiska pieeja uzsver komunikcijas emergenci. Prnests netiek nekas. Tiek radta

redundance tas nozm, ka komunikcija rada atmiu, kuru daudz kas var izmantot visai atirgos veidos. Ja A kaut ko vsta B, tlk komunikcija var vrsties vai nu pie A vai pie B. Sistma it k puls ar pastvgu prpalikuma veidoanu un selekciju. Ldz ar rakstbas un drukas izgudroanu is sistmveides process tiek vlreiz rkrtgi kpints; gan socilaj struktr, gan semantik, gan pa valod atspoguojas o noriu sekas, kuras pamazm nonk ptniecbas uzmanbas sfr. Trs komponenti ir saistti ar atirgm selekcijm. Trs komponenti informcija, vstjums un sapraana nedrkst tikt interpretti nedz k funkcijas, nedz k akti, nedz k nozmguma pretenziju horizonti (vienlaikus neapstrdot, ka ar is ir viens no iespjamajiem to pielietoanas veidiem). Tie nav ardzan nekdi pai par sevi eksistjoi komunikcijas bvakmei, kurus kds (kas gan? vai subjekts?) tikai savieno kop. Drzk eit ir runa par atirgm selekcijm, kuru selektivitte un selekcijas apgabals vispr tiek skotnji konstituts komunikcij. rpus komunikcijas nav informcijas, rpus komunikcijas nav vstjuma, rpus komunikcijas nav sapraanas tas jsaprot nevis kauzl nozm, proti, ka informcija btu vstjuma clonis, un vstjums savukrt sapraanas, bet gan cirkulr savstarpjas noteikanas nozm. Komunikcijas sistma ir pilnb noslgta sistma. Komunikcijas sistma ir pilnb noslgta sistma tamd, ka komponenti, no kuriem t sastv, tiek radti pa komunikcij. Tdjdi komunikcijas sistma ir autopoitiska sistma, kur visu, kas k vienba figur sistm, produc un reproduc pati sistma. Pats par sevi saprotams, ka tas viss var notikt viengi kd vid un atkarb no s vides uzliktajiem ierobeojumiem. Formuljot nedaudz konkrtk, tas nozm, ka komunikcijas sistma pati specific ne tikai savus elementus, to, kas pastv k tlk nedalma komunikcijas vienba, bet gan ar savas struktras. Tas, kas netiek komunicts, nespj eit dot nekdu ieguldjumu. Viengi komunikcija spj ietekmt komunikciju; viengi komunikcija spj dekompont komunikcijas vienbas (piemram, analizt kdas informcijas selekcijas horizontu vai vaict pc kda vstjuma iemesliem); un viengi komunikcija spj kontrolt un izlabot komunikciju. Ir viegli saskatms, ka du refleksvu operciju realizcijas prakse ir rkrtgi ietilpgs process, kuru iegroo komunikcijas autopoizes savdabbas. Nav iespjams nemitgi vaict pc aizvien preczkm un preczkm atbildm. Kaut kad, un tas notiek samr tri, tiks sasniegtas komunikcijas robevrtbas un izsmelta pacietba tas nozm, prsniegta psihisks vides pieaujam slodze. Vai ar priekpln iznks interese par citm tmm vai citiem partneriem. Komunikcijai nav mra. o sistmas cirkulrs, autopoitisks noslgtbas tzi nav viegli pieemt. Lai pakpeniski ieraidztu ts devumu, ir zinmu laiku doms ar to jeksperiment. Tas pats attiecas ar uz otru, ciei ar pirmo saisttu tzi. Komunikcijai nav mra, tai nav imanentas entelehijas. T notiek, vai ar nenotiek

tas ir viss, kas eit ir sakms. aj zi teorija seko nevis aristoteliskajam Duktus, bet gan Spinozas teortiskajam stilam. Komunikcijas sistmu iekien, ciktl funkcion autopoize, protams, ir iespjams veidot uz mrorienttas epizodes tiei tpat, k ar apzia spj sev reizm spj nospraust mkus, vienlaikus ai mru nosprauanai nekstot par sistmas mri. Jebkurai citai koncepcijai btu jskaidro, klab sistma turpina eksistt ar pc mra sasnieganas; vai ar vajadztu apgalvot, ne visai oriinl veid, ka dzves mris ir nve. Komunikatvs darbbas racionalittes teorija ir vienkri aplama jau empriski. Biei tiek vark vai mazk implicti pieemts, ka komunikcija tiecas uz konsensu, mekl sapraanos. Uz s premisas ir uzbvta Hbermsa komunikatvs darbbas racionalittes