Anda di halaman 1dari 172

Sakramentolojia

SAKRAMENTOLOJIA
“Sakramentu sira iha Igreja nia moris”

Figura: Sakramentu hitu husi Rogier van der Weyden, iha tinan 1448

Crisogno Soares Freitas Pereira


Instituto Católico para Formação de Professores-
i Baucau
©2012
Sakramentolojia

SAKRAMENTOLOJIA
“Sakramentu sira iha Igreja nia moris”

(Edisaun 1º, Janeiru 2011)


Revizaun, Juñu 2012

©2012
ICFP - Baucau

ii
Sakramentolojia

“Sakramentu sai sinál santidade ba ema Kristaun nu’udar meius prinsipál atu
hetan ksolok Lalehan nian iha mundu ida ne’e”
(Crisogno S. Freitas Pereira)

Sakramentolojia
(Sakramentu sira iha Igreja nia moris)

(Edisaun 1º, Janeiru 2011)


Revizaun 1º ba Edisaun 1º, Juñu 2012

Crisogno Soares Freitas Pereira


crisogno.soares.freitas.p@gmail.com

“lex oraandi, lex credendi (maneira reza mak maneira fiar), katak Igreja fiar ba
buat be nia fiar”
(CIC. 1124)
*************************************************************************************************

iii
Sakramentolojia

ÍNDISE
Índise ..................................................................................................................... iv

Santo Agustinho nia hanoin kona-ba sakramentu ................................................ xv

Sakramentu moris nian ......................................................................................... xvi

Prefásiu ................................................................................................................xvii

Introdusaun .......................................................................................................... xviii

Mensajen .............................................................................................................. xxi

KAPÍTULU I: Símbolu iha ema-nia moris ........................................................... 1

A. Signifikasaun hosi símbolu ................................................................................ 1

1. Tuir sentidu etimolojia ............................................................................. 1

2. Oinsá relasaun entre símbolu ho ............................................................ 1

2.1. Símbolu ho figura, pintura ......................................................... 1

2.2. Símbolu ho sinál ........................................................................ 2

2.3. Símbolu ho isin lolon (corpo) ..................................................... 2

2.4. Símbolu ho analojia ................................................................... 2

3. Divizaun hosi símbolu ............................................................................. 2

4. Hahalok espesiál hosi símbolu................................................................ 3

4.1. Ekspresaun no reprezentativu ................................................... 3

4.2. Reprezenta idea barak .............................................................. 3

4.3. Ko’alia ba personalidade ema nian ........................................... 3

4.4. Símbolu moris hosi situasaun istórika ....................................... 4

4.5. Buat be sagradu ........................................................................ 4

B. Semellansa entre símbolu ho sinál.................................................................... 4

C. Símbolu relijiozu ................................................................................................ 5

1. Saida mak símbolu relijiozu? .................................................................. 5

2. Hahalok espesiál hosi símbolu relijiozu .................................................. 5

iv
Sakramentolojia

D. Símbolu iha teolojia ........................................................................................... 6

Pergunta ............................................................................................................... 6

KAPÍTULU II: Sakramentu iha istória Igreja nian .............................................. 8

A. Sakramentu iha Sagrada Eskritura/Bíblia .......................................................... 8

1. Testamentu tuan (Antigo Testamento/AT) .............................................. 8

1.1. Sakramentu hanesan sasán ka materiál ................................... 8

1.2. Sakramentu hanesan hahalok, akontesimentu ......................... 9

2. Testamentu foun (Novo Testamento/NT) ............................................... 10

B. Sakramentu iha istória Igreja nian .................................................................... 11

1. Iha tempu Patrístiku (sékulu II-VIII) ........................................................ 11

1.1. Patrístiku Oriente...................................................................... 11

1.2. Patrístiku Osidente ................................................................... 11

2. Iha tempu eskolástiku (XI-XIV) ............................................................... 13

3. Iha konsíliu Trentu (XV-....) .................................................................... 14

4. Hosi konsíliu Trentu to’o konsíliu Vatikanu II.......................................... 14

Pergunta .............................................................................................................. 16

KAPÍTULU III: Karakter sakramentál iha obra salvasaun ................................ 17

A. Karakter sakramentál iha Jesus Kristu ............................................................. 17

1. Jesus Kristu, mak sakramentu/símbolu ne’ebé reprezenta Maromak .... 17

2. Jesus Kristu nu’udar “sakramentu,” símbolu ekspresivu hosi ema ........ 18

3. “Maromak-nia sakramentu” no “ema-nia sakramentu” sai realidade ida

de’it ....................................................................................................... 19

4. Karakter sakramentál iha povu Kristaun ................................................ 19

v
Sakramentolojia

Pergunta .............................................................................................................. 21

KAPÍTULU IV: Realizasaun husi karakter sakramentál Igreja ......................... 22

A. Dinámika iha povu Kristaun .............................................................................. 22

B. Karakter sakramentál iha haklaken “Maromak-nia liafuan” .............................. 23

C. Karakter sakramentál iha selebrasaun povu kristaun....................................... 24

Pergunta .............................................................................................................. 25

KAPÍTULU V: Elementu konstitutivu no estrutura sakramentál ..................... 26

A. Ministru iha sakramentu ................................................................................... 26

1. Sakramentu nu’udar asaun hosi Kristu no Igreja ................................... 26

2. Jesus Kristu mak ministru principal ba sakramentu sira ........................ 26

3. Igreja mak ministru ba sakramentu sira ................................................. 27

4. Funsaun vigáriu hosi ministru ................................................................ 27

5. Funsaun sujeitu iha sakramentu ............................................................ 28

B. Sakramentu ba “ema moris” no ba “ema mate” ................................................ 28

1. Sakramentu ba ema moris ..................................................................... 28

2. Sakramentu ba ema mate ...................................................................... 28

C. “Selo” Karakter hosi sakramentu ...................................................................... 28

D. Sakramentu no fiar ........................................................................................... 29

E. Tansá iha de’it “sakramentu hitu” ..................................................................... 29

1. Istória kona-ba “sakramentu hitu” .......................................................... 29

2. Jesus istóriku no sakramentu hitu .......................................................... 30

3. Kbiit (poder) Igreja ba sakramentu sira .................................................. 30

4. Sakramentu hitu no nia símbolu (Konsílilu Florense) ............................. 30

vi
Sakramentolojia

Pergunta .............................................................................................................. 31

KAPÍTULU VI: Teolojia sistemátika ba inisiasaun Kristã ................................ 32

A. Saida mak inisiasaun Kristã ............................................................................. 32

B. Jesus Kristu mak sentru ba inisiasaun Kristã ................................................... 33

1. Ministru Jesus Kristu ............................................................................. 33

2. Hahú inisiasaun Kristã ........................................................................... 34

C. Dezenvolvimentu kona-ba istória inisiasaun Kristã .......................................... 36

1. Époka Apostólika ................................................................................... 36

2. Sékulu II to’o sékulu V............................................................................ 36

3. Sékulu VI to’o sékulu X .......................................................................... 37

4. Sékulu X to’o Konsíliu Vatikanu II .......................................................... 37

D. Selebrasaun inisiasaun Kristã hafoin Konsíliu Vatikanu II ................................ 38

1. Inisiasaun Kristã ba adultu ..................................................................... 38

2. Selebrasaun ba sakramentu inisiasaun Kristã:

Batizmu, Konfirmasaun no Eukarístia (Haree iha kapítulu VII – X) ........ 38

E. Símbolu globál hosi inisiasaun Kristã ............................................................... 38

F. Batizmu mak jestu fundamental ba inisiasaun Kristã........................................ 39

1. Hosi Batizmu João to’o Batizmu Jesus nian .......................................... 39

2. Hosi Batizmu Jesus to’o Batizmu ba sarani sira .................................... 40

Pergunta .............................................................................................................. 40

KAPÍTULU VII: Sakramentu Batizmu ................................................................. 41

A. Dimensaun istórika-salvífika hosi sakramentu Batizmu.................................... 41

1. Dimensaun Kristolojia ............................................................................ 41

vii
Sakramentolojia

2. Batizmu no Igreja ................................................................................... 42

3. Batizmu no mundu inteiru (tomak) ......................................................... 42

4. Batizmu no Espirítu Santu...................................................................... 43

5. Batizmu no Trindade .............................................................................. 43

6. Resposta umana ba Batizmu ................................................................. 44

6.1. Asaun Maromak nian no asaun ema nian iha Batizmu ............ 44

6.2. Fiar no Batizmu ........................................................................ 44

7. Batizmu ba labarik ki’ik .......................................................................... 45

8. Efeitu sira hosi Batizmu Kristaun ........................................................... 46

8.1. Perdaun ba sala sira ................................................................ 46

8.2. Moris foun, sai Maromak oan ................................................... 46

8.3. Santifikasaun, justifikasaun, konsagrasaun.............................. 46

8.4. Iluminasaun (Naroman) ............................................................ 47

8.5. Moris iha Kristu......................................................................... 47

8.6. Selo no karakter ....................................................................... 47

8.7. Nai-lulik, liurai no profeta .......................................................... 47

9. Símbolu iha litúrjia Baptizmál ................................................................. 48

Pergunta .............................................................................................................. 49

KAPÍTULU VIII: Sakramentu Konfirmasaun (Krizma) ...................................... 50

A. Sakramentu Konfirmasaun ............................................................................... 50

1. Sakramentu Konfirmasaun no nia relasaun ho Batizmu ........................ 50

2. Sakramentu Konfirmasaun no nia relasaun ho Eukarístia ..................... 50

B. Dimensaun istórika-salvífika iha Konfirmasaun ................................................ 51

1. Dimensaun Kristolojia ............................................................................ 51

viii
Sakramentolojia

2. Sakramentu, grasa Espirítu Santu ......................................................... 51

2.1. “Selo” hosi grasa Espirítu Santu ............................................... 51

2.2. Espesífiku grasa Espirítu Santu iha Konfirmasaun.................. 51

3. Konfirmasaun no plenitude eskatolojia .................................................. 52

4. Dimensaun eklesiál ................................................................................ 52

4.1. Konfirmasaun nu’udar selebrasau Igreja nian ..................................... 52

4.2. Konfirmasaun nu’udar inkorporasaun ne’ebé perfeitu hosi Igreja ....... 52

C. Grasa hosi Konfirmasaun ................................................................................. 53

1. Atu hametin grasa Batizmu .................................................................... 53

2. Atu kompleta grasa Baptizmál ............................................................... 53

3. Fó forsa ba misaun ................................................................................ 54

3.1. Sai profeta ................................................................................ 54

3.2. Sai nai-lulik ............................................................................... 54

3.3. Sai liurai ................................................................................... 54

D. “Karakter” hosi Konfirmasaun........................................................................... 55

1. Ema be iha Espirítu ................................................................................ 55

2. Ema adultu be iha responsabilidade ...................................................... 55

3. Traballadór be kompromete ba Maromak-nia obra ................................ 55

4. “Parkasia” ba operáriu (traballadór) ....................................................... 56

5. Haklaken reinu Maromak nian ............................................................... 56

6. Lembraansa ba Konfirmasaun ............................................................... 56

Pergunta .............................................................................................................. 56

KAPÍTULU IX: Sakramentu Eukarístia I: Reflesaun Teolójika ......................... 57

A. Línguajen kona-ba Eukarístia ........................................................................... 57

ix
Sakramentolojia

B. Eukarístia iha relatu institusionál (NT) .............................................................. 58

1. Signifikadu teolójiku hosi relatu sira ....................................................... 58

1.1. Nu’udar han kalan ida iha kontestu no iha karakter paskál ...... 58

1.2. Última ceia, anúnsiu kona-ba mate no reinu be to’o dadaun .... 58

1.3. Sentidu sakrifisiál, liuhosi Kristu-nia mate ................................ 59

2. Eukarístia tuir Saun Paulo...................................................................... 59

2.1. 1Cor 10, 14-22 ......................................................................... 59

2.2. 1Cor 11, 17-34 ......................................................................... 59

3. Eukarístia tuir Saun João ....................................................................... 60

C. Esplikasaun dogmátiku “Eukarístia” hosi teólogu sira ...................................... 60

1. St. Inácio de Antioquia ........................................................................... 60

2. S. Justino ............................................................................................... 61

3. S. Ireneu ................................................................................................ 61

4. Escola Alexandria .................................................................................. 61

5. Escola Antioquia .................................................................................... 61

6. Padre Latinos ......................................................................................... 61

7. Saun Isidoro de Sevila ........................................................................... 62

8. Saun Tomás de Aquino.......................................................................... 62

D. Eukarístia nu’udar sakrifísiu sakramentál ......................................................... 63

Pergunta .............................................................................................................. 64

KAPÍTULLU X: Sakramentu Eukarístia II: (Perspetiva litúrjika) ...................... 66

A. Istória orijen: Hosi bensaun ba “asaun grasa” .................................................. 66

B. Selebrasaun Eukarístika iha sékulu II-III .......................................................... 67

1. Formula bensaun iha Didaché ............................................................... 67

x
Sakramentolojia

2. Deskrisaun litúrjika hosi Saun Justino .................................................... 67

3. Tradisaun Apostólika hosi Saun Hipólito de Roma ................................ 68

C. Fenómenu hosi evolusaun no komunidade Kristã............................................ 68

1. Kriatividade no eklesialidade iha Eukarístia (sékulu IV-VII) ................... 68

1.1. Kriatividade no fixasaun hosi formuláriu ................................... 68

1.2. Variedade litúrjika no orasaun eukarístika ................................ 68

1.3. Eklesialidade Eukarístika ......................................................... 69

1.4. Partisipasaun hosi povu ........................................................... 69

2. Kreximentu ritual no prosesu ba privatizasaun (sékulu VIII-XI) .............. 69

2.1. Exportasaun no enrikezamentu hosi litúrjia Romana ............... 69

2.2. Multiplikasaun orasaun privada sira iha Eukarístia................... 70

2.3. Diminuisaun ba progresiva povu nia partisipasaun .................. 70

2.4. Esplikasaun 1ª alegoria sira iha missa ..................................... 70

3. Dezentralizasaun selebrasaun hosi Eukarístia iha esplikasaun no iha

partisipasaun (sékulu XII-XV) ................................................................ 71

3.1. Retornu no unifikasaun iha ritu Eukarístiku .............................. 71

3.2. Sentralidade iha prezensa reál ................................................. 71

3.3. Multiplikasaun iha missa privada .............................................. 71

3.4. Interpretasaun alegórika iha missa........................................... 71

4. Entre reforma enserada Trentu no renovasaun aberta Vatikanu II

(sékulu XVI-XX) ..................................................................................... 72

4.1. Protestu hosi reformadór sira no reforma hosi protestadu sira . 72

4.2. Missa hosi Pio V (1570), hanesan resposta kondisionante ida 72

4.3. Eukarístia nu’udar selebrasaun solene ida no distante ............ 73

4.4. Sarani sira nu’udar povu ne’ebé partisipa hanesan ekspetatór 73

xi
Sakramentolojia

4.5. Movimentu litúrjiku no renovasaun iha Vatikanu II ................... 73

D. Litúrjia Eukarístika: Orijen no sentidu hosi ritu no estrutura sira....................... 74

1. Ritu entrada ........................................................................................... 74

2. Litúrjia palavra........................................................................................ 75

3. Litúrjia Eukarístika .................................................................................. 76

4. Komuñaun.............................................................................................. 77

5. Ritu despedida ....................................................................................... 77

Pergunta .............................................................................................................. 77

KAPÍTULU XI: Sakramentu matrimóniu ............................................................ 78

A. Matrimóniu iha Biblia ........................................................................................ 78

B. Matrimóniu nu’udar sakramentu ....................................................................... 79

C. Orijen no fundamentu hosi sakramentalidade .................................................. 79

1. Bondade no frakeza hosi estadu matrimoniál ........................................ 80

2. Matrimóniu bensaun hosi Maromak ....................................................... 80

3. Uniaun Matrimoniál: Uniaun entre Kristu no Igreja................................. 81

D. Esplikasaun teolójika ba sakramentalidade matrimóniu ................................... 81

1. Sakramentu ba fiar ................................................................................. 81

2. Uniaun entre profanu no sagradu .......................................................... 81

3. Matrimóniu sinál aliansa Divina.............................................................. 82

4. Matrimóniu no aliansa hosi Kristu ho Igreja ........................................... 82

E. Matrimóniu indissolúvel .................................................................................... 82

1. Tuir natureza .......................................................................................... 83

2. Fiar Igreja nian ....................................................................................... 83

3. Disiplina iha Igreja .................................................................................. 84

xii
Sakramentolojia

F. Matrimóniu no família iha misaun Igreja ohin loron .......................................... 84

1. Matrimóniu no família iha dotrina atuál Igreja nian ................................. 84

2. Problema matrimóniu no família iha pastorál ohin loron ........................ 85

3. Família Kristã partisipa iha misaun Igreja nian....................................... 86

Pergunta .............................................................................................................. 86

KAPÍTULU XII: Sakramentu Peniténsia no Unsaun ba moras ........................ 87

A. Sakramentu peniténsia no rekonsiliasaun ........................................................ 87

1. Oinsá hanaran sakramentu ne’e? .......................................................... 87

2. Konversaun ba fiar iha Jesus no rekonsiliasaun Kristã .......................... 88

3. Aspeitu antropolójiku hosi sakramentu peniténsia ................................. 89

4. Grasa hosi sakramentu peniténsia ......................................................... 90

B. Sacramento unção dos enfermos (Kose mina ba moras) ................................ 91

1. Línguajen orijen hosi sakramentu ne’e .................................................. 91

2. Unsaun-nia fundamentuiha ekonómia ba salvasaun ............................. 91

3. Efeitu hosi selebrasaun ba sakramentu ne’e ......................................... 92

4. Viátikum, últimu sakramentu Kristaun .................................................... 93

Pergunta .............................................................................................................. 93

KAPÍTULU XIII: Sakramentu Orden ................................................................... 94

1. Tansá bolu sakramentu Orden? ............................................................. 94

2. Saserdote hanesan asaun relijioza iha AT ............................................. 94

3. Ministériu, grasa Devina iha NT ............................................................. 95

4. Graun tolu iha sakramentu Orden .......................................................... 96

5. Sé mak bele fó no simu sakramentu ne’e? ............................................ 97

xiii
Sakramentolojia

6. Efeitu hosi sakramentu orden ................................................................ 97

Pergunta (Debate) ............................................................................................... 98

Konkluzaun ......................................................................................................... 99

Bibliográfia ......................................................................................................... 100

Glosáriu .............................................................................................................. 102

xiv
Sakramentolojia

St. Agustinho nia hanoin kona-ba


sakramentu:
“Sacramento como sinal vizível da
realidade invizível.”

xv
Sakramentolojia

Sakramentu Moris nian

“‘Moris’ ne’e rasik nu’udar


sakramentu ba dalan salvasaun”
(Pereira, Cris. S. F.)

xvi
Sakramentolojia

Prefásiu
Ba dala uluk ha’u fó obrigadu ba Aman Maromak, tanba hodi Nia tulun no matadalan
bele remata livru ne’e ho língua Tetun kona-ba unidade “Sakramentolojia”. Ha’u mós
lahaluha fó obrigadu ba Pe. Tomas Aquino Lopes da Cruz ne’ebé uluk nu’udar
dosente ba unidade ida ne’e iha ICFP-Baucau durante tinan 2004-2008. Iha
momentu ne’ebá, ha’u mós akompaña no tuir unidade refere durante semester 4 nia
laran. Liuhosi esperiénsia ida ne’e, ha’u ho inisiativu rasik rekolla sesaun
sakramentolojia liuhosi estudu no buka hodi hakerek sai livru ida, ho objetivu atu bele
tulun estudante superiór no mós sarani hotu atu asesu ba informasaun kona-ba
sentidu sakramentu sira iha Igreja nia moris.

Nu’udar ema, ha’u iha limitasaun tantu iha hanoin, hakerek no ko’alia. Tan ne’e, ha’u
rekoñese katak iha interpretasaun, tradusaun, observasaun no estudu unidade ida
ne’e hodi sai livru, sei iha fallansu ruma no presiza atu dezenvolve kle’an liután. Ho
razaun ida ne’e, ha’u hein katak leitór sira-ne’ebéle fó sujestaun no halo koreksaun
hodi hadi’a no tulun atu bele haree di’ak liután kona-ba asuntu ne’e ho óklu
profesionalizmu ba prosesu oin mai.

Livru ne’e ordenamentu sistemátiku ne’ebé bazeia ba doutrina Igreja Katólika. Tanba
ne’e, hodi ezisténsia livru ne’e bele ajuda ema sarani sira, espesiál estudante
superiór atu kria hanoin fiar ne’ebé krítiku nu’udar meiu ba santidade kristaun.

Ha’u mós lahaluha fó obrigadu ba ema hotu ne’ebé ajuda hodi hamosu livru ne’e,
liuliu ha’u-nia kaben Madalena Freitas no oan doben Pedroel de Jesus Crisma
Freitas ne’ebé suporta tebes ha’u liuhosi sira-nia prezensa, nune’e mós ba kolega
sira iha ICFP-Baucau ne’ebé fó kontribusaun maka’as ba projeitu ki’ik ne’e. Lahaluha
fó obrigadu ba Diretór ICFP-Baucau Br. Fons van Rooij, fms no nia Vice-Diretora Sra.
Margie Beck ne’ebé fó motivasaun atu hakerek livru ne’e.

Iha finalidade ha’u espera katak liuhosi esforsu ki’ik oan ida ne’e, sai nu’udar
kontribusaun ida ba edukasaun relijiaun katólika iha ensinu superiór no mós ba ema
hotu ne’ebé hadomi Jesus ne’ebé nu’udar Sakramentu lo-loos.

Crisogno Soares Freitas Pereira

xvii
Sakramentolojia

Introdusaun

Ita-nia moris iha mundu, iha buat barak ita lahatene, ita haree de’it liuhosi “símbolu”
sira-ne’ebé ita ema halo no uza. Ita la bele ses husi realidade ida ne’e. Tanba
sakramentu sira iha ligasaun espesiál ho símbolu sira ne’e. Ita kaer liafuan St.
Agostinho, nia dehan: “Sacramento como sinal vizível da realidade invizível” (sinál
ida mosu husi realidade ne’ebé lamosu). Iha ita-nia fiar sarani, no ita-nia Igreja nia
dotrina buat barak mak hato’o liuhosi símbolu sira.

Iha dokumentu Konsíliu Vatikanu II dehan: “Liturjia hotu Igreja nian moris husi
Eukarístia no sakramentu sira” (Toda a vida liturgica da Igreja gravita em torno do
sacrifício eucarístico e dos sacramentos, SC 6). Tan ne’e, sakramentu sira ita bolu
Kristu-nia sakramentu (os sacramentos de Cristo). Atu dehan de’it katak: hanesan
forsa ne’ebé mai husi Kristu-Nia futar isin be moris no fó moris. Ne’e, hanesan asaun
Espíritu Santu be horik iha Nia isin, mak Igreja be moris iha mundu ne’e. Maibé
molok atu to’o ba hanoin ida ne’e, sakramentu sira liuhosi prosesu lubuk ida hahú
husi Igreja moris, liuhosi debate, diskusaun, no diferensia opiniaun husi matenek
na’in sira (teólogu sira). Sira nia kontribusaun mak ikus mai Igreja tau hanesan
dotrina Igreja nian.

Iha siénsia ida ne’e mós ita sei haree katak realidade Divina, ne’ebé ita dehan
“asaun” salvasaun Maromak nian, ne’ebé liuhosi Jesus Kristu-nia hatudu An hanesan
ema hodi hola isin-lolon ida no istória ida, maske hatudu An ida ne’e laidentika ho
realidade Divina. Maibé ba kristaun, Jesus-nia liafuan no Nia hahalok ne’ebé Nia
hatudu husi Nia kna’ar tomak mak refere ba salvasaun. Mistériu sira kona-ba Kristu-
nia moris mak fonte (hun no abut) ba sakramentu sira-ne’ebé nu’udar “forsa” Kristu
nian, hodi fó moris. Sakramentu sira mak hahalok ne’ebé Espíritu Santu kontinua
serbisu iha “Igreja.” Sakramentu sira mak “obra Maromak nian” iha Testamuntu foun
no moris rohan la’ek (Catecismo da Igreja Católica-CIC art. 1116).

Iha parte seluk mós, ita sei ko’alia kona-ba realizasaun husi sakramentu sira. Tan iha
Igreja iha de’it sakramentu hitu, laliu no lakuraan. Mosu pergunta oinsá
sakramentálidade Igreja nian realiza de’it iha “selebrasaun” sakramentu hitu ne’e.
Konsíliu Vatikanu II lakomenta barak kona-ba hanoin Konsíliu Trentu ne’e, maibé

xviii
Sakramentolojia

Vatikanu II dehan de’it: “Igreja mak sakramentu.” Ida ne’e, mak ita buka atu hatene
tanba sakramentu sira mosu bainhira povu kristaun hahú iha.

Sakramentu sira Kristu rasik mak halo no fó mai Igreja hanesan sinál kmanek atu
hetan grasa no moris rohan la’ek. Tan ne’e, moris sakramentál fó fuan ba ema ida-
idak (individualmente) no mós ba Igreja. Ba ema fiar nain katak nia moris ba
Maromak hamutuk ho Jesus Kristu, no ba Igreja, katak Igreja iha domin no simu
kna’ar atu sai testemuña.

“La iha ema ida moris mai hatene kedas. La iha ema ida moris mai prefeitu kedas”
(Ninguém nasce ensinado. Ninguém nasce homem feito). Atu sai ema ida, la’ós de’it
moris, maibé presiza formadu, edukadu, “inisiadu,” introduz iha ritmu moris ema nian.

Tan ne’e, Batizmu mak fundamentu ba moris tomak ema kristaun nian, hanesan
odamatan ba moris espirituál (porta da vida espiritual) no mós odamatan ne’ebé fó
asesu ba sakramentu sira seluk. Ho sakramentu Batizmu liberta ita husi sala no halo
ita sai Maromak-nia oan, bali ita sai Kristu-nia emar no hodi hola parte iha Igreja,
ne’ebé halo ita atu partisipa iha Nia misaun.

Hamutuk ho sakramentu Batizmu no Eukarístia, Sakramentu Konfirmasaun forma


“sakramentu inisiasaun kristã,” ne’ebé persiza atu kaer hamutuk nafatin. Buka atu
esplika ba sarani sira katak simu sakramentu konfirmasaun atu bele halo kompletu
grasa Batizmu nian. Ho sakramentu konfirmasaun halo ita sai perfeitu iha Igreja ho
forsa Espíritu Santu ne’ebé espesiál, halo ita sai testemuña fiar nian, liuliu hanesan
Kristu-nia sasin lo-loos (LG. 11).

Sagrada Eukarístia kompleta inisiasaun kristã. Eukarístia mak: “bee matan moris no
hun ba moris kristaun.” Iha Santísima Eukarístia mak halibur riku-soin hotu ne’ebé
espesiál husi Igreja, mak “Kristu rasik, iha Nia Páskua.” Ita bele dehan katak: “A
nossa maneira de pensar está de acordo com a Eucarístia; e, por sua vez, a
Eucarístia confirma a nossa maneira de pensar” (S. Ireneu).

Martíriu husi Abitinia dehan: “Ita la bele sai kristaun sé ita laselebra loron Maromak
nian (dia do Senhor).” Dala barak ona ita hala’o selebrasaun Eukarístika, rona

xix
Sakramentolojia

Maromak Futar Liafuan, asiste selebrasaun baptizmál, hola parte iha selebrasaun
Matrimóniu, tuir serimónia hakoi ema mate, marka prezensa iha selebrasaun
penitensiál no asiste selebrasaun sakramentu Krizma, ordenasaun no kosé mina ba
ema moras. Buat sira ne’e hotu mak ita bolu litúrjia. Tan ne’e iha livru ne’e mós, ita
sei haree no hakle’an liturjia iha sakramentu Eukarístia. Ne’ebé hakerek ona iha
“Konstitusaun Sagrada Litúrjika (Sacrosanctum Concilium)” iha art. 2 dehan: “A
Liturjia, pela qual, espesialmente no sacrifício eucarístico, «sé opera o fruto da nossa
Redensaun,” contribui em sumo grau para que os fieis exprimam na vida e
manifestam aos catros o mistériu de Cristo e autêntica natureza da verdadeira Igreja,
…”

Katekizmu Igreja Katólika no. 1681 dehan: “O pacto matrimonial, pelo qual o homem
e a mulher constituem entre si a comunhão íntima de toda a vida, ordenado por sua
índole naturál ao bem dos cônjuges e à procriação e educação da prole, entre os
Baptizados foi elevado por Cristo Senhor à dignidade de sacramento.” Ne’e mak
sentru husi matrimóniu kristaun. Tuir mai ita sei haree mós liuhosi “perspetiva
teolójika” sakramentu matrimóniu ne’e atu bele fó naroman ba sira-ne’ebé loron ida
harii uma kain foun, atu sira-ne’ebéle hatene, hodi hanoin no bele halo desizaun
ne’ebé didi’ak ba sira nia moris iha matrimóniu no família kristã.

Iha Katekizmu Igreja Katólika no. 1421 dehan: “O Senhor Jesus Cristo, médico das
nossas almas e dos nossos corpos, que perdoa os pecados ao paralítico e lhe
restituiu a saúde do corpo; quis que a sua Igreja continuasse, com a forsa do Espírito
Santo, a sua obra de cura e de salvação, mesmo para com os séus próprios
membros. É esta finalidade dos dois sacramentos de cura: o sacramento da
Peniténsia e o da Unção dos enfermos.”

Sakramentu orden kontribui mós ba salvasaun pesoál liuhosi serbisu ne’ebé maluk
seluk hala’o. Hanesan misaun partikular ida iha Igreja ne’ebé serbisu atu harii
Maromak-nia povu. Dehan iha CIC no. 1535: “Os que recebem sacramento da orden
são consgrados para serem, em nome de Cristo, «com a palavra e a grasa de Deus,
os pastores da Igreja»” (LG 11). Tan ne’e, sakramentu orden nu’udar grasa ne’ebé
atu hatutan Kristu-nia misaun ne’ebé fó tiha ona ba Apóstolu sira iha Nia Igreja atu
habelar ba mundu tomak.

xx
Sakramentolojia

Mensajen:
Kuandu ita hakarak foti proveitu husi livru ne’e, hahú ho mudansa no kresimentu
ne’ebé estraordenáriu iha ita-nia moris pesoál no institusionál, ne’e duni ha’u hato’o
mensajen rua:
1) Hanorin ema seluk kona-ba asuntu sira-ne’ebé ita aprende tiha ona.
2) Sistematikamente implementa asuntu sira-ne’ebé ita aprende ona, ho liafuan
seluk prátika saida mak ita aprende ona.

Hein katak livru ne’e fó proveitu ba imi tomak

“Jesus mak sakramentu”

xxi
Sakramentolojia

KAPÍTULU I
SÍMBOLU IHA EMA-NIA MORIS

A. Signifikadu hosi símbolu


1. Tuir sentidu etimolojia
Símbolu hanesan hahalok antiga
ne’ebé bele esplika tuir mai ne’e: Sé
ema ida halo viazen; nia aman sei
fahe buat ruma ka kadeli ba rua. Ida
ba Nia-Oan no ida haruka ba família
sira iha sorin balun. Sé bainhira oan
ne’e to’o iha-ne’ebá família sira-
ne’ebéle prova ho kadeli ne’e katak
labarik be sira hein mak nia duni.
Kadeli sai nu’udar sinál ida-ne’ebé marka relasaun ne’e.

Símbolu mai hosi lian Gregu “Symballein,” katak “hatutan filafali, hasoru malu no
hanesan sinál atu hatene filafali. Tan ne’e, símbolu katak “atu deskobre kona-ba lia-
loos be subar-an hela.” Símbolu reprezenta realidade espirituál. Símbolu hanesan
sinál ne’ebé hatudu ba lia-loos be latraansparente. Iha tempu Patrístiku sira Igreja
nian, profisaun fiar hosi Baptizadu sira, dehan “símbolo da fé” (symbalum fidei).
Dehan símbolu fiar katak hatudu ba fiar ne’ebé loloos be sai hosi dotrina kristã.

2. Oinsá relasaun entre símbolu ho…


2.1. Símbolu ho figura, pintura
Ita dehan figura/pintura iha relasaun ho sinál no ida-ne’ebé fó sinál. Ezemplu,
Presidente Kennedy, hosi Amerika, bainhira nia mate povu Amerika sente lakon.
Razaun, tanba nia defende maka’as direitu umanu liuliu ba ema metan sira. Ita Nai
Jezús Kristu mós sai hanesan figura Maromak nian. Nune’e símbolu lapresiza iha
relasaun be hanesan ho sinál sira, maibé iha signifikadu be hanesan. Ezemplu,
Insensiu sai hanesan sinál orasaun. Tan Insensiu nia suar sa’e ba leten hanesan
mós orasaun sira-ne’ebé ema hasa’e ba Maromak. Dasi sai hanesan sinál justisa,
ne’ebé atu tetu ka halo justisa be loloos ba ema hotu.

1
Sakramentolojia

2.2. Símbolu ho sinál


Ita hatene katak sinál iha nia funsaun atu hato’o ka
reprezenta ka hatudu ba buat ida. Sinál só fó de’it
informasaun. Kada símbolu bele dehan hanesan sinál,
maibé kada sinál lasai hanesan símbolu. Ezemplu, Ahi
suar, la bele dehan ne’e símbolu hosi ahi. Tan ahi suar
hanesan sinál hosi ahi. Símbolu lahanesan ho sinál sira.
Símbolu sai hanesan sinál kulturál, sinál konvensaun
ne’ebé iha funsaun atu hateten kona-ba realidade be lamosu (latraansparente).

2.3. Símbolu ho isin lolon (corpo)


Genuflexão hanesan sinál ida-ne’ebé atu hato’o ba ema seluk ninia hakarak no ninia
esperiénsia interiór. Iha litúrjia ita dehan hanesan sinál ne’ebé ema halo atu hasoru
malu ho Nai Maromak. Ita-nia isin lolon tomak hanesan sinál atu hatudu ita-nia-an ba
Maromak. Iha relasaun ho ema seluk katak atu hato’o ka hatudu nia hanoin ba ema
seluk.

2.4. Símbolu ho analojia


Analojia atu hatudu de’it katak iha hahalok ne’ebé hanesan hodi uza ba objetu barak.
Ezemplu, kuandu isin di’ak, tan han hahan mós di’ak. Ka buat furak sira-ne’ebé ita
haree iha mundu hatudu katak nia nain ne’ebé halo. Kuandu ita liga símbolu ho
anolojia maka ita sei hetan realidade hanesan:
1) Iha símbolu buat be nia hatudu la iha. Ezemplu, bandeira lahatudu “espíritu”
hosi nasaun ida. Maibé tanba iha ona konsensu, mak hena kain ida ho kór
reprezenta nasaun ida. Maibé tuir nia natureza hena oan ne’e la iha hahalok
ka sinál ida.
2) Iha símbolu balun bee bele sai hanesan ho analojia. Ezemplu, bee ne’ebé uza
iha Batizmu; paun no tua ne’ebé uza iha Eukarístia. Bee ne’ebé hosi nia
natureza iha funsaun atu hamoos, maibé bainhira uza ho analojia, bee atu
hamoos ema-nia fuan-laran. Ka paun be hanesan ai-han ba isin-lolon, hafoin
uza ho analojia sai paun ba klamar.

