Vai visu izarstes?ILZE GiIWUIMA
Stresa, izdegsanas sindroma un vegetativas distonijas maktajai modernajai pasaulei
dosanas uz Indiju un dziedinasanas ar ajurvedas metodém kluvusi teju vai par panaceju.
To piedava ari smagu un hronisku saslimsanu gadijumos, solot kimisku zalu vieta arstét
ar augu valsts preparatiem, pareizu dzivesveidu, ipasam diétam, zarnu tirisanu,
jogu, masazam un meditaciju. Latvijas Universitate ajurvéedu var pat studeét.
Ka Si dziedinasanas notiek, un vai ta var aizstat modernas arstniecibas metodes?
lrms kada laika Latvijas Univer-
sitate parakstija nodomu pro-
tokolu ar Indijas klinisko peét-
miecibas institiitu “Arya Vaidya
Chikitsalayam Clinic & Reseach
Institute” par sadarbibu dazados ajurvé-
das - Indijas tradicionalas medicinas -
projektos. Universitaté nolemts attistit
jau eso3o ajurvédas profesionalas piln-
veides izglitibas programmu lidz talak-
izglitibas programmas limenim, izveidot
Ajurvédas studiju padomi, atvért macibu
kliniku un Ajurvédas pétniecibas centru.
LU profesionalas pilnveides izglitibas
programimu 160 stundu garuma jau ab-
solve)usi valrak neka 40 Latvijas arstu, uz-
tura specialistu un farmaceitu. Savukart
2015. gada rudeni Sis studijas uzsaka vel
25 medicinas specialisti. Programmas va-
ditajs, Latvijas Universitates Medicinas
fakultates profesors, endokrinologs Valdis
Pirags ir parliecinats: saliekot kopa Indijas
tradicionalo medicinu ar Rietumu biome-
dicinu, Latvijas pacienti bis lieli ieguvéji.
Vinaprat, butu kjiida uzskatit, ka indie-
éu tukstogiem gadu izkoptas arstnieci-
bas metodes latviesiem ir kaut kas svess,
nepazistams vai pat naidigs. Ajurvédai ar
latwiesu tautas medicinu ir daudz lidzibu,
uzskata profesors.
Tiesa, starptautiski atzitu zinatnisku
Ppetjumu un to parskatu par Sis dzied-
niecibas sistemas metozu lietderibu nav
parak daudz. IndieSu zinatnieki ir iz-
veidojusi savu datubazi (DHARA) ar ap-
tuveni 52 000 rakstu. Sawukart Eiropas
un ASV mediki aizvien bieZak zino par
pacientiem, kas saindéjusies ar smaga-
jiem metaliem péc ajurvédas dakteru iz-
rakstitajiem “medikamentiem tikai no
dabiskam sastavdalam’”.
Sena izcelsme nav arguments
Indiesi lepojas ar savu tradicionalo medi-
cin un ir parliecinati, ka djurveda ir sens-
ka medicinas sistema, kada vien cilvécei
Ajurvédas izcelsme mekiéjame hindu
mitologijd. Tajd diews dziecimieks,
djurvédas dievs ir Daanvarteri.
zinama. Ta izdzivopesd ler mess dienam
UN JOPTOjaM Spé) Seam BET beyu visas
ZIndmMas Kaltes, Ger Geet Seeeie an val-
dibas limeni. Par to indie athe jogas un
tradicionalas medics wales muimistrs ar
tam paklautu ministage (AYUSH)
Par ajurvédas imoelism westa kada le-
genda. Reiz jogs RO@EISaEs MeTINaMu
Skidrumu, un vinam sects stipri sapét
véeders. Jogs devies pie diewa Brahmas,
kurs leteicis vinam jedzert vari Gideni.
Tas palidzéjis. Tapéc urskete, ke pirmais
ajurvedas medikis hija diews Brahma, pir-
ma slimiba - gremogamas traucejumi, bet
pirmas zales - varits idems
An musdienas hele dale Indijas tradi-
cionalas arstniecibas metotu beletas ties
Wz PTeMmosanas sistemas ateeseiocan. In-
diesi ir parliecinati, ka daudzam simibam,
tostarp an daudzam hroniskam autoimu-
nam sasliméanam iemesls mekléejams
aplama kunga un zarmu trakta darbiba.
Ja to sakartos, ari slimiba bus izarstéta.
SHE BTA) WPA
J J Planojam jaunu
medicinas
virzienu
LU mérkis ir veidot principiali jaunu
medicinas virzienu Latvija —
integrative medicinu, kur apvienot
Rietumu biamedicinas sasniequmus
ar halistisko pleeju, proti, skatit cilvéka
organismu ka vienotu requlacijas
sistémas kopumu., Ajurvédas
programmas letvaros universitates
macibspéki plano atrast veldu, ka
apvienot sistematisko un analitisko
pleeju, izmantojot gan modemas
diagnostikas un terapijas metodes,
gan tas, ko piedava ajurveda. Tas
palidzétu pacienta organismam atrast
“tas sliedes’, kuras tam tika iedotas
berniba, kad mums nekas nekaitéeja,
| metamies auksta ddeni un sajutamies
priecigi, dzives spéka
un optimisma pilni, =)
Valdis Pirags,
Latvijas Universitates
profesors,
endokrinalags
Ajurvéda tulkojuma nozimé “maciba
par dzivi". Péc tas piekriteju domam, tas
ir dzivesveids, kas var movérst potencia-
las slimibas, izarstet esosas un pagarinat
miuzu. Profesors Valdis Pirags ajurvédu
raksturo ka “uzskatu sistému par arsté-
Sanu", Joti atskinigu no konvencionalas
Rietumu medicinas sistemas. Vinaprat,
moderna medicina, kuras principi, teh-
nolopijas Un medikament ir vien aptuve-
ni pusgadsimtu veci, velti ka otrskirigus
“atbidijusi otraja plana” tukstosiem gadu
parbauditus arstésanas principus. “Mo-
dernos 4rstus mulsina senie medicinas ®
23
L018 = “Waste Zinger
Ve PU Sd OR OLTipisks ajurvédas produktu veikalins, kurd iespéjams iegadaties
visdazadakos preparatus, kas, péc djurvédas praktizétaju domam,
‘Fkvienu atbrivos no jebKuras slimibas.
> pamatprincipi bettie tkai pirmaja bri
ir Skietami absurd" bilst profesors.
XKritki gan iebildis, ka atsaukéands uz
4 arstniecTbas veida senumu (argumen:
tum ad antiquitatem) nav labs arguments
Pieméram, savulaik uzskatija, ka tempe-
amenta atSkiribasclvékiem ir sasttas ar
da¥adu Spidrumu Gults,limfa uc) ate
cibim organism, tomér misdienu me-
dlicina ir pieradijus, ka tas ir mulkibas.
Fakts, ka kaut kas tick daritsilgu laiku
tun Skietami pada, tiek maldiguzskatits
par pieradijumu. Tomer netiek pemts vé
a vésturskais konteksts, apstkju maina,
Ki ari miisdienu medicinas attistiba
Katram sava dosa
Ajurvéda viss- dzivesveids, uzturs,arsté-
Sana atkarigs not, kidu doéu ajurvédas
-Zinatdjs péc ipa pazimem cilvekam ir
iedalijis.lzSkir pittu, kuras kermeni do-
riné uguns un tens sajaukums, vatu ar
gaisu un éteri, ka ari kaphu ar deni un
emi ka tas pamatelementiem,
‘Tiesa, ret kad cilvéks irviena tira doa,
parastirvisu tis sajaukums.Tomér viena
rno dom keatram cilvkam ir dominéjo-
‘34, Pec tas regulacijas disbalansa tiek
vveidota gan tipam piemérotaka dita,
gan noteiktas arstdSanas metodes sli
‘mibu gadijuma utt. Dogas nosaka, bal-
stoties uz sarunu ar cilvéku un vina re
akcijém uz dazadiem jautajumiem, ka
ari dréjam pazimém. Ajurvédas praktizé-
tajs analizé kermena uzbivi, plaukstu
un pédu siltumu, nagu formu, acu krasu
un formu, adas un matu tipu, méli, pul.
54a aie 1208
Ltt. Lielos vilcienos lidzigi notiek aris
ribu diagnostika, ArstéSanu nosaka péc
1a, kas daudzu paaudu laid katram éo-
as ipam atzits par noderigako
les ajurveda gatavo no augie=s, =
tiem dzivnieku izcelsmes produktiem
(pieméram, gi sviesta), kA ari no mimes
lier. Turkat jurvéda nevairés seni
bas dotoizejvielu zalém pievienot ==
2Adu metilu (dzvsudraba, arséna soma
1.) savienojumus. Ajurvédas pease
taj ursver, ka smagie metal ir ipa a
stridatiun tapéc nekaitig, tie Jase St
sasniegt vélamo efekt.
Apgalvojot, ke dabiskais viene
labs, bet maksligais (pieméram, Sis
1d rafotie medikamenti ir sikts Sek
mantots t& dévétais dabisks parece
ma arguments (appeal to nature) Tease
aba nav ne laba, ne slikta, bet mesa
Adi indigi augi vai dzivnieks var = m=
navet. Savukart antibiotikas (cas =a
sligiegitas), pareiiietotas var gabe
vibu. Tapée dabiskumu nevar zeman ka
argumentu, lai pazigotu, ka urease
dlcina vienmer ir Taba veselibat
Psihiatrs: tie ir sapnu pardeweji
Lal arf lielako savas profesionais Kar-
jeras laiku Valdis Pirags ir diagnosticéiis
slimibas péc citim metodém, par mepie-
ciedamibu zinatniski petit sjureedas do-
4u principa diagnostiku un arstSanm vin
neSaubas, Doses profesors pieliérina mo-
demas medicinas fenotipiem “Visas Sis
‘prasmes un zin3Sanas var integer prick’
stata - ja cilvéks ta uzvedas un izskatis,
tad acimnredzami vinam vajadzéts bit
onkretam regulacjas sistémam, kuras
sevulkrt var ietekemét ar noteiktam ar
stéZanas metodém,”saka Valdis Prags.
Profesors uzaver, ka indiefu traicioni=
Ja medicina nav zinaSanu fragmenti, bet
Jot sistematizétas empitiskas 2nd
parbauditas no paaudzes paauda
‘ion tas, kas nestradja, ir atmestasy" a
bila Valdis rags uz auajume par inde
risko pamatotib arstnieibai pe dos.
Cit iavaiitie specialist tomeér mudi
na pret So metodinturties itis Joga,
masiéas vai mediticija, ko praktizé ajur-
vEda, noderés veselibas saglabaansi,
tomér diagnostika un terapija Latvija
Dato jabalstas uz pasaulé visparatzitam
smodemim metodém
Rigas Stradina universitates Psiho
somatiskis medicinas un psihoterapias
Ttedraspsihiatrs Artis Utinans "afurve-