teorija. Tomr t ir vienkri aplama jau empriski. Var komunict ardzan, lai iezmtu dissensu, var izjust vlmi strdties, un nav nekdu nepiecieamu iemeslu, lai konsensa mekljumus uzskattu par racionlkiem par dissensa mekljumiem. Tas ir pilnb atkargs no tmm un partneriem. Protams, komunikcija nav iespjama pilngi bez konsensa, tomr t nav iespjama ar pilngi bez dissensa. Nepiecieams noteikums ir viengi is: attiecb uz momentni neaktulm tmm ir jpastv iespjai jautjumu par konsensu vai dissensu atstt neizirtu. Un pat attiecb uz aktulm tmm pc tam, kad beidzot ir atrasta stvvieta automanai un pc gara nciena kjm galu gal ir sasniegta vieta, kur ir jbt noprkamai labkajai kafijai Rom, un tiek iedzertas daas lses kur eit ir konsenss vai dissenss, ja nevlamies ar komunikciju sabojt prieku? Jebkura komunikcija ir riskanta. Sistmteorija uz konsensu vrsts entelehijas viet pieem citu tzi: komunikcija liek saasinties jautjumam, vai pavstt un saprast informcija tiks pieemta vai noraidta. Jaunai ziai var tict vai netict: komunikcija pirmm krtm rada o alternatvu un ldz ar to noraidjuma risku. T uzspie vajadzbu izirties, kura nemaz nepastvtu bez komunikcijas. Tamd jebkura komunikcija ir riskanta. is risks ir viens no svargkajiem morfoentiskajiem faktoriem, tas izraisa institciju bvi, kurm ir jnodroina pieemanas gatavba ar maziespjamu komunikciju gadjumos. Tomr ir iespjams sensibilizt ar otrdi, k tas iet notiekam tlo Austrumu kultrs: no komunikcijas ar noraidjuma iespjambu ir jizvairs, eit tiek mints izpildt vlmes, pirms ts tiek izteiktas, ldz ar to signalizjot par ierobeojumiem; eit cilvki piedals komunikcij, nerunjot pret un netraucjot komunikciju ar savas pieemanas vai noraidjuma izrdanu. Komunikcija duplic realitti. Ttad, lai vlreiz atkrtotu o svargo punktu citiem vrdiem: komunikcija duplic realitti. T rada divas versijas: jversiju un nversiju, un di spie uz selekciju. Un tiei apstkl, ka nu kaut kam ir jnotiek (kaut ar tas btu eksplcti komunicjams komunikcijas prrvums), slpjas sistmas autopoize, kura pati garant sava turpinjuma iespju.

Tdjdi saasinjums ldz alternatvai pieemana vai noraidjums ir nekas cits k pati komunikcijas autopoize. T diferenc pieslguma pozciju nkamajai komunikcijai, kura nu var tikt bvta uz sasniegt konsensa, vai ar nosjaidrot dissensa iemeslus, vai nu ar censties problmu atlikt un apiet vrgo vietu. Nekas no t, kas var tikt komunicts, nespj izvairties no s bifurkcijas viengais izmums eit ir pasaule (fenomenoloijas nozm) k galjais jgas horizonts, kur norisins viss un kur pats nevar tikt kvalificts nedz pozitvi, nedz negatvi, bet gan jebkur jgpiln komunikcij tiek products tai ldzi k tlko komunikciju pieejambas nosacjums. Komunikciju piesaiste vrtbm Tagad es vltos izmint o teorijas uzmetumu attiecb uz kdu specilu jautjumu, proti, uz komunikcijas vrtbu piesaistes problmu. Neokantiniskais fundaments un ar Jirgens Hbermss ir ms mcjui eit tlt saost nozmguma pretenzijas un aicint uz to prbaudanu. stenba ir vienkrka un vienlaikus ar saretka. Pirmkrt empriski novrojams ir fakts, ka vrtbas tiek iesaisttas komunikcij ar implikcijas paldzbu. Ts tiek jau iepriek pieemtas, uz tm tiek aplinkus nordts. Neviens nesaka tiei: es esmu par mieru vai es augstu vrtju savu veselbu. Iemesls, klab no t izvairs, ir mums jau pazstams: tas duplictu iespjas attiecb uz pieemanu un noraidjumu. Un tiei tas, iet, attiecb uz vrtbm ir nevajadzgi vai vismaz t tiek uzskatts. Diskutts tiek nevis par vrtbm, bet gan par preferencm. Ttad vrtbas iegst nozmgumu, pateicoties tm piedvtajam nozmgumam. Tas, kur komunic vrtbu piesaist, izmanto patnju vrtbu bonusu. Gadjum, ja partneris nepiekrt, viam tas ir jpazio. Tiek operts it k vrtbu skaistuma un labuma aizseg un profitts no apstka, ka tam, kur vlas protestt, ir jprem kompleksitte. Uz viu gulstas argumentcijas smagums. Viam draud nepiecieamba domt inovatvi un izolt sevi. Un t k vienmr implicts tiek vairk vrtbu k nkamaj komunikcijas sol ir iespjams tematizt, minjums kdu no tm izdalt, noliegt vai modifict ir gandrz vai bezcergs paskums. Diskutts tiek nevis par vrtbm, bet gan par preferencm, interesm, priekrakstiem, programmm. Tas nenozm, ka pastvtu vrtbu sistma. Tas nenozm ardzan, un tas ir visai svargi, ka eit iet runa par psiholoiski stabilm struktrm. Glui otrdi, psiholoisk nozm vrtbu pastvana ir visai labila. Reizm ts tiek lietotas, reizm n, un veida psiholoiska dzu struktra eit nav atrodama. Es formulu to provokatvi un teiku, ka vrtbu stabilitte ir viengi komunikatvs artefakts, un apzias autopoitisk sistma ar to rkojas pc savas patikas. Un tiei td, ka eit spl ir iesaisttas socils sistmas autopoizes struktras, vrtbu semantika noder patstvgam socils sistmas pamatu atveidojumam. To stabilitte balsts rekursv iepriekpieemanas iepriekpieeman un ts semantikas prbaud, ar kuru tas ikreiz vai nu funkcion, vai nefunkcion. Nozmguma pamats ir rekursivitte, kuru padara vl smagku

neizdevgais stvoklis, kur komunikatvi tiek nostdta pretruna. Vrtbas paas nestenojas. Tas, ko apzia ldz ar to dom, ir pavisam cits jautjums. Ja t ir pieredzjusi, t skaidri zin, ka vrtbu konsenss ir tikpat liel mr neizbgams, cik kaitgs. Vrtbas paas nestenojas, un ir iespjams visu, ko ts ietas veicinm, stenoanas gait vienmr izsist no sliedm protams, vrtbu vrd. Konsekvences sistmsakarbu diagnozes un terapijas jom. ai fundamentlajai revzijai sistmu un komunikcijas teorijas jdzienu apart, protams, ir savas konsekvences to sistmstvoku diagnozei un terapijai, kuri tiek uzskatti par patoloiskiem. Tiesa, man aj sfr trkst kompetences un pirmkrt jau ts specifisks pakontroles, kura rodas ldz ar kdas jomas przinanu. Neskatoties uz to, es centos td k kopsavilkum izgaismot daus punktus, kuri varbt sptu kalpot par iemeslu pazstamu fenomenu jaunai konstruanai. Pirmkrt, is uzmetums pasvtro psihisko un socilo sistmu diferenci. Pirms oper uz apzias bzes, otrs uz komunikcijas bzes. Abas ir cirkulri noslgtas sistmas, kuras var lietot viengi savu autopoitisks reprodukcijas modu. Socila sistma nevar domt, psihiska sistma nevar komunict. Turpret kauzl aspekt pastv lielas, visai kompleksas savstarpjas atkarbas. Noslgtba tdjdi nekd gadjum nenozm, ka nepastvtu ietekmju sakarbas vai ka novrotjs nesptu das sakarbas novrot un aprakstt. Viengi autopoitisks noslgtbas skumpozcijai ir jtiek iekautai d aprakst. Tas nozm: ir jaem vr fakts, ka ietekmes var realizties viengi ldz ar vienlaicgu norisi ietekmi panesos sistmas pus. Tpat ir jievro, ka sistmas viena otrai ir intransparentas, ttad viena otru vadt nevar. No uzmetuma konsekventi izriet, ka apzia komunikcijai sagd viengi trokus, traucjumus un perturbcijas un otrdi. Patiesi, ja novrojam kdu komunikcijas procesu, mums ir jprzin ldzinj komunikcija, eventuls tmas un tas, ko par tm var jgpilni pateikt. Indivdu apzias struktras kopum mums nav jpazst. Tomr argumantcija ir jpadara smalkka, jo komunikcijas sistmas biei tematiz personas un eit apzia ir ieradusi mlt noteiktas vrtbas, ststt noteiktus ststus un tdjdi daji identificties ar komunikciju. Apzia lk pa vrdiem k malduguns. Novrotjs ttad spj atpazt visai strukturtas savstarpjas sakarbas starp psihiskm un socilm sistmm. Un tomr komunikatvo notikumu psihisk selektivitte dalbnieku piedzvotaj ir kaut kas pavisam cits k socil selektivitte; un pat ne sevii vrot uzmanbu uz pau sacto, mums kst skaidrs, cik aptuveni mums ir jizvlas, lai vartu pasact to, ko var pasact; cik oti pateikts vrds vairs nav tas, kas tika domts, un cik oti paa apzia k malduguns lk pa vrdiem: izmanto un izsmej tos, vienlaikus pieir un nepieir tiem nozmi, liek tiem uznirt un nogrimt, attiecgaj

brd nespj tos atrast, no visas tiesa vlas tos izsact, un bez jebkda dibinta iemesla tomr to nedara. Ja ms pieplamies un cenamies novrot savu apziu ts opercijs no domas pie domas, ms gan atrodam patnu noburtbu ar valodu, tomr vienlaikus ar nekomunikatvo, viengi iekjo valodas simbolu lietojumu un kdu patnju fonu apzias aktualitti, kur vrdi peld k kui sadti, tomr pai nebdami apzia, it k apgaismoti, tomr pai nebdami gaisma. is apzias prkums pr komunikciju (kur, protams, apgrieztas sistmreferences gadjum atbilst komunikcijas prkumam pr apziu) kst pilngi skaidrs, ja atceramies, ka apzia nodarbojas ne tikai ar vrdiem vai neskaidrm vrdu un teikumu idejm, bet ar (un biei galvenokrt) ar uztvrumiem un imaginatvu attlu uzbvi un nojaukanu. Pat runjot apzia neprtraukti ir nodarbinta ar uztvrumiem, un man paam, mekljot formuljumus, biei gads redzt vrdu grafiskos attlus (o apstkli, cik man zinms, ldz im nav mis vr neviens ptjums par kultras rakstiskoanos). Tpat starp indivdiem varijas ar pakpe, cik liel mr paa runana spj novirzt no uztveroas citu novroanas, vai ar cik daudz brvas kapacittes ir pieejams uztvrumu simultnai procesanai, neskatoties uz runas sekvencei veltto uzmanbu. Komunikcijas pielgoana apzias maldugunm ir neizbgama. Vlreiz nomainot sistmreferenci un atgrieoties pie komunikcijas socils sistmas, ir redzams, ka viss mintais padara neizbgamu komunikcijas pielgoanu m apzias maldugunm. Protams, tas nenotiek, komunikcijai pa gabaliem transportjot apziu. T viet komunikcija manevr apziu, lai ko t pie sevis nedomtu, forced choice situcij, vai vismaz t izskats no komunikcijas redzes viedoka. Komunikcija var tikt komunikatvi saprotam veid pieemta vai noraidta (un tematika, protams, ir faktorizjama t, ka viens lmums tiek dekomponts daudzos lmumos). Var teikt, ka apzias autopoitisk autonomija komunikcij tiek reprezentta un atldzinta ar binarizciju.) Apzia var trauct komunikciju. Komunikcijas sistmas nesaprotami trokains apzias vides viet nostjas komunikcij traktjams lmums: j vai n, ziu ievkana, eventula vilcinans, atlikana uz vlku laiku, atturans. Citiem vrdiem sakot apzia var trauct komunikciju, un pdj pat spj to paredzt iepriek tiesa, viengi tds forms, kuras ir pieslgumspjgas turpmkajai komunikcijai un ttad var tikt apstrdtas komunikatvi. Sistmu autopoiu sajaukans di nekad nerodas, tomr rodas augsts koevolcijas un reagibilittes lmenis. Es pilnb apzinos, ka analze nekd gadjum nav pietiekama, lai sptu aprakstt to, ko ms pieredzam k patoloisku sistmas stvokli. Saska ar o teoriju, savstarpja troku, traucjumu un perturbciju radana ir pat normalitte, kuras rcb gan psihisk, gan socil aspek ir normla uztveranas un absorbanas kapacitte. Patoloijas iespaids dori vien rodas tad, kad tiek prkpti noteikti tolerances slieki; varbt vartu ar teikt kad ldz ar to tiek izmantotas sistmas atmias,

kuras uzkrj, agre un prezent no jauna traucjumu pieredzi, kpina to ar noviru pastiprinanos un hiperkorektru un tamd izmanto aizvien vairk un vairk kapacittes. K ar: no teortisks pozcijas viedoka, kuru es tiku minjis ieskict, psihiskajm un socilajm patolojm ir jtiek stingri noirtm, un ir jbt oti uzmangam, ja kds vlas uzskatt vienu par otras indikatoru vai pat par cloni. (No vcu valodas tulkojis: Ivars Ijabs)