3. Divizaun hosi símbolu


Iha ema-nia moris iha símbolu sira-ne’ebé iha diferensa, hanesan:

2
Sakramentolojia

a) Símbolu konvensionál: Katak símbolu ne’ebé ema hakotu hamutuk ho liafuan


ka ho hahalok, ne’ebé hot-hotu hatene ona. Ezemplu, sinál mais (+) iha
Matemátika. Sinál mean iha traanzitu, atu para (stop).
b) Símbolu partisipativu: Símbolu ida-ne’e la’ós atu reprezenta buat ida, maibé
mós atu fó ánimu ba memoria (kenangan) sira-ne’ebé uluk akontese.
Ezemplu, bandeira, reprezenta nasaun ida. Bandeira hatudu identidade no
istória nasaun nian. Manu falur ka pombu ho ai sanak oliveira, hatudu sinál
paz, dame (Dilúvio iha profeta Noe nia tempu, Jénezis 8:10-11). Kruz ba ema
sarani kristaun, sinál salvasaun, ho Kristu ita mate, ho Kristu ita sei moris hias.
c) Símbolu komunikativu: Símbolu ida-ne’e la’ós de’it reprezenta lia-loos, maibé
nia rasik mak lia-loos. Ezemplu;
1) Osan, hanesan símbolu. La’ós de’it uza atu sosa sasán, maibé ba ita no
ema seluk hanaran osan.
2) Paun no tua, la’ós de’it atu marka prezensa Kristu nian maibé hanesan
mós Kristu-nia futar isin no raan loloos.
3) Kristu, reprezenta Aman Maromak maibé Nia rasik hanesan mós Aman
(João 1:1-8).

4. Hahalok espesiál hosi símbolu


4.1. Ekspresaun no reprezentativu
Signifikadu hosi símbolu la’ós iha nia-an rasik, maibé nia reprezenta buat ida-ne’ebé
liur de’it. Símbolu sai hanesan ponte ne’ebé tutan mundu ohin loron no mundu
ne’ebé sei mai. Símbolu deskobre buat ruma be la bele atu traduz no susar atu
hato’o. Goethe deklara katak “símbolu deskobre hodi signifika buat ruma be sei
subar-an.” Ezemplu, ema kristaun haree loromatan hanesan símbolu Kristu.

4.2. Reprezenta ideia barak


Símbolu bele hato’o mós ideia ka mensajen be barak. Ezemplu, kruz, bele ko’alia
buat barak ba ema kristaun. Nia sai hanesan sinál susar-terus. Nia mós sai sinál
pasiénsia, fidelidade ba Maromak no hodi kasu sala no hetan salvasaun.

4.3. Ko’alia ba personalidade ema nian


Símbolu la’ós de’it atu fó naroman ba ema-nia hanoin. Nia ko’alia mós ba ita-nia-an
tomak (sentidu), no mós ita-nia esperiénsia no sentimentu. Símbolu buka atu hodi

3
Sakramentolojia

hikas fali ita ba memoria hosi esperiénsia no akontesimentu uluk nian, nia fó ánimu
no maturidade pesoál, atu ema bele forsa filafali no laran luak ba asaun hot-hotu.
Ezemplu;
a) Iha psikoterapia atu hatene kona-ba mehi.
b) Iha moris hanesan nasaun ida iha bandeira no nia istória.
c) Iha moris relijiaun nian, atu hatene figura no serimónia sira.

4.4. Símbolu moris hosi situasaun istórika


Símbolu sira moris no mai hosi ambiente ida. Tan ambiente sira-ne’ebé sempre
muda tuir tempu tan ne’e símbolu sira mós muda. Símbolu la’ós estátiku maibé
dinámiku. Ezemplu, paun no tua, Kristu traansforma sai ai-han espirituál nian. Tuir
kultura fatin ne’ebé Jezús moris, paun no tua hanesan ai-han moris ba ema hotu.
Letra ICHTYS iha Gregu (ikan). Símbolu kona-ba povu kristaun be ema halo terus no
oho iha sékulu II.

4.5. Buat be sagradu


Símbolu iha nia funsaun ne’e mak tuir mai ne’e:
1) Atu hateten kona-ba buat be sei subar-an. Nia sai hanesan ponte ida atu
tutan mundu ohin no mundu ne’ebé sei mai. Nia buka atu lori ita ba mundu
ne’ebé ita sidauk hatene liuhosi analojia.
2) Atu subar buat ruma. Símbolu buka atu lori ita halo buat foun ruma no lori ita
atu hakbesik liu ba realidade. Ezemplu, domin hosi laen ba nia feen,
hanesan domin Kristu nian ba Igreja (Éf 5:25-32). Maske nune’e domin laen
ba nia feen sei lato’o domin Kristu nian ba Igreja, katak domin rohan laek.
3) Atu fó esperaansa, hodi goza realidade be iha ona sinál. Katak símbolu la’ós
atu subar buat ruma maibé nia mós fó esperaansa no saudade hodi goza
realidade tomak. Ezemplu, prenda hanesan símbolu prezensa ema ida nian.
Iha prenda ha’u hasoru ema ne’ebé fó prenda. Maibé ha’u sente sidauk to’o
sé lahasoru nia. Nune’e iha sakramentu sira, ita iha esperaansa no saudade
be boot atu hetan malu ho Maromak ho ita-an rasik.

B. Semellansa entre símbolu ho sinál


1. Hatudu ka reprezenta buat seluk ruma. Katak símbolu ho sinál iha funsaun
atu hodi novidade ka atu hatutan notisia.

4
Sakramentolojia

2. Símbolu tama iha kategoria sinál konvensionál ka kulturál. Iha-ne’e símbolu


la’ós buat seluk maibé mak sinál ne’ebé reprezenta. Katak mosu liuhosi
akordu hamutuk.
3. Símbolu no sinál bele haree ho matan, rona ho tilun no bele ka’er ho liman.
4. Símbolu ho sinál iha diferensa nafatin ho sinál be tau tiha ona.

C. Símbolu relijiozu
1. Saida mak símbolu relijiozu?
a) Símbolu relijiozu hanesan manisfestasaun hosi buat be santu, Divinu no
sagradu. Símbolu relijiozu iha relasaun ho sinál sira-ne’ebé moris ka mosu
hosi relijiaun. Ezemplu: figura, serimónia, istória, mitu sira sai hanesan
símbolu tan sira hato’o “buat be santu.” Tan ne’e, saida mak ita respeita no
adora iha relijiaun orijinál, iha-ne’e símbolu la’ós mak lalehan, ai, fatuk, maibé
hanesan símbolu atu hatudu ba buat be santu, ne’ebé ita dehan
traansendentál.
b) Ema hanesan símbolu. Ema be iha fiar, iha relijiaun mak ema be iha símbolu.
Bainhira ema buka atu halo relasaun ka kontaktu ho buat be traansendentál,
ema buka atu hato’o la’ós hosi liafuan maibé liuhosi jestikulasaun isin-lolon,
hosi fatin ida ka hosi sasán ida. Ema mak kriasaun ida-ne’ebé moris ho
símbolu. Tan ema mak buka atu hasoru malu ho ida-ne’ebé traansenden
liuhosi espresaun isin lolon no personalidade.

2. Hahalok espesiál hosi símbolu relijiozu


1) Símbolu mak fonte ba relijiaun. Ba ema be iha relijiaun símbolu mak xave be
loke odamatan atu hasoru malu ho Maromak. Ho símbolu ema bele hola parte
iha moris be sagradu, no liuhosi kontaktu nia bele hetan salvasaun.
2) Símbolu iha sentidu oi-oin. Símbolu la’ós iha signifika ida de’it maibé barak.
Ezemplu, kruz símbolu Kristu-nia mate no moris hias. Iha kruz ema kristaun
hetan salvasaun.
3) Símbolu bele hatene liuhosi ambiente moris lor-loron. Símbolu relijiozu la iha
hahalok ka lisan universál.
4) Símbolu muda tuir tempu. Símbolu fó inspirasaun relijiozu hosi ema ne’ebé
moris iha fatin ida no tempu ida, no iha istória ida.

5
Sakramentolojia

D. Símbolu iha teolojia


1. Sakramentu estudu kona-ba ritu kristaun hanesan símbolu atu buka hatene
kona-ba salvasaun. Tansá sakramentu sira sai hanesan ai-moruk atu hato’o
salvasaun ba ema.
2. Perspetiva Saun Paulo kona-ba símbolu. Ninia perspetiva kona-ba símbolu,
nia hato’o hosi perspetiva “mistériu,” ne’ebé fahe ba tolu:
a) Mistériu be naksubar iha Maromak. Saun Paulo dehan: “Ha’u hakarak
hateten ba imi segredu ida” (1 Cor 15:51). “Segredo” iha-ne’e katak
“Maromak-nia planu salvasaun ba ita ema.”
b) Mistériu be hatudu iha Kristu. Planu salvasaun nian realiza duni hosi
Jezús Kristu (Col 1:15).
c) Mistériu be hatudu iha Igreja. Iha Kristu mak halo ita hamutuk, sai ida
de’it ho Nia, ne’e mak ita hotu nia ideál (Col 1:27).
Tan ne’e, mistériu ba Saun Paulo iha ligasaun ho “planu salvasaun Maromak
nian.”
3. Perspetiva hosi Saun Tomás de Aquino. Nia dehan katak: “Sakramentu mak
sinál naturál ne’ebé ko’alia kona-ba buat be relijiozu (espirituál, sagradu).”
Tanba sakramentu sira hanesan sinál, tan ne’e sira iha funsaun mak ne’e:
a) Hato’o kona-ba Mistériu Paskál hanesan akontesimentu salvasaun be
realiza tiha ona iha Jezús Kristu (Dimensaun horiseik nian). SINÁL
ATENSAUN.
b) Hatudu no marka prezensa kona-ba grasa, hanesan akontesimentu
salvasaun ne’ebé ema sente iha momentu ida-ne’e (Dimensaun ohin
loron nian). SINÁL DEMONSTRATIVU.
c) Hatudu ba gloria, hanesan akontesimentu salvasaun ba moris be rohan
laek (Dimensaun aban bain-rua nian). SINÁL ESKATOLÓJIKU ka
ESPERAANSA.
4. Perspetiva teolojia ba ohin loron, sakramentu sira mak sinál prinsipál no
nu’udar meiu ida-ne’ebé Kristu bele hetan malu ho ema iha fatin no momentu
ida-ne’e, liuhosi ema-nia meneira.

Pergunta

6
Sakramentolojia

1) Hafoin rona esplikasaun kona “símbolu,” saida mak ita hanoin kona-ba
símbolu?
2) Ba ita símbolu sira Igreja uza durante ne’e bele dada ita besik ba Maromak no
metin liután iha fiar ka lae?
3) Oinsá ita-nia opiniaun kona-ba símbolu tradisionál no símbolu relijiozu?

Krus nu’udar símbolu no sinál salvasaun

7
Sakramentolojia

KAPÍTULU II
SAKRAMENTU IHA ISTÓRIA IGREJA NIAN

A. Sakramentu iha Sagrada Eskritura/Bíblia


1. Testamentu tuan (Antigo Testamento/AT)
Liafuan “sakramentu” nunka
hetan ka mosu iha AT. Maibé
liafuan ne’e mosu tan hetan
influénsia hosi kultura
Hellenizmu (Gregu)
“Mysterion” be traduz ba lian
Latina “sacramentum.” Nia
mosu iha sentidu “profano”
(segredu), la iha sentidu
“relijiozu” (Tob 12:7,11; Jud
2:2; Mac 13:21). No kuandu

Figura: Sakramentu hitu husi Rogier van der Weyden, iha tinan 1448 liafuan ne’e uza iha sentidu
relijiozu, liafuan ne’e sei halai
liu ba “relijiaun” jentiu sira-nian (segredu), - (Sab 12:5; 14:15,23). Maske liafuan ne’e
laeziste iha AT, maibé ita keta hanoin katak AT la’ós sakramentál. Tuir hanoin iha
leten, ita koko fahe “sakramentu” ba buat rua:

1.1. Sakramentu hanesan sasán ka materiál


Ema matenek nain relijiaun nian no ema antropolójiku sira dehan “primitivo.”
Ezemplu;
1) “Sakramentu” hanesan mós istória bainhira Maromak mosu ba Moizes liuhosi
ahi be lakan (Ézodu 3:2-4). Ahi be lakan hatudu ba buat be traansenden.
2) Ahi knulum be lakan ba Abrão, ne’e hatudu katak Maromak hakarak halo
aliansa ho Abrão (Jénezis 15:17).
3) Fatuk be Jacob harii hodi kose ho mina, hatudu “bethe-el”, no fatuk ne’e sai
“Divina,” ba nia “ephifania” – Maromak hatudu-An (Jénezis 28:18-22; Haree
testu seluk: 1 Sam 4:3-5, 21-22, 5:2; Num 10:35).

8
Sakramentolojia

Ita tenke dehan katak “Maromak Israel nian, Maromak be halo istória.” Iha AT, sasán
ka materiál sira-ne’ebé mosu hanesan iha relasaun ho YAHBEEH ka Maromak. Tan
la’ós ema mak fó naran maibé Nia rasik mak hatudu Nia-An (Ézodu 3:14-15, 6:2; Is
63:12; Jer 32:20). Povu Israel haree mós fenómenu kósmiku/meteorolójiku katak
“Maromak hatudu-An “teofani” (cf. Ézodu 19:16,18-19; Job 37:1-4; 1 Re 19:12).

Povu Israel bele identifika ida-ne’ebé “Divina” bele mosu liuhosi natureza tan Israel-
nia Maromak lahatudu Nia-An liuhosi natureza ne’ebé Nia kria, maibé iha istória
nasaun nian. Povu Israel sente katak Maromak hatudu-An ka teofani iha sira-nia
istória, sira identifika Maromak “Yahbeeh” mak uluk no prinsipál be halo mundu
raiklaran. Tan ne’e sira hanaran “sakramentu” katak “Teofani.”

1.2. Sakramentu hanesan hahalok, akontesimentu


Sakramentu hanesan hahalok, akontesimentu; konsidera hanesan mós teofani. Tan
akontesimentu sira mosu liuhosi “Maromak-nia Liafuan” (Firman Allah) be Nia hato’o
liuhosi Nia emar sira (profeta). “Maromak-nia liafuan” mosu tan hetan reasaun hosi
povu Israel-nia fiar ba akontesimentu istóriku bainhira sira hetan salvasaun hosi
Maromak iha Eziptu. Tan sira-nia fiar ba Maromak no figura Maromak nian be sira
iha, sira interpreta hosi parte traansenden katak, akontesimentu hotu bele
akontesimentu pozitivu (hetan salvasaun) ka akontesimentu negativu (lahetan
salvasaun) be kada personajen esperiensia katak akontesimentu sira-ne’e hotu
mesak importante, no fiar katak buat hotu mai hosi Maromak.

Maromak-nia futar lia, haree hosi perspetiva sakramentu iha AT nu’udar


karakterístika étika ida, tan povu be halo serimónia hanesan “asaun” salvasaun hosi
Maromak, ne’ebé mak halo ema sai povu sosio-relijiozu be di’ak. Karakterístika étika
ida-ne’e mosu iha tradisaun povu Israel bainhira halibur atu lee “Lei Moizes” (Lv
31:10-11). Ezemplu, serimónia importante mak oferta. Oferta hanesan dalan atu
hafoun hikas fali relasaun ho Maromak. Iha selebrasaun sente katak relasaun ho
Maromak bele reál no atuál. Tan ne’e serimónia ne’e sai sakramentu. Ba povu Israel,
Maromak ka Yahbeeh hola parte tomak iha sira-nia akontesimentu istóriku tomak.
Tan ne’e, ho “sakramentu” atu hatudu de’it katak buat hotu mai hosi Maromak.

9
Sakramentolojia

2. Testamuntu foun (Novo Testamento/NT)


Sakramentu hanesan hahalok mosu iha
NT iha Jezús Kristu-Nia-An rasik.
Bainhira Jezús halo milagre tau liman ba
ema moras, kose ho kabeen ka ho rai
(Mc 8:23-25; Jo 9:6). Milagre be Jezús
halo atu duni sai espíritu aat iha NT
hatudu realidade traansenden “Reinu
Maromak nian” sai realidade (Lc 8:46).
Sinál sira-ne’e hatudu manisfestasaun
Jezús nian hanesan salvadór. Ema be
haree Jezús-nia hahalok no asaun
hatudu katak Jezús simu kbiit hosi forsa
Divina (Jo 11:40). Tan ne’e, Jezús mak
“sakramentu” loloos ne’ebé hatudu
planu salvasaun Maromak nian ba mundu. Dehan Saun João: “Sé mak haree Jezús,
haree Aman Maromak” (Jo 14:9).

Jezús hatudu Maromak be ita la haree (Col 1:15; 2 Cor 4:4). Ne’e hatudu hosi ema
sarani kristaun ne’ebé halibur hamutuk iha fatin ida. Tan Jezús rasik dehan: “Bainhira
ema ida ka rua halibur hodi Ha’u-nia naran, Ha’u iha sira le’et.” Tan Jezús-nia
Espíritu halo sarani sira sai hanesan “fatin Espíritu Santu” nian (cf. 1 Cor 3:16; Rom
8:9). Ezemplu, Jezús mosu ba disípulu rua iha Emaus. Sira hatene Nia bainhira Nia
silu paun.

Saun Paulo dehan: “Han hamutuk be sarani kristaun halo atu haklaken Maromak-nia
mate to’o loron ida Nia sei fila hikas mai” (cf. 1 Cor 10:16-17). Tan ne’e liafuan “halo
ida-ne’e hodi hanoin Ha’u” (Lc 22:19) hatudu katak sarani kristaun hola parte iha
Kristu-nia futar isin no raan. Sira sai hanesan sakramentu ka símbolu katak Jezús ho
Nia Espíritu kontinua hala’o planu salvasaun ba ema.

Iha NT sakramentu hatudu nia-an liu Jezús Kristu no sarani sira-ne’ebé halibur
hamutuk. Atu dehan katak Nia hatudu liuhosi ezisténsia istórika. Tan Kristu atuál
nunka “mosu” ba ema (1 Ped 1:8), tan ne’e, Nia lasai hanesan sakramentu (símbolu

10
Sakramentolojia

puro/simbol sejati). Tan ne’e, Jezús-nia ezisténsia istórika tenke la’o hamutuk ho
“liafuan” (firman).

B. Sakramentu iha istória Igreja nian


1. Iha tempu Patrístiku (sékulu II – VIII)
Iha-ne’e ko’alia kona-ba diferensa opiniaun entre matenek nain sira hosi oriente no
osidente kona-ba terminolojia “Mysterion” no “Sacramentum.”

1.1. Patrístiku Oriente


Kaer liafuan “mysterion” atu hateten katak “Maromak hakarak fó salvasaun ba ema
liuhosi obra Nia-Oan Mane Mesak.” Liafuan ne’e atu hatudu katak “Kristu marka nia
prezensa no atua iha sarani sira-ne’ebé halibur hamutuk.” Plato dehan: “Mysterion,
katak hanesan hanorin ida atu ema bele hatene buat be Divina, tan ho ema-nia
matenek ka intelektuál bele bá to’o Divina.” Liafuan ne’e iha ligasaun liu ho buat
ne’ebé “segredo.” Mysterion katak “selebraçao sagrada.”
a) Apologista sira dehan kona-ba mistériu iha diversa oi-oin:
a) Atu hatudu ba mistériu paganizmu nian (Iha ligasaun ho sakramentu
kristaun - Saun Justino);
b) Salvasaun salvífika ne’ebé liuhosi obra Jezús Kristu nian;
c) Hanesan nesesária relasaun hosi figura sira iha AT ba NT. Saun
Justino traduz mysterion hanesan “parábola ka símbolu.”
b) Alexandrinhos sira hanesan Saun Clemente de Alexandria dehan:
“mysterion, hanesan símbolu ka lia-loos be subar-an” (Verdade oculta). Tuir
fali mai Origenes, afirma tan katak “realidade hotu iha nia sensibilidade ba
funsaun kona-ba mistériu, bele mós dehan hanesan imajen ka hanesan
símbolu be revela hodi hatudu realidade ne’ebé loloos, mak espirituál.” Ho
nune’e, bele hatene katak sakramentu sira hanesan sinál, be liuhosi sira
marka prezente entre ema ho Maromak-nia mistériu iha Jezús Kristu.

1.2. Patrístiku Osidente


Kaer liafuan “sacramentum,” be traduz hosi liafuan Gregu “mysterion,” sira lauza
liafuan ne’e tan iha ligasaun kultu ka relijiaun pagão. Sacramentum atu hatudu ba
“buat be sagradu,” tan ema mak halo nia sai sagradu. Ezemplu, juramentu militar.
Hakotu atu servisu ba nasaun. Diferensa mak ne’e: “Mysterion hatudu ba buat be

11
Sakramentolojia

sagradu, ne’ebé subar (dimensaun traansendentál) no sacramentum hatudu ba buat


be hatudu-an (dimensaun materiál) no ba ema.”
a) Tertuliano dehan “Sakramentu mak sasán ka materiál sagradu be hatudu ba
salvasaun.” Salvasaun be nia hakarak hato’o mak salvasaun objetiva.
Salvasaun mak asaun salvífika hosi Maromak ne’ebé realiza iha Jezús Kristu.
Tan ne’e, sakramentu sai hanesan “ephifani,” hatudu ba salvasaun.
Tertuliano, hateke liuliu ba sasán ka materiál no nia ladun tau atensaun liu bá
serimónia sira. Nia kaer Saun Paulo nia liafuan katak: “relasaun intima be
eziste entre efeitu hosi sakramentu sira no Kristu-nia mate no moris hias.” Nia
mak hatudu futuru ba teolojia sakramentál.
b) Saun Cipriano dehan “Sakramentu hanesan ekspresaun direta hosi mistériu
Maromak nian.” Nia uza termu sakramentu ho sentidu oi-oin:
a. Hanesan figura profétika ida;
b. Hanesan ekspresaun revelada/hatudu sai;
c. Hanesan sinál mandatu ida hosi Maromak.
Tan ne’e, sakramentu sira hodi ema ba moris ida saudável, di’ak. Hosi
sakramentu hanesan meiu ne’ebé lori ema bá hola parte iha moris Divina.
c) Saun Agostinho de Hippo-nia liafuan importante kona-ba sakramentu mak
ne’e, “sinal vizível da grasa invesivel” (sinál be mosu hosi grasa be la mosu).
Ba nia, “sakramentu sira hanesan selebrasaun ida hodi komemora buat ida,
signifika atu ba simu buat ida-ne’ebé santa.” Tanba sé sakramentu bainhira
hanesan sinál katak nia santifika ema. Ho nune’e, “sakramentu sira hanesan
sinál ne’ebé loke ema-nia laran bá to’o traansendénsia relizioja.” Atu dehan
de’it katak:
1) Sakramentu hanesan sinál sensível hosi realidade ida-ne’ebé sagrada,
ne’ebé lori ema ba dalan purifikasaun hodi nakfila ema-nia laran tomak.
2) Hanesan realidade sensível, dudu ema atu hakat ba hasoru Nai
Maromak liuhosi prosesu interiorizasaun traansendentál hosi buat be
mosu no lamosu, hosi buat materiál ba buat espirituál, hosi temporál ba
to’o rohan laek.
Ba Saun Agostinho de Hippo úniku ministru ba sakramentu sira mak Kristu
rasik, tanba sakramentu hanesan Kristu ninian asaun ne’ebé administra hosi
ministru Igreja nian.

12
Sakramentolojia

2. Iha Tempu Eskolástiku (Sékulu XI-XIV)


Iha tempu ne’e, ida-ne’ebé sai pontu perspetivu mak “grasa.” Grasa ne’e mak hatudu
hosi sakramentu sira-ne’ebé liuhosi hahalok (serimónia) no mós sasán/materiál. Iha
momentu ne’e mak sentidu sakramentu nian lako’alia jerál ona maibé halo sai ki’ik
de’it ba sakramentu hitu. Tan ne’e matenek sira fó nia perspetiva tuir mai ne’e:
a) Saun Isodoro de Sevilha. Nia dehan, “sakramentu-nia pozisaun iha
serimónia, liuhosi sasán/materiál mak hetan ninia sinál tan ne’e presiza simu
ho respeitu.” Sakramentu tenke hanoin hanesan serimónia ida, no buat ida
importante iha nia mak sasán/materiál be sagradu. Tan Espíritu Santu mak
halo santu sasán/materiál sira-ne’e, tan ne’e ema be simu, simu mós Espíritu
Santu. Saun Isodoro hakarak hametin nia hanoin, nia dehan: “Sasán/materiál
be ita dehan ‘sakramentu,’ tan liuhosi sasán sira-ne’e mak ita hetan forsa
Divina ne’ebé sagradu ‘mistériu’ be servisu ba salvasaun ‘grasa’ hosi
sakramentu sira.”
b) Hugo de San Vítor hatene de’it sakramentu hitu. Ne’ebé nia dehan
sakramentu maiória/prinsipál. Hugo dehan’ “iha sakramentu la’ós ‘hatudu’ de’it
grasa, maibé hatudu mós ninia éfikas, atu nune’e bele hasantu.” Nia mós
hatutan tan katak “sakramentu presiza hatudu-an loloos ho sinál sira-ne’ebé
tau tiha ona.” Tan sasán sira-ne’e iha nia-an rasik hanesan ona grasa.
c) Pedro Lombardo dehan, “sakramentu sira (7) mak sai sinál grasa no forma
grasa nian, ikus mai sai figura ‘grasa’. Tanba sakramentu sira la’ós halo atu
hatudu sinál grasa de’it, maibé mós atu hasantu.” Tuir nia katak: “Sakramentu
sira hanesan serimónia ida, hanesan hahalok simbóliku ida, la’ós sasán ka
materiál ne’ebé uza iha serimónia laran.”
d) Saun Tomás de Aquino dehan, “sakramentu hanesan sinál ne’ebé halo
santu.” Saida mak halo santu? Kristu-nia paisaun mak santifika. Maromak
liuhosi Jezús Kristu nu’udar Nia obra no hosi forsa Espíritu Santu ne’ebé halo
serimónia hodi hatudu sarani nia fiar ba planu salvasaun Kristu nian. Tan ne’e
símbolu sakramentu kristaun iha buat tolu:
1) Atu halo ita-an sai santu;
2) Atu tama iha Kristu-nia terus no susar/paisaun;
3) Atu ita simu grasa no virtude (santidade).

13
Sakramentolojia

3. Iha Konsíliu Trentu (Sékulu XV- …)


Konsíliu ne’e mosu atu kontra reformadór Protestante sira (Lutero, Calvin, Zwingli).
Reformadór sira-ne’e kontra sakramentu ne’ebé hala’o iha dotrina Igreja Katólika.
Tan sira haree sakramentu hanesan “mágico,” ne’ebé uza atu hetan “grasa.” Ikus
mai sira redus sakramentu ba rua de’it: “Batizmu no Eukarístia.” La’ós sakramentu
sira mak importante maibé fé (sola fides) mak halo ema. Tanba ne’e “fiar no
sakramentu” fahe malu, no sakramentu lanesesariu ona. Tuir Reformadór sira katak:
“Sakramentu atu hatudu de’it ba mistériu salvasaun, mak ‘Maromak-nia liafuan’
ne’ebé hatudu liuhosi Jezús Kristu, be promete salvasaun.” Tan ne’e, “sakramentu
la’ós ida-ne’ebé fó grasa ‘fé/fiar’, fiar ne’e iha tiha ona la’ós ‘ema-nia servisu’ maibé
‘Maromak-nia servisu’.” Sakramentu sai hanesan “karimbu/meterai” ne’ebé hato’o
hosi Maromak-nia liafuan.

Konsíliu Trentu hakarak defende tradisaun Igreja ne’ebé loos. Konsíliu dehan:
“Sakramentu sira iha ligasaun direitamente ho fiar (grasa Maromak nian), ne’ebé
hatudu sai hosi sakramentu sira, la’ós hosi ema-nia forsa.”

Konsíliu mós hakarak hatudu karakter objetivu hosi sakramentu katak la’ós depende
ba serimoniariu (ida-ne’ebé hala’o sakramentu) no mós ba ida-ne’ebé simu. Atu
dehan katak “atu husik tiha efikásia sakramentu hosi pesoa be simu serimónia ne’e.”
Ho nune’e, haree katak Konsíliu Trentu hetan influénsia boot hosi hanoin Eskolástiku
sira. Relasaun entre sakramentu sira ho Kristu-nia mistériu nunka mosu liu (só iha
de’it Eukarístia). Grasa sai hanesan sasán/materiál ida no sakramentu iha ligasaun
ho grasa ne’ebé kria tiha ona.

4. Hosi Konsíliu Trentu to’o Konsíliu Vatikanu II


Ideia sentrál hosi sakramentolojia harii hosi hanoin ida-ne’e: “Sakramentu mak
hanesan buat ne’ebé fó ba ita ema atu haree, sente no koko (pancaindra), tan
Maromak rasik mak harii, ne’ebé iha forsa atu hala’o buat be santu no buat be loos”
(Catecismo Romanu). Tan ne’e Igreja Katólika sei iha nafatin mentalidade ida-ne’e
mak “sakramentu májiku.”

Mudansa foin mosu, bainhira Igreja buka hakbesik-an ba litúrjia no Bíblia. Iha parte
litúrjia nian mak “selebrasaun sarani nian,” mak iha Eukarístia no sakramentu sira

14
Sakramentolojia

seluk. Iha Bíblia nian mak, tau Maromak-nia futar lia ne’ebé fó roman ba moris, liuliu
iha selebrasaun.

1. Odo Casel (teólogu boot sakramentolojia). Nia dehan, “litúrjia, liuliu


sakramentu sira (Batizmu no Eukarístia) hanesan selebrasaun kultu ba
mistériu Kristu nian (akontesimentu salvasaun).” Iha-ne’e, Casel hatudu liuliu
ba dispozisaun hosi ema sira-ne’ebé hala’o sakramentu sira-ne’e. Uluk
knanain hanesan selebrasaun subjetivu ne’ebé nia autór mak sarani sira-
ne’ebé halibur hamutuk. Iha pontu tolu hosi Casel kona-ba hanoin entre litúrjia
no teolojia kona-ba sakramentu:
a) Kristianizmu hanesan relijiaun ida mistérika ne’ebé simu nia ezisténsia
hosi Kristu liuhosi litúrjia no sakramentu.
b) Hosi sakramentu mak kristaun sira marka prezensa reál no atuál iha
mistériu salvasaun Kristu nian.
c) Ho prezensa mistériu ne’e fó ba Igreja virtude atu halo hodi hanoin
hikas fali liuhosi asaun sira.
2. Pio XII repete de’it Konsíliu Trentu nia hanoin. Pio XII dehan iha nia Ensíklika
«Mediator Dei» katak “asaun litúrgika hotu simultaneamente prezente iha
Igreja no Nia Fundadór Divinu.” Ikus mai Konsíliu Vatikanu II formula fali hodi
dehan: “Kristu-nia prezensa iha Igreja liuhosi selebrasaun litúrgika.”
3. Konsíliu Vatikanu II, iha dokumentu Sacrosanctum Concilium art. 59 fó sai
sakramentu sira-nia objetivu:
a) Atu halo santu (santifika) ema;
b) Atu harii Igreja hanesan Kristu-nia futar isin;
c) Atu hahiii Nai Maromak.
Tan ne’e, ikus mai ita bolu “sakramentu fiar nian” (sakramento da fé). Konsíliu
mós haree “Maromak-nia futar lia” (firman) hatudu klaru iha sakramentu sira
(SC. 6). Maromak-nia futar lia no sakramentu iha unidade íntima ne’ebé lafahe
(SC. 56). Selebrasaun sakramentu sira, nune’e mós Eukarístia hanesan
‘continuação’ Kristu-nia mistériu.

15
Sakramentolojia

Pergunta
1. Esplika to’ok, saida mak ita hatene ka hanoin kona-ba lia fuan “Mistériu no
Sakramentu” (Mysterion – Sacramentum). Sira rua ne’e iha sentidu hanesan
ka lae? Tansá?
2. Saun Agostinho dehan: “Sakramentu mak sinál be mosu hosi grasa be
lamosu.” Saida mak nia hakarak hateten ho hanoin ne’e?
3. Oinsá relasaun entre “sakramentu ho grasa?,” sé ita haree hosi hanoin Saun
Tomás de Aquino no Konsíliu Trentu.
4. Iha Konsíliu Vatikanu II dehan, sakramentu nu’udar “Sakramentu fiar nian.”
Komenta to’ok oinsá relasaun ho “Maromak-nia futar liafuan” ne’ebé mosu iha
selebrasaun sakramentu sira?”

(“Sakramentu” mak sinál be mosu hosi grasa be lamosu)

16
Sakramentolojia

KAPÍTULU III
KARAKTER SAKRAMENTÁL IHA OBRA SALVASAUN

A. Karakter sakramentál iha Jezús Kristu

Kristu mak “Sakramentu nia hun-abut” ka


“Sakramentu prinsipál” (CIC. 1114) no
sakramentu mak sai nu’udar “sakramentu inan,”
ne’ebé realiza iha hahalok povu nian.

1. Jezús Kristu, mak sakramentu/símbolu ne’ebé reprezenta Maromak


Jezús Kristu mak hanesan “ephifani” ne’ebé hatudu Nai Maromak-nia grasa
salvasaun ba ema (Tit 2:11). Tanba Kristu hatudu realidade Divina mak forsa
salvasaun nian (liuhosi domin no grasa) ne’ebé nakfilak-an ba ema hodi hakbesik-an
ba ema-nia salvasaun. Tan ne’e, ita dehan: “Kristu, Maromak salvadór” (Tit 2:13).

Iha Jezús Kristu-Nia-An hatudu identidade ida entre buat ne’ebé fó sai “símbolu” mak
Maromak salvadór, no ida-ne’ebé dehan sai “símbolu” mak Jezús Kristu hanesan
ema. Tan ho Jezús-Nia-An hanesan símbolu hosi Divina hetan “pontu kulminante”
sai perfeitu. Tan ne’e, Jezús sai hanesan “símbolu, modelu ba símbolu relijiozu
sakramentu sira-ne’ebé puro/loloos.”

Jezús Kristu nu’udar Maromak-nia sakramentu la’ós sasán ida estatis, maibé pesoa
ida-ne’ebé dinámika. Haree hosi parte “mysterion” no “sacramentum.” Sé Kristu
mysterion, hanesan dimensaun invizível (lamosu) – dimensaun Divina: saida mak
mosu no loloos mak Maromak salvadór. Sé Kristu sacramentum, mak dimensaun
umana, vizível (mosu) hanesan ema ida ho nia isin-lolon no iha nia istória.

17
Sakramentolojia

Liuhosi Jezús Kristu mak Maromak fó liman hodi hakbesik-An ativu ba ema, hodi
hatudu Nia-An ba ema. Maromak-nia konvite ne’e sai liuhosi nia sakramentu mak
Jezús Kristu.

Jezús nu’udar Maromak-nia sakramentu presiza mós Maromak-nia “liafuan” (firman),


atu hatudu katak Jezús nu’udar Maromak salvadór. Tan “sé la iha Maromak-nia
liafuan, la iha Maromak-nia sakramentu salvasaun.” Ida seluk presiza iha “fiar,” atu
bele hatene kona-ba Maromak-nia sakramentu ba salvasaun. “Fiar hanesan hahalok
hosi ema-nia fuan atu bele hatene funsaun hosi Maromak-nia sakramentu.”

2. Jezús Kristu nu’udar “sakramentu,” símbolu ekspresivu hosi ema


Ho liafuan “símbolu,” Jezús sai
hanesan símbolu reprezentativu,
ne’ebé hatudu prezensa hosi
símbolu Aman Maromak hanesan
salvadór ema nian. Iha no hosi
Kristu mak ema ho Maromak
hatudu-an ba malu, hodi fó
salvasaun. Jezús Kristu mak
mediadór ema ho Maromak.

Jezús Kristu-nia moris no Nia hahalok tomak hanesan afirmasaun hosi Nia-An katak,
hanesan salvadór ema nian ne’ebé liuhosi akontesimentu sira, ne’ebé Maromak
hato’o ba ema. Hahalok Kristu nian ne’e, hatudu loloos bainhira nia mate iha kruz,
hanesan sinál obediensia ba “planu” salvasaun Maromak nian. Tan ne’e, Jezús sai
hanesan símbolu ekspresivu ida.

Jezús ho ema ida-idak iha ligasaun íntima. Tan hanesan reprezentante ema ho
Maromak; Jezús reprezenta ema hotu. Tan ne’e, “selebrasaun” sira Jezús nian sai
hanesan selebrasaun ema hotu nian (Rom 5:19). Tanba ne’e, selebrasaun Kristu
nian hanesan símbolu ka sakramentu iha karakterístiku sosiál.

18
Sakramentolojia

3. “Maromak-nia sakramentu” no “ema-nia sakramentu” sai realidade ida de’it


Jezús-nia moris iha estrutura ida dialogál, atu dehan de’it katak hosi Maromak fó no
ema simu. Maibé ema ne’e ida de’it mak Kristu Jezús be nu’udar “Maromak ho ema
dala ida” iha sakramentu. Iha Jezús-nia-An iha dimensaun Divina no dimensaun
umana. Ezemplu, Jezús halo milagre sira tanba Nia hetan kbiit hosi Nai Maromak (Lc
4:36; M .2:8-12; Mt 7:29). Maibé Jezús lahalo tuir Nia hakarak maibé Nia Aman nia
hakarak (Jo 6:38-39).

Tanba ne’e, iha Jezús-nia hahalok hotu hatudu sakramentu Maromak nian no
sakramentu ema nian, katak: “selebrasaun” hanesan asaun ida hosi ema ba
Maromak no “sakramentu” hosi Maromak ba ema. Buat hotu-hotu mai hosi Maromak-
nia inisiativa.

4. Karakter sakramentál iha povu kristaun


Konsíliu Vatikanu II iha Lumem Gentium-LG 1 dehan “Kristu-nia Igreja sai hanesan
sakramentu, katak sai sinál no instrumentu atu iha komuñaun ho Maromak no
komuñaun ho ema …” Sakramentu hanesan instrumentu ba grasa. Hanoin Konsíliu
la’ós sai “difinisaun” dogmátika no ladehan oinsá Igreja sai hanesan “sinál no
instrumentu,” maibé iha ligasaun entre “sinál/instrumentu” ho salvasaun, ne’ebé halo
komuñaun ho Maromak no komuñaun ho ema. Tuir mai dehan iha Lumen Gentium
no. 9: “instrumentu redentór,” tan ne’e Igreja no salvasaun iha ligasaun.

Kristu mak “sinál” hatudu ba Nia-An rasik nu’udar salvadór hosi Maromak. Maibé
ema ida-idak be ita dehan povu kristaun hanesan sinál, la bele hatudu ba sira-nia-an
rasik; maibé povu kristaun tenke hatudu nafatin ba Jezús Kristu hanesan xefe,
ne’ebé hala’o obra iha povu sira leet.

Buat ne’ebé mosu hosi Kristu mak Nia forsa salvasaun, ne’ebé ita bolu “Espíritu
Santu.” Lumen Gentium no. 8, hateten “povu kristaun serbi Espíritu Santu.” Nia mak
Kristu-nia Espíritu. Tan ne’e, sé povu serbi Espíritu Santu, povu serbi mós Kristu. Ho
nune’e, mak ita dehan “sakramentu mak forsa salvasaun hosi Kristu” ka “Kristu-nia
Espíritu” be Nia haraik ba ninian povu sira, prinsípiu dinámiku. Tan ne’e, obra
salvasaun Maromak nian kontinua hala’o liuhosi Jezús Kristu ba ema hotu. Maibé
salvasaun ne’e hanesan buat ida hahalok Divina nian, tan buat ne’ebé isin-lolon nian

19
Sakramentolojia

hatudu hosi símbolu no sinál, ka ita dehan “sakramentu.” Ezemplu, Jezús haruka
Nia-Espíritu Santu ba ema-nia laran ida-idak (Jo 14:16,26; 15:26,27; 16:13-14) no
haruka mós ba nia Apóstolu sira (Jo 20:21) atu hatutan Nia obra. Iha-ne’e, hatudu
dimensaun rua: “Dimensaun espirituál, invizível (lamosu) mak Espíritu Santu no
dimensaun materiál, vizível (mosu) mak Jezús haruka nia Apóstolu sira. Tan ne’e,
salvasaun be hato’o ba ema liuhosi forma istóriku-vizível, maske forma ne’e la bele
identiku ho salvasaun.

Tan ne’e, relasaun entre Jezús-nia obra salvasaun no Igreja, bele dehan katak iha
parte ida, obra ne’e bele simu ho fiar, ne’ebé kria iha povu kristaun sira. Iha parte
seluk, ne’e sai hanesan fenómenu sosiál povu kristaun nian, ne’ebé fó dimensaun
sósio-istóriku ba obra salvasaun ne’e (grasa). Povu kristaun ne’ebé halibur hamutuk
tan Jezús Kristu hanesan úniku salvadór. Salvasaun ne’ebé mosu mak Kristu-nia
salvasaun. Dimensaun istóriku-Kristulójiku ne’e sai Kristu-nia obra salvasaun ba ema
hotu. Ida-ne’e mak karakterístika sakramentál Igreja nian.

Tanba ne’e, Igreja nia funsaun iha obra salvasaun mak sai hanesan instrumentu no
dalan ba salvasaun be di’ak ba Kristu no mós ba ema (cf. LG 48). Igreja hanesan
“Kristu-nia sakramentu” iha buat tolu hanesan elementu konstitutivu:
a) Elementu espirituál, segredu (Mysterion), ne’ebé lamosu, invizível. Maromak
hato’o obra salvasaun liuhosi Kristu-nia Espíritu. Maske Nia hatudu-An iha
povu kristaun nia le’et, maibé hanesan mistériu ne’ebé naksubar-an.
b) Elementu evanjéliku ne’ebé haklaken. Ne’e, hatudu identifikasaun hosi obra
salvasaun mak povu kristaun sira.
c) Elementu fiar ema nian. Hosi evanjellu ne’ebé haklaken povu kristaun halibur
hamutuk. Tan Maromak hatudu nia-an liuhosi Kristu no Espíritu Santu ne’ebé
fó salvasaun ba ema tomak.

Ikus liu, bele dehan katak Igreja, liuhosi povu kristaun ne’ebé halibur hamutuk
explisitamente fiar iha Jezús Kristu nu’udar salvadór atuál, la’ós hanesan figura
istóriku ida iha istória ema nian. Tan ne’e, iha dimensaun tolu:
a) Hatudu bá tempu pasadu, uluk nian. Liuhosi akontesimentu Jezús nian be
nu’udar xefe, “fundadór” Igreja.

20
Sakramentolojia

b) Hatudu bá tempu ohin loron. Kristu kontinua hala’o nia obra salvasaun
hamutuk ho Espíritu Santu.
c) Hatudu ba tempu aban bain-rua. Iha NT dehan “parkasia,” katak Kristu be sei
mai iha loron ikus hanesan salvadór.

Pergunta
1. Razaun baze saida mak Jezús Kristu hanesan “sakramentu” ka “símbolu
reprezentante Maromak nian?” Fó to’ok ita-nia komentáriu!
2. Oinsá ita-nia haree kona-ba relasaun entre sakramentu Maromak nian no
sakramentu ema nian sai realidade ida de’it?
3. Tansá mak Igreja hala’o ka tau sakramentu sira-ne’e?

(Kristu mak sakramentu loloos)

21
Sakramentolojia

KAPÍTULU IV
REALIZASAUN HOSI KARAKTER SAKRAMENTÁL IGREJA

A. Dinámiku iha povu kristaun


Jezús Kristu-nia Igreja la’ós sasán ida/buat ida estatis. Igreja iha karakterístiku
dinámiku. Nia realiza nia-an liuhosi hahalok oi-oin hosi nia emar sira. Tanba povu be
mosu la bele fahe ho “mysterion” ne’ebé hatudu-an hosi povu ne’e. Tan ne’e,
hahalok no asaun hotu povu kristaun hola parte iha sakramentalidade Igreja nian,
liuhosi hahalok Igreja nian be direitamente refere bá valór sira mundu nian no ba
ema hotu. Ezemplu, Igreja hakarak buka atu hadi’a ema-nia moris no populasaun
sira iha mundu ne’e. Asaun sira-ne’e hetan inspirasaun hosi Evanjellu, obra
salvasaun nian atu realiza domin Maromak nian (amor Divino). Hahalok sira-ne’e,
hatudu loloos obra salvasaun nian.

Hasoru malu ho ema seluk ho domin tomak iha nia karakter sakramentál. Signifika
katak nia-an nu’udar Maromak-nia ilas. Tan ne’e iha evanjellu Saun João haktuir
katak “sé mak hadomi nia maun-alin, bin-alin sira, nia hadomi mós Ida-ne’ebé nia la
haree” (1 Jo 4:20). Serbi maun-alin sira “be terus,” nu’udar “simu sakramentu” ne’ebé
fó salvasaun. Tan ne’e, sé ita hasoru malu ho maun-alin sira, hatudu katak ita hetan
malu ho Nai Maromak be salvadór no ho ema be ne’ebé simu salvasaun.

Hahalok no asaun ne’ebé mak hatudu ba realizasaun karakter sakramentál, iha


kategoria rua:
a) “Evanjellu” ne’ebé haklaken sai. Evanjellu hatudu ba obra salvasaun, buat
be uluk “Maromak-nia liafuan” (1 Cor 1:18), no mós ohin loron atu dehan
hanesan “forsa Maromak nian ba ema hirak be fiar” (Rom 1:16), hodi
hatutan no atu realiza akontesimentu uluk nian bá tempu eskatolójika ho
sentidu “Evanjellu ba Kristu-nia Gloria” (2 Cor 4:4).
b) Iha “selebrasaun” hanesan profisaun fiar, agradese, hakribit sala no husu
tulun, nu’udar asaun ne’ebé povu kristaun no membru hotu hatudu sira-nia
fiar ba “Evanjellu,” hodi fó resposta ba Maromak-nia salvasaun, be oras
ne’e liuhosi Nai Jezús Kristu ho Nia-Espíritu Santu, hodi dedika ba povu
kristaun no ema hotu.

22
Sakramentolojia

B. Karakter Sakramentál iha haklaken “Maromak-nia liafuan”


Karakter sakramentál hosi asaun “haklaken/anúnsiu” Maromak-nia liafuan, hanesan
reasaun ida ba sakramentu ne’ebé mosu barak iha Igreja Katóliku nia laran. Reasaun
mak atu valóriza Maromak-nia liafuan, Sagrada Eskritura iha Igreja nia moris. Hanoin
ne’e, hetan apoiu ofisiál hosi Konsíliu Vatikanu II be hatudu iha dokumentu “Dei
Verbum (DV)” liuhosi teolojia katólika sira-nia hanoin.

Teólogu sira hakarak tau iha fatin ida-ne’ebé hanesan, entre Maromak-nia liafuan
ne’ebé haklaken sai no sakramentu sira. Ideia ida-ne’e, halo Maromak-nia liafuan
hetan karakter sakramentál. Liafuan sira-ne’e, sai nu’udar ema-nia liafuan, maibé iha
karakter Divina. Iha elementu isin lolon ema nian no elementu Divinu, ne’ebé hatudu-
an liuhosi ema-nia liafuan. Evanjellu ne’ebé haklaken hanesan atualizasaun hosi
Maromak-nia liafuan ne’ebé hakerek (Sagrada Eskritura) no hatudu hosi ema-nia
forma (karakter sakramentál).

Bainhira Maromak komunika Nia-An, Maromak uza “símbolu” ema-nia língua.


Sagrada Eskritura, hakerek hosi ema-nia liafuan (símbolu eskritu), ne’ebé sai
hanesan instrumentu komunikasaun ba Maromak-nia-An (DV 10,17,21,24). Tan ne’e,
iha Sagrada Eskritura sempre iha dimensaun umana (ema) no dimensaun Divina
(Maromak) ne’ebé la bele fahe malu. Konsíliu Vatikanu II iha Sacrosanctum
Concilium 7, dehan “Kristu prezente iha Nia liafuan, tan Nia rasik mak ko’alia,
bainhira ema lee Sagrada Eskritura iha Igreja.” No iha Sacrosanctum Concilium 33,
hateten liután katak “iha litúrjia, Maromak ko’alia ba Nia povu, hanesan mós Kristu
haklaken Nia Evanjellu.”

Ho nune’e, teólogu sira hakarak hateten katak “Maromak-nia liafuan haklaken ho


efetivu efika no ho salvasaun, tan Maromak la’ós haklaken de’it maibé atualmente
hala’o Nia obra.” Dehan tan iha Dei Verbum 22, tan “iha efikásia no virtude hosi
Maromak-nia futar lia.” Ezemplu, iha NT dehan “Maromak-nia futar lia” hetok mai no
ukun liután (Act 19:20); ema be fiar sei “simu grasa no domin” hodi hetan kbiit atu
harii komunidade sarani (Act 20:32); liafuan ne’ebé haklaken iha “moris no virtude”
(Heb 4:12); “liafuan salvasaun” (Act 13:26); “liafuan dame nian” (2 Cor 5:19), no
seluk tan. Tan ne’e, iha NT importante liu mak “anúnsiu/haklaken Maromak-nia futar
lia,” hanesan dalan ida prinsipál atu hato’o salvasaun ba ema.

23
Sakramentolojia

Atu haklaken obra Maromak nian ba povu kristaun hanesan buat ida atu hanoin
filafali (Anamnesse); la’ós dehan povu kristaun atu “ukun” salvasaun ne’e, maibé atu
halo povu kristaun sai kriasaun foun, ema foun. Tan Kristu rasik mak fó kna’ar ka
misaun ne’e ba Nia Apóstolu sira no kontinua nafatin hosi jerasaun ba jerasaun
(sucesso apostólico).

C. Karakter sakramentál iha selebrasaun povu kristaun


Selebrasaun mak povu ne’ebé halibur hamutuk hodi Nai Jezús Kristu-nia naran, atu
hasa’e sira-nia fiar, hodi hahii Maromak, hodi harohan ba Nia, nu’udar bankete
Maromak nian, hodi hanoin fali ba Nia mate no moris hias, to’o loron ida Nia sei fila
hikas mai (1 Cor 11:26). Selebrasaun mak hahalok povu kristaun be iha ligasaun ho
obra salvasaun. Selebrasaun mak elementu importante ida iha litúrjia. Tan ne’e,
selebrasaun kristaun iha karakter sakramentál.

Konsíliu Vatikanu II, Sacrosanctum Consilium 7 kona-ba litúrjia dehan “litúrjia haree
hanesan kna’ar Jezús Kristu nian nu’udar Nai-lulik. Iha Nia, liuhosi sinál sira-ne’ebé
ita haree atu halo santu ema tuir ida-idak nia maneira, iha selebrasaun jerál hamutuk
ho Jezús-nia isin ne’ebé místiku (corpo místico de Cristo), katak Jezús mak xefe no
ita nu’udar membru.” Dehan mós iha dokumentu Igreja SC, númeru 102 katak: “Ho
nune’e, atu hanoin filafali mistériu sira redensaun nian “Inan santa Kreda loke ba Nia-
Oan sira hanesan riku-soin, atu iha momentu ne’ebé de’it ema fiar nain bele sente
nafatin Maromak-nia prezensa.”

Selebrasaun nu’udar dalan atu bele realiza “hasoru” malu entre ema ho Maromak.
Hasoru malu ne’e akontese iha laran de’it (mundo interno), maibé realiza hosi
selebrasaun ida-ne’ebé ita haree. Hodi nune’e, ema bele realiza nia moris espirituál
tanba nia presiza. Tanba ne’e, liuhosi símbolu sira mak povu kristaun hasa’e nia
laran ba Ida-ne’ebé traansendente: hasa’e agradese, fiar, esperaansa, saudade,
sente hanesan ema maksalak, no sentimentu seluk tan.

Iha diferensa entre selebrasaun kristaun no selebrasaun povu seluk nian:

24
Sakramentolojia

a) Ida-ne’ebé Traansendente, identiku. Nia mak Aman Maromak, Jezús Kristu.


Nia mak Maromak Ida-ne’ebé kbiit nain, iha relasaun espesiál ho povu
kristaun, nia sai lider istóriku naran Jezús Kristu.
b) Karakter istóriku selebrasaun kristaun. Ho fiar be povu kristaun iha, sira
hasa’e selebrasaun atu hato’o sira-nia laran ba Aman Maromak, liuhosi Jezús
Kristu be hala’o kna’ar salvasaun, no liuhosi liafuan ne’ebé haklaken
salvasaun ne’e rasik. Tan ne’e, selebrasaun kristaun hanesan komemorasaun
ba akontesimentu salvasaun ne’ebé iha ligasaun ho Kristu-nia mate no moris
hias.
c) Diferensa boot tebes ida mak selebrasaun povu kristaun, la’ós atu hanoin
de’it akontesimentu sira salvasaun nian, hanesan buat ida mosu tiha ona.
Maibé iha selebrasaun ne’e, hatudu fali esperaansa no saudade ba buat sira
iha loron ikus. Ita bele dehan selebrasaun kristaun iha dimensaun tolu:
resposta povu kristaun ba buat uluk ne’ebé Maromak halo, ba buat ohin loron
ne’ebé sei hala’o dau-daun no hodi ba to’o ba buat ne’ebé sei da’uk rezolve
(aban bain-rua).

Pergunta
1. Oinsá ita-nia haree ka hanoin kona-ba relasaun entre Maromak-nia liafuan
ne’ebé haklaken ho selebrasaun povu kristaun iha karakter sakramentál?
2. Tansá mak povu kristaun sira kontinua hala’o selebrasaun sira? Atu halo
saida no ninia objetivu bá saida?

(Maromak-nia liafuan ho selebrasaun povu kristaun iha karakter sakramentál)

25
Sakramentolojia

KAPÍTULU V
ELEMENTU KONSTITUTIVU NO ESTRUTURA SAKRAMENTÁL

A. Ministru iha sakramentu


Selebrasaun sakramentu nia laran iha protagonista
prinsipál rua, (1) ida-ne’ebé fó sakramentu no (2) ida-
ne’ebé simu sakramentu. Razaun be iha katak,
sakramentu nu’udar símbolu reprezentativu, signifika
Maromak fó salvasaun liuhosi Jezús Kristu, no Nia-
Espíritu Santu. Ema simu salvasaun ne’e, tanba
hamutuk ho Jezús Kristu liuhosi nia-estrutura mak ritu
sira. Maibé iha-ne’e, iha protagonista importante rua be
nunka mosu iha ritu sakramentál mak “ministru” no
“sujeitu.”

1. Sakramentu nu’udar asaun hosi Kristu no Igreja


Sakramentu sira hanesan asaun Jezús Kristu nian, tan ne’e Papa Pio XII iha nia-
Encíclica Mystici Corporis dehan: “Kristu mak ministru hosi asaun hotu Igreja nian,
tan ne’e, sakramentu hanesan fatin ida mós iha asaun Igreja nian, atu administra
sakramentu sira-ne’ebé hatudu tiha ona hosi Apóstolu sira-nia misaun ne’ebé ikus
mai hatutan ho susesór sira: Bispu, Padre no Diákonu.”

2. Jezús Kristu mak ministru prinsipál ba sakramentu sira


Santu Tomás de Aquino iha razaun haat:
1. Ho Jezús Kristu-nia paisaun (terus) ne’ebé aplika ba ema liuhosi sakramentu.
Tanba kada asaun sakramentál hanesan obra grasa nian, mak Jezús Kristu.
2. Ho Jezús-nia paisaun mak ema aplika sira-nia profeisaun fiar iha Nia no
konfesa bá fiar ne’e, hodi husu ho Maromak-nia naran, hamutuk ho Kristu
ne’ebé atua/horik iha sakramentu sira, bainhira santifika ba sira-ne’ebé simu
ho profeisaun fiar nian.
3. Sakramentu sira iha nia kapasidade santifikadora hosi instituisaun Divina,
hafoin Kristu atua iha sakramentu bainhira Nia iha mandatu institusionál.

26
Sakramentolojia

4. Efeitu sira depende ba kauza no oinsá bele dehan katak Jezús mak kauza
hosi sakramentu sira.

3. Igreja mak ministru ba sakramentu sira


Jezús Kristu mak Nai-lulik ba Igreja no sai Nai-lulik mós ba buat sira-ne’ebé pertense
ba Nia. Igreja la’ós Nai-lulik maibé buat sira integra hotu ona, dehan katak “buat sira-
ne’ebé inkorpora ona iha Igreja, sira mak Nai-lulik ne’ebé pertense ona ba Kristu-nia
futar isin ne’ebé lulik.” Tan ita dehan “sakramentu hanesan asaun Kristu nian ne’ebé
hosi/husi Igreja, no ba Igreja.” Hosi/husi Igreja signifika katak hosi mediasaun
ministru ne’ebé hala’o kna’ar ne’e hatudu prezensa asaun ministeriál, ne’ebé simu
husi Kristu no hosi Kristu. Ba Igreja signifika katak ho mediasaun ba asaun
sakramentál sira, tuir Konsíliu Vatikanu II “atu bele bá to’o nia-abut ne’ebé rohan
laek.”

Sakramentu sira-ne’ebé administra la’ós asaun privada maibé públika no eklesiál.


Administrasaun sakramentál mak asaun ida Igreja nian. Tuir dotrina Konsíliu
Vatikanu II dehan “hanesan realidade ida hierarkiamente estruturada, be prezente
iha asaun administrasaun sakramentál no hatudu konkretamente hosi reprezentate
sira mak ministru ordenadu, hosi misaun sira-ne’ebé Jezús husik hela.” Ne’e katak
ministru ba administrasaun sakramentu sira hodi Jezús Kristu-nia naran no Igreja
hotu (in persona totius Ecclesiae).

4. Funsaun vigáriu hosi ministru


Ministru-nia funsaun mak atu administra sakramentu sira. Nia iha kna’ar hanesan
vigário, ne’ebé administra sakramentu sira hodi Jezús Kristu-nia naran, nu’udar
ministru prinsipál. Kna’ar ministru sira iha kapasidade própria liuhosi sakramentu
orden. Karakter saserdotál, liuhosi ordenasaun saserdotál kapasita maneira
“indelével” atu hala’o asaun sakramentál sira hotu, maibé la’ós simplesmente asaun
pesoál ka tuir hakarak de’it (Ha’u hakarak halo buat be Igreja halo). Buka atu atua
hodi Jezús-nia Naran ne’ebé konstituídu tiha ona liuhosi Igreja hanesan ministru iha
Jezús-nia naran.

27
Sakramentolojia

5. Funsaun sujeitu iha sakramentu


Sujeitu mak ema be “simu” sakramentu. Iha-ne’e, sujeitu tenke hatudu mós “intentio
suscipiendi sacramenti” (intensaun atu ba simu sakramentu), katak sujeitu buka atu
loke nia-an hodi simu salvasaun Maromak nian, liuhosi sakramentu sira. Maibé tenke
hatene mós katak sakramentu la’ós hahalok ida pesoál maibé komunitáriu, katak
sujeitu buka atu hato’o nia fiar no loke nia-an mós ba komunidade (sarani sira). Ho
nune’e, sujeitu pesoalmente hola parte atu realiza planu salvasaun Maromak nian iha
nia-an mós.

B. Sakramentu ba “ema moris” no ba “ema mate”


1. Sakramentu ba ema moris
Ekspresaun rituál ne’ebé aprezenta (istorikamente prezente) iha relasaun pesoál.
Sakramentu atu hametin, halo maka’as liután relasaun entre pesoál (entre ema ida-
idak), ne’e katak hosi sujeitu hatudu hahalok ida-ne’ebé hanesan. Tanba sakramentu
sira hanesan “ida-ne’ebé aumenta grasa,” dehan katak relasaun entre ida-idak hosi
ema (sujeitu) sai kle’an no luan liután, ne’ebé ema ida-idak ho nia-an, eziste hodi
determina relasaun ba-mai ho Maromak iha Jezús Kristu.

2. Sakramentu ba ema mate


Ekspresaun rituál ida-ne’ebé aprezenta salvasaun Maromak nian ne’ebé muda ema
(teolojikamente) “mate” (ne’ebé kotu relasaun pesoál ho Maromak) ba moris
(relasaun pesoál ho Maromak) atu hafoun hikas relasaun (Ezemplu: Konfesa, Mina
sarani). Atu dehan de’it katak “la’ós mudansa ne’e hetan ka mosu bainhira hala’o
sakramentu ne’e.

Ho hanoin rua ne’e, atu dehan de’it katak sakramentu sira liuliu “la’o tuir” grasa duké
“fó” grasa.

C. “Selo” Karakter hosi sakramentu


Tuir Konsíliu Vatikanu II Sakramentu sira fó “selo/meterai” mak Batizmu, krizma no
orden (LG. 11,21; PO. 2). “Selo” hanesan realidade ida mes-mesak, maibé nia iha
ligasaun ho sakramentu (orden), no nia iha nafatin maske bainhira ritu hotu tiha.
Signifika katak “atu halo santu/ordenasaun (Bispu ida) sei fó ba nia partisipasaun
ontolójika iha kna’ar santu (Kristu nian).”

28
Sakramentolojia

St. Tomás de Aquino dehan “Selo” ka karakter sakramentál (Batizmu, krizma no


orden) hanesan kbiit/poder ida no mós servisu espirituál ida-ne’ebé iha ligasaun ho
kultu, katak serbi ba Maromak hanesan ema kristaun.” Tanba ne’e, “selo” halo ema
atu hola parte iha atividade sakramentál. Tan buat hotu Igreja halo hodi Kristu, tan
ne’e “selo” halo ita partisipa iha kna’ar no kbiit Kristu nian, “selo” halo ema atu sai
loloos ho Kristu, nu’udar ulun Igreja nian.

D. Sakramentu no fiar
“Fiar” katak “fó-an tomak ba Maromak domin nain.” Konsíliu Vatikanu II (SC 59)
afirma katak “sakramentu mak fiar.” Tan fiar ne’e hetan reforsa hosi sakramentu.
Maibé Konsíliu ladehan katak fiar ne’e hanesan buat ida importante ba ezisténsia
sakramentu. Maibé fiar mak buat ida-ne’ebé ita hateten ho an-rasik katak fiar ba
planu salvasaun.

Igreja hala’o sakramentu sira-ne’e, hakarak hatudu katak Igreja nia fiar ba dotrina
Apóstolu sira-nian nu’udar liman-ain Igreja ba dala uluk. Tan ne’e, iha prinsipiu tuan
ida-ne’ebé dehan: “lex oraandi, lex credendi” (maneira reza mak maneira fiar), katak
“Igreja fiar ba buat be nia fiar” (CIC. 1124).

E. Tansá iha de’it “sakramentu hitu”


Sakramentu sira ikus mai hakotu de’it ba hitu, tuir Konsíliu Florence, iha Konsíliu
Trentu mós hanesan nafatin. Konsíliu Vatikanu II tuir de’it hanoin ne’e. Maibé atu
dehan de’it “hitu” foin ofisialmente iha tinan 1274 (Konsíliu Lyon).

1. Istória kona-ba “sakramentu hitu”


Matenek nain hosi Igreja Latina, espesialmente Hugo de San Vítor, dehan katak
“serimónia” hitu konsidera hanesan serimónia ida importante liuhosi serimónia sira
seluk. Pedro Lombardo, ikus mai simu “sakramentu hitu” no nia obra tomak be ikus
mai sai baze ba teolojia eskolastika tomak. Tan ne’e, teólogu eskolastiku iha sékulu
XIII deside no afirma kona sakramentu hitu ne’e, be la bele bo’ok tan, maske teólogu
sira laesplika kle’an kona-ba razaun, tanbasá? Maibé argumentu be mosu mak
“autoridade Igreja nian.”

29
Sakramentolojia

2. Jezús istóriku no sakramentu hitu


Sé ita hakarak liga sakramentu hitu ho Jezús-nia istória, ita nunka atu deskobre ka
dehan katak sakramentu sira-ne’e Jezús rasik mak halo. Maibé ita bele dehan katak
Jezús rai ka hatudu hela de’it atu nia Apóstolu sira halo tuir filafali Ninia hahalok sira-
ne’e. Tuir dotrina Sagrada Eskritura, tradisaun katólika no hanoin hosi Patrístiku sira,
dehan katak: “sakramentu sira iha NT, Kristu rasik harii” (Konsíliu Trentu 1600-1601).
Sakramentu hanesan “memoria” ida kona-ba Jezús-nia istória.

Tan ne’e, buat ne’ebé ita bele dehan mak ne’e, Igreja hanesan komunidade hosi ema
be halibur hamutuk no iha moris ida relijiozu. Tan ne’e, komunidade ida-ne’e buka
harii no hala’o ritu sira atu bele ekspresa sira-nia hahalok fiar ba Maromak.

Igreja mysterion (sakramentu) nu’udar dimensaun vizível ba Maromak-nia salvasaun


liuhosi Jezús Kristu, la’ós de’it buat ida hosi “leten” (reasaun ema-nia ba salvasaun
Maromak-nia “grasa”), maibé mós iha parte seluk ne’ebé dehan “tun.” Ida “tun” ne’e,
mak hela sai hosi kompetisaun Igreja nian hanesan ema mak halo. Ida “tun” ne’e
depende ba Maromak no Jezús Kristu nu’udar mediadór Maromak ho ema. Tan
ne’e, ritu sira la’ós ema mak halo. Ritu sira-ne’e ikus mai sai reál ba povu kristaun,
tan ritu sira, tuir nia núkleu (inti) be espesiál “tun” ne’ebé teolojikamente la’ós
istórikamente “Kristu rasik mak harii,” la’ós “uluk,” maibé atuál, oras ne’e dau-daun.

3. Kbiit (poder) Igreja ba sakramentu sira


Konsíliu Trentu dehan katak Igreja iha kbiit ba sakramentu sira, tanba sakramentu
sira liu “hosi nia” no “ba nia.” Sakramentu sira liu “hosi Igreja” tanba Igreja mak
sakramentu Kristu-nia obra, ne’ebé servisu iha nia ho grasa Espíritu Santu. No
sakramentu sira “ba Igreja,” tanba “sakramentu sira” mak Igreja harii, tan hosi sira
mak fó ba ema mistériu komuñaun Maromak nian.

4. Sakramentu hitu no nia símbolu (Konsíliu Florense):


1) Sakramentu Batizmu, hanesan odamatan atu tama ba moris foun.
2) Sakramentu Konfirmasaun ka Krizma, sinál ba moris espirituál be adultu.
3) Sakramentu Eukarístia, sinál ai-han espirituál ba klamar.
4) Sakramentu Konfesa, sinál atu kura klamar (espirituál).

30
Sakramentolojia

5) Sakramentu Unsaun ba ema moras, sinál atu kura isin no klamar ba loron
ikus.
6) Sakramentu Orden, sinál kontinuasaun atu governa moris espirituál iha
Igreja.
7) Sakramentu Kaben, sinál uniaun entre Kristu ho Igreja.

Pergunta
1. Ministru prinsipál ba sakramentu sira mak Kristu rasik, oinsá relasaun ho nai-
lulik sira-ne’ebé oras ne’e administra sakramentu?
2. Oinsá relasaun entre “sakramentu” ho “fiar”?
3. Tanbasá mak sakramentu sira ita dehan “selo” (meterai)?
4. Oinsá relasaun entre ida-ne’ebé “fó sakramentu” no ida-ne’ebé “simu
sakramentu.” Sira presiza hatudu saida bainhira hala’o selebrasaun ba
sakramentu sira-ne’e?

(Sakramentu ba ema moras: Ida-ne’ebé “fó” sakramentu no ida-ne’ebé “simu” sakramentu)

31
Sakramentolojia

KAPÍTULU VI
TEOLOJIA SISTEMÁTIKA BA INISIASAUN KRISTÃ

A. Saida mak inisiasaun kristã


Termu “inisiasaun” (Tétum: hahú), signifika
“introdusaun” (Latin: initia, fahe ba liafuan: in-iter katak
“hahú atu tuir dalan ida ka atu tama ba dalan ida”). Tan
ne’e, ema ida-idak hahú (iniciado) iha sosiedade ka
komunidade ida, kultura ida, fiar ida, ita hahú prátika
iha relijiaun ida, hanesan forma ida atu “incarnar” (hola
isin/parte) ida no selebra fiar ne’ebé ita ‘haklaken’. Tan
ne’e, inisiasaun hanesan prekursu ida, dalan ida, ezersísiu ida, esperiénsia
progresiva ida, nu’udar aprendizajen, esperiénsia feita, treinu prátiku ba moris.

Inisiasaun kristã la’ós mai hosi istória ne’ebé la


iha relijiozidade naturál maibé hosi Judaízmu.
Inisiasaun kristã nu’udar moris relijiozidade be
istórika, iha-ne’ebé Maromak ho ema mak sai
hanesan protagonista no inisiadór.

Inisiasaun kristã hanesan prosesu formativu be inklui etapa sakramentál, katak “ba
sé de’it mak simu Maromak liuhosi Igreja ne’ebé fiar iha Kristu, sira admiti ka tama ba
katekumenadu liuhosi selebrasaun seremónia
litúrjika. Tuir mai, liberta hosi kbiit nakukun
nian ho sakramentu sira inisiasaun kristã,
katak mate ho Kristu, hakoi ho Kristu no moris
hias ho Kristu, sai hanesan Espíritu Nia-Oan
hakiak hodi selebra ho Maromak-nia povu hotu
memoriál ba Maromak-nia mate no moris
hias.” Konsíliu Vatikanu II introduz kategoria
sintétika hosi sakramentu tolu mak: Batizmu, Konfirmasaun no Eukarístia, be ikus
mai bolu: “Inisiasaun Kristã.”

32
Sakramentolojia

B. Jezús Kristu mak sentru ba inisiasaun kristã


1. Mistériu Jezús Kristu:
a) Jezús revela Aman Maromak. “Iha tempu uluk no hosi dalan oi-oin, Maromak
ko’alia ba ita-nia bei-ala sira hosi profeta sira; ikus mai Nia ko’alia mai ita
liuhosi Nia-Oan Mane rasik …” (Heb 1:1). Jezús mak revela Aman Maromak.
Jezús rasik dehan: “Imi haree Ha’u, haree Aman” (Jo 12:44; Jo 1:14,18;
3:16;14:9-10). Hosi Nia halo-An nu’udar ema. Tan ne’e “sakramentu” nu’udar
sinál kmanek no éfika hosi Maromak. Nia mak Emmanuel katak “Maromak ho
ema,” salvadór be ema hein, hahú hosi uluk kedas istória salvasaun nian.
b) Jezús konkretiza planu salvasaun Maromak nian. Jezús mai atu haklaken
liafuan di’ak hodi dehan: “Tempu to’o ona Maromak-nia Reinu besik ona.
Hakribit imi sala hodi fiar Evanjellu” (Mc 1:14-15). Iha Jezús-nia-An no Nia
pregasaun mak Maromak hahú ukun iha mundu, mundu foun ida hahú. “Tinan
grasa nian” (Lc 4:19). Ho Reinu Maromak nian iha Kristu, hanesan fermentu
foun ida tama iha mundu, ne’ebé nakonu ho sala. “Reinu Maromak nian iha ita
leet” (Lc 17:21). Maromak hakarak ema hotu livre, be submisu ka hakru’uk iha
liberdade Maromak nian, mak domin. Sé ema livre, ne’e hatudu Reinu
Maromak nian. Mistériu Kristu-nia mate no moris hias mak hela hanesan
sentru ba ita-nia fiar kristã.
c) Jezús mak sentru no Nia mak halo inisiasaun kristã. Inisiasaun kristã halo ema
sai foun. Tuir Evanjellu, Jezús rasik dehan “Ha’u ne’e mak dalan, lia-loos no
moris. Ema ida laliu karik hosi Ha’u, nia la bele hakbesik Ha’u Aman” (Jo
14:6). Tan ne’e, ema hotu be hakarak sai foun, nia buka haka’as-an fiar
Evanjellu (Mc 1:14-15) no moris foun atu bele to’o Reinu Maromak nian (cf. Jo
3:3). Ema foun buka atu moris hosi bee no Espíritu Santu, tanba “sé mak
lamoris hosi bee no Espíritu Santu, la bele tama ba Reinu Maromak nian” (Jo
3:5).
d) Jezús fó kna’ar/misaun ba Apóstolu sira atu haklaken: “Imi bá mundu tomak
atu haklaken Liafuan Kmanek ba ema tomak. Sé mak fiar, fó Batizmu, sei
hetan salvasaun, maibé sé mak lafiar sei hetan kondenasaun” (Mc 16:16).
Hahú hosi ne’e mak Igreja hala’o inisiasaun kristã, haklaken Jezús no Nia
Reinu, hahú fiar Nia no Nia liafuan sira, hodi realiza iha sinál éfika katak Jezús
rasik horik atuálmente. Ne’e mak sakramentu inisiasaun sira.

33
Sakramentolojia

2. Hahú inisiasaun kristã:


a) Jezús, mak inisiadór hosi fiar. Tuir testamuña Evanjéliku katak Jezús simu
sarani hosi João Baptista. Tan ne’e, Batizmu hahú prinsípiu iha ritu inisiasaun
kristã, katak iha jestu inkorporasaun (hola isin ida) hanesan povu be iha
aliansa foun ida no símbolu perdaun hosi Nai Maromak. Iha Jezús-nia tempu
simu bee no haris isin lolon tomak (hanesan iha Osidente no Oriente). Nu’udar
ritu purifikasaun hosi buat ne’ebé profanu ba sagradu.

Jezús rejeita divizaun no separasaun entre grupu sektáriu sira. Jezús hakarak
halakon prátika purifikatória atu konverte grupu relijiozu sira-ne’ebé hanesan
sekta be taka-an. Maibé movimentu “Batizmu” atu konverte no haklaken katak
justisa Reinu Maromak nian to’o ona. Nune’e Perot afirma katak “ritu Batizmu
kona-ba salvasaun diriji ba ema tomak, be ultrapasa barreira ba ema hotu.”
Tanba Saun Paulo rasik dehan: “Kristu laharuka ha’u atu fó Batizmu” (1 Cor
1:17), maibé ida-ne’ebé salva mak akontesimentu hosi Kristu-nia mate no
moris hias (Baptismo de Espírito Santo).

Jezús-nia mensajen universál be ultrapasa barreira ba sosiál, kulturál, sexuál


no étnika hotu. Tan ne’e, “Jezús lamai atu bolu ema be loos maibé ema sala
nain sira” (Mc 2:17). Batizmu kristaun la’ós atu separa maibé aktu atu halo
hamutuk fali. Batizmu katak forma komunidade ida. Ho Jezús mak salvasaun
no reinu Maromak nian to’o dau-daun ona.

Tinan tolu Jezús-nia pastorál sai modelu ba inisiasaun kristã: evanjeliza no


bolu primeiru disíplu sira, forma grupu no fó instrusaun sira, halibur hamutuk
iha meja hodi han hamutuk no ikus liu mak mistériu mate no moris hias, hafoin
Páskua haruka sira haklaken Evanjellu.

b) Prosesu inisiasaun: misaun-katekeze-Batizmu. Trinómiu: pregasaun, fé no


Batizmu hanesan trasu karakterístiku hosi prátika pastorál iha NT. Prosesu
primitivu hosi inisiasaun kristã, katak dezde hahú Igreja, ema be konverte
tanba anúnsiu hosi kerigma, hafoin aseita ho fiar, no simu Batizmu hodi sai

34
Sakramentolojia

Maromak-nia povu. Ne’e ritu fundamentál hosi katekumenadu. (Ezemplu: Act


2:38 ne’ebé ko’alia kona-ba Batizmu hosi Pedro iha loron Pentekosta).

Karakterístika prátika baptizmál hosi Igreja antiga, afirma hosi G. Barth katak,
“Presiza fó instrusaun sobre Batizmu, ne’ebé iha últimu Sékulu II no hahú
Sékulu III hetan institusionalizasaun atu konduza kriasaun hosi estadu
espesiál ida ba katekúmenu sira hanesan forma partikulár bainhira atu sai
kristaun molok simu Batizmu” (Preparação pré-baptismal).

Prinsípiu hanesan ezijénsia Batizmu: fé no konversaun, sinónimu hamutuk ho


Kristu no halo arependementu; rekoñesimentu hosi Igreja no aseitasaun hosi
parte komunidade sira; diálogu no ezame hodi verifika atitude no dispozisaun
hosi kandidatu, hanesan desizaun finál hosi responsável komunidade sira.

Batizmu halo ho submersaun no iha ezisténsia ba konfesaun fiar nian katak


“fiar iha Jezús Kristu nu’udar Maromak-Nia-Oan” tenke pronúnsia/hateten iha
Batizmu (Heb 3:1; 4:14; 10:9) hodi halo obrigasaun no promesa be firme
(permanecer firmes). Simu tiha Batizmu, Baptizadu manifesta nia kompromisu.

Relasaun ho litúrjia baptizmál, mosu mós jestu tula liman (imposição das
mãos), sinál konsesaun Espíritu (Act 19:6). Ba autór hahalok Apóstolu sira-
nian: Batizmu, imposição das mãos no simu Espíritu mak forma unidade ida.

c) Relatu hosi Emaus, protótipu ba inisiasaun (Lc 24:13-35). Lucas kapítulu 24


buka atu hato’o pasajen hosi lafiar bá fiar (Relatu disíplu rua ba Emaus). Ba
disíplu nain rua ne’e, Jezús lahatudu-An maibé moris tiha ona, Jezús hatudu
Nia prezensa liuhosi sinál sira hanesan: leitura (Maromak futar lia), han
hamutuk, silu paun. Bainhira komunidade kristã anúnsia Jezús-nia mate no
moris hias, sira konverte ho sinál sakramentál Kristu nian no mediasaun hosi
traansitu lafiar nian bá fiar; hosi lahatene bá hatene; hosi matan taka bá
vizaun fiar ida; hosi deskonsertu bá misaun; hosi grupu amigu sira bá
komunidade nu’udar maun-alin be iha fiar.

35
Sakramentolojia

C. Dezenvolvimentu kona-ba istória inisiasaun kristã


Ritu sakramentu tolu ne’ebé dehan iha leten administra ka hala’o iha selebrasaun
únika (katak hamutuk de’it). Maibé iha istória kompleksa be ikus mai fahe
sakramentu sira-ne’e keta-ketak.

1. Époka Apostólika
NT oferese dadus uitoan kona-ba inisiasaun kristã. Lako’alia loloos hanesan rituál
inisiasaun ida. Bele haree iha kapítulu 2 hahalok Apóstolu sira-nian be esplika
kona-ba anúnsiu salvasaun hosi Jezús, krusifikadu no resusitadu (Act 2,22-36);
petisaun hosi sira-ne’ebé loke fiar no fó resposta ba Pedro, hodi husu konversaun,
ikus mai simu Batizmu hodi Jezús-nia naran, simu Espíritu Santu (Act 2:37-41);
halibur hamutuk iha komunidade hodi rona dotrina Apóstolu sira-nia hanorin,
hamutuk nu’udar maun-alin, no iha silu paun (Eukarístia) no iha orasaun (Act 2:42-
48). Haree katak pregasaun Apóstolu sira-nian, tuir kedas ho konversaun no simu
sakramentu (Act 8:34-38; 10:34-48; 16:25-34; 18:5-8; 19:4-6).

Inisiasaun kristã dehan sintetikamente iha Éfesu (1:13) deklara katak “iha Kristu
mak Maromak bolu imi bainhira imi rona liafuan lia-loos nian katak Evanjellu ita-nia
maksoin nian, hodi fiar Nia.” Haree katak époka Apostólika ne’e susar atu distinge
pontudevista rituál Batizmu no Konfirmasaun.

2. Sékulu II to’o Sékulu V


Elaborasaun ba rituál foin hetan iha Sékulu III, hosi dokumentu sira hanesan:
1) Didake. Dokumentu ne’e hateten sai konteúdu hosi Batizmu ne’ebé hanorin
kona-ba “dalan rua,” iha relasaun entre hanorin ka katekeze no Batizmu, be
presedidu ho jejum. Tópiku Batizmu tuir kedas Ami Aman no Eukarístia, ne’e
hanesan itineráriu ba inisiasaun kristã.
2) Apologia I hosi Justino dehan loloos kona-ba relasaun entre katekeze no haris
baptizmál. Hateten ona kona-ba katekumenadu.
3) Ida-ne’ebé importante liu mak tradisaun Apostólika hosi Hipólito de Roma.
Dokumentu ne’e hato’o rituál be prátikamente kompletu. Iha etapa lima:
a. Aprezenta kandidatu sira no simu tama, hafoin liuhosi ezame.
b. Períodu katekumenadu, jerálmente tinan tolu: hatene katekeze,
orasaun no tau liman hosi katekista, bele leigu ka kleru.

36
Sakramentolojia

c. Preparasaun ba Batizmu, hafoin hetan verifikasaun no bolu ona “eleitu.”


d. Inisiasaun sakramentál, preparasaun hosi kinta Santa to’o Páskua
(Vigília Paskál) simu Batizmu.
e. Katekeze mistagójika, signifika presiza inisiasaun ba “mistériu” ka
sakramentu be foin simu dau-daun.

3. Sékulu VI to’o Sékulu X


Iha dokumentu importante rua ne’ebé ko’alia kona-ba baze testuál no rituál
inisiasaun kristã, mak (1) Sakramentu Gelasiano antigo, (2) Ordo Romanus XI.
Dokumentu rua ne’e dehan “inisiasaun realiza iha únika selebrasaun hosi
sakramentu Batizmu, Konfirmasaun no Eukarístia. Batizmu realiza ho hatama ba
bee dala tolu no interogasaun kona-ba fiar iha Santísima Trindade; Konfirmasaun
konfere hodi tula liman ho formula ida-ne’ebé exprime ba grasa hitu hosi Espíritu no
kosé mina; sira-ne’e hotu taka ho Eukarístia.”

4. Sékulu X to’o Konsíliu Vatikanu II


Hahú ona fahe Batizmu hosi festa Páskua. Iha sékulu XII, Batizmu bele ona atu fó
ba labarik/bebe be foin moris. Sékulu XIV, Batizmu ho istilu hatama ba bee
(imersaun) ladun hala’o ona. Nune’e mós Konfirmasaun separa ona hosi Batizmu,
atu nune’e bele kompriende importánsia no diferensa entre sakramentu ne’e.
Konfirmasaun hala’o ho “rito consignatio” hanesan kosé mina (unsaun), tau sinál no
tula liman (imposição das mãos), traansformadu rei paz nian, no taka ho basa iha
hasan.

Kona-ba sakramentu Eukarístia, ezije atu sarani sira hakbesik-an ba Jezús-nia isin
no raan iha Eukarístia santa, espesiál ba sira-ne’ebé iha ona hanoin rasik (idade da
razaun) pelu-menus iha loron Páskua, no bandu atu la bele fo komuñaun ba sira-
ne’ebé foin moris. Tan ne’e, Konfirmasaun foin bele selebra hafoin simu tiha
Peniténsia no Eukarístia. Tanba ema be hakarak partisipa iha “Corpo Eucarístico”
Kristu nian tenke simu ona selo marka hosi Espíritu Santu.

D. Selebrasaun inisiasaun kristã hafoin Konsíliu Vatikanu II

37
Sakramentolojia

Dokumentu Sacrosanctum concilium estabelese filafali katekumenadu ba adultu no


indika kritériu sira hodi reforma ritu Batizmu no Konfirmasaun (64-71). Maibé ho
dokumentu Ordo initiationis christianae adulturum, promulga iha 6 Janeiru 1972, tuir
Konsíliu Vatikanu II-nia hakarak, katak iha ritu Batizmu ba adultu fó sentidu “hodi
restaura fali katekumenadu” (SC 66).

1. Inisiasaun kristã ba adultu


Estrutura lala’ok/itineráriu iha inisiasaun. Itineráriu hala’o iha períodu formativu
“tempu”:
a) Pre-katekumenadu: Kandidatu deside atu sai kristaun no akollidu hosi
Igreja.
b) Katekumenatu sei la’o iha tempu naruk ida. Kandidatu hili padriñu ida atu
akompaña durante formasaun.
c) Tenke koinside ho preparasaun kuaresmál no solenidade Paskál, atu bele
halo purifikasaun no hetan naroman iha laran (iluminasaun interiór), hodi
tama ba moris foun.
d) Termina preparasaun espirituál no kandidatu simu sakramentu sira iha
Vizília Paskál, hodi sai kristaun foun no tama iha moris komunidade
kristaun.

2. Selebrasaun ba sakramentu inisiasaun kristã: Batizmu, Konfirmasaun no


Eukarístia
(NB: Sei haree iha kapítulu VII-X)

E. Símbolu globál hosi inisiasaun kristã


a) Vitoriózu: funu hasoru satanás no sala.
b) Libertasaun: hasai hosi satanas no sala nia babeur, simu kondisaun livre
nu’udar Maromak oan.
c) Purificação dos pecados (hamoos hosi sala): atu harii Reinu Maromak nian
mak justisa no santidade.
d) Inkorporasaun iha Kristu (hola isin ida iha Kristu): harii komuñaun ho maluk
sira seluk no Mistériu Kristu nian.
e) Uniaun ho Igreja: harii integrasaun iha mistériu Igreja nian.

38
Sakramentolojia

f) Retorno ao paraíso: hanesan dalan ida atu lori ita ba paraízu, fatin ne’ebé
uluk Maromak expulsa ema primeiru, Adão no Eva.
g) Iluminasaun (naroman): ho inisiasaun atu hasai “hosi nakukun ba
naroman.”
h) Moris foun iha kreximentu: Pasa hosi reinu mate nian ba reinu moris nian.
i) Restauração da imagem (hafoun fali imajen): inisiasaun atu halo foun
hikas ita sai figura/imajen Maromak nian, tan sala be ita iha.
j) Renovasaun (hadi’a fali): aliansa ne’ebé iha ho Maromak, kotu tan sala,
agora hadi’a filafali grasa sira-ne’e ho inisiasaun.

F. Batizmu mak jestu fundamentál ba inisiasaun kristã


1. Hosi Batizmu João to’o Batizmu Jezús nian
Saun João Baptista haklaken no prátika Batizmu hodi hakribit-an no husu perdaun ba
sala sira” (Mc 1:4; Lc 3:3). Segundu ritu saun João Baptista nu’udar “ser submerso”
(hatama-an bá bee) ka mate; Batizmu ka imersaun/mergulhar (hatama bá bee)
ne’ebé uza iha Judaízmu hanesan símbolu ida atu halo mudansa iha moris, tantu iha
moris relijiozu no sivil.” Batizmu João nian orijinál mak ne’e:
a. Imersaun mak únika no irrepetível, lahanesan ablução (fase liu de’it) ne’ebé
sei lakon.
b. Simu hosi ema seluk, la’ós auto-Baptizadu (nia rasik fó Batizmu).
c. Diriji ba povu Israel.
d. Hanesan jestu profético ba konversaun no perdaun, simu Maromak liuhosi
nia servidór sira.
e. Hanesan jestu eskatolójiku, Maromak nu’udar juiz be sei hiit-An mai iha loron
ikus.

Batizmu João refere ba pasadu, maibé Jezús nian ba futuru katak libertasaun ema
hotu hosi presaun hotu. Tan ne’e, Jezús-nia mate ita bolu “Batizmu” (Jo 10,38s).
Jezús proklama nia mensajen hodi dehan “Reinu Maromak” to’o dau-daun ona no
husu ema hotu atu konverte, Jezús mós lanega João-nia obra pekuliar. Konversaun
be Jezús proklama la’ós lei no kultu iha templu maibé Reinu Maromak nian. Tan
ne’e, Batizmu kristã signifika kompromisu atu halakon hotu injustisa no harii
sosiedade justa ida, iha-ne’ebé Maromak fó Nia-Espíritu Santu.

39
Sakramentolojia

2. Hosi Batizmu Jezús to’o Batizmu ba sarani sira


Pesch dehan “ita lahatene oinsá, no iha-ne’ebé, no bainhira mosu Batizmu kristaun.”
Istorikamente ita la bele justifika maibé ita bele halo tuir teolojikamente. Iha faktu
katak evanjelista sira koloka iha liafuan sentidu resusitadu orden Baptizmál (Lee: Mc
16:14-18; Mt 23:18-20; Lc 24:36-39).

Batizmu kristaun lamosu hanesan ritu inisiasaun orientadu ba salvasaun ida, maibé
manifesta selo sakramentál atu peraante juízu mundu be sei mai. Tan ne’e,
a) Batizmu hanesan obra Espíritu hosi Kristu, iha ida-ne’ebé selebra hodi tama
ba komunidade ida-ne’ebé fiar iha Kristu moris hias. Batizmu signifika
identifika ho kauza hosi Jezús nian.
b) Batizmu ho fiar, haree hosi parte íntimu, iha ligasaun, tanba sira hanesan
grasa Maromak nian ne’ebé ita ema sarani responsabiliza ba fiar liuhosi
konverte, atu nune’e bele fó no simu Batizmu.
c) Batizmu katak tama ona iha komunidade kristaun. Tan ne’e bele dehan katak
hetan ona salvasaun iha Batizmu Jezús nian hodi Nia mate no moris hias.

Pergunta
1) Saida mak inisiasaun kristã?
2) Tansá mak ita dehan katak Kristu mak sentru ba inisiasaun kristã?
3) Tansá mak Batizmu ne’e sai fundamentu ba sakramentu hotu?

(Sakramentu inisiasaun Kristã nu’udar vokasaun hosi Espiritu Santu no Nia servisu tomak atu
tulun katekumenadu sai Kristu-nia disípulu loloos)

40
Sakramentolojia

KAPÍTULU VII
SAKRAMENTU BATIZMU

A. Dimensaun istórika-salvífika hosi sakramentu Batizmu


1. Dimensaun Kristolojia
Batizmu aprezenta ba dala uluk atu tama ba komuñaun ho Kristu no Nia mistériu
salvadór.
1) Hosi Batizmu ita mate no ita moris hias ho Kristu simbolikamente (Rom 6:2-6;
Col 2:13-15).
2) Hosi Batizmu mak marka prezensa mistériu paskál. Katak Batizmu atu
komemora (hanoin hikas fali) no atualiza mistériu paskál. Saun Tomás de
Aquino dehan “hosi sakramentu ne’e mak bele kompriende hotu mistériu
kona-ba ita-nia redensaun.”
3) Hosi Batizmu, mak ema be sarani ona (Baptizadu) sei hola parte iha mistériu
paskál.

41
Sakramentolojia

2. Batizmu no Igreja.
Batizmu mak asaun Kristu nian, ne’ebé hatudu hosi Igreja. Batizmu no Igreja iha
relasaun interdependénsia. Sakramentu ida sempre hanesan akontesimentu ida iha
Igreja, hosi Igreja no ba Igreja. Tan ne’e dehan: Ecclesia facit baptismum, baptismus
facit Ecclesiam (Igreja halo Batizmu no Batizmu halo Igreja).
a. Igreja, sujeitu integrál hosi selebrasaun baptizmál, katak “selebrasaun hosi
Igreja, hanesan mós asaun Igreja nian.”
b. Hosi Batizmu, Igreja hanesan Inan (Ecclesia Mater) ne’ebé halibur Nia-Oan
sira (Gal 4:26). Signifika katak ideia kona-ba moris foun tuir ema kristaun mak
haree Maromak hanesan Aman no Igreja hanesan Inan. Atu dehan de’it “moris
ida uluk hosi aman-inan sira, moris ida segundu mak hosi Maromak no Igreja.”
c. Batizmu, halo komuñaun iha Igreja. Batizmu halo ita moris iha komuñaun ho
Kristu, komuñaun entre sarani sira no komuñaun ho santu sira. Tan ne’e la
bele iha komuñaun ho Kristu, sé la iha komuñaun ho maun-alin sira.
d. Batizmu, edifica (harii) Igreja (Baptismus facit Ecclesiam). Batizmu mak asaun
Igreja nian. Hosi Batizmu mak Igreja autorealiza, hodi realiza istória kona-ba
Kristu-nia mistériu, hanesan sakramentu paskál, fatin efuzaun Espíritu, no
prezensa antisipada Reinu Maromak nian.
e. Batizmu, hanesan vinculo (kesi) sakramentál komuñaun entre povu kristaun.
Atu dehan de’it katak Iha Igreja la iha tan seluk katak iha Batizmu ida de’it
(unicidade); no Batizmu simu ba dala ida de’it (irreiterabilidade).

3. Batizmu no mundu inteiru (tomak)


Batizmu, odamatan ba moris no ba reinu rohan laek. “Batizmu mak sakramentu ba
glória no sakramentu ba futuru” (Saun Ambrósio).
1) Selebrasaun baptizmál, “sinál eskatolojia.” Rituál Batizmu no símbolu sira iha
referénsia ba konsumasaun eskatolojia, katak sinál eskatolojia. Ezemplu,
inskrisaun ba naran hosi kandidatu iha livru Igreja nian hatudu mós katak sira-
nia naran hakerek ona iha lalehan; unsaun hatudu kontra hahalok aat no
esperaansa ba premiu lalehan nian.
2) Batizmu, antisipasaun ba salvasaun plena. Iha selebrasaun baptizmál
hanesan símbolu ba planifikasaun eskatolojia ba salvasaun antisipada
sakramentál. Salvasaun ba futuru halo antisipasaun hosi Batizmu iha tempu

42
Sakramentolojia

agora, tanba hatudu ona hosi Páskua Maromak nian, katak sei han Páskua
hamutuk iha lalehan.
3) Batizmu, dalan uluk koko Maromak-nia Reinu. “Batizmu hanesan realidade ida
bá hola parte iha partisipasaun ba buat di’ak Lalehan nian” (Teodoro de
Mopsuestia).

4. Batizmu no Espíritu Santu


Papel Espíritu Santu iha funsaun duplu, hanesan ajénte prinsipál no mós hanesan
grasa akontesimentu salvífiku. Iha parte seluk, Batizmu mak obra Espíritu Santu no
efuzaun mak efeitu hosi Batizmu.
1) Espíritu Santu mak ajénte ba mistériu baptizmál. Iha NT, Espíritu mosu
hanesan sujeitu ajénte ba operasaun be hetan fatin iha Batizmu: livre hosi
sala (Rom 8:2); moris foun (Jo 3:5,6.8); partense ba Kristu (Rom 8:9);
inkorporasaun iha Igreja (1 Cor 12:13); no santifikasaun (1 Pe 1:2).
2) Espíritu Santu, grasa hosi Batizmu. Espíritu Santu la’ós de’it fó mai ita grasa
Divinu, maibé mós grasa Maromak altísimu. Hosi Batizmu simu Espíritu Santu.
Sé la iha Batizmu, la iha mós Espíritu tanba la bele hatene kona-ba Batizmu,
sé la iha Espíritu.

5. Batizmu no Trindade
1) Trindade mak ajénte prinsipál hosi eventu baptizmál. Batizmu atualiza obra
konjunta hosi Aman, Oan no Espíritu Santu be konkretamente ba paisaun mak
revelasaun suprema hosi Trindade. Iha NT, Aman Maromak halibur no bolu
sira-ne’ebé atu simu Batizmu (Col 3:12 no Act 2:19); halo partisipa iha Kristu-
nia Resurisaun (Rom 6:4; Col 2:12; Ef 2:4-6); fó Konfirmasaun, kosé
mina/unsaun, tau karimbu no prenda hosi Espíritu (2 Cor1:21-22; cf. Act 5:32;
11:17; Gal 3:5; 4:6), mak Nia Espíritu (1 Cor 6:11; Rom 8:9,11,15).
2) Batizmu no komuñaun Trinitária. Batizmu reprezenta efetivamente ba primeiru
kontaktu ho moris hamutuk ho Aman, Oan no Espíritu Santu.
3) Formula Trinitária. Formula Kristolójika mak hodi Jezús Kristu-nia naran (Mt
28:19). Batizmu aparese realmente hanesan sakramentu ba fiar nian. Formula
mak ne’e: “Bainhira nai-lulik pronúnsia ba baptizante: ha’u sarani ó hodi
Aman, Oan no Espíritu Santu nia naran, la’ós nai-lulik mak tau liman ba ulun
maibé Kristu-nia liman rasik.”

43
Sakramentolojia

6. Resposta umana ba Batizmu


6.1. Asaun Maromak nian no asaun ema nian iha Batizmu
Batizmu mosu hanesan asaun Maromak nian. Iha teolojia Katólika, fó
testemuña hosi NT no tradisaun ne’ebé afirma gratuidade soberaana hosi
Maromak be respeita liberdade ema nian, Nia ne’ebé fó salvasaun; tan ne’e,
iha Batizmu intervene mós asaun ema nian, resposta plena hosi ema, hodi
forma sakramentu. Hosi parte ema nian, Batizmu hanesan asaun ida livre.
Sakramentu laatua iha virtude justisa ba ema be fó no simu, maibé tanba kbiit
Maromak nian.

6.2. Fiar no Batizmu


a) Relasaun fiar no Batizmu iha istória: Fiar mak nesesária ba Batizmu. Fiar
no Batizmu mosu indissolubilidade unidu entre sira rua. Ezemplu: 1)
narasaun baptizmál Novo Testamento, iha eskema: (a) Pregasaun fiar
(arependimentu no konversaun) (b) Batizmu (Act 2:41; 8:12,35-38; 10:44-
48; 11:17). Nune’e mosu mós iha (c) Mandatu baptizmál (Mc 16:15-16;
testu paralel Mt 28:19-20). 2) Fiar mosu tanba resposta ba Liafuan: (a)
Proklamasaun hosi liafuan (Rom 10:17), (b) Rona liafuan no aseita, no (c)
Husu hodi konfesa fiar (Rom 10:9). Iha prátika Apostólika katak la iha
Batizmu sé la iha fiar ba Jezús Kristu, tan sé mak fiar iha Jezús Kristu mak
foin bele Batizmu.
b) Reflesaun teolójika kona-ba natureza hosi relasaun fiar-Batizmu: Fiar mak
fundamentu ba Batizmu, hanesan prenda. Fiar-Batizmu hanesan modu rua
ba salvasaun, unidu entre ida no ida seluk.
a. Kandidatu bele iha fiar ba Kristu, mate no moris hias, bele partisipa
iha Batizmu (fé kristã).
b. Bele fiar iha Trindade, hodi naran ida bá simu Batizmu no iha
komuñaun bele tama (fé Trinitária); profisaun ba fiar Trinitária iha
momentu Batizmu mak compendio credo kristaun (verbum fidei).
c. Bele fiar iha Igreja, ne’ebé konfere ba Batizmu hodi simu nu’udar
membru foun iha Igreja.

44
Sakramentolojia

d. Bele fiar iha akontesimentu sakramentál sira atu nune’e di’ak ba


moris espirituál nian, iha prezente no futuru, ne’ebé sei fó sai (fides
baptismi).
c) Fiar haree hosi Batizmu: Batizmu ezije prezensa haree hosi fiar, la bele fó
Batizmu sé la iha fiar. Fiar halo atu halibur fali salvasaun ne’ebé Maromak
fó, hodi resposta ba Maromak-nia futar lia.
d) Fiar akompaña ho Batizmu: Profisaun ba fiar no jestu simbóliku konstitui
úniku asaun sakramentál. Asaun hosi fiar mak indispensável atu harii sinál
sakramentál; sé la iha fiar ne’e, mak fiar hosi Igreja no jestu simbóliku la
iha valór sakramentál. Tan ne’e, “Batizmu no fiar hanesan eksteriór no
interiór hosi realidade ne’ebé ida de’it.” Salvasaun baptizmál mak obra
konjunta hosi fiar no sakramentu.

7. Batizmu ba labarik ki’ik


Relasaun fé no Batizmu mak mosu mós problema oin-oin ho Batizmu ba labarik ki’ik
sira. Iha justifikasaun teolójika ruma kona-ba ne’e:
a) Hahú asaun soberaana hosi Maromak iha Batizmu. (1) Batizmu hanesan sinál
hosi asaun salvífika Maromak nian. Iha-ne’ebé ema sai bá hasoru malu ho
salvasaun no ema aseita salvasaun ne’e; tan grasa Divina ne’ebé hetan
aseitasaun hosi ema. (2) Sé la iha kontaktu ho Kristu sei imposível hetan
salvasaun, nene’e mós labarik ki’ik sira (Act 4:12). (3) Kristu, hola isin ema
nian iha plenitude hotu no iha Nia manisfestasaun hotu, be submete ba fase
hotu iha ezisténsia umana, santifika ema hotu, inklui mós labarik ki’ik sira.
b) Hahú asaun hosi Igreja iha Batizmu. Batizmu mak asaun Igreja, autorizasaun
hosi Igreja. Oferta ba salvasaun diriji ba ema hotu, fatin uluk liu Igreja no
liuhosi Igreja, hafoin inkarna iha istória salvasaun, lori to’o bá ema ida-idak,
maibé la’ós individualmente, maibé iha moris komunidade.
c) Hahú liberdade hosi labarik ki’ik sira. Batizmu ba ki’ik oan sira konsidera
hanesan sinál ba eleisaun Divina, ne’ebé manifesta hosi oferta ba salvasaun,
be lori hosi parte Maromak nian, liuhosi Igreja be assume liberdade ba nia iha
futuru.
d) Hahú nesesidade ba fiar. Ki’ik oan sira simu Batizmu iha fiar Igreja nian. tan
ne’e sira la simu sakramentu independentemente hosi fiar hotu. Dehan Saun

45
Sakramentolojia

Agostinho: “Batizmu mak sakramentu fiar nian hosi asaun hotu Igreja nian.”
Tan grasa fiar ne’e, Batizmu ba ki’ik oan sira hanesan mós “símbolu fiar nian.”

8. Efeitu sira hosi Batizmu kristaun


Iha asuntu ne’e, foka liu ba “grasa hosi Batizmu.” Grasa Batizmu nia mak:
8.1. Perdaun ba sala sira
Hosi Batizmu João Baptista, hatudu ba jestu konversaun pesoál, mak
purifikasaun ba sala sira (Mc 1:4-5; Lc 3:3). No parte seluk mós, ho símbolu
ahi be hatudu ba “Batizmu ho Espíritu Santu no ahi” (Mt 3:11; Lc 3:16). No iha
surat Saun Paulu ba Roma no Éfesu mosu interpretasaun duplu simbolizmu
ritu Batizmu mak, imersaun no fase sala sira. Dehan mós iha formula seluk
katak konfesa iha Batizmu dala ida de’it atu hetan perdua ba sala sira (Roma
6:2-6 no Ef 5:26-27).

8.2. Moris foun, sai Maromak oan


Batizmu hanesan odamatan no prinsípiu ba moris foun. Tanba moris hosi
Maromak, baptizadu sira iha direitu atu ko’alia hanesan Divina Nia-Oan no
bolu “Maromak-nia oan” (Jo 3:3-7). Jezús mós identifika katak moris foun,
hanesan mós moris hosi bee no Espíritu Santu. Ita hotu sai Maromak-Nia-Oan
tanba ita Nai Jezús Kristu (Rom 8:14,17,19,21,29; Gal 3:26). Tan sé mak
moris hosi Maromak, sira hanesan Maromak-Nia-Oan (Act 12:5-9). Filiasaun
Divina hetan protagonista hosi Trinidade, katak (1) Sai oan adoptiva iha mós
nia orijen, iha nia destinu, iha liberdade ne’ebé mai hosi inisiativa hosi Aman
Maromak; (2) Maibé ida-ne’ebé xave mak bainhira Maromak Oan (Filho) halo-
An ba ema; no (3) Papel ativu seluk mak Espíritu Santu. Tuir Saun Agostinho
dehan katak prinsipiu rejenerasaun no Espíritu rejeneradór.

8.3. Santifikasaun, justifikasaun, konsagrasaun


Santifikasaun no justifikasaun hanesan realidade rua ne’ebé sinónima, no
mosu iha NT (1 Cor 6:11). Iha karta Saun Paulo nian ba sarani Éfesu katak
Igreja santifika liuhosi haris baptizmál (Éf 5:26-27). No karta ba Roma katak
Maromak bolu ba justifika ida (Roma 8:30). Hodi nune’e Tertuliano afirma tan
katak Batizmu nu’udar sakramentu ba santifikasaun. Atu dehan de’it, Batizmu
“simu” santidade no “hatais” santidade, atu bele hola parte iha Eukarístia.

46
Sakramentolojia

Liuhosi “konsagrasaun,” Batizmu sai sinál konversaun no odamatan hodi fila


bá Templu Santu, no nia objetu mak konsagra-an ba Maromak. Ezemplu,
hatudu iha konsagrasaun Eukarístia.

8.4. Iluminasaun (Naroman)


Batizmu mak odamatan atu simu naroman ka hatais naroman. Hosi Batizmu
Maromak-nia roman penetra iha ema kristaun nia-an profundamente, ne’ebé
traansforma hosi naroman Maromak nian. Iha NT, “iluminasaun” hanesan
vokasaun kristã (2 Cor 4:4.6; Ef 1:18; Tim 1:10); tan ne’e bolu ema kristaun
hanesan “roman” (Ef 5:8; Mt 5:14-15) no ida-ne’ebé hetan “naroman” (Heb
6:4; 10:32).

8.5. Moris iha Kristu


Moris iha Kristu katak hola parte ho Kristu ka inkorporasaun iha Kristu. Tanba
ita simu Batizmu hodi Santísima Trinidade (1 Cor 12:13). Sakramentu Batizmu
fó ba ida-ne’ebé simu Jezús-nia kbiit, katak “ita sai ona ida ho Kristu” (Gal
3:29), tanba Batizmu ne’e configura tiha ona ho Kristu-nia mate no moris hias.
Tuir Saun Paulo katak, kona-ba relasaun Batizmu ho Kristu, hanesan metafora
ida, katak “ita be simu ona Kristu-nia Batizmu, ita hatais ona ho Kristu.” (Gal
3:27; Rom 13:14; Col 3:29). Relasaun Batizmu no kristu tulun ita atu hasantu
no kuida moris santidade ne’e rasik, bele mós interpreta ezisténsia sarani ho
Kristu nu’udar paktu ida, aliansa ida, katak aliansa nunsiál (Ef 5:25-27).

8.6. Selo no karakter


Batizmu hanesan marka ida “indelével” katak sinál ida-ne’ebé sei la bele
halakon ka sei la bele hamoos fali ba buat santu be tau tiha ona iha ema-nia
an. Hanesan marka Divina ne’ebé garaante protesaun no manisfestasaun hosi
Batizmu.

8.7. Nai-lulik, liurai no profeta


Batizmu hanesan kapasitasaun ba kna’ar funsaun messiânica. Ne’e hanesan
misaun Igreja nian ba ema kristaun be simu unjidu nu’udar liurai, nai-lulik no
profeta. Sai liurai, katak buka atu manan hasoru hahalok aat sira no sobu sala
hotu. Sai nai-lulik, katak hasa’e ba Nai Maromak, buat be Nia rasik hasa’e ho

47
Sakramentolojia

Nia sakrifísiu tomak. Sai profeta, katak atu hatene grasa be hanesan
inspirasaun no buka atu haklaken sai. Kondisaun sira-ne’e nu’udar misaun ba
povu kristaun hotu iha Igreja no iha mundu.

9. Símbolu iha litúrjia baptizmál


a) Ritu sentrál Batizmu nian mak, bainhira kandidatu simu bee ne’ebé fakar ba
ulun leten no akompaña ho liafuan hosi nai-lulik (Rom 6:2-6). Ne’e atu hatudu
ita-nia partisipasaun iha Kristu-nia mate no moris hias. Hosi bee ne’e
simboliza mós mistériu baptizmál: (1) Bee be halo moos (Água que purifica),
katak atu hamoos sala sira. (2) Bee be fó moris (fecunda), katak Batizmu
hanesan prinsípiu ba moris. (3) Bee be regenerar, katak Batizmu hanesan
haris rejenerasaun. Ezemplu, Figura Bíblika hatudu paralítiku iha Betesda,
kura Naaman, kura ema matan aat, no seluk tan.

b) Molok ritu sentrál, iha mós ekspresaun ba mistériu baptizmál:


1) Ritu atu renúnsia/hakribi satanás no fiar ba Kristu, hatudu vitoriózu
liuhosi kombate sala sira, espesiál nu’udar paktu ka aliansa ho Kristu.
2) Unsaun pre-baptizmál ho mina, sai Kristu-nia membru.
3) Ritu Ephata, Jezús kura ema diuk, ne’ebé nakloke ba mistériu
salvasaun.
4) Hatais foun/mutin, hatudu katak hasai tiha Adão hodi simu Adão foun
mak Kristu Resusitadu, ne’ebé Baptizadu buka atu fiar no moris tuir.
5) Profisaun ba fiar hosi no ba baptizandu sira-ne’ebé simu ona Batizmu.

c) Hafoin imersaun ka fui bee baptizmál. No iha mós símbolu balun be


akompaña mak:
1) Simu hatais mutin, hatudu ema inosente simu Batizmu no sinál
hatais/vistidu ba glória.
2) Lilin be lakan, sinál iluminasaun/naroman.
3) Unsaun Krizma nian, fó hanoin baptizante ba sakramentu ne’ebé
konfiguradu ho Kristu nu’udar Nai-lulik, Liurai no Profeta.
4) Simu ho kontenti hosi komunidade sarani hotu.

48
Sakramentolojia

d) Tama ba fase katekumenadu, ne’ebé baptizante buka atu moris hodi to’o loron
ba inisiasaun plena:
1) Aprezentasaun kandidatu iha Igreja.
2) Fase katekeze.

Pergunta
1. Tanbasá mak Batizmu iha relasaun be íntima ho dimensaun Kristolojia?
2. Komenta took lia fuan ne’e, “Ecclesia facit Baptismum. Baptismus facit
Ecclesiam (Igreja halo Batizmu no Batizmu halo Igreja)?
3. Hanesan ema sarani “saida de’it” mak ita sei halo atu hatutan nafatin Kristu-
nia misaun iha mundu ohin loron ne’e?

49
Sakramentolojia

KAPÍTULU VIII
SAKRAMENTU KONFIRMASAUN (KRIZMA)

A. Sakramentu Konfirmasaun
1. Sakramentu Konfirmasaun no nia relasaun ho Batizmu
Sakramentu Konfirmasaun hanesan sinál ida atu hametin no halo kompletu
sakramentu Batizmu, liuliu iha fiar sarani nian. Batizmu hatudu ba moris foun.
Konfirmasaun hatudu ba ema ne’e iha ona idade adulta. Batizmu hatudu ba ita-nia
moris, no Konfirmasaun halo ita sai forte hodi luta ba moris ka ba fiar nune’e mós
Konfirmasaun halo ita atu simu grasa barak.

2. Sakramentu Konfirmasaun no nia relasaun ho Eukarístia


Konfirmasaun orienta ba Eukarístia nu’udar pontu kulminante, katak hanesan
preparasaun sakramentál ida ba Eukarístia. Konfirmasaun iha nia signifika ba
komuñaun ho mistériu Kristu no Nia Igreja. Konfirmasaun reforsa konfigurasaun povu
kristaun ho Kristu hanesan Sumo Saserdote. Ne’e hatudu katak, “Konfirmasaun
normalmente simu iha selebrasaun Misa laran, atu hatudu ligasaun sakramentu ne’e
ho inisiasaun kristã hotu, ne’ebé hetan nia pontu kulminante iha komuñaun ho Kristu-
nia Futar isin no Nia raan.” Tan ne’e, Krizma sempre selebra iha Eukarístia laran.

50
Sakramentolojia

B. Dimensaun istórika-salvífika iha Konfirmasaun


1. Dimensaun Kristolojia
Uluk nanain tenke hatene katak sakramentu hotu-hotu iha konsiderasaun Kristolojia,
katak Kristu-nia mistériu (Kristolojia). Tan ne’e, Konfirmasaun hetan nia fundamentu
no razaun iha Kristu-nia mistériu. Nune’e bele dehan katak “Konfirmasaun mak
sakramentu Páskua.” Símbolu ne’ebé mosu iha sakramentu ne’e mak “unsaun” (kose
mina) no “signaçao” (tau sinál iha rentos). Hanesan sakramentu seluk, selebrasaun
Konfirmasaun atu komemora Kristu-nia mistériu iha nia totalidade.

Konfirmasaun hanesan akontesimentu salvífiku ne’ebé atualiza iha mistériu redentór


Kristu nian no fó ba konfirmadu atu bele iha komuñaun no partisipa iha mistériu
tomak Kristu nian, espesiál liu iha mistériu Kristu-nia mate no moris hias.

2. Sakramentu, grasa Espíritu Santu


2.1. “Selo” hosi grasa Espíritu Santu
Iha prosesu inisiasaun kristã figura moris ne’ebé mai servisu hodi hafoun no
hasantu mak, Espíritu Santu liuhosi komunikasaun. Tan ne’e, imposição das mãos
(tula liman) no unção (kosé mina) hanesan invocação (atu husu) Espíritu tun mai.
Orasaun sira-ne’ebé akompaña ritu unsaun ka impozisaun liman hanesan mós
invokasaun Espíritu Santu tun mai horik ho ida-ne’ebé simu Konfirmasaun. Iha
formula unsaun Krizmál afirma mós grasa hosi Espíritu. Ezemplu, unsaun krizmál
iha unsaun Kristu nian ho Espíritu Santu, hafoin simu Batizmu iha Jordaun (Lc
3:21-22). Seluk fali mak grasa Espíritu Santu, nia fatin iha Konfirmasaun mak
mistériu Pentekosta.

2.2. Espesífiku grasa Espíritu Santu iha Konfirmasaun


Diferensa Batizmu ho Konfirmasaun konfere ho “plenitudo Spiritus Sancti” katak
nakonu ho Espíritu Santu. Tuir Saun Tomás Aquino rezume katak, sakramentu
Konfirmasaun ne’e nu’udar komunikasaun nakonu ka forte hosi Espiritu Santu. Iha
tradisaun Osidente, katak sakramentu Konfirmasaun be konfere grasa hitu hosi
Espíritu Santu, presiza no tenke liuhosi Bispu-nia tau liman. Hosi asaun ne’e mak
bele simu grasa Espiritu Santu, ne’e mak espíritu sabedória-matenek no

51
Sakramentolojia

intelijénsia-kakutak; espíritu fó konsellu no virtude; espíritu koñesimentu no


piedade; espíritu hamtauk Maromak.

3. Konfirmasaun no plenitude eskatolojia


Konfirmasaun-nia objetivu ba moris rohan laek mak liuhosi unsaun krizmál ne’ebé
reforsa orientasaun eskatolojia hodi simu hanesan moris ka iluminasaun ba povu
kristaun iha Batizmu, nune’e mós iha Eukarístia nu’udar ai-han ba sarani-nia
ezisténsia. Pasajen barak iha NT haktuir katak Espíritu Santu fó ba Igreja hanesan
promesa ka prenda (Rom 8:11,23; 2 Cor 5:2-5; Éf 1:13-14; 4:30). Nune’e mós, sai
hanesan “selo” identifikadu hosi Espíritu Santu, be tama iha klamar atu proteje ba
moris iha loron ikus (Éf 4:30). Atu dehan de’it katak sakramentu Konfirmasaun eziste
atu konsolida no fó konfiansa ba povu kristaun liuhosi sira-nia esperaansa ba
resurisaun glorioza.

4. Dimensaun Eklesiál
4.1. Konfirmasaun nu’udar selebrasaun Igreja nian
Iha asaun litúrjika-sakramentál, Konfirmasaun sai hanesan “selebrasaun Igreja,
pertense ba Igreja nia-an tomak, ne’ebé iha influénsia no manifesta sai” (SC. 26).
Nível selebrasaun mak ne’e: sujeitu integrál hosi komunidade lokál, presidida hosi
Bispu, asistente hosi padre no ministru seluk, aman-inan, padriñu/madriña no
komunidade tomak (RC 3-8: Funsaun no ministru iha selebrasaun Konfirmasaun).
Ne’e mak hanesan “prinsípiu manisfestasaun hosi Igreja” (SC 40). Tan Igreja
nu’udar organizmu ne’ebé fó ánimu salvasaun liuhosi prezensa no atividade
Espíritu Santu nian. Misaun Igreja nian mak “halo progresu ba Igreja nia isin lolon
tomak sai ida de’it (unidade) no sai santu (santidade).”

4.2. Konfirmasaun nu’udar inkorporasaun be perfeitu hosi Igreja


Sakramentu Konfirmasaun halo sai hamutuk, liuliu sai perfeitu iha Igreja (LG 11).
“Konfirmadu sira ohin loron sai membru perfeitu nu’udar Maromak-Nia-Oan” (RC 7).
Simu Espíritu Santu hosi Bispu ne’ebé manifesta sai, atu halo ida de’it konfirmadu
sira ho Igreja. Konfirmasaun kontinua nu’udar prosesu hahú ne’ebé profundu ba
mistériu Kristu nian ne’ebé moris hosi Igreja.

52
Sakramentolojia

C. Grasa hosi Konfirmasaun


1. Atu hametin grasa Batizmu
Konfirmasaun atu asegura grasa be simu iha Batizmu, katak atu hametin liután grasa
baptizmál. Atu povu kristaun kumpri hanesan ezijénsia hosi Batizmu, no buka atu
konserva didi’ak. Liuhosi unsaun krizmál mak atu proteje-an tomak hosi forsa aat
(maligno). Atu dehan de’it katak “grasa hosi Konfirmasaun tulun povu kristaun iha
eksperensia pesoál no profunda ba iha realidade salvífika ne’ebé simu ona hosi
Batizmu hosi sagrada eskritura no tradisaun Igreja nian be mai hosi inspirasaun
Espiritu Santu.”

2. Atu kompletu grasa baptizmál


Liuhosi sakramentu krizma mak atu kompleta grasa Batizmu be simu tiha ona.
Razaun sira mak tuir mai ne’e:
a. Konfirmasaun halo perfeitu Batizmu no sai nu’udar “kristaun perfeitu” (Act
8:14-17). Kuandu la iha Konfirmasaun hatudu katak inisiasaun inkompletu
(CIC 1306).
b. Lia fuan “plenitude” (kompletu) atu dehan katak: “…misaun ne’ebé atu lori bá
plenitude hosi konsagrasaun baptizmál liuhosi no ho meiu grasa Espíritu
Santu nian (RC 26); simu sakramentu ne’e, hanesan nesesidade ba plenitude
grasa baptizmál (CIC 1285); no plenitude Batizmu ne’e rasik (CIC 1304).
Nune’e mós Ritu Romanu, formula konsagrasaun iha Krizma dehan: “Krizma,
hanesan sakramentu plenitude ba moris kristã.”
c. “Augmentum” (aumenta) grasa Espiritu Santu, tanba Espíritu Santu iha
Batizmu estabelese plenitude inosénsia no iha Konfirmasaun aumentu grasa.
d. Atu dehan iha komparasaun Konfirmasaun no Batizmu, katak “Iha sakramentu
ne’e alkansa peniténsia ba perdaun, liuliu ba sala.” Atu dehan katak “sai
konfigura perfeitamente ho Kristu” (RC. 2) no “sai vinkula perfeitamente ho
Igreja” (LG. 11).
e. Analojia ba “idade de vida” tuir Saun Tomas Aquino, Konfirmasaun no
Batizmu, muda hosi idade infánsia ba adulta. Tuir fali analojia Saun Ireneu
nian mak, impozisaun ka tula liman ba Apóstolu sira (Act 8:9-17) nu’udar sinál
asaun perfeita hosi Espíritu Santu, hanesan ai-han ba moris. No ikus mak
Saun Ambrósio hatutan katak Espíritu ne’ebé tun mai ki’ik oan sira, halo sira-
ne’ebéle hatene, sai forte no sai boot iha moris espirituál.

53
Sakramentolojia

3. Fó forsa ba misaun
Sakramentu ne’e, iha mós valór sosiál: ba ema boot ka adultu sira sai hosi sira-nia-
an rasik no partisipa pesoalmente, atu servisu, iha moris no harii komunidade ne’ebé
nia partense. Ho infuzaun Espíritu, simu misaun foun, konfirmadu sente nakonu ho
kapasidade ka matenek lalehan nian hosi forsa ne’ebé hosi leten aas. Tan ne’e, iha
relasaun entre unsaun krizmál no unsaun ba saserdote, liurai no profeta.

3.1. Sai profeta (sasin/testemuña)


Unsaun iha krizma no unsaun ba profeta sira iha AT, mosu mós iha tempu Jezús
nian. Unsaun ba Jezús bainhira simu Batizmu iha mota Jordaun, signifika hahú
Jezús-nia moris iha públiku (Lc 4:14-18; Is 61:1-2). Tan ne’e, unsaun Krizmál
hanesan partisipasaun iha unsaun Jezús Nazare nian. Unsaun seluk, mak unsaun
ba apóstolu sira iha pentekosta, ne’ebé ekspresa ho símbolu “ahi-nanal,” hanesan
forsa tun hosi leten aas atu haklaken ba mundu tomak “liafuan kmanek,” haree hosi
tradisaun sira-ne’e, hanesan paradigma perfeitu ba ita-nia Konfirmasaun.

3.2. Sai nai-lulik


Konfirmasaun “hola parte iha saserdósiu komum ba sarani hotu, be simu ona
Batizmu” (CIC. 1305). Sai nai-lulik rekoñese liuhosi unsaun, tan ne’e, ita mós simu
“ungidos” sai kristaun místiku, no ita hotu sai saserdote/nai-lulik. Unsaun Krizmál
signifika ba konfirmadu sira hanesan buat foun ida, atu bele partisipa iha Kristu-nia
saserdósiu; ne’ebé hatudu plenitude iha misaun saserdotál Igreja nian.

3.3. Sai liurai


Hola parte iha Kristu-nia realidade hanesan “Mesias liurai,” ne’ebé iha poder no
autoridade liuhosi unsaun Krizmál. Konfirmadu partisipa ho Maromak-nia kbiit,
hamutuk ho Espíritu Santu be horik ho Nia iha resurisaun. Virtude hosi sakramentu
ne’e, sai matadalan no pastor ka bibiatan ba Maromak-nia povu, ho autoridade no
responsabilidade. Ne’e mak hanesan servisu ida, no misaun ofisiál Igreja nian, hodi
haklaken valór evanjéliku ba mundu (LG 36).

54
Sakramentolojia

D. “Karakter” hosi Konfirmasaun


Konsíliu Trentu dehan, Konfirmasaun hanesan mós Batizmu no orden, ne’ebé “tau
sinál ida iha klamar, katak sinál espirituál ida-ne’ebé indelével. Konfirmasaun atu
reforsa no kompleta Batizmu, ho nia objetivu atu edifika ka harii Igreja nia misaun iha
mundu. Iha-ne’e, ita sei haree “espiritualidade hosi Konfirmasaun” mak:

1. Ema be iha Espíritu


“Homem de Espírito” katak atu hametin relasaun ne’ebé eziste entre konfirmadu ho
Espíritu, liuhosi hahalok foun hodi defende-an, tanba moris ho Espíritu hanesan ideál
ida ba baptizadu hot-hotu (Gal 5:15.25). Tan ne’e, ita-nia ezisténsia buka atu
manifesta ho prezensa Espíritu, ne’ebé sei la’o hamutuk ho ita iha moris tomak (Rom
8:14; Gal 5:18). Ho Konfirmasaun, Espíritu reforsa relasaun entre kristaun ho Igreja.
Espíritu halo ita atu bele hola parte intensiva iha moris no iha atividade Igreja nian.

2. Ema adultu be iha responsabilidade


Mudansa hosi idade ki’ik ba ema be adultu mak atu bele toma responsabilidade iha
moris Igreja no mós iha sosiedade. Tempu ne’e nu’udar momentu atu bele foti
desizaun ba responsabilidade hotu. Konfirmasaun fo mai ita, iha parte ida, obriga atu
loke-an ba orientasaun individuál iha moris kristaun. Parte seluk, konfirmadu sira
hatudu ba komunidade no sosiedade katak sira iha responsabilidade hanesan pesoa
umana Kristaun be adulta. Tan ne’e Konfirmasaun, kompromete atu “kontribui ba
Igreja, Kristu-nia Isin, hodi alkansa plenitude” (RC. 23), no “atu halo mundu sai buras,
liuhosi sira-nia obra no sira-nia domin” (RC. 43).

3. Traballadór be kompromete ba Maromak-nia obra


Buka atu banati tuir hahalok Apóstolu sira-nian, katak “kompromete sai testemuña
auténtiku Kristu nian, habelar no defende fiar ho sira-nia liafuan no sira-nia hahalok”
(LG. 11), no “hatudu Kristu ba maluk sira seluk” (LG. 41), atu “ema hotu, iha mundu
tomak, hatene no simu liafuan salvasaun Maromak nian” (AA. 3). Misaun profétika
iha mundu ne’e mak atu santifika moris. Tan ne’e, kristaun hotu “buka atu moris iha
domin, plenitude iha lei, manifesta liberdade glorioza nu’udar Maromak-Nia-Oan”
(RC. 43), ho nune’e, buka atu luta kontra injustisa, dezigualdade, manipulasaun,
promove justisa, diálogu, solidariedade, karidade no paz entre individu-povu hotu,
servisu ba mundu mais justu, mais umanu, hodi hahii nafatin valór evanjéliku.

55
Sakramentolojia

4. “Parkasia” ba operário (traballadór)


Grasa ne’ebé hetan hosi Konfirmasaun mak plenitude ne’ebé sei mai ho sentidu
“parkasia” ba Baptizadu hotu. Grasa ne’e, hanesan “forsa ida tun hosi leten,” forsa
interiór be nunka abandona no fó ajuda iha difikuldade be ita hasoru iha moris laran,
ne’e hanesan siguraansa ida.

5. Haklaken Reinu Maromak nian


Konfirmasaun hanesan ezisténsia kristã hodi manifesta iha nia moris tomak, nu’udar
orientasaun ba realidade definitiva. Atu kontempla ba buat be invizível, atu konverte
maluk seluk, ho intensaun eskatolojia ba moris, atu fó testemuña kona-ba Reinu
rohan laek ne’e.

6. Lembraansa ba Konfirmasaun
Sakramentu Konfirmasaun, sakramentu irrepetível. Atu dehan de’it katak “buat ida-
ne’ebé ita simu ona ba nafatin, tan Espíritu ne’ebé liuhosi Jezús no hela
definitivamente ho Nia.” Teolojia katólika dehan indelével nu’udar “marka” be imprime
ona iha konfirmadu nia klamar. Tan ne’e Saun Paulo afirma hodi dehan: “rekomenda
ba ó, atu moris tuir filafali karizma Maromak nian, ne’ebé tau tiha ona iha ó, liuhosi
tula liman ne’e” (2 Tim 1,6; cf. 1 Tim 4,14).

Pergunta
1. Saida mak espesífiku ba komunikasaun Espíritu Santu iha Sakramentu
Konfirmasaun, liuliu relasaun ho Sakramentu Batizmu? Fó imi-nia komentáriu!
2. Simu Sakramentu Konfirmasaun/Krizma atu halo sa? Fó imi-nia hanoin!

56
Sakramentolojia

KAPÍTLU IX
SAKRAMENTU EUKARÍSTIA I : REFLESAUN TEOLÓJIKA

A. Línguajen kona-ba Eukarístia


Asaun litúrjia Eukarístia ne’ebé povu kristaun selebra iha naran oi-oin mak:
1) Ação de grasas a Deus. Hosi liafuan “Eucharistein” (Lc 22:9; 1 Cor 11:24) no
“eulogein” (Mt 26:26; Mc 14:22), atu hanoin hikas fali bensaun ba povu Judeu
ne’ebé haklaken durante “han hamutuk.” Ida-ne’e tuir Maromak-nia obra,
katak sinál kriasaun, redensaun no santifikasaun.
2) Ceia do Sénhor, tanba Jezús han dala ikus ho Apóstolu sira molok atu saraan-
An ba mate no nu’udar antisipasaun ba “banquete nupcial do cordeiro.”
3) Fração do paun (silu paun), mai hosi tradisaun Judeu. Jezús utiliza bainhira fó
bensaun no fahe paun ba nia Apóstolu sira. Hosi jestu ne’e mak Apóstolu
hatene Jezús bainhira Nia moris hias hosi mate. Ho ekspresaun ne’e mak
kristaun sira uluk hahú asembleia eukarístika. Signifika katak ema kristaun
hotu ne’ebé han hosi paun ne’e, tama iha komuñaun no sai ida de’it ho Jezús-
nia futar isin.
4) Asembleia eukarístika (synaxis), tanba Eukarístia selebra iha asembleia sarani
nian, ekspresaun vizível hosi Igreja.
5) Memoriál (Anamnesis), ba Kristu-nia paisaun no resurisaun.
57
Sakramentolojia

6) Santu sakrifísiu, atualiza únika sakrafísiu Kristu nian nu’udar salvadór no inklui
mós karan Igreja nian. Ezemplu, Santu sakrifísiu missa, sakrifísiu espirituál,
sakrifísiu puro no santu ne’ebé liu dook sakrifísiu sira iha AT (Heb 13,15).
7) Santa no Divina litúrjia, tanba litúrjia hotu Igreja nian, ninia sentru no
ekspresaun liuhosi sakramentu Eukarístia. Dala ruma bolu mós “Santu
mistériu” ka “santísimu sakramentu” nia mak hun ba sakramentu hotu.
8) Komuñaun, hosi sakramentu ne’e halo ita hamutuk ka ida de’it ho Kristu, hodi
hola parte iha Nia futar isin no raan.
9) Santa Missa, tanba iha litúrjia ita realiza mistériu salvasaun, ita taka ho “envio
os fieis” (misaun), katak buka atu kompri Maromak-nia hakarak iha ita-nia
moris lor-loron; hodi sai testemuña Maromak nian.

B. Eukarístia iha relatu institusionál (NT)


1. Signifikadu teolójiku hosi relatu sira
Evanjellu Sinóptiku tolu no Saun Paulo transmite mai ita istória kona-ba Eukarístia.
Iha parte seluk, Saun João refere ba liafuan Jezús nian iha Sinagoga, Cafernaum
nian, katak: “Kristu mak paun moris be tun hosi lalehan.” Jezús hili momentu Páskua
atu kumpri buat be Nia anúnsiu iha Cafernaum, katak atu fó ba Apóstolu sira, Nia
futar isin no raan (Lc 22:7-20). Argumentu ne’e nia sentidu mak:

1.1. Nu’udar han kalan ida iha kontestu no iha karakter paskál
Iha karakter paskál buat be indiskutível mak última-ceia hanesan asaun Jezús ho nia
Apóstolu sira. Buat ne’ebé ita diskute mak última ceia hanesan ceia pascal
(testemuña sinóptiku) maibé mós ceia despedida (testemuña Saun João). Buat be
ladúvida mak “ceia” (han hamutuk) ida-ne’ebé nakonu ho rikeza umana no relijioza
tanba iha komuñaun no fraternidade. Iha kontestu paskál be konfigura no klarifika ho
aspetu: bensaun, memoriál, palavra no jestu, ne’e signifika katak “karakter paskál
ne’ebé komunidade kristã uluk tau iha selebrasaun Eukarístia, hanesan memoria ba
aliansa foun, iha bibi-oan paskál be fó-An ba salvasaun ema hotu nian (1 Cor 5:7; Jo
19:36).

1.2. Última ceia, anúnsiu kona-ba mate no reinu be to’o dau-daun.


Última ceia Jezús interpreta ba nia mate hanesan manisfestasaun plena ba Reinu be
atu mai dau-daun (Mc 8,35; Mt 10:28; Lc 12:7). Última ceia hanesan despedida

58
Sakramentolojia

Jezús ho nia Apóstolu sira (Mc 14:25; Mt 26:29; Lc 22:18). Tan ne’e Páskua foun
Kristu nian ho komunidade kristaun, nu’udar bankete paskál be marka prezensa
Jezús-nia viazen iha mundu bá nia-Aman, liuliu Nia mate no moris hias, halo ita hotu
partisipa ba buat di’ak lalehan nian no salvasaun definitiva.

1.3. Sentidu sakrifisiál, liuhosi Kristu-nia mate.


Iha sakrifísiu paun no tua signifika Kristu be entrega Nia-An ba salvasaun universál,
tanba ema hotu bele partisipa iha Reinu Maromak be rohan laek. Kristu-nia mate iha
kruz hanesan sakrifísiu oferese-An dala ida ba nafatin, sinál rekonsiliasaun definitiva
entre Maromak ho nia povu. Eukarístia hanesan memoria ba paisaun, mate no
resurisaun, nu’udar sinál permanente ne’ebé Igreja selebra kona-ba domin no
rekonsiliasaun ba ema hotu, atu hafoun hikas relasaun foun no komuñaun ho
Maromak iha mistériu Páskua, ho alinsa foun mak Nia-raan-rasik.

2. Eukarístia tuir Saun Paulo


2.1. 1 Cor 10,14-22
Ceia do senhor e ceia do ídolos. Ema kristaun iha komunidade orijin be partense
Kristu-nia prezensa ne’ebé reál iha paun no tua, sai nu’udar fundamentu komuñaun
iha isin ida de’it mak ho Kristu be moris hias hosi mate. Tan ne’e, argumentu
Kristolojia-eukarístiku no eklesiolojia-eukarístiku atu justifika filafali iha prátika: “Imi la
bele hemu hosi Nai-nia kopu no mós hemu hosi satanas-nia kopu. Imi la bele halo
parte hosi Nai-nia meja no mós hosi satanas-sira-nia meja.”

2.2. 1 Cor 11,17-34


Eukarístia no fraternidade iha justisa. Kristu nian justisa mak hosi Nia domin ba ema,
liuhosi manisfesta Nia-An hodi entrega Nia moris iha kruz, ne’ebé prolonga to’o
agora nu’udar selebrasaun memoriál eukarístika. Partisipa iha ceia do senhor
signifika discernir Kristu-nia futar isin no raan, katak “autojulgar” iha atitude no
komportamentu hosi domin, justisa no komuñaun ho maluk seluk. Domin Kristu nian
ba ema hotu. Tan ne’e domin ba ema hotu eziji mós domin ba Kristu no Nia efikásia
salvadóra hosi fuan eklesiolojia mak iha Eukarístia. Nesesária domin mak
desernementu no koreksaun pesoál no komunitária molok atu selebra ceia do
Senhor, ho objetivu mak atu hetan salvasaun ba an-rasik no sai sasin ba mundu
tomak.

59
Sakramentolojia

3. Eukarístia tuir Saun João


Eukarístia iha karta Saun João kapítlu 6. Iha-ne’ebá nia ko’alia, kona-ba:
1) Relasaun entre fé – Eukarístia no Eukarístia – fé. Dahuluk, trata nu’udar
uniaun hosi Kristu no Nia mensajen. Razaun katak, Aman mak haruka Nia
mai, hanesan paun moris atu habosu ema be hamlaha. Ida seluk, hanesan
kontinuasaun atitude fé iha Jezús Kristu, ne’ebé oras ne’e hatoda-an iha
Aman nia Reinu, maibé Kristu marka nafatin nia prezensa hosi paun no tua
nu’udar Nia futar isin no raan be sei lori ita bá moris rohan laek.
2) Hamutuk ho Kristu iha nia totalidade moris nian no iha nia mistériu
enkarnasaun, redensaun, no glorifikasaun. Razaun katak, komuñaun ho
Kristu-nia isin no raan hatudu mós komuñaun totál ho Kristu-nia moris (Kristu
enkarnadu, mate no moris hias), ne’ebé hola prezente iha paun no tua.
3) Partisipa iha mistériu totál Kristu nian liuhosi sinál sensível paun no tua.
Eukarístia deklara Kristu-nia mate iha kruz hanesan fonte permanente ba
salvasaun no salvadór istóriku be halo-An ba ema.
4) Partisipa iha mistériu no moris Kristu nian, tau ita-nia fé ba ida-ne’ebé halibur
ita, katak “han Nia isin no hemu Nia raan.” Tanba hosi Nia mak hametin ita-nia
domin no hetan salvasaun.
5) Efeitu ka frutu hosi enkontru no komuñaun ho Kristu, liuhosi paun-tua, tuir
Saun João katak (1) Partisipasaun iha Eukarístia mak tulun ita oras ne’e, hodi
ba moris rohan laek, katak garaante ba resurisaun finál (Jo 6:54). (2) Uniaun
permanente ne’ebé fundamentu iha domin (Jo 15:1-7). (3) Despozisaun
entrega moris ba Kristu no ba maluk seluk, atu kontinua katak Aman mak
haruka Kristu rasik mai (Jo 6:57).

C. Esplikasaun dogmátika “Eukarístia” hosi teólogu sira:


1) St. Inácio de Antioquia
Eukarístia, sinál unidade no komuñaun. Katak Eukarístia hanesan aspetu
akontesimentu salvífiku sentrál ba Igreja no edifikasaun ba unidade.
Eukarístia nu’udar asaun grasa no memoria ne’ebé reprezenta Jezús be
uluk halo iha última ceia ho nia Apóstolu sira.

60
Sakramentolojia

2) S. Justino
Eukarístia nu’udar sinaxis no prolongasaun hosi enkarnasaun. Saun
Justino dezenvolve nia hanoin kona-ba “enkarnasaun eukarístika.”
Eukarístia ne’ebé prefigura tiha ona iha AT, institui hosi Kristu iha última
ceia hanesan mandatu memoriál (Anamnesis), kontinuasaun hosi mistériu
enkarnasaun, liuhosi sinál paun no tua be nakfila ba Kristu-nia isin no raan.

3) S. Ireneu
Eukarístia nu’udar sentru ba istória salvasaun no sakrifísiu ba asaun grasa.

4) Escola Alexandria
Clemente, Origenes, Cirilo de Alexandria: Eukarístia hanesan
sakramentálizasaun ba “Logos” Maromak halo-An ba ema, atu ema halo-
an ba Maromak. Eukarístia hanesan meiu preferidu atu komuñaun ho
Logos. Isin no raan hosi Logos ne’e, hatudu nia figura no manisfestasaun
sakramentál. Ba sira, Logos halo prezente virtude anamnesis hosi
enkarnasaun, hanesan sentru loloos dotrina Eukarístia nian. Tuir Saun
Cirilio dehan: “Sé mak partisipa iha Eukarístia hanesan mós partisipa iha
Logos.”

5) Escola Antioquia
(Teodoro de Mopsuestia, João Crisostomos no Cirilo de Jeruzalém) fó idea
katak Eukarístia nu’udar sakramentálizasaun hosi mistériu paskál. Tanba
Jezús-nia istória hatudu ona katak ninia umanidade iha obra salvasaun
realiza hotu ona iha mistériu paskál. Tan ne’e, esplikasaun kona-ba
Eukarístia, konsidera henesan sakramentu umanidade Jezús nian, katak
anamnesis be realmente halo prezente sakrifísiu Kristu nian, hanesan
prezensa sakramentál hosi nia obra salvasaun.

6) Padre Latinos
Eukarístia nu’udar mistériu no prezensa. Saun Tertuliano hateten katak,
Eukarístia hanesan “sacramentum” iha paisaun Kristu nian; ne’ebé refere
mós ba prezensa permanente paun be ema hotu komunga no natureza
sakrifisiál iha missa. Eukarístia hanesan sinál no fonte be fó forsa moris iha

61
Sakramentolojia

morál kristaun. Eukarístia hanesan realizasaun no orijen ba unidade iha


komunidade, unidade atu antende di’ak, komuñaun ho Kristu no komuñaun
ho maluk seluk. Tuir Saun Ambrósio, katak entre paun palavra (Eskritura)
no paun eukarístiku, estabelese kontinuidade entre “secreta misterii,
arcana ecclesiae.” Eukarístia mak momentu kulminante iha inisiasaun, tan
ema be sarani tiha ona, nia simu ona hatais foun Espíritu Kristu nian.
Eukarístia hatudu modu realístiku mak multiplikasaun ba paun, distribui
paun moris nian no seluk tan. Eukarístia iha relasaun ho istória salvasaun,
hanesan memoria ba Kristu-nia mate no moris hias. Saun Agostinho
hatutan katak, Eukarístia la bele fahe hosi símbolu reál Kristu nian no
símbolu reál Igreja nian ka bele dehan Eukarístia paun-isin eukarístiku no
paun-isin eklesiástiku. Selebra Eukarístia, hanesan sakramentu piedade,
sinál unidade no vinkulu karidade. Eukarístia hanesan memoria sakrifísiu
ba Kristu be Igreja oferese. Eukarístia hanesan renovasaun ba moris Kristu
pesoál no eklesiál.

7) Saun Isidoro de Sevila


Nia klarifika katak presiza (1) Insiste mudansa reál (traansformação,
sacramentum facere), elementu paun no tua iha Kristu-nia futar isin no
raan bainhira konsagra. (2) Traansformasaun liuhosi konsagrasaun refere
ba sakramentu hanesan virtude sekreta ida. (3) Konsagrasaun nu’udar
momentu importante, únidu instituisaun eukarístika hosi Kristu no asaun
Espíritu Santu.

8) Saun Tomás de Aquino


Ninia dotrina kona-ba Eukarístia:
a) Eukarístia mak sinál salvasaun no meiu espirituál ba ema-nia moris.
Tanba nia nu’udar ai-han moris ba povu kristaun. Eukarístia ne’e
rasik nu’udar “sinál komemorativu; sinál komuñaun; sinál
prefigurativu.”
b) Eukarístia nu’udar símbolu reál Kristu-nia futar isin no raan.
c) Eukarístia nu’udar sakramentu ba grasa ne’ebé efika.
d) Eukarístia mak verdadeiru sakrifísiu, kontinua hosi sakrifísiu Kristu
nian iha kruz.

62
Sakramentolojia

D. Eukarístia nu’udar Sakrifísiu sakramentál


Kristaun sira selebra Eukarístia hahú hosi orijen kedan, ne’ebé nia substánsia
sempre liga ho tempu no litúrjia sira, tanba ligadu tiha ona iha tempu uluk molok
Kristu atu terus: “Fazei isto em memoria de Mim” (1 Cor 11:24-25). Tan ne’e,
konsidera Eukarístia hanesan:
1) Asaun grasa no hahii ba Aman Maromak (CIC. 1359-1361).
a) Eukarístia nu’udar sakramentu salvasaun ne’ebé realiza hosi Kristu iha
Kruz, nune’e mós sakrafísiu atu hahii iha asaun grasa ba obra kriasaun,
tan buat hotu be Nai halo mesak di’ak.
b) Eukarístia nu’udar sakrifísiu asaun grasa ba Nai Maromak, no bensaun
ne’ebé Igreja exprime ninia koñesimentu ba Maromak, ba benefisiu hotu be
Nai halo liuhosi kriasaun, redensaun no santifikasaun.
c) Eukarístia nu’udar sakrifísiu hahii, ne’ebé Igreja hananu ba Maromak hodi
kriasaun sira naran. Sakrifísiu hahii ne’e liu de’it hosi Kristu, tan Nia mak
halibur ita hotu hamutuk. Sakrifísiu hahii ne’e hato’o ba Aman, hodi Kristu,
ho Kristu no iha Kristu.
2) Memoriál sakrifisiál hosi Kristu no Nia futar isin mak Igreja (CIC. 1362-1371)
a) Eukarístia nu’udar memoriál paskál Kristu nian; ne’ebé atualiza no oferese
sakramentál hosi úniku sakrifísiu ida; hosi litúrjia Igreja nian be hatudu
Kristu-nia futar isin. Liuhosi orasaun própria be bolu “anamnesia”
(memoriál).
b) Memoriál iha-ne’e la’ós de’it lembraansa ba akontesimentu pasadu maibé
mós proklamasaun maravilloza be Maromak halo mai ita ema. Ezemplu,
libertasaun povu Israel hosi Eziptu.
c) Bainhira Igreja selebra Eukarístia, halo mós memoria ba Páskua Kristu
nian be marka prezente, katak sakrifísiu Kristu nian iha kruz kontinua sai
atuál iha momentu ne’e.
d) Eukarístia mós hanesan sakrifísiu ida. Karakter sakrifisiál ne’e manifesta
hosi liafuan instituisaun: “Este é o Meu corpo que entregue por vós…” (Lc
22:19-20).
e) Eukarístia hanesan mós sakrifísiu Igreja nian. Igreja mak Kristu-nia futar
isin, be hola parte iha Kristu nu’udar xefe/ulun. Iha Eukarístia sakrifísiu
Kristu nian sai mós sakrifísiu ba membru hotu.

63
Sakramentolojia

f) Igreja hotu-hotu sai ida ho oblasaun no intersesaun hosi Kristu. Simu


kna’ar iha ministeriu Saun Pedro nian iha Igreja. Ezemplu Papa, sinál no
servidór ba unidade Igreja universál; Bispu, responsavel selebrasaun
Eukarístia; ajuda hosi Presbíteru no Diákonu sira. Oblasaun Kristu nian
halo ita hamutuk ho membru sira, la’ós de’it ho sira-ne’ebé moris iha
mundu ne’e, maibé mós ho sira-ne’ebé iha Maromak-nia Gloria. Ezemplu,
Nai Feto, santu/santa sira no mós ba maluk matebian sira.

3) Kristu-nia prezensa hetan kbiit iha Nia liafuan no iha Espíritu Santu (CIC. 1373-
1381)
a) Kristu hatudu Nia prezensa liuliu iha “sasán sira-ne’ebé uza iha Eukarístia.”
Kristu-nia prezensa iha Igreja multiple ho modu: liafuan/palavra no
orasaun: “Onde dois ou tres estão reunido em Meu nome” (Mt 18:20).
b) Kristu eleva Eukarístia liu sakramentu hotu-hotu no halo Eukarístia sai
hanesan “perfeisaun ba moris espirituál no finál ba sakramentu hotu-hotu.”
Hosi Eukarístia mak hatudu “prezensa reál,” katak substansiál, tanba Kristu
hatudu nia prezensa be kompletu hanesan Maromak ho ema dala ida.
c) Saun Tomás Aquino dehan: “A presença do verdadeiro corpo e do
verdadeiro sangue de Cristo, neste sacramento, ‘não apreendemós pelos
sentidos’, mas só pela fé; que apoia na autoridade de Deus.” Tanba ne’e,
komentáriu Saun Lucas iha kapítulu 22:19 hateten sai ona katak “ne’e
Ha’u-nia isin entrega ba imi.” Tan ne’e Saun Cirilo de Alexandria reforsa
liután katak “não vás agora perguntar-se se isso é verdade; mas acolhe
com fé as palavras do Senhor, porque Ele, que é a verdade, não mente.”

Pergunta
1. Eukarístia sai hanesan fonte no pontu kulminante ba sakramentu hotu-hotu,
“razaun saida” mak konsidera sakramentu ne’e liu sakramentu sira seluk? Fó
imi-nia opiniaun!
2. Tanbasá mak Eukarístia, ita dehan: “sakrifísiu sakramentál”? Esplika to’ok bá!
3. Oinsá relasaun entre Mistériu Paisaun, mate no Resurisaun Kristu nian ho
Eukarístia. Liafuan saida mak sai hanesan “xave” (iha Sagrada Eskritura) atu
esplika kona-ba ne’e?

64
Sakramentolojia

65
Sakramentolojia

KAPÍTLU X
SAKRAMENTU EUKARÍSTIA II: PERSPETIVA LITÚRJIKA

A. Istória-nia orijen: hosi bensaun ba “Asaun grasa”


Antigo testamento hatudu katak orasaun eukarístika iha orasaun kona-ba bensaun
(Jén 24:26; 14:19-20; Ézo 18:9-12). Bensaun hanesan eksklamasaun doxolojia atu
hahii Maromak, ne’ebé implika iha “bensaun” (barak, barakah) be hatudu: Di’ak
“elogiar, reconheser” ba buat ida. Bensaun iha tipu rua: (1) Ascendente, ema hetan
bensaun hosi Maromak (o homem bendiz a Deus). (2) Descendente, ema rekoñese
katak bensaun mai hosi Maromak de’it (o homem reconhese ser bendizido por
Deus). Iha Eukarístia bele dehan de’it katak iha bensaun ascendente maibé inklui
mós bensaun descendente. Hafoin ema hatene sé mak Maromak, ema hahú tau iha
sentru, motivu ida oinsá atu hahii Maromak ne’e? Halo “memoria” ida atu Maromak
bele halo foun hikas fali buat kmanek sira-ne’ebé Maromak fó ba nia povu sira.
Bensaun hanesan asaun grasa katak petisaun atualizada ho situasaun atuál povu
nian (Ézo 15; Neh 8-9).

Novo testamento hatudu katak orasaun ba bensaun iha tempu Judaízmu Jezús uza
formula “birkat há-mazon” ka fó bensaun ba kalis, ne’e mosu iha han paskál. Nia
estrutura mak: benção, ação de grasas e petição. Formula ne’e mak Jezús uza iha
66
Sakramentolojia

han kalan ikus nu’udar konteúdu foun iha salvífiku-paskál. Motivu sentrál hosi asaun
grasa mak Saun João rekoñese nu’udar “descurso de despedida” (Jo 13-14) no mós
iha Saun Paulo (1 Cor 5:7-8). Atu dehan de’it katak formula be kristaun uza hetan nia
konteúdu foun, mak asaun grasa hosi Jezús Kristu ba istória salvasaun be to’o ba
realizasaun Eukarístia no moris ne’ebé dala ida de’it ba nafatin liuhosi Nia Páskua.

B. Selebrasaun eukarístika iha sékulu II-III


1. Formula bensaun iha Didaché
Transmite diversa formula bensaun nian iha paun no tua. Fó importánsia ba asaun
respeita Eukarístia hodi hasa’e grasa ho maneira: Orasaun bensaun ba kalis; hafoin
orasaun bensaun ba paun be silu fahe. Han hotu tiha hasa’e orasaun asaun grasa ba
Nai Maromak tan ai-han be Nia fó.

2. Deskrisaun litúrjika hosi Saun Justino


Saun Justino ko’alia kona-ba Eukarístia iha Apologia, nia refere ba: “Iha kalan
Páskua, hafoin Batizmu, iha <dia do Sénhor> (Domingo); komunidade selebra
Eukarístia hanesan ne’e:
1) Reuniaun komunidade iha “dia do Sénhor,” memoria ba resurisaun Maromak
nian. Preside hosi Bispu ka Presbíteru.
2) Litúrjia palavra: Lee hosi livru Profeta sira (AT) no Apóstolu sira (NT), taka ho
orasaun komum no rei paz nian.
3) Kontinua ho “litúrjia eukarístika,” ho aprezentasaun grasa: paun-tua no bee,
tuir ho orasaun asaun grasa be hato’o hosi selebraante no hotu-hotu hatan
“Amen.”
4) Komuñaun ho grasa eukarístiku, signifika komuñaun ho maluk sira-ne’ebé la
marka prezensa, ne’ebé diákonu sira mak sei hodi ba; inklui mós ho
komunikasaun ba buat di’ak ne’ebé presiza.
5) Atitude pesoál hosi fé, tenke sai “nabilan” tan Batizmu, atu bele partisipa iha
Eukarístia; no mós iha dimensaun fraternál, karidade no sosiál.
6) Saun Justino lahatama kona-ba kántiku no movimentu hosi asembleia sira.
Maibé atu trata de’it katak iha asembleia partisipante ativa, be moris haksolok
iha enkontru komunitáriu ne’e, hodi hafoun fiar iha Jezús-nia resusitadu.

67
Sakramentolojia

3. Tradisaun Apostólika hosi Saun Hipólito de Roma


Iha-ne’e, hakarak fó hatene de’it elementu kona-ba estrutura iha Orasaun eukarístika
mak ne’e:
1) Diálogu inisiál.
2) Asaun grasa nia sentru mak iha mistériu Kristu nian.
3) Relatu kona-ba instituisaun.
4) Anamnesis no oferta.
5) Epíklesis ba komuñaun.
6) Doxolojia no “amen” hosi povu.

C. Fenómenu hosi evolusaun no komunidade kristã


1. Kriatividade no eklesialidade iha Eukarístia (Sékulu IV-VII)
1.1. Kriatividade no fixasaun hosi formuláriu
Iha Sékulu IV hahú períodu boot ida iha kriatividade litúrjika ba testu sira no orasaun
sira iha Eukarístia, be ikus mai halibur hamutuk atu hakerek no halo selesaun. Ho
nune’e, interkomunikasaun litúrjika ne’ebé estabelese entre Igreja ida no Igreja seluk,
lori rikusoin boot ida no iha uniformidade. Iha époka ne’e, lia Gregu hahú ladun uza
ona, muda ba lia Latin, ne’ebé ikus mai sai “línguajen litúrjia” hosi Igreja Romana,
favorese iha kriasaun no iha uniformidade ba formuláriu sira.

Formasaun ba livru sira-ne’e mak “Sacramentarios” ne’ebé rekolla diversu materiál


litúrjiku eukarístiku. “Sakramentu” sira mak fonte be importante iha litúrjia Romana,
tanba nu’udar manisfestasaun no frutu ne’ebé loloos iha kriatividade eukarístika, no
pontu referénsia ne’ebé nesesáriu atu bele kompriende testu sira-ne’ebé to’o agora
ita sei uza no selebra iha Eukarístia.

1.2. Variedade litúrjia no orasaun eukarístika


Kualidade ne’ebé boot no uniformidade iha selebrasaun Eukarístia mosu maibé mós
iha variedade ne’ebé diferente. Parte Oriente, hatudu prátika litúrjia Igreja oriente
katak iha diversidade ba ritu no prosesaun, iha karakter simbóliku no mistériku hosi
selebrasaun, no oferese mós rikeza hosi formuláriu sira no orasaun eukarístika.
Parte Osidente, mak falta elementu diversidade iha linguístika (barak liu ko’alia
Latin) no diversidade bele kompete ho Roma, no mós lori dezenvolvimentu iha ritu ka
litúrjia partikular sira.

68
Sakramentolojia

1.3. Eklesialidade eukarístika


Igreja no Eukarístia iha aspetu konstitutivu rua ne’ebé iha realidade ida de’it: Igreja
mak esensialmente eukarístika, no Eukarístia mak esensialmente eklesiastika. Jestu
tolu ne’ebé manifesta hosi ne’e mak: Kultu estasionál (tituli, stationes), pedasu hosi
paun konsagradu ne’ebé Papa haruka ba presbíteru sira-ne’ebé la partisipa iha
selebrasaun (fermentum), no paun konsagradu iha selebrasaun seluk be mistura iha
kalis hosi selebrasaun atuál komuñaun (sancta).

1.4. Partisipasaun hosi povu


Eukarístia sempre selebra ho prezensa no partisipasaun komunidade ne’ebé
presbíteru ordenadu sira mak preside no servisu ba komunidade. Eukarístia hanesan
momentu atu hasoru malu, iha fraternidade, iha komuñaun, iha identidade, no
partisipa iha símbolu sira liuhosi paun eukarístiku no aseita unsaun.

Partisipasaun manifesta hosi diversa signifikativa mak:


1) Simu kna’ar diversu servisu no ministériu litúrjiku iha Eukarístia: leitor
proklamasaun palavra Maromak nian; subdiákonu ajuda diákonu iha altar;
exersista sira-ne’ebé reza atu liberta hosi forsa aat demóniu; akólitu
akompaña Bispu no servi altar; salmista sira no kantór kanta iha asembleia;
porteiru sira-ne’ebé hein iha odamatan durante selebrasaun.
2) Partisipa iha oferta. Ritu ida-ne’ebé iha importánsia boot iha sékulu I atu tulun
maluk sira-ne’ebé presiza tebes. Servisu ne’e diákonu sira mak hala’o. Saun
Cipriano dehan: “La bele partisipa iha selebrasaun kuandu sidauk hato’o ó-nia
oferta.”
3) Partisipa iha komuñaun. Tradisaun Apostólika refere “komuñaun iha missa
laran no inklui mós iha uma.”

2. Kreximentu rituál no prosesu ba privatizasaun (Sékulu VIII-XI)


2.1. Exportasaun no enrikezamentu hosi litúrjia Romana
Litúrjia Romana kona-ba Eukarístia dezenvolve iha Ordines Romani, ninia estrutura
iha movimentu tolu: Entrada, kulmina ho «kolekta», oferta, konkluída ho orasaun
sobre oblata no komuñaun, termina ho orasaun postkomuñaun. Nune’e mós ko’alia
kona-ba tipu missa iha tolu: Solenidade ka estasionál (Papa mak selebra), ida-ne’ebé

69
Sakramentolojia

preside hosi presbíteru sira mak dominikál, no grupu menor ne’ebé selebra mak iha
sirkunstánsia espesiál. Iha tinan 754 Pipino Breve dekreta adopsaun ba litúrjia
Romana iha teritóriu impériu Fransa tomak. Motivu mak atu, fó koñesimentu no
admirasaun hodi produz peregrinu sira-ne’ebéle to’o Roma; iha mós interese polítika
atu hametin liután unidade iha teritóriu hotu; ajuda atu iha uniformidade ba
nesesidade iha orden variedade ne’ebé kultu ba reinu Fransa; hodi bele iha vínkulu
uniaun ho Roma no Papa.

2.2. Multiplikasaun orasaun privada sira iha Eukarístia


Multiplikasaun orasaun privada sira-ne’e hanesan ekspresaun sentimentál tanba
devosaun no peniténsia no indignidade ema nian ba mistériu Eukarístia. Ezemplu,
iha ritu entrada, preparasaun grasa, bainhira hahú sagradu mistériu, preparasaun ba
komuñaun no bainhira partisipa iha meja sagrada.

2.3. Diminuisaun ba progresiva povu nia partisipasaun


“Privatizmu saserdotál eukarístiku” no mós língua Latin sai hanesan língua litúrjia
ne’ebé utiliza iha selebrasaun sira. Língua ne’e presiza reduz ba ema barak tanba
iha de’it klase sosiál balun mak hatene, ne’ebé identifika exkusivamente mak kleru
sira de’it. Tan ne’e, halo povu sira la bele partisipa iha Eukarístia. Ho nune’e mosu
faktu tolu: (1) Hahú lakon ona servisu ministériu litúrjia be leigu sira kaer. Kleru sira
forma fali «orden minores.” (2) Hahú lakon ona oferta hosi povu. Substitui paun
fermentadu ho paun âcimo. (3) Abandona komuñaun eukarístiku. Konseitu
Eukarístiku hanesan «bona gratia» ne’ebé Maromak haruka mai lakon ona nia
indignidade. Lakon ona konxiénsia atu partisipa iha sakrifísiu sira.

2.4. Esplikasaun no 1ª alegoria sira iha missa


Iha Idade Média mosu preokupasaun kona-ba partisipasaun, liuliu mós kleru sira-
ne’ebé buka atu esplika didi’ak ba povu sira kona-ba missa. Tan ne’e, Papa Gregório
Magno (Aman be iha devosaun boot ba missa) no Santu Isidoro de Sevila hasai livru
ida “Exposição da Missa” ne’ebé hakarak esplika no fó katekeze kona-ba Eukarístia.
Livru ne’e manifesta tendénsia rua: (1) Preokupa ho ilustrasaun ba ritu konkretu be
signifikadu akompaña ho liafuan sira; (2) Preokupa atu deskobre ninia valór
simbóliku, rekorendu ba leitura alegórika, tantu iha jestu no mós iha liafuan.

70
Sakramentolojia

3. Dezentralizasaun selebrativa hosi Eukarístia iha esplikasaun no iha


partisipasaun (Sékulu XII-XV)
3.1. Retornu no unifikasaun iha ritu Eukarístiku
Entre Sékulu VIII-XI litúrjia Romana extende to’o imperiu Fransa-Alemaña no iha
Península Ibérika. Ekspansaun ne’e rezulta modelu foun ba ordináriu missa be hala’o
ona iha Igreja, ba rejiaun hotu. Tan ne’e, hahú iha ona uniformidade iha rejiaun ida-
idak, tuir autoridade sira. No kongregasaun relijioza (Cluny, Dominicanos,
Franciscanos) fó kontribuisaun boot ba uniformidade ne’e. Liuliu Frei. Franciscano
sira-ne’ebé adopta litúrjia Curia Romana iha Sékulu XII hodi habelar uniformidade
litúrjia ba Europa tomak. Iha missál ne’e hamosu implikasaun: saudasaun, bensaun,
orasaun privada, jestu no akolle iha momentu entrada, iha ofertóriu no komuñaun.
Frei. Franciscano sira lori missál ne’e ba mundu tomak nu’udar missál ne’ebé
kristaun sira uza.

3.2. Sentralidade iha prezensa reál


Sentimentu no devosaun iha tempu eskolástika kona-ba ekspresaun litúrjika ba
selebrasaun mosu mudansa fundamentál ba ritu missál nian. Ezemplu, elevasaun
Óstia hafoin konsagrasaun. Iha-ne’e, kleru no sarani sira fó importánsia boot ba iha
jestu. Tanba, liuhosi ne’e saserdote realiza jestu Jezús nian iha han kalan ikus (kaer
paun, hodi dehan…), no momentu elevasaun tenke iha atensaun, nu’udar sentru
konsagrasaun, presiza povu nia atensaun, konsentrasaun no preparasaun iha
Eukarístia.

3.3. Multiplikasaun iha missa privada


Iha prinsípiu katak, só bele selebra missa iha Domingo de’it. Maibé tan ezijénsia ba
moris komunidade kristã, hahú multiplika mós missa privada (selebrasaun
eukarístia), hanesan: missa defuntu, ba martíriu sira, ba perigu ruma no mós
intensaun partikular seluk.

3.4. Interpretasaun alegórika iha missa


Missa hanesan reprezentasaun dramátika ba moris no liuliu iha paisaun, mate no
resurisaun Kristu nian. Povu buka atu esplika atualizasaun iha mistériu salvasaun no
hola parte iha missa. Influénsia hosi alegória no simbolizmu ba objetu sira (altar,
kruz, missál), hatais sira (kazula, simboliza kruz) jestu no serimónia ba selebrasaun

71
Sakramentolojia

(kruz, beiju paz nian, inklinasaun). Atu dehan de’it katak dezenvolvimentu litúrgiku
iha missa la haree ona, hanesan iha primeiru sékulu, maibé hanesan asaun Igreja
nian, nu’udar ninia asaun grasa no oferta mak prinsipál no exklusiva nu’udar obra
redentóra Maromak nian.

4. Entre reforma enserada Trentu no renovasaun aberta Vatikanu II (Sékulu XVI-


XX)
4.1. Protestu hosi reformadór sira no reforma hosi protestadu sira
Reformadór sira la simu ho protesta be sentrada ba frutu hosi missa, liuliu missa
privada. Sira bolu ‘missa evangelica’ hodi halakon missa privada sira no bandu
adorasaun ba santísimu sakramentu, be interpreta radikalmente hosi Luteru. Konsíliu
Trentu ikus mai hasai dokumentu balun atu renova sakrifísiu missa ne’e:
1) Reklama estipendiu iha Missa.
2) Missa Sicca, missa be hala’o hotu, menus de’it ofertóriu, konsagrasaun no
komuñaun.
3) Selebra variedade missa iha loron ida.
4) Deslokasaun hosi missa dominikál ba votiva ka defuntu sira.
5) Introdusaun iha Igreja katedrál sira no kolejiál ba missa defuntu sira-ne’ebé
konventuál.
6) Fatin missa nian nu’udar fatin ne’ebé sagrada maibé ordenáriu bele permiti
exsepsaun.
7) Preskrisaun kona-ba limpeza ba vazu no ornamentu sira-ne’ebé utiliza iha
missa.
8) Exkomunga no sala nain sira-ne’ebé dook hosi missa.
9) Kona-ba língua, Padre Konsíliu sira deklara katak “la iha konvivénsia selebra
ordináriu iha língua vulgar.”

4.2. Missál hosi Pio V (1570), hanesan resposta kondisionante ida


Pio V hakarak reforma ho tendénsia existente ne’e mak, (1) Hakarak reforma ida ho
liberdade ba váriu rejiaun sira. (2) Hakarak reforma ida-ne’ebé totál ba unifikasaun,
previleziu iha última. Ne’e missál úniku, missál Romanu ida-ne’e hanesan baze ba
‘Missal Seculundum consuetudinem Romanae Curiae’ iha Sékulu XII ne’ebé tau
nu’udar obrigatóriu ba Igreja hotu.

72
Sakramentolojia

4.3. Eukarístia nu’udar selebrasaun solene ida no distante


Selebrasaun eukarístika la’ós partisipasaun iha sakrifísiu, maibé exaltasaun ba
sakramentu. Missa iha nia-an rasik, mai hanesan realidade ida ‘distinta no distante’
ba devosaun eukarístika hosi povu. Dalaruma iha alejadu hosi forma rituál be
estabelesida imutavel, tan ne’e, saserdote propriamente buka dalan ida atu ekspresa
forma relijiozidade popular ne’ebé asesivel no koresponde ho nia propria
sensibilidade, ezemplu, vizita Santísimu Sakramentu, adorasaun prolongada,
asosiasaun eukarístika.

4.4. Sarani sira nu’udar povu be partisipa hanesan espetadór


Sarani sira partisipa ho konxiénte no ativa iha asaun selebrativu Eukarístia. Maibé
missa be hala’o hosi saserdote iha altar no asembleia be alejadu sei espalla
prezente ka grasa sira, nune’e mós uza língua inintelijibel (inkoerénsia) ba povu.
Konsekuénsia mak atmosfera missa ne’e halo povu nia partisipasaun sai pasiva iha
momentu kontemplasaun ba buat ne’ebé estétika, admirasaun ho armónia hosi
serimónia, esplendór hosi templu no beleza iha múzika. Tan ne’e, esforsu hosi
katekeze ba povu hodi públika dokumentu ruma atu tulun povu, hanesan dokumentu
ne’ebé ko’alia kona-ba esplikasaun missa ‘missa é sacrifísio do povo e do
saserdote,’ tan ne’e, saserdote no povu tenke hasa’e buat-karan hamutuk. Ba ema
kristaun, missa hanesan obrigasaun, kostume, momentu atu ekspresa sentimentu
relijioza ka fiar.

4.5. Movimentu litúrjiku no renovasaun iha Vatikanu II


Majistériu Papadu hasai dokumentu balun kona-ba movimentu litúrjiku, hanesan Pio
X no Pio XII ne’ebé ho nia ensíklika Madiator Dei be marka renovasaun iha litúrjia no
Eukarístia. Ezemplu, múzika sagrada no kántiku Gregorianu, mosu iha komuñaun
eukarístika, katekeze kona-ba Eukarístia, flexibilidade no tradusaun testu litúrjiku no
seluk tan.

Renovasaun importante iha missa mak Iha Konsíliu Vatikanu II. Bazeia ba konsíliu
Vatikanu II nia dokumentu sira, liuliu konstituisaun kona-ba litúrjia no mós dokumentu
sira seluk, Papa Paulo II públika sai dokumentu hanesan ‘ordenasaun jerál hosi
missál Romanu, Encíclica Mysterium fidei (Kristu-nia prezensa iha Eukarístia),

73
Sakramentolojia

Eucharisticum mysterium (dotrina eukarístika no partisipasaun fora da missa), no


Dominicae coenae (mistériu no verdade ba kultu no partisipasaun iha Eukarístia).
Dokumentu sira-ne’e nu’udar baze legál atu kompriende kona-ba sentidu
selebrasaun litúrjia eukarístika.

Haree fali ba kotuk (istória konsíliu Vatikanu II), fó rezultadu reál be sai nu’udar baze
definitiva kona-ba renovasaun boot iha Eukarístia tempu Vatikanu II. Renovasaun
Vatikanu II be presiza tau atensaun mak hanesan:
1) Respeitu ba missa. Hafoun no halo simples ritu sira no iha testu be bele
kompriende di’ak liután; litúrjia palavra hanesan momentu sentrál; enrikeza ho
testu foun ne’ebé halo atu partisipa no intelijível.
2) Partisipasaun no nia forma sira. Ezemplu, língua be vulgar; resposta hosi
asembleia; kántiku sira; jestu no movimentu be uniforma; dezempeñu iha
servisu no ministériu litúrjiku; orasaun, asaun grasa, kompromisu no
komuñaun.
3) Posibilidade ba adaptasaun. Hanesan: inkulturasaun no akulturasaun iha
Eukarístia; asembleia, povu no kultura. Renovasaun sira-ne’e atu tau iha
prátika no buka dezenvolve no halo moris sai hanesan asaun litúrjika iha
Eukarístia.

D. Litúrjia Eukarístika: Orijen no sentidu hosi ritu no estrutura sira


Iha-ne’e sei fó istória badak kona-ba ritu ida-idak no nia parte iha selebrasaun atu
bele kompriende forma hosi selebrasaun eukarístika hodi bele ajuda ba
partisipasaun ne’ebé konxiénte no ativa, tuir Vatikanu II-nia hanoin.

1. Ritu entrada
a) Entrada hosi selebraante (Presidente) – Momentu atu halibur hamutuk,
fó animu no tau iha orden nesesidade hosi selebrasaun. Entrada
akompaña ho kántiku ne’ebé bele realiza nafatin iha loron domingo no
loron festa.
b) Saudasaun ba altar no asembleia. Venerasaun altar konsidera nu’udar
símbolu hosi Kristu (Saun Ambrósio). Rein altar hanesan 1º jestu hosi
saserdote no hodi sinál da kruz ekspresa klaru prezensa Maromak nian,
nu’udar 1º protagonista iha selebrasaun.

74
Sakramentolojia

c) Ritu penitensiál. Husu perdaun molok atu hasa’e sakrifísiu (Didaché). Iha
missál atuál iha formula seluk. Taka ho absolvisaun “mizereatur: Deus todo
poderos…”
d) Kyrie eleison. Kyrie katak konvertidu. Ekspresaun ba sentidu penitensiál
no mós hanesan resposta ida ba orasaun universál.
e) Glória. Hanesan ino ba moris. Reza iha Domingo no loron festa martíriu
sira. Iha prinsípiu katak só Bispu no presbíteru sira mak preside. Iha missál
atuál proibidu uza iha tempu balun hanesan: adventu no kuaresma no iha
solenidade boot bele uza (kanta ka reza).
f) Orasaun kolekta. Hanesan momentu importante iha litúrjia Romana.
Tanba momentu ne’e nu’udar ekspresaun diálogu entre Maromak ho nia
povu. Reflete filafali rekordasaun liuhosi atributu sira no nia istória
salvasaun, husu atualizasaun hosi istória ba asembleia iha sirkuntánsia
ida-idak, determina selebrasaun, husu salvasaun eterna no renovasaun iha
moris no mantein estrutura Trinitária.

2. Litúrjia palavra
a) Leitura. Vatikanu II aumenta númeru hosi leitura sira: AT, Aktu apóstolu-
sira-nian no karta sira, Evanjellu. Ne’ebá organizadu iha lesionáriu ho trés
síklu leitura ba tinan tolu. Ne’ebé fahe ba tempu Adventu, Kuaresma,
tempu bain-bain, domingo, festa no solenidade no seluk tan. Atu halo povu
kristaun hariku ho ai-han hosi Maromak-nia liafuan.
b) Salmo interleccional. Hanesan elementu esensiál iha litúrjia palavra,
forma reál mak dialogál-responsoriál, ne’ebé koresponde ho leitura sira,
bele hananu ho lee konforme sirkuntánsia. Iha “sekénsia” tuir nafatin
missál anteriór. “Aleluia” akompaña ho liafuan hosi testu Bíbliku ne’ebé iha
konteúdu ho evanjellu ne’ebé atu anúnsiu.
c) Omilia. Hanesan parte nesesidade no esensiál iha selebrasaun-litúrjia
palavra, hodi aplika no atualiza Maromak-nia liafuan ba asembleia
relasiona ho leitura tuir tempu ne’ebé ritu selebra. Esplikasaun sira-ne’e
tenke klaru no buka atu influénsia povu bele aplika iha sira-nia moris no iha
komunidade.

75
Sakramentolojia

d) Credo ka profisaun fiar nian. Invoka saida mak ita halo bainhira simu
Batizmu, atu bele renova nafatin selebrasaun sira hodi hatudu ita-nia fiar.
Bele kanta ka reza tuir sirkuntánsia.
e) Orasaun universál. Elementu konklusivu iha litúrjia palavra ne’ebé iha
estrutura: petisaun-orasaun konklusiva. No nia konteúdu fundamentál
refere ba: Igreja, governante, sira-ne’ebé nesesitadu, komunidade lokál.
Iha orasaun hosi fiar nain sira ka orasaun universál, povu hasa’e nia ofísiu
saserdotál, reza ba ema hotu.

3. Litúrjia Eukarístika
a) Aprezentasaun grasa. Iha missál foun lako’alia ona “ofertóriu” maibé
“preparasaun grasa nian” hanesan oferta hosi povu saserdotál be hamutuk
ho Kristu, iha sentidu relasiona ho jestu Jezús iha han kalan ikus no
auténtiku ho akompaña ho jestu. Ritu ne’e halo hamutuk modu perfeitu iha
oferta “kósmika” ne’e mak grasa materiál; iha oferta “pesoál” ne’e mak
moris ema ida-idak nian no oferta “sosiál” mak entrega no solidariedade ba
maluk seluk.
b) Orasaun Eukarístika. Iha elementu sira mak tuir mai ne’e:
1. Diálogu inisiál. Konvida povu sira atu husu grasa ba Maromak ho
ksolok. Diálogu ida atu prepara ánimu no partisipa ba asaun ne’ebé
sei atu realiza.
2. Asaun grasa. Bolu “prefácio” tanba rekorda istória salvasaun no
husu grasa ba Maromak.
3. Sanctus. Lapertense iha estrutura orijinál orasaun Eukarístika. Tuir
litúrjia Osidente uza liafuan “Benedictus” (Mt 21:9).
4. Relato de instituição. Introdusaun diversa iha relatu kada anáfora,
iha unifikadu ho liafuan sira no iha instituisaun be hanesan ba kazu
hotu-hotu.
5. Anamnesis/memoria. Rekorda mistériu paskál Kristu nian. Hanesan
atualizasaun ba mistériu salvasaun be explisita iha: enkarnasaun,
paisaun, mate, sepultura, resurisaun, deskansu iha infernu no
asensaun.

76
Sakramentolojia

6. Oblação. Hanesan memoria ba sakrifísiu be atualiza misterikamente


iha selebrasaun katak, hamutuk halo oblasaun sakrifísiu Kristu nian,
ba Igreja no ba povu tomak.
7. Epiclesis. Invokasaun ba Aman Maromak, atu liuhosi Espíritu Santu,
santifika no traansforma paun no tua ba Kristu-nia isin no raan, atu
ema hotu ne’ebé partisipa bele goza frutu hosi unidade no karidade.
8. Intercessão. Ekspresa komuñaun membru tomak Igreja nian iha
sakrifísiu no salvasaun ida de’it, refere ba komunidade be prezente,
atu loron ida-ne’ebéle goza mós salvasaun eterna.
9. Doxologia final. Orasaun Eukarístika hotu termina ho doxolojia
Trinitária.

4. Komuñaun
Nu’udar momentu kulminante partisipasaun povu sarani iha Eukarístia.
a) Pai nosso. Konsidera hanesan prepara ekselente ba komuñaun, liuliu ba
karakter rekonsiliadór no perduadór.
b) Rito da paz. Hafoin Pai Nosso no molok atu fahe paun, reestabelese ritu
paz ba povu sarani sira (oferite vobis pacem), akompaña ho jestu ida
“hadame malu ho Kristu-nia paz.”
c) Fração do pão. Indika ba uniaun Kristu-nia futar isin no raan hanesan sinál
resurisaun ne’ebé entrega nu’udar sakrifísiu ba maluk seluk. Tan ne’e, Pai
nosso, rito da paz, fração do pão no mistura isin no raan Kristu, hatudu iha
kántiku “Agnus Dei.”
d) Komuñaun. Momentu povu sarani hamutuk ho Jezús-nia futar fuan santu
iha sira-nia laran nu’udar sinál Kristu mai vizita ninia povu.

5. Ritu despedida
Taka ho orasaun post-komuñaun, bensaun finál ho formula Trinitária hodi haraik
sinál kruz ba asembleia no dehan “ite missa est” atu endika ba povu fila ho paz
Kristu nian.

Pergunta
1. Hanesan sarani ita hotu iha obrigasaun boot atu hola parte ativa iha
selebrasaun Eukarístika, saida mak ita sei halo?

77
Sakramentolojia

2. Iha selebrasaun Eukarístika ita halo ho jestu sira. Ne’e nia sentidu saida mai
ita? Esplika to’ok jestu sira-ne’e!

78
Sakramentolojia

KAPÍTLU XI
SAKRAMENTU MATRIMÓNIU

A. Matrimóniu iha Bíblia


Iha AT jeralmente esplika katak, matrimóniu atu hetan de’it jerasaun tanba tribu/suku
(Ézo 21:10; Num 12:1) tanba jerasaun sai hanesan grasa. Sé la iha oan hanesan
kastigu ida (Jén 4:1; 1 Sam 1:5-15). Tanba ne’e, oan mane importante atu kontinua
jerasaun (Hak 4:13-15); hodi fó ksolok ba inan-aman (Jer 15:19) no oan mane
hanesan promesa Maromak nian (Jén 17:15-16). Espesífiku, matrimóniu tuir livru
Jénezis esplika katak diferensa seksu tan planu no hakarak Maromak nian. Tanba
ne’e feto-mane hanesan imajen Maromak-nia ilas. Ida-ne’e hatudu istória obra
Maromak nian iha loron nen (Jén 2:21-23). Tanba animál sira la bele hamaluk ema,
ne’e duni feto sai nu’udar belun be loos ba mane, sira nain rua sai ida de’it. Ne’e
konkluza katak feto-mane sai hanesan: parseiru di’ak (Jén 2:24); atu hamosu
jerasaun foun (Jén 1:27); atu fó tulun hanesan salvadór, atu tane no hametin mundu
(Jén 2:18). Tanba ne’e, moris hamutuk nu’udar kaben nain ba povu Israel, nu’udar
aliansa entre povu ho Maromak ne’ebé realiza hosi relasaun feto-mane iha
kazamentu.

79
Sakramentolojia

Iha NT esplika katak Jezús lamai hodi hanorin no fó morál foun kona-ba matrimóniu,
maibé Jezús hakarak hatudu de’it karakter radikál no espirituál iha matrimóniu
(seksualidade), no Jezús mós bandu atu la bele iha divórsiu iha matrimóniu (Mt 19:3-
9; Mc 10:2-12; Lc 16:18). Espesiál liu, Jezús hatudu dalan foun katak moris de’it ba
reinu lalehan (Mt 19:12) ho hahalok hadomi no buka harii perdaun ka rekonsiliasaun
(Jo 8:3-9). Saun Paulo reforsa katak relasaun entre feen-laen atu hatudu de’it uniaun
íntima entre Jezús ho Nia Igreja (Ef 5). Tan ne’e, Kristu-nia domin ba Igreja sai
nu’udar norma, modelu atu sukat feen-laen-nia domin. Nune’e mós Saun Paulo
hato’o hahalok prátiku ruma atu bele iha integrasaun seksuál iha moris matrimóniu (1
Cor 7:1-9).

B. Matrimóniu nu’udar sakramentu


Katekizmu Igreja Katólika no. 1601 fó definisaun katak “Sakramentu matrimóniu
nu’udar sakramentu ida-ne’ebé halo ema mane-feto hamutuk iha domin, hodi harii
família kristã, ho Maromak-nia tulun.” Nune’e mós reforsa tan hosi Haring katak
“matrimóniu nu’udar planu Maromak nian, iha-ne’ebé ema nain rua hamutuk iha isin
ida de’it be lafahe malu.” Tuir tan W. Van Paassen hateten katak “matrimoniu nu’udar
komuñaun íntima iha moris no domin entre mane-feto be ho sentimentu no liberdade
hodi entrega-an tomak ba malu to’o mate…” Iha Gadium et spes 48 fó hanoin kona-
ba sakramentu matrimóniu nu’udar dalan “santidade família.” Tuir tan Direito
canónico art. 1055, esplika katak “aliansa ba matrimóniu, iha-ne’ebé feto-mane harii
hamutuk iha moris tomak, be ho nia karakter mak felisidade feen-laen, hetan oan no
edukasaun ba oan, be liuhosi Kristu, matrimóniu entre ema be simu Batizmu hetan
dignidade iha sakramentu.”

C. Orijen no fundamentu hosi sakramentalidade


Sakramentalidade hosi matrimóniu kristã asume realidade umana iha matrimóniu,
ne’ebé situa iha kontestu istória salvasaun no marka iha Igreja. Nu’udar sakramentu,
matrimóniu kristã partense orden redensaun, hosi grasa Kristu nian no hosi Igreja.
Matrimóniu hanesan obra Maromak nian be iha signifikadu própriu ba komunidade
santifikadora tanba grasa hosi Jezús Kristu.

80
Sakramentolojia

1. Bondade no frakeza hosi estadu matrimoniál


Iha tradisaun bíblika dehan matrimóniu ne’e Maromak mak hakarak, tanba promesa
Divina monu loos iha família patriarka no ba ema be Maromak hili. Ideál hosi
matrimóniu no família be hatudu iha Bíblia hanesan forma ba moris ne’ebé responde
ba inspirasaun umana sira no relijioza hosi povu be fiar. Iha parte seluk, lafalta mós
istória povu-Israel-nia esperiénsia, lei no prátika sira-ne’ebé relasiona ho moris
matrimoniál be lakoresponde ho buat ne’ebé ideál.

Dotrina Saun Paulo, situa matrimóniu iha perspetiva fiar kristã. Ne’ebé nia fó distinta
vokasaun ba rua: Selibatu, ne’ebé hatudu ba moris livre hosi buat be kesi umana,
hodi bele servi di’ak liu ba Maromak. Kazadu/a, ne’ebé ho laran simu dever hosi
estadu matrimóniu ne’e. Dotrina, ne’ebé Apóstolu sira hakerek iha karta ba sarani
sira iha Korintu: Selibatu hatudu ba situasaun espirituál “parkasia” (hein Reinu
Maromak be sei to’o mai). Matrimóniu mosu hanesan estadu moris be rekeridu ba
ezijénsia umana ne’ebé refere ba seksualidade. Atu dehan de’it, ida-idak buka asumi
grasa ne’ebé nia simu nu’udar nia vokasaun (1 Cor 7:1-40).

Primeiru eskritu kristaun, kona-ba dignidade no bondade ba matrimóniu. Sira-nia


preokupasaun ba liu relasaun be eziste entre matrimóniu no concupiscência. Tan
ne’e, Saun Clemente de Alexandria, afirma katak “Matrimóniu mak lísitu no di’ak ba
prokriasaun.” Iha eskritór Latinu, Saun Ambrósio, defende matrimóniu hanesan
estadu dignu be servisu ba obra prokriasaun. Tuir Saun Agostinho de Hippo, kona-ba
matrimóniu kristaun mak “jenerasaun no edukasaun ba oan, fidelidade ba laen/feen
no karakter sagradu ba uniaun konjugál.” Buat tolu ne’e konstitui ba “di’ak” be la bele
fahe hosi matrimóniu kristaun.

2. Matrimóniu bensaun hosi Maromak


Iha pasajen Bíbliku ko’alia mós kona-ba asaun no prezensa Maromak nian iha
matrimóniu no iha forma partikular no konkreta katak Maromak fó bensaun ba kaben
nain kristã sira (Jén 1:26-27). Ezemplu, Kristu rasik hakarak fó bensaun ba
matrimóniu ho motivu iha festa kazamentu Kaná, iha Galileia. Hatudu ba
santifikasaun hosi Kristu ho nia prezensa ne’e. Tanba Maromak-nia bensaun iha
matrimóniu, ne’e mak evanjelista sira tau iha Jezús-nia ibun liafuan ne’e: “O que
Deus unio, não separe o homem.” Testemuña primeira tradisaun kristã, iha parte ida,

81
Sakramentolojia

rekoñese orijen Divinu iha matrimóniu no faktu katak uniaun ba kaben nain sira
hanesan Maromak-nia obra. Iha parte seluk, kaben nain kristaun sira-ne’ebéle kaben
“konforme Maromak” no Kristu santifika sira-nia uniaun ne’e.

3. Uniaun Matrimoniál: Uniaun entre Kristu ho Igreja


Tuir karta Saun Paulo ba Éfesu kona-ba “amor matrimonial e amor de Cristo ao
Igreja” (Éf 5:22-33) Komentáriu hosi Origenes ba karta ne’e hanesan “rekursu ida atu
husu ba kaben nain kristaun sira atu emita/tuir domin be Kristu hatudu ba Igreja.” No
Saun Basílio afirma tan katak “atu fó hanoin ba laen sira hadomi sira-nia feen
‘hanesan Kristu-nia domin, ba Igreja’ no ba feen sira atu submete/hamtauk sira-nia
laen hanesan Igreja ba Kristu.” Tuir mai Gregório de Nisa, hateten katak uniaun
matrimoniál hanesan “sinál pureza interiór ne’ebé laen hadomi nia feen, nu’udar
Kristu hadomi Igreja.” No Saun Agostinho de Hippo fó konkluzaun liuhosi simbolizmu
ba matrimóniu mak relasaun Kristu no Igreja. Nia hato’o, termu “sacramentum”
hanesan vínkulu ba matrimóniu kristaun nu’udar sinál sagrada ne’ebé indissolúvel ba
uniaun kaben nain sira.

Tan ne’e, pontu esensiál ba dotrina kristã kona-ba matrimóniu mak proibisaun ba
divórsiu tuir Kristu-nia vontade ne’ebé fó bensaun no santifika matrimóniu. No
nu’udar nia imperativu morál mak diriji ba kaben nain kristaun sira atu tuir Kristu
hanesan ideál no modelu ba sira-nia domin konjugál.

D. Esplikasaun teolójika ba sakramentalidade matrimóniu


1. Sakramentu ba fiar
Fiar kristã la’ós esperiénsia ida subjetiva maibé fiar be partense ba komunidade
eklesiál hosi Kristu-nia ministériu no asisti hosi Espíritu Santu. Tan ne’e,
sakramentalidade hosi matrimóniu nu’udar “verdade da fé” (fiar be loos) tuir dotrina
Igreja Katólika.

2. Uniaun entre profanu no sagradu


Uniaun matrimoniál iha fatór ruma ne’ebé halo realidade iha orden natureza umana
hodi servi ba buat di’ak entre feen-laen. Ida uluk, konteúdu objetivu hosi matrimóniu
hanesan orden projetu jerál ida iha kriasaun, hodi oferese ba kaben nain sira atu
moris iha relasaun amoroza no hodi kolabora harii fatin ida ba sira no ba oan sira. Ida

82
Sakramentolojia

seluk, sentimentu no vontade ne’ebé forma hosi kaben nain sira, katak sira deskobre
buat be kle’an ba sira-nia hamutuk ne’e atu entrega-an ba malu no deside atu goza
hamutuk iha matrimóniu.

Saun Tomás de Aquino, dehan tan iha razaun naturál ne’ebé inklina matrimóniu ba
maneira rua. (1) Natureza umana la’ós atu buka de’it ba jerasaun, maibé mós di’ak
ba oan. (2) Atu umana naturalmente tuir nesesidade nu’udar mane no feto ne’ebé
hamutuk atu bele atende ba nesesidade moris nian. Atu dehan de’it katak
“matrimóniu instituídu hosi Maromak iha orden be di’ak ba natureza umana.” Tanba
tuir Saun Tomas Aquino katak, “esensia hosi matrimóniu konsiste iha «uniaun» entre
feen-laen.”

3. Matrimóniu sinál aliansa Divina


Iha konsekuénsia rua: Ida, serve para atu bele revela mistériu aliansa ne’ebé iha nia
orijén no fundamentu iha Maromak-nia domin no eziji hosi povu eleitu
korespondénsia. Rua, reflete mistériu matrimóniu, hanesan uniaun bazeia ba paktu
domin nian, ne’ebé eziji hosi feen-laen iha fidelidade mútuo.

4. Matrimóniu no aliansa hosi Kristu ho Igreja


Liuhosi Kristu, be Aman Maromak haruka mai no entrega Nia-An ba mate atu
rekonsilia ema hotu, ne’e hatudu katak Maromak fó nia domin be boot ba ema, ho
Nia vontade mai estabelese ho ema, aliansa ida-ne’ebé rohan laek (Apc 22:16-21).
Sakramentu matrimóniu hanesan mós sakramentu seluk, iha signifika no realiza iha
‘mistériu’ Igreja nian iha momentu no iha situasaun singular iha ema-nia moris.
Kaben nain kristaun sira-ne’ebé hakotu moris hamutuk iha matrimóniu atu “halo sira
sai isin ida de’it,” atu realiza de’it projetu be Maromak halo ba mane no feto, nu’udar
mós sinál uniaun entre Kristu no Nia Igreja. Sira-nia hamutuk iha domin, atu hatudu
sinál ne’ebé revela hosi Kristu no Nia Igreja no meiu ba santidade (Jén 2:24; Mt 19:5-
6; Mc 10:8; Éf 5:31).

E. Matrimóniu indissolúvel
Tuir dotrina Igreja katólika nian, matrimóniu hanesan buat ida “indissolúvel” (buat ida-
ne’ebé sei lafahe). Maibé haree ba situasaun mundu ohin loron buat hotu muda; ne’e
fó influénsia ba moris matrimoniál no familiar. Ezemplu, Lei sivil sira kona-ba

83
Sakramentolojia

matrimóniu no divórsiu bazeia ba sosiedade ne’ebé reklama fasilidade iha orden atu
bele sobu uniaun matrimoniál. kondisaun iha moris moderna susar tebes, ne’ebé iha
frekuénsia atu bele dezenvolve moris matrimoniál no familiar, ne’e kontra fidelidade
ba kompromisu konjugál no familiar. Matrimóniu no família ohin loron dispõe hosi
meiu kulturál no materiál be lahanesan tempu uluk ne’ebé bele kria entre feen-laen
no relasaun entre inan-aman ho oan sira klima liberdade, konfiansa no
koresponsabilidade.

1. Tuir natureza
Tuir psikolojia esplika katak tendénsia domin fundamentál entre feen-laen, la bele
redus de’it ba satisfasaun instintu sexuál, maibé aspira ba uniaun firme no
estabelese entre ema nain rua be hatene malu, ne’ebé hakarak no hakotu atu sai ida
de’it.

Istória hosi ema-nia hanoin no instituisaun sosiál, manifesta jeneralidade moris


kaben nain iha povu no kultura sira. Konfirma realidade ne’e, be ema deskobre ninia
própria sentimentu no kondisaun iha nia natureza umana. Ezemplu, divórsiu,
hanesan forma ne’ebé povu maiória rekoñese, iha kontradisaun ho tendénsia
naturál, ideolójika no sosiál ne’ebé konstata iha istória umanidade. Ho nune’e atu
dehan de’it katak matrimóniu no família hatudu ba:
a) Uniaun entre feen-laen iha signifikadu interpesoál, ne’ebé hako’ak ba moris
tomak no difinitiva.
b) Matrimóniu nia funsaun báziku mak prokriasaun no edukasaun ba oan sira.

2. Fiar Igreja nian


Testu Bíbliku be antigu liu, refere matrimóniu bázeia ba fraze ne’ebé hateten “Tan
ne’e mane sei husik nia inan-aman, hodi ba moris hamutuk ho nia kaben no sira nain
rua sai isin ida de’it” (Jén 2:24). Kuandu liga ho testu evanjellu sira, liuliu relasaun ho
kostume Judeu nian kona-ba divórsiu, Jezús afirma katak “o homem não deve
separar o que Deus uniu.” Tan ne’e, matrimóniu kristaun nu’udar matrimóniu
“indissolúvel” hanesan planu foun ba morál iha komunidade Jezús nian. Ho hanoin
ne’e, mosu mós hanoin barak hosi matenek nain sira hanesan Pastor de Hermas
ne’ebé tau kestaun adulteiru hanesan kauza separasaun feen-laen, no Justino ho
Atenagoras, ne’ebé kondena adultériu no divórsiu.

84
Sakramentolojia

Saun Clemente de Alexandria no Origenes, bandu matrimóniu foun ba mane ka feto


kuandu sira soe sira-nia kaben tan motivu adultériu. No Saun Ambrósio, Saun
Jerónimo no Saun Agostinho de Hippo, kontra divórsiu. Saun Ambrósio dezaprova
divórsiu ho prinsipiu katak kaben nain kristaun sira sai isin ida de’it. Saun Jerónimo
admite separasaun feen-laen maibé lahatan atu kaben foun. No Saun Agostinho de
Hippo fila ba prinsípiu katak vínkulu iha matrimóniu kristaun mak indissolúvel.

3. Disiplina iha Igreja


Matrimóniu no família forma parte iha orden sosiál ne’ebé regula mós poder públiku
iha orden atu di’ak ba komunidade hotu. Lei sivil sira-ne’ebé afeta ba realidade
matrimóniu no família lakoinside nesesariamente ho dotrina no disiplina Igreja nian,
ne’ebé konsidera matrimóniu nu’udar sakramentu ida-ne’ebé iha efeitu indissolúvel.
Katak indisolubilidade mak propriedade esensiál hosi matrimóniu kristaun. Ida-ne’e
mak Igreja presiza defende no proteze. Maibé iha mós forma justa atu rezolve
problema ka konflitu be mosu. Ne’ebé hanaran, direitu ba matrimoniál hosi Igreja,
ida-ne’e mak determina kondisaun nesesária saída de’it mak matrimóniu ne’e bele
konsideradu válidu:
a) Kondisaun sira-ne’ebé afeta kualidade esensiál hosi konsentimentu
matrimoniál.
b) Kualidade hosi ema ida-idak ne’ebé halo kontratu iha matrimóniu
(impedimentu matrimoniál).
c) Kondisaun hosi Baptizadu sira-ne’ebé simu ona Batizmu. Matrimóniu kristaun
hanesan úniku ne’ebé bele responde perfeitamente ezijénsia profundu hosi
matrimóniu, interpreta naroman hosi revelasaun bíblika no kristã.

F. Matrimóniu no família iha misaun Igreja ohin loron


Kestaun problema pastorál ba matrimóniu no família iha misaun Igreja nian iha
sosiedade atuál, mak tuir mai ne’e;

1. Matrimóniu no família iha dotrina atuál Igreja nian


Konsíliu Vatikanu II haree tópiku kona-ba matrimóniu no família hanesan ‘nesesidade
ne’ebé urjénte tebes iha momentu ne’e.’ Tan ne’e, hosi konstitusaun Gaudium et
spes no exortação apostólica ‘Familiares consortio’ ko’alia kona-ba matrimóniu no

85
Sakramentolojia

família ohin loron atu hatan ba fenómenu diversu ne’ebé hatun dignidade
matrimóniu, mak: poligamia, divórsiu, domin livre, egoízmu, edonizmu, prátika ilegál
kontra jerasaun, profana domin matrimoniál, kondisaun ekonómika, sosio psikolójiku,
perturbasaun iha família, kreximentu demográfiku iha nasaun 3º mundu (GS 47).

Tuir Konsíliu Vatikanu II katak dignidade ba natureza matrimoniál mak ‘íntima


comunidade de vida e amor conjugal’, ho nia karakter uniaun matrimoniál mak
‘doação mútua das pesoas.’ Konsíliu esplika kona-ba sakramentalidade matrimóniu
partense iha realidade naturál ema nian. Ne’ebé iha nia hamosu auténtiku domin ba
feen-laen atu simu domin hosi Maromak ne’ebé enrikeza ho forsa redentóra hosi
Kristu no asaun salvífika hosi Igreja, atu lori éfika ba feen-laen ba Maromak, hodi
tulun sira no fó forsa ba sira atu sira simu tarefa sai nu’udar inan no aman (GS. 48).

Nu’udar sakramentu, matrimóniu hanesan imajén no partisipasaun iha aliansa hosi


Kristu-nia domin no Igreja. Tan ne’e, família kristã, iha nia sakramentu matrimóniu
buka atu manifesta liuhosi nia moris tomak Kristu no Igreja nia domin. Ne’e mak
família-kristã-nia misaun katak sai testemuña ba dignidade no santidade iha
sosiedade ohin loron.

2. Problema matrimóniu no família iha pastorál ohin loron


Problema be mosu ohin loron hanesan dezafiu boot ida-ne’ebé Igreja presiza
enfrenta iha nia asaun pastorál. Problema sira hanesan: família abandonada, família
numeroza, poligamia, divorsiu, kazamentu mistura, ema katóliku be kaben sivil,
kaben atu buka esperiénsia no gostu de’it, no seluk tan.

Asaun pastorál Igreja nian mak buka atu tuir família ida-idak iha diversa etapa, iha
sira-nia formasaun no dezenvolvimentu.
a) Preparasaun joven sira ba matrimóniu no ba moris familiar. Ezemplu,
respeitu moris matrimoniál no familiar atu bele enfrenta problema no
difikuldade sira. Iha prinsipál tolu ba preparasaun: (1) Preparasaun remota,
hahú hosi ki’ik iha família. (2) Preparasaun próxima, tuir dalan
katekumenál, preparasaun espesífika atu bele deskoberta kona-ba
sakramentu sira. (3) Preparasaun imediata, preparasaun molok atu simu
sakramentu matrimóniu, ne’e importante atu feen-laen bele hato’o

86
Sakramentolojia

difikuldade ruma iha dotrina no prátika kristã. Buka atu kontinua akompaña
nafatin família foun sira iha formasaun pastorál ne’e.
b) Ba ajénsia pastorál sira, tenke buka haka’as-an atu bele akompaña, fó
tulun no fó apoiu ba família atu bele esplika didi’ak sentidu profundu hosi
matrimóniu kristaun tuir dotrina no morál Igreja nian. Ajénsia pastorál mak
hanesan: Bispu, nai-lulik, relijiozu/a, katekista no sarani ida-idak sei hola
parte ativa iha asaun pastorál ne’e.

3. Família kristã partisipa iha misaun Igreja nian


a) Família kristã hanesan komunidade ne’ebé krente no evangelizadora. Família
kristã moris mós iha tarefa nu’udar profeta atu halibur no haklaken Maromak-
nia liafuan sira, hanesan fiar hodi deskoberta Maromak-nia liafuan sira; simu
kna’ar ministériu ba evangelizasaun (servisu eklesiál).
b) Família kristã hanesan komunidade ne’ebé iha diálogu ho Maromak. Família
kristã Maromak bolu atu moris iha santidade no mós atu halo komunidade
kristã mós sai santu, hanesan; moris iha espíritu eukarístiku; hakbesik-an bei-
beik iha konfesa; orasaun iha família; hanorin oan sira reza.
c) Família kristã hanesan komunidade ne’ebé servisu ba ema seluk. Buka atu
manifesta domin be Maromak fó ba maluk sira seluk. Liuliu ba sira-ne’ebé
presiza tulun iha komunidade no sosiedade. Buka atu deskobre katak maluk
sira-ne’e nu’udar Maromak-nia ilas.

Pergunta
1. Tanbasá mak matrimóniu kristaun dehan “indissolúvel”? Razaun saida?
2. Iha matrimóniu kristaun iha buat tolu importante mak Igreja husu ba família
kristã hotu atu tau iha neon no moris tuir nu’udar objetivu iha moris familiar.
Dehan to’ok ba!
3. Ho mundu modernu ne’ebé nakonu ho tentasaun oin-oin, oinsá ita boot nia
hanoin ka opiniaun kona-ba sakramentu matrimóniu iha família kristã ohin
loron?

87
Sakramentolojia

KAPÍTLU XII
SAKRAMENTU PENITÉNSIA NO UNSAUN BA MORAS

A. Sakramentu peniténsia no rekonsiliasaun


1. Oinsá hanaran sakramentu ne’e?
a) Sakramentu konversaun. Tanba realiza sakramentalmente ba apelu Jezús
nian atu “konverte” (hakribit) hodi haka’as-an filafali ba Aman Maromak-nia
uma, katak ema sala nain hado’ok-an hosi sala (Mc 1:15; Lc 15:18).
b) Sakramentu peniténsia. Hasa’e-an iha moris pesoál no eklesiál hodi konverte,
arepende no ho ksolok hosi ema sala nain sira.
c) Sakramentu konfesaun. Ema sala nain konfesa sala ba nai-lulik nu’udar
elementu esensiál iha sakramentu ne’e. Iha parte seluk, hahii ba santidade
Maromak nian no Nia laran luak ba ema sala nain sira.
d) Sakramentu perdaun. Tanba hosi absolvisaun hosi nai-lulik sira, Maromak
haraik perdua no paz ba ema sala nain sira.
e) Sakramentu rekonsiliasaun. Fó ba ema sala nain sira Maromak-nia domin
ne’ebé hakarak “rekonsilia/hadame hikas fali” katak: “Deixai-vos reconciliar
com Deus.” (2 Cor 5:20).

88
Sakramentolojia

2. Konversaun ba fiar iha Jezús no rekonsiliasaun kristã


a) Konversaun no anúnsiu kona-ba Reinu Maromak nian. Jezús bolu atu
“konverte” (hakribit sala). Ne’e apelu esensiál iha dotrina kona-ba “Reinu
Maromak nian,” katak: “O tempo chega ao seu termo, o Reino de Deus está
próximo; convertei-vos e acreditai na Boa Nova” (Mc 1:15). Iha tempu Jezús,
esperaansa ba Mesias manifesta iha maneira rua: (1) Fiar iha Maromak be
tulun povu Israel, ne’ebé Impériu Romanu sei ukun hela, sira buka liberdade
polítika no harii reinu ida independente. (2) Esperaansa hein hela “Messias”
ne’ebé Maromak haruka mai atu harii hikas filafali paz no justisa iha mundu.
Ezemplu, Saun João Baptista ne’ebé hakilar iha rai fuik maraan. Jezús-nia
prezensa provoka mudansa iha moris, liuliu iha nia hanorin sira, ezemplu kazu
Levi-publikanu be konverte; Zaqeu be simu Jezús; na’ok ten ne’ebé hedi
hamutuk ho Jezús. Sira-ne’e hotu bolu ba konversaun katak tau fiar iha Jezús
hodi prepara-an ba Reinu Maromak nian.
b) Domin mizerikordioza hosi Maromak no Jezús mak dalan ba sala nain
sira. Maromak-nia domin halo ema atu bele hatene Maromak-nia domin be
laran luak, tan Nia-Oan rasik hatudu ona Aman ba ema. Ezemplu, Jezús
sempre ekspresa liafuan ne’e: “Ha’u Aman,” no Nia mós uza ho frekuensia ba
“imi-nia Aman.” Tanba ne’e, Maromak hein no buka nafatin ema sala nain sira.
Maromak haksolok tebes kuandu ema sala nain ida konverte, hodi filafali ba
Aman Maromak.
c) Perdaun ba sala nain sira, nu’udar sinál prezensa Jezús nian no ninia
asaun redentór. Katak Jezús mai atu tau matan ba ema sala nain sira, be iha
ligasaun ho grasa ba ema maksalak sira. Ne’e sai hanesan anúnsiu prinsipál
ba Reinu ne’ebé atu to’o dau-daun liuhosi prezensa Jezús nian. Fó perdaun
ba sala sira hanesan sinál esensiál Maromak-nia laran luak be realiza iha Nia
promesa ba salvasaun. Ezemplu, kántiku Zakarias kona-ba perdaun ba sala
sira; Saun João Baptista hatudu ba Jezús nu’udar Maromak-nia bibi-oan (Jo
1:29). Bele dehan katak: “Deus não envica o Seu Filho ao mundo, para
condenar o mundo, mas para que o mundo seja salvo por Ele” (Jo 3:17).
Kristu mak objetu sentrál hosi promesa mesiánika no salvadór ba mundu,
tanba liuhosi Nia, Maromak hakarak komunika ba ema, Nia grasa salvadór.

89
Sakramentolojia

3. Aspetu antropolójiku hosi sakramentu peniténsia


Iha aspetu antropolójiku rua: (1) Sakrementu peniténsia, buka atu rekupera grasa be
lakon, hodi husu perdaun ba Nai Maromak, prinsipalmente hakotu atu sai perfeitu no
asumi ba fidelidade no jenerosidade ba ezijénsia sira iha vokasaun kristã. (2)
Sakramentu peniténsia nu’udar nesesidade hodi rekoñese-an katak ema sala nain no
husu perdaun ba Nai Maromak, hodi hadi’a-an, sai perfeitu hanesan Maromak no
buka hadomi maluk seluk. Tan ne’e, sakramentu peniténsia nu’udar nesesidade atu
rekupera grasa no hakotu atu moris iha purifikasaun no iha perfeitu.

Relasaun pekadu no konversaun hanesan esperiénsia ne’ebé iha ligasaun maibé ho


sinál distinta. Esperiénsia kona-ba “pekadu” (sala) hanesan buat ida kulpabilidade ho
tipu morál ne’ebé bele hatene liuhosi esperiénsia konversaun. Saun Tomás de
Aquino dehan: “O mal se percebe sempre sob alerta a razão do bem.” Tan ne’e
esperiénsia ba sala hanesan buat aat ne’ebé manifesta hosi obra grasa no
konversaun. Deskobre kona-ba sala nu’udar obra fiar nian no grasa, hanesan pasu
ba konversaun.

Iha pasu ka etapa tolu ne’ebé presiza hetan iha sakramentu peniténsia mak;
a) Kontrisaun (Penyesalan) – Peniténsia interiór. Hosi aktu penitente sira, aktu
kontrisaun mak uluk liu, nia hanesan: “Uma dor da alma e uma detestação do
pecado cometido, com o propósito de não mais pecar no futuro.” Kontrisaun
mai hosi fuan, mak prinsípiu no fundamentu iha konversaun kristã, katak sai
hosi hahalok aat sira no rekupera fali ba ksolok be lakon. Kontrisaun hanesan
sinál no manisfestasaun hosi Maromak-nia domin, ne’ebé loke nia fuan liuhosi
konxiénsia ema ida-idak no hakotu atu moris iha purifikasaun no perfeitu. Buat
be importante iha kontrisaun la’ós de’it “sentimentu” ba moras sira ka ba
domin, maibé tenke hatudu hosi sinál no manifesta iha arependimentu be loos
katak rekoñesimentu interiór hosi hahalok aat be halo, no hodi hakarak tomak
atu halo koreksaun ka hadi’a filafali.
b) Konfesaun (Pengakuan) – Peniténsia eksteriór. Ho konfesaun, ema loke-an
ba sala sira, hodi dehan katak nia ema maksalak, simu responsabilidade
tomak hodi loke-an filafali ba Maromak, halo komuñaun ho Igreja, atu bele
moris foun ba loron be sei mai. Atu dehan de’it katak, ema sala nain rekoñese
loloos sira-nia sala. Konfesaun iha relasaun ho “juiz” ne’ebé nai-lulik hala’o iha

90
Sakramentolojia

sakramentu ne’e ho “koñesimentu ba kauza.” Konfesaun iha valór


independente ne’ebé vinkula ho “acto judicial” hosi sakramentu, ho
absolvisaun no impozisaun ba satisfasaun ne’e valór profundamentu umanu,
ne’ebé manifesta fakto katak penitente aprezenta iha Igreja nia oin nu’udar
ema sala nain ne’ebé arependidu. Konfesaun responde ezijénsia esensiál ba
rekonsiliasaun iha ema-nia le’et no iha komunidade ida.
c) Satisfasaun (Penyilihan) - bele bolu mós “peniténsia.” Absolvisaun bele kasu
sala, maibé ema sala nain ne’e buka atu rekopera iha moris espirituál. Nia
bele halo buat seluk atu selu nia sala sira hotu: satisfazer nia sala hotu. Termu
“satisfação” iha referénsia direta ho sala no iha nesesidade atu selu. Maibé
tenke deklara katak perdaun hosi Nai Maromak buat ida gratuitu no ladepende
ba satisfasaun maibé sinseridade iha konversaun. João Paulo II esplika kona-
ba “Rekonsiliasaun no Peniténsia,” katak “satisfasaun,” “la’ós hanesan presu
ida-ne’ebé atu selu ba sala absolutu no ba perdaun be simu, tanba la iha
presu umanu ida-ne’ebé bele ekivale ho buat ne’ebé atu alkansa, mak frutu
osi ‘preciosismo sangue Cristu’ nian.”

4. Grasa hosi sakramentu peniténsia


a) Rekonsilia ho Maromak. Sira-ne’ebé simu sakramentu peniténsia ho fuan
arependidu no dispozisaun relijioza, katak “hetan paz no traankuilidade ba
konxiénsia, akompaña ho konsolasaun espirituál.” Ho efeitu ida-ne’e,
sakramentu rekonsiliasaun ho Maromak lori ba buat ida-ne’ebé loos mak
“resurisaun espirituál,” ne’ebé ita hetan dignidade no hetan moris nu’udar
Maromak-nia-oan, liuliu halo ita sai Maromak-nia belun.
b) Rekonsilia ho ema. Sala halo ema hakotu relasaun ho maluk seluk.
Sakramentu peniténsia hafoun hikas fali relasaun sira-ne’e. Nia halo atu simu
hikas fali sala nain ba Igreja; tan Igreja ne’ebé dala ruma triste no terus haree
ema monu ba sala. Igreja hakarak simu hikas ema sala nain sira, atu hamutuk
ho santu sira hodi hametin liután iha moris espirituál. Ne’e hatudu hosi Kristu-
nia futar isin santu, be halo ema barak sai ida de’it no mós ho sira-ne’ebé iha
ona mundu seluk. Iha sakramentu ne’e, ema sala nain hakru’uk ba Maromak-
nia desizaun, tan Maromak-nia laran luak. Ne’e, atu antisipa ba “julgamento
final” iha loron ikus. Katak ema sala nain sei sai hosi nakukun mate nian no

91
Sakramentolojia

“sei lahetan kastigu” (Jo 5:24), kuandu nia fiar iha Kristu liuhosi konversaun
loloos.
c) Induljénsia, iha ligasaun ho efeitu hosi sakramentu peniténsia. Induljénsia
katak “hamoos sala sira-ne’ebé kontra Maromak no oras ne’e hetan ona
perdaun.” Induljénsia bele parsiál (sorin) ka plenária (tomak), depende hosi
ema be liberta-an hosi kastigu ba sala temporál ne’e.

B. Sacramento unção dos enfermos (kose mina ba moras)


“Pela santa Unção dos enfermos e pela oração dos presbíteros, toda a Igreja
encomenda os doentes ao Senhor, sofredor e glorificado, para que os alivie e os
salve; mais ainda, exorta-os a que, associando-se livremente à paiçõ e morte de
Cristo, concorram para o bem do povu de Deus” (CIC. 1499).

1. Línguazen orijen hosi sakramentu ne’e


a) ‘Moras no kura’ tuir Evanjellu. Sakramentu ne’e mosu hosi hahalok Jezús
nian ne’ebé kura ema moras sira no expulsa demóniu sira. Ezemplu, Jezús
kura ema be matan aat; halo moris hias Lázaro; feto be moras boot; labarik
be paralítiku; ema monok be ko’alia no seluk tan. Jezús-nia kbiit kona-ba
moras sira no mate sira, ne’e atu hatudu de’it katak Jezús nu’udar ida-ne’ebé
Aman Maromak haruka mai atu sai salvadór ema nian (Jo 9:2-3).
b) ‘Unsaun ba moras’ tuir NT. Iha evanjellu Markus, Jezús bainhira haruka Nia
Apóstolu sira atu haklaken evanjellu dehan: “Kose ho azeite ema moras no
kura sira.” No tuir mai iha karta Saun Tiago dehan “kuandu iha maluk ruma
moras iha imi le’et, bolu nai-lulik atu reza ba nia no kose mina hodi Nai nia
naran. Orasaun mak bele salva ema moras no Maromak sei halo nia hader no
ida-ne’ebé iha sala sei hetan perdaun” (Tg 5:14-15).

2. Unsaun-nia fundamentu iha ekonómia ba salvasaun


a) Moras iha ema-nia moris. Moras no terus hanesan problema grave ne’ebé
sempre ataka ema-nia moris. Hosi moras ema bele eksperimenta ninia
inkapasidade. kualker moras bele halo ita mate. Moras halo ita: revolta kontra
Maromak, laran triste, taka-an. Maibé mós halo ita atu amaduresida, ajuda ita
buka Maromak no hakarak fila ba Nia.

92
Sakramentolojia

b) Moras iha Maromak-nia oin. Moras sai hanesan dalan ba konversaun no


hetan perdaun hosi Maromak hodi kura ita. Iha esperiénsia povu Israel, moras
iha ligasaun entre sala no aat; maibé fidelidade Maromak iha lei kona-ba
moris: “porque Eu, o Senhor, é que o teu médico” (Ézo 15:26). Profeta sira
dehan “sofrimentu bele hatudu sentidu atu salva sala maluk seluk nian” (Is
33:24).
c) Kristu nu’udar “médiku.” Kristu iha kompaisaun ba moras sira, ne’e hatudu
hosi Nia kura ema barak be iha moras oi-oin. Hatudu katak “Maromak mai
vizita-nia povu” (Mt 4:24) nu’udar sinál katak Reinu Maromak nian besik to’o
dau-daun. Jezús la’ós kura de’it maibé mós iha kbiit atu perdua sala sira.
d) Kura ema moras sira. Kristu konvida nia disíplu atu tuir nia, hodi lori sira-nia
kruz (Mt 10:38). No husu sira atu partisipa iha Nia ministériu be laran luak hodi
kura, hanesan iha evanjellu Saun Markus haktuir katak “bá no haklaken atu
ema sira-ne’ebéle fiar. Sira duni sai demóniu, kose mina ba ema moras sira
no kura mós” (Mc 6:12-13). Ho Kristu resusitadu renova misaun salvasaun,
katak: “Ho Kristu-nia naran…hodi tau liman atu kura ema no moras sira hetan
isin di’ak” (Mc 16:17-18). Tanba ne’e “kura ema moras” (Mt 10:8), Igreja simu
hosi Nai no buka atu haklaken hodi serbi moras sira ho orasaun intersesaun
(1 Cor 11:30).
e) Sakramentu ba moras. Iha Konstituisaun Apostólika ‘Sacram Unctionem
Infirmorum’ hateten: “Sakramento Unção dos Enfermós é conferido aos que
se encontram enfermós com a vida em perigo, ungindo-sé na fronte e nas
mãos com óleo de oliveira, segundo circunstância, com catro óleo de origem
vegetal, devidamente benzido, proferindo uma só vez as palavras: «Por este
santa unção e pela sua infinita misericórdia o Senhor venha em teu auxílio
com a grasa do Espírito Santo, para que, liberto dos teus pecados, Ele te
salve e, na sua bondade, alivie os teus sofrimentos.”

3. Efeitu hosi selebrasaun ba sakramentu ne’e


a) Grasa partikulár iha Espíritu Santu. Grasa ne’ebé ita simu iha sakramentu
ne’e mak grasa rekonfortu/hametin fali, paz no korajen atu bele manan
difikuldade ba moras ne’ebé hetan no mós tanba idade be avansa ona. Grasa
ne’e hanesan grasa Espíritu Santu, ne’ebé hakarak renova ita-nia konfiansa

93
Sakramentolojia

no ita-nia fiar ba Nai Maromak, no forsa atu hasoru tentasaun hosi babeur aat,
espesiál liu tentasaun iha dezánimu no iha agonia nia laran.
b) Uniaun ho Kristu-nia paisaun. Grasa hosi sakramentu ne’e, halo ema moras
simu forsa no grasa atu iha uniaun íntima ho Kristu-nia paisaun (konsagradu).
Katak sofrimentu, hosi sala orijinál, halo ita simu buat foun: “traansforma ita
atu partisipa iha obra salvífika Kristu nian.”
c) Grasa eklesiál. Igreja bainhira selebra sakramentu ne’e, atu halo komuñaun
ho santu sira, hodi harohan mós ba moras sira. Moras sira simu grasa
sakramentu ne’e, kontribui mós ba santifikasaun Igreja nian no mós ba ema
hotu; tanba Igreja sofre no oferese ba Kristu, iha Aman Maromak.
d) Preparasaun ba última pasazen. Haraik grasa ba ema ne’ebé besik atu
mate, ema ne’ebé atu husik ona moris ne’e. Unsaun ne’e kompleta ita-nia
formasaun ho Kristu-nia mate no moris hias, katak ho Batizmu fó mai ita moris
foun, Konfirmasaun fó forsa atu luta hasoru moris ne’e no unsaun fó mai ita
finalidade hosi ita-nia moris iha rai ne’e, hanesan luta ikus nian molok ita atu
tama ba Aman Maromak-nia uma.

4. Viátikum, últimu sakramentu kristaun


Sira-ne’ebé atu husik ona moris ne’e, Igreja la’ós fó de’it unsaun ba moras maibé fó
mós Eukarístia hanesan viátikum. Katak molok atu hakat liu ba Aman Maromak, sei
simu komuñaun Kristu-nia futar isin no raan iha nia signifikadu no importánsia
partikulár. Nu’udar ai-han kmanek ba moris rohan laek no fó forsa ba moris hias, Nai
rasik dehan: “Quem come a minha carne e bebe o meu sangue tem a vida eterna; e
Eu ressuscita-lo-ei no último dia” (Jo 6:54).

Pergunta
1. Tansá mak sakramentu konfesa hanaran mós sakramentu “Peniténsia no
Rekonsiliasaun”? Esplika to’ok ba!
2. Ita konfesa bei-beik atu halo saida? No Grasa saida mak ita simu hosi
sakramentu ne’e?
3. Ema moras sira simu sakramentu mina sarani atu halo sá?

94
Sakramentolojia

KAPÍTLU XIII
SAKRAMENTU ORDEN

1. Tansá bolu sakramentu orden?


Liafuan “orden” (ordo, lembaga) iha kultura Roma antiga uza iha sentidu sivil, liuliu
iha governu sivil. Tan ne’e, “ordinatio” katak “integrasaun iha ordo ida.” Iha Igreja iha
mós ordo sira-ne’e, iha lian Latin “ordines” ne’ebé iha litúrjia Igreja ita bolu: Ordo
episcoporum (Bispu); ordo presbyterorum (padre) no ordo diaconorum (Diákonu).
Tan ne’e, “ordinatio” hanesan aktu sakramentál be integra iha orden ba Bispu sira,
orden ba nai-lulik sira no orden ba diákonu sira. Ne’ebé liuhosi eleisaun, delegasaun
ka instituisaun hosi komunidade, tan sira simu ona grasa Espíritu Santu atu ezerse
“kna’ar sagradu” (sacra potesta) ne’ebé mai hosi Kristu, liuhosi Nia Igreja.
Ordenasaun ita bolu mós “konsagrasaun” tan nia hili no foti hosi Kristu rasik atu sai
servidór Igreja nian. Liuhosi “imposição das mãos” hosi Bispu no orasaun
konsekratória, nu’udar sinál vizível hosi konsagrasaun ne’e.

2. Saserdote hanesan asaun relijioza iha AT


Saserdote iha antiga aliansa nian, iha funsaun tanba povu Israel be Maromak rasik
mak hili no harii tan ne’e konsidera nu’udar “um reino de saserdote e uma nação
santa” (Ézo 19:6). Maibé iha povu Israel nia le’et Maromak hili hosi tribu sanulu-resin
rua, hosi tribu Levi mak bele hasa’e servisu litúrjiku; Maromak rasik mak eraansa ba

95
Sakramentolojia

ema Levi sira. Tan ne’e, saserdote sira iha antiga aliansa sei ordena ho ritu própriu.
Maromak hili sira atu “servisu ba ema, liuliu sira-nia relasaun ho Maromak, atu sira
hasa’e karan no sakrifísiu ba Nai Maromak” (Heb 5:1).

Kna’ar saserdote atu haklaken Maromak-nia liafuan, atu harii komuñaun ho Maromak
liuhosi sakrifísiu no orasaun, maibé lahodi salvasaun. Sakrifísiu ne’e tenke halo bei-
beik maibé lahalo santu difinitivamente. Ikus mai sakrifísiu Kristu nian de’it mak bele
halo santu.

3. Ministériu, grasa Divina iha NT


Orijen hosi ministériu presbiterál tuir NT iha relasaun íntima ho ministériu Kristu nian.
Iha karta Saun Paulo ba Hebreu ne’ebé haktuir loloos katak “Kristu mak ida-ne’ebé
Aman Maromak haruka mai no Nia mak saserdote loloos” (Heb 4:14,15; 8:1; 9:15;
10:21). Bele fó konkluzaun katak:
a) Kristu la’ós harii saserdote ba Nia-An rasik, maibé harii hosi Nia Aman;
b) Finalidade hosi Nia saserdote atu hasai ema hosi nakukun sala nian;
c) Kristu-nia obediénsia totál ba nia Aman, ne’ebé hatudu iha Nia sakrifísiu
paisaun no nia mate.

Saun João dehan Kristu nu’udar “Bom Pastor” (Mt 18:12-13; Lc 15:4-7) e “Cordeiro
de Deus” (Jo 1:29,31). Maromak haruka Nia-Oan mai la’ós atu haraik kastigu ba
mundu maibé atu salva mundu (Jo 3:17).

Hodi misaun ne’e, Kristu lala’o mesak maibé nia bolu disíplu barak tuir Nia ne’ebé
ikus mai harii grupu Apóstolu sira (Doze Apóstolos) be partisipa iha misaun Kristu
nian (Mc 3:13-14). Apóstolu sira hatutan ba sira-nia susesór sira: Papa, Bispu,
Saserdote no Diákonu sira. Iha tradisaun kristã dehan katak ema hotu hola parte iha
Kristu-nia saserdote be úniku katak “Sumo Saserdote segundo a orden de
Melquisedec” (Heb 5:10; 6:20). Saserdote Kristu nian be úniku marka prezente iha
sakrifísiu ministeriál, tan ne’e: “Só Cristo é verdadeiro saserdote, sendo catros seus
ministros” dehan Saun Tomás de Aquino.

Partisipasaun iha Kristu-nia saserdote be úniku iha buat rua:

96
Sakramentolojia

a) Iha servisu eklesiál mak ministru ordenadu. Katak nai-lulik sira, iha virtude
sakramentu orden nu’udar “in persona Christi Capitis” – na pesoa de Cristo
Cabeça (LG, 10). Hosi ministériu ordenadu, espesialmente bispu no padre
sira hatudu prezensa Kristu nu’udar xefe Igreja ne’ebé hatudu sai loloos iha
komunidade sira le’et. Tuir Saun Inácio de Antioquia dehan “Bispu mak imajen
moris hosi Aman Maromak.”
b) Hodi Igreja nia naran, katak ministru ordenadu la’ós de’it reprezenta Kristu,
maibé mós hodi Igreja nia naran hasa’e orasaun ba Nai Maromak, liuliu hasa’e
sakrifísiu Eukarístiku.

4. Grau tolu iha sakramentu orden


Iha dotrina Igreja Katólika eziste grau rua iha partisipasaun ministeriál no Kristu-nia
saserdote: episkopadu no presbiteradu. Diákonadu atu tulun ka ajuda de’it sira nain
rua. Tanba ne’e, termu “sacerdos” hatudu de’it ba rua seluk. Maibé maske nune’e
grau partisipasaun saserdotál (episcopado e presbiterado) no grau servir/pelayan
(diaconado) sira nain tolu sei simu liuhosi aktu sakramentál “ordenasaun”
(sakramentu orden).
a) Ordenasaun Episkopadu – plenitude hosi sakramentu orden. Bispu nu’udar
susesór iha koléjiu Apostóliku, ne’ebé hala’o kna’ar no moris hamutuk ho
xefe/ulun mak Romanu Pontífice. Bispu sira pertense ba koléjiu episkopál, sira
mak ukun Igreja partikulár, ne’ebé ita bolu “diocese.” Ne’e hatudu katak: “Os
Apóstolos foram enriquecidos por Cristo com uma efusão espesial do Espírito
Santo, que sobre eles desceu; pela imposição das mãos eles próprios
traansmitiram aos seus colaboradores este dons espiritual que foi
traansmitido até aos nossos dias através da consagração episcopal” (LG 35).
Ho Espíritu Santu be sira simu hatudu buat be loos no auténtiku nu’udar
mestre ba fiar, pontífise no pastór. Liuhosi konsagrasaun episkopál sira iha
funsaun atu halulik, hanorin no ukun (santifikar, ensinar no governar).
b) Ordenasaun Presbiteradu – kooperadór Bispu nian. Orden presbiteradu
nu’udar kooperadór ba orden episkopál atu hala’o misaun apostólika ne’ebé
Kristu husik hela (PO 2). Papa João Paulo II dehan “O ministériu do presbítero
é, antes de mais, comunhão e colaboração responsável e nesesária no
ministério do Bispo, na solicitude pela Igreja particular para cujo serviso eles
constituem, juntamente com o Bispo, um único presbítero” (Pastores Dabo

97
Sakramentolojia

Vobis, 17). Tanba virtude hosi sakramentu orden ne’e, nai-lulik sai nu’udar:
ministro da palavra, haklaken ba povu tomak Maromak-nia futar liafuan, tuir
mensajen Jezús nian “imi ba mundu tomak haklaken evenjellu”; nu’udar
administradór ba sakramentu sira, tanba Maromak konsagra nai-lulik sira
liuhosi Bispu ho Espíritu Santu-nia kbiit: ho Batizmu, lori ema hotu sai
Maromak-nia povu; peniténsia, atu rekonsilia ema sala nain ho Maromak no
mós ho Igreja; Eukarístia, atu oferese sakramentál ba sakrifísiu Kristu nian no
nu’udar guiadór ka matadalan ba povu, sai bibi-atan ba povu sira. Buka atu
banati tuir Kristu-nia hahalok no hanorin sira nu’udar “nai-lulik loos iha NT” (LG
28).
c) Ordenasaun Diákonu – sai servidór. Só amu Bispu de’it mak sei tula liman ba
nia, signifika katak diákonu iha ligasaun espesiál ho Bispu. Diákonu sira hola
parte espesiál iha misaun no grasa Kristu nian, tan Kristu rasik hatudu-an
hanesan “servidór ema hotu nian.” Diákonu nia kna’ar: servi Bispu no nai-lulik
iha Eukarístia, fahe komuñaun, fó sakramentu Batizmu no kaben, haklaken
evanjellu, preside funerál no servisu karitativu (LG. 29).

5. Sé mak bele fó no simu sakramentu ne’e?


Amo Bispu de’it mak bele preside selebrasaun ba ordenasaun: Bispu, padre no
diákonu. Selebrasaun ne’e tenke hala’o iha litúrjia eukarístika ho ritu esensiál: tula
liman hosi Bispu ba ida-ne’ebé atu simu orden, orasaun konsakratória (momentu
husu Espíritu Santu-nia tulun) no nia grasa atu bele aprova hodi bele simu
ordenasaun.

“Só ba ema mane de’it be Baptizadu ona mak bele simu validamente sagrada
ordenasaun” (CIC. 1024; Mc 3:14-16; Lc 6:12-16). Tanba, Jezús rasik hili ema mane
atu forma “colégio dos Doze Apóstolos.” Apóstolu sira mós hili fali sira-nia susesór
atu kontinua ministériu ne’e; ne’ebé ikus mai mosu mós “colégio dos Bispos.” Tan
ne’e, bele dehan katak ‘hili’ ne’e mai hosi Maromak rasik ba ema ida-idak. Ministru
ordenadu sira-ne’e mai hosi ema be fiar nain no buka moris “celibato” (lakaben) no
buka hametin moris selibatu tan “por amor do Reino do céu” (Mt 19:12).

6. Efeitu hosi sakramentu orden

98
Sakramentolojia

Karakter indelével, katak sakramentu orden hanesan sinál ida-ne’ebé lalakon iha
ema be simu ona ordenasaun. Atu dehan de’it hanesan ne’e: “Uma pesoa
validamente ordenada pode, é certo, por graves motivos, ser dispensada das
obrigações e funções decorrentes da ordenação , ou ser proibido de as exercer; mas
já não pode voltar a ser leigo, no sentidu estritu, porque o carácter impresso pela
ordenasaun fica para sempre. A vocação e a misaun recebidas no dia da
ordenasaun marcam-no de modo permanente” (CIC. 1583). Tan ne’e grasa Espíritu
Santu, ne’ebé hatudu iha konfigurasaun ho Kristu nu’udar saserdote, mestre no
pastór, bainhira simu ordenasaun nu’udar bispu, saserdote no diákonu.

Pergunta: (debate)
1. Moris selibatu (la kaben) ba nai-lulik sira.
2. Ordenasaun ba feto sira.

99
Sakramentolojia

Konkluzaun

Liuhosi lisaun sakramentolojia ida-ne’e bele fó sentidu katak siénsia ida-ne’ebé


ko’alia no esplika kona-ba sakramentu sira. Haree ho kle’an sentidu ‘sakramentu’
ne’ebé nu’udar kanál grasa Maromak nian, no sinál ne’ebé la bele atu hafahe hosi
baze Igreja nu’udar Kristu-nia isin, tan ne’e klaru ona ba ita sarani Katólika respeitu
no prepara-an kompletamente no integradu atu simu sakramentu sira-ne’ebé lori ita
ba salvasaun. Mai ita haraik-an iha Maromak-nia oin hodi simu Maromak-nia
hahalok haklaken Ninia grasa ba ita, tantu ba ita-nia isin no klamar, atu haraik
salvasaun no ‘kura’ ba ita isin no klamar. Hodi ida-ne’e ita bele hola parte iha moris
santidade ne’ebé haraik ba ita liuhosi Kristu ‘Sakramentu rohan laek.’

(Kristu mak sakramentu rohan laek, iha-ne’ebé sai ponte entre Maromak ho ema atu lori ema
hotu ba santidade)

100
Sakramentolojia

Bibliografia
Bishop’s Commission for Promoting Christian Unity (1982). Mixed Marriage: Pastoral
and liturgical guidelines. Papi Manila: Fhilippines.

Champlin, J. M. (1998). From the heart: Personalizing your homily with your own
hopes and expectations. Ave Maria Press. Inc. United States of America.

Cronin, G. B. & Rathschmidt, J. (1979). Family book: The forgiveness of the Lord.
United State: Ave Maria Press.

Dias, M. M, (1987). Inisiasaun Kristã, (2ª Ed), Évora: Edição do Séculoretariado de


Pastoral de Évora.

Dister, N. S. (1991). Pengantar teologi (cet. 9). Yogyakarta: Kanisius.

Florian, A. (2001). Sign & symbol, word and song: Creating and celebrating classroom
rituals. United State: Ave Maria Press.

Groene, C. (1990). Sakramentologi, Ciri Sakramental Karya Penyelamat-an Allah,


Sejarah, Wujud, Struktur. Pustaka Teologi. Yogyakarta: Kanisius.

Hahn, S. (2007). Scripture Matters: essays on reading the bible from the heart of the
church, (cet. 1). Malang: Dioma.

Hahn, S. & Flaherty, R. J. (2008). Chatholic for a reason IV: Scripture and the mystery
of merriage and family life, (cet. 1). Malang: Dioma.

Hayon, N. (1994). Pengantar Litúrjia Dasar (Diktat), Sekolah Tinggi Filsafat Katolik-
Ledalero, Maumere, Flores.

Kasper, W. Cardinal. (2003). Leadership in the church: How traditional roles can serve
the christian community today. New York: Crossroad.

Leks, S. (2003). Tafsiraan injil Markus. Yogyakarta: Kanisius.

101
Sakramentolojia

_______(2003). Tafsiraan injil Mateus. Yogyakarta: Kanisius.

Lorsheider, A. Cardinal. (1987). Clodovis Boff: Feet on the ground the theology. A
Brazilan journey. Maryknoll, NY: Orbis Books.

Martasudjita, E. (2003). Sakramen – sakramen gereja: Tinjaun teologis, liturgis dan


pastoral, (cet. 5). Yogyakarta: Kanisius.

National Catholic Education Commission. (1989). Celebration and challenge chatholic


education in the future. NSW, Australia: St. Paul Publications – Society of St.
Paul.

Quesnel, M. (1994). Pastoral e doutrina do baptismo (Ed.). Lisboa: São Paulo.

Senior, D. (1997). Jezús: A Gospel potrait (Rev. Expanded Ed). St. Pauls Makati City:
Philippines.

Shahab, I. (2007). Beragama dengan akal jerni: Bukti-bukti kebenaran iman dalam
bingkai logika dan matematika, (cet. 1). Jakarta: Ikrar Mandiri Abadi.

102
Sakramentolojia

Glosáriu
A
Abrão: Iha lian Ebraiku Avaraham/Avrohom/Avruhom
no iha lian Arabi Ibrahim, nia figura ida-ne’ebé
importante iha Bíblia no Al-Quraan. Relijiaun Judaizmu
no Kristianizmu rekoñese nia nu’udar patriarka (aman),
no iha tradisaun Islam nia nu’udar profeta Ibrahim. Iha
tradisaun Abrahamiku, Abrão nu’udar aman espirituál
ba ema barak. Tuir Bíblia, Maromak bolu Abrão hosi rai
Mezopotamia ba Kaná mais-menus tinan 2000
depoizde Kristu. Nia naran orijinál mak Abram (lian
Ebraiku) ne’ebé signifika katak “aman ne’ebé hetan
rahun di’ak.” Abrão nia aman mak Terah, nia iha kaben
nain tolu (Sara, Hagar, no Ketura). Nia-Oan hosi Sara mak (Izak), hosi Hagar
(Ismael) no hosi Ketura mak (Zimraan, Yoksan, Medan, Median, Izak, no
Syuah). Abrão nia sobriñu mak Lot. Nia maun alin sira mak (Nahor, Haraan no
nia feton mak Sara). Nia moris iha Ur-Kasdim no mate iha Kaná ho tinan 175.

Aberta: Loke

Ad Gentes: Atividade misionáriu Igreja nian (dokumentu Igreja)

Admiti: Tama ka hola parte.

Adventu: Adventu mai hosi lia Latina ADVENTUS katak “mai to’o”. Leitura ne’ebé ita
rona sempre ko’alia kona-ba “konversaun”. Kor liturgia: Violeta signifika katak
“sakrifísiu, perparasaun, no konversaun, iha mós lilin adventu nu’udar símbolu
ita-nia hein ba Nai nia mai. Igreja fó sentidu kada lilin ho tópiku espesiál mak
hanesan “esperaansa”, “fiar”, “ksolok/gaudate”, no “domin.”

Afirmasaun: Haforsa

103
Sakramentolojia

Agustinho: Santu ida hosi rai Hippo. Igraja Katólika


hanaran nia Santu Agustinho De Hippo. Nia naran loos
mak Aureliu Agustinho. Nia moris iha loron 13 Novembru
354 no mate iha loron 28 Agustu 430 ho tinan 75. Igreja
Katólika Roma fó títulu ba nia nu’udar Doutór Igreja nian
no Santu. Nia ema ida-ne’ebé importante liu iha
dezenvolvimentu kristianizmu oriente. Agustinho mak
labarik primeriu hosi Santa Mónica.

Ahi knulum: Obor

Alegoria: Istória be uza nu’udar sinál (liafuan furak) moris ema nian be loos atu eduka
(morál) ka haklaru buat ruma (hanoin, idea, ideál, ka valór moris: fidelidade,
onestidade, polítika be di’ak)

Aliansa: Juramentu

Akollidu: mai hosi lian Portugés acolhido katak simu

Akulturasaun: Kultura rua ne’ebé hasoru malu no fó influénsia ba malu, prosesu


kultura estraanjeiru ne’ebé tama iha sosiedade.

Ambrosio: Nia moris iha Trier, Alemaña tinan 339 no mate


iha loron 4 Abril 397. Nia nu’udar bispu Milano, no nia mak
firuga importante iha sékulu IV, hamutuk ho Agustinho Hippo,
Hieronimo (Jerónimo) no Gregorio I. Ema katólika haree nia
nu’udar doutór Igreja osidente iha istória Igreja antiga.

104
Sakramentolojia

Amaduresidade: Estadu maduru

Anáfora: Repete ‘liafuan hanesan’ iha variedade fraze/palavra nia laran

Analojia: Siensia língua ida-ne’ebé ko’alia kona-ba liafuan idéntiku enter forma
ne’ebé sai baze akontesementu forma sira seluk. Analojia nu’udar parte ida
hosi prosesu morfolojia ne’ebé iha analojia nia laran, forma liafuan foun hosi
liafuan ne’ebé iha ona. Ezemplu: isin ne’ebé di’ak tanba han mós di’ak, santu-
santa.

Anamnese: Atitude atu hanoin filafali ka relembra akontesimentu espesiál ruma


ne’ebé akontese ona iha pasadu.

Angelo Giuseppe Roncalli: Nia mak nu’udar


Papa Igreja Katólika Roma ho naran João XXIII.
Nia moris iha Sotto il Monte, Italia, 25 Novembru
1881 – mate iha palásiu Apóstolika, Vatikanu, 3
Juni 1963. Dala barak ema sarani sira hanaran nia
“Papa João be di’ak. Nia mós hetan naran di’ak
hosi ema Anglikanu no Protestante sira ba nia
servisu atu halo uniaun entre Igreja ne’ebé fahe
malu. Nia mak hahú loke Konsíliu Vatikanu II. Nia
lidera Igreja Kaólika Universál durante tinan 5 nia
laran.

Antagonista: Ema be iha karakterístika kontra hasoru protagonista (ema aat).

Anti papa: Ema ne’ebé ko’alia kona-ba nia-an katak nia ida-ne’ebé ema hotu aseita
nu’udar papa be ofisiál iha lei nia okos, no nu’udar kontra nain hasoru papa
ne’ebé Igreja katólika haklaken ka koñese. Anti papa jeralmente mak sira-
ne’ebé hetan apoia maka’as no barak husu grupu Kardinál sira.

105
Sakramentolojia

Antigo Testamento (AT) Testamentu tuan: Parte primeru hosi Bíblia. Ida-ne’e
hakerek molok Kristu. AT bain-bain mós hanaran livru ka Bíblia Ebreu sira-nian,
tanba 97% nia konteúdu hakerek iha lian ebraiku.

Antonio Ghislieri: Nia mak Papa Pius V, moris iha


Bosco, 17 Janeiru 1504 no mate iha Roma 1 Maiu
1572. Nia sai papa hosi loron 7 Janeiru 1566 to’o 1
Maiu 1572.

Antropolojia: siensia kona-ba ema, espesiál kona-ba orijinidade, kór no forma fiziku,
kultura no fiar iha tempu uluk.

Apologista: Ema ne’ebé defende pozisaun sistematika

Apostolicam Actuositatem: Leigu apóstuladu sira (dokumentu Igreja)

Apóstolu: Ema ne’ebé hetan revelasaun hosi Maromak kona-ba relijiaun no nia
misaun.

Asesivel: Bele asesu

Asume: Enkaregadu

Atuál: Buat ne’ebé eziste iha momentu prezente, modernu, reál.

Atualizasaun: aksaun prezente

106
Sakramentolojia

Autojulgar: Evalua-an

Auténtiku: Orijen, loloos

B
Bankete: Festa han hamutuk/ seremónia han hamutuk

Batizmu: Sakramentu primeiru no fundamentál iha inisiasaun kristã. Sakramentu ne’e


hala’o ho métodu hamout ida-ne’ebé simu iha bee laran ka fakar bee iha ida-
ne’ebé simu nia ulun leten “hodi Aman, Oan no Espíritu Santu nia naran” (Mt
28:19). Diriji sakramentu ne’e bain-bain bispu, padre ka diákonu. Maibé iha
tempu emerjénsia sé de’it ne’ebé hakarak atu halo saida mak Igreja halo maski
nia la’ós kristaun, bele fó sarani.

Basilio: Nia nu’udar aman Igreja ne’ebé


mai hosi Kapadokia. Nia kontribusaun mak
halo integrasaun kultura klasika ba iha
relijiaun kristaun. Nia moris iha tinan 329
hosi família kristaun. Nia nu’udar bispu
Kapadokia iha tinan 370. Iha momentu
ne’e mak Basilio defende fiar kristaun hosi
Arianizme ne’ebé kontra fiar relijiaun
kristaun iha tempu ne’ebá. (imajen hatudu
Basilio hamrik iha liman sorin karuk).

Bethe-el: Maromak-nia uma

Beleza: Furak

107
Sakramentolojia

Bíblia: livru, Maromak-nia apokalipse ne’ebé halo sai livru: Ezemplu livru/Bíblia
Kristaun ne’ebé sai nu’udar indikadór ba sarani katólika hotu-hotu. Bíblia iha nia
konteúdu mak Antigu Testamentu, Novu Testamentu, Kanon, no
Deuterokanonika.

Bondade: Kualidade liu ka ema be laran-di’ak

C
Calvin: Nia naran kompleltu mak John Calvin ka João
Calvin moris iha loron 10 Jullu 1509 no mate iha loron 27
Maiu 1564 ho tinan 54. Nia ema teólogu kristaun Fransa
no figura importante iha tempu reformasaun protestante.
Nia hanorin sira iha teolojia kristaun hanaran Calvinizmu

Catequismo Igreja Católica (CIC): Katekizmu Igreja Katólika iha lian inglés
Catechism of the Catholic Church (CCC) mak livru esplikasaun ka instrusaun
ofisiál kona-ba fiar no doutrina Igreja katólika
Roma, ne’ebé ba dala uluk hala’o iha sékulu II no
ba dala uluk públika bainhira makina imprime kria
depoizde tempu refórmasaun no edisaun ikus
mak iha Fransa tinan 1992 tanba mandatu hosi
papa João Paulo II. Livru ne’e traduz ona ba iha
língua barak.

108
Sakramentolojia

Christus Dominus: Kna’ar pastorál bispu sira-nian iha Igreja (dokumentu Igreja)

Cipriano: Moris iha Antioquia iha tinan 250.


Oan hosi família pagaun no hetan edukasaun
paganizmu. Maibé ikus mai nia konverte no sai
kristaun. Nia mate iha imperadór Diocleciano
nia liman nu’udar martir.

Cirilo de Alexandria: Nia patriarka


Alenxandria hosi tinan 412-444. Nia ukun
bainhira vila ne’e iha influénsia boot hosi
Roma. Nia mós nu’udar figura ne’ebé sentrál
iha konsíliu Éfesu primeiru iha tinan 431. Nia
mós hetan títulu nu’udar aman Igreja nian,
doutor Igreja nian tan ne’e ho nia reputasaun
be di’ak nia hetan títulu pilar fiar nian no
konfesór Igreja nian

109
Sakramentolojia

Cirilo de Jeruzalén: (315-386) nia mak bispu Igreja Jeruzalén iha tinan 348. Nia mak
reforsa kona-ba mistériu Trinidade. Nia konsidera hosi Igreja katólika nu’udar
doutór no apolojista Igreja nian.

Concupiscência: Inklinasaun ba hakarak isin nian

D
Definitiva: Finál, totál

Dei Verbum (DV): Maromak-nia apokalipse (dokumentu Igreja)

Denominasaun: Grupu relijiaun ida-ne’ebé identifika ka iha naran, estrurura, doutrina


ida nia okos. Tanba iha era modernu ne’e, relijiaun kristaun iha naran ne’ebé
barak no diferente (Luteraan, Anglikana, Presbiterian, katólik, protestante, no
seluk tan) ida-ne’e normalmente hanaran denominasaun.

Denominasionalizmu: Ideolojia ida-ne’ebé hanorin katak grupu kristaun hotu-hotu


nu’udar versaun sira hosi grupu be hanesan, laimporta ho etiketa sira-ne’ebé
halo diversidade kona-ba sira.

Deskonsertu: Atitude lahakmatek

Dezempeñu: Komprimentu (asaun obrigatóriu), ezekusaun (hatudu kna’ar),


reprezentasaun.

Dezaprova: La simu

Dignatatis Humanae: Dokumentu Igreja Katólika ne’ebé ko’alia kona-ba liberdade


atu iha ka hili relijiaun.

Dignu: Fó ónra

110
Sakramentolojia

Dilúvio: Inundasaun, bee sa’e

Diminuisaun: Hamenus

Dinámika: Ida-ne’ebé bele muda, no book-an.

Discernir: Hosi lian portugés signifika katak ‘kompriende ho kle’an’

Dispõe: Mai hosi lian Portugés (verbu Pôr) katak tau

Dispozisaun: Atitude fuan ne’ebé iha tendénsia atu hetan temperamentu ka hanoin
ne’ebé latuir ho normál

Distante: Dook

Distinge: Mai hosi lian Portugés dehan katak “halo divizaun” (1) ko’alia sai katak iha
buat be lahanesan. (2) halo buat ida sai diferente ka haketak hosi buat be
barak.

Distinta: Lakonfuzaun, klaru

Divina: Haree iha Maromak

Divizaun: Hafahe

Divórsiu: Hahalok moris família ne’ebé haketak malu no lamoris hamutuk tan nu’udar
família ka inan aman (feen no laen)

Dogmatika: Mai hosi lian Gregu, forma plurál hosi lian Gregu no Inglés mak dogmata.
Mak fiar ka doutrina ne’ebé relijiaun ka organizasaun hanesan ida kaer atu bele
sai otoritativu.

Dogma katólika Roma: Lia-loos ne’ebé revela-an liuhosi Nai Jezús, be realiza hosi
Majisterium Igreja nian nu’udar buat ruma ne’ebé hakesi ho fiar.

111
Sakramentolojia

Doxolójika: Hanain sira ba Maromak ne’ebé repete bebeik

Duplu: Oin rua

E
Edonizmu: Hakarak atu buka gostu iha isin lolon no materiál

Efikas: Poténsia atu uzu ka fó funsaun.

Efuzaun: Hahalok husu Espiritu Santu

Egoízmu: Tau-an nu’udar ida-ne’ebé sentru no latau matan ba sira seluk.

Eklesiolójiku: Estudu kona-ba Igreja

Eklesia: Haree iha Igreja

Eksklamasaun: Lian ne’ebé hasa’e hodi admira Maromak-nia liafuan di’ak (Litúrjia),
admirasaun.

Ekumenizmu: liafuan orijinál hosi lian Gregu mak Oikos (Uma) no Menein (hela). Tan
ne’e, Oikoumene signifika “mundu be ita hela ba” ka “moris ba”. Iha signidikadu
luan liu kona-ba sentidu ekumenizmu mak inisiativu relijiaun (relijiozidade)
ne’ebé diriji atu sai ida iha mundu tomak (uniaun). Objetivu limitadu hosi
ekumenizmu mak “hasa’e ka hamoris kooperasaun ko kompriensaun ne’ebé
di’ak liu entre grupu relijiaun sira ka denominasaun iha relijiauan be hanesan.

Elementu konstitutivu : Komponentu, dadus, informasaun ne’ebé estabelese ka


organiza reprezenta buat ruma (ezemplu, elementu konstitutivu sakramentu
ne’e dehan katak informasaun ne’ebé reprezenta sakramentu sira)

Emaus: Sidade ida nia naran, ne’ebé Jezús hatudu-An no la’o hamutuk ho Nia disíplu
ba dalan Emaus. Iha-ne’ebá Jezús han no silu paun hamutuk ho Nia disíplu nai

112
Sakramentolojia

rua no lakon iha sira-nia oin. Akontesementu ida-ne’e bainhira Jezús mate tiha
no moris hias liu loron tolu maibé Nia disíplu barak mak sidauk fiar kona-ba
Jezús-nia moris hias.

Enserada: Taka (liafuan ne’e di’ak ba enkontru ruma)

Ensíklika: Mai hosi lian Gregu egkuklios katak sirkula. Termu ne’e uza iha relijiaun
kristaun katólika, fó sentidu katak karta pastorál bispu sira-nian. Ensíklika
kontein ho doutrina kona-ba fiar no morál.

Enrikezamente: Hariku

Ephata: Nakloke bá

Ephifani: Haree iha Teofani

Epiklesis: Orasaun (haree iha orasaun)

Époka: Tempu, loron, momentu

Eskatolojia: doutrina teolojia kona-ba tempu ikus mundu nian, moris hias no Lalehan.

Eskolástika: Naran períodu iha sékulu médiu ne’ebé hahú iha sékulu IX to’o XV.
Tempu ne’e mosu eskola barak no mestre/a sira ema edukadór ne’ebé
intelektuál tebes. Iha parte seluk, eskolastika mós hatudu metodolojia ruma
ne’e mak métodu husu no fó ezame ho asuntu oin-oin ne’ebé krítiku no
rasionál, halo debate ba asuntu sira, no tuir mai foti ninia rezulusaun.
Karakterístika métodu eskolastika mak presiza razaun hosi saida mak rezulta

Ekspansaun: Aumenta, hasa’e

Invoka: Hamosu

Eraansa: Riku soin hosi tempu uluk no sei fó ba malu kada jerasaun ba jerasaun

113
Sakramentolojia

Espíritu Santu: Persona III hosi Maromak Trinidade.

Esplendór: intensaun ne’ebé roman, di’ak liu (figura)

Estabelesida imutavél: Harii ba nafatin

Estatika: Ida-ne’ebé la bele atu book-an, metin no lamuda.

Estetika: estudu kona-ba buat furak no lafurak iha natureza nia laran ba saida mak ita
kontaktu ho ita-nia sentidu sira.

Estipendiu: ajudu ne’ebé ema fó nu’udar ezijénsia atu halo buat ruma (bolsu estudu)

Estrutura: Organizasaun ne’ebé diferente parte iha edifísiu ida, sistema ida, obra ida,
planu ida, no eskeletu ida nia laran.

Etimolojia: Sanak siensia linguistika ne’ebé estudu kona-ba liafuan nia orijén. Lian
Gregu étymos katak liafuan no lógos katak siensia. Tan ne’e bele dehan katak
siensia ne’ebé estuda kona-ba liafuan orijén.

Étika: Siensia kona-ba di’ak no aat (ladi’ak) no kona-ba direitu no dever morál (hanoin
be loos)

Eukarístia: Sakramentu ba dala rua iha inisiasaun kristã. Tanba liuhosi nia, ema
sarani hola parte hosi Jezús Kristu-nia futar isin no raan, no fó-an tomak
nu’udar sakrifísiu. Eukarístia mak pontu kulminante moris ema kristaun.

Étnika: (Antropolojia) ligasaun ho grupu sosiál iha sistema sosiál nia laran ka kulturál
ne’ebé iha sentidu ka pozisaun ruma tanba jerasaun, adat, relijiaun,
língua/dialetu no seluk tan.

114
Sakramentolojia

Eugenio Maria Giuseppe Giovanni Pacelli: Nia


nu’udar Papa Pius XII. Nia moris iha Roma, Italia, 2
Marsu 1876 no mate iha Castel Galdolfo, Italia, 9
Outubru 1958 ho tinan 82. Nia nu’udar papa Igreja
katólia Roma durante 2 Marsu 1939 – 9 Outubru
1958. Nia mak papa ba dala 260.

Evanjellu: Hosi lian Gregu Euangelio ne’ebé signifika katak liafuan di’ak ka notisia
di’ak. Termu ne’e uza ba livru 4 primeiru iha Novo Testamento (NT). Livru sira-
ne’e mak: Evanjellu Mateus, Evanjellu Markus, Evanjellu Lukas no Evanjellu
João. Evenjellu ne’e rasik mak Jezús Kristu (Haree mós iha Jezús no Kristu)

Evanjellu sinóptiku: Evanjellu testamentu foun iha bíblia ne’ebé hakerek husi
Mateus, Markus no Lukas. Evanjellu sinóptiku nafatin hakerek istória ne’ebé
hanesan kona-ba Jezús, maibé nia esplikasaun no nia naruk diferente, maibé
iha sistemátika hakerek ne’ebé hanesan no dala barak uza liafuan hanesan
mós. Sinóptiku mai hosi lian Gregu syn: hamutuk no opsis: haree, atu fó sinál
katak konteúdu hosi evanjellu tolu ne’e bele haree hanesan.

Evolusaun: Mudansa

Exaltasaun: Asaun ne’ebé halo tuir

Exklusivamente: Úniku liu, só de’it

Exprime: Hato’o sai

115
Sakramentolojia

Exportasaun: Habelar

Expulsa: Hasai hosi..., duni sai hosi...

Espetadór: Ema ne’ebé asisti programa ruma ka iventu ruma ho atensaun/ekselente.

Exsepsaun: Lainklui

Ezerse: Kompri kargu ka pozisaun ruma

Ezijénsia: Rezultadu hosi husu ne’ebé maka’as, buat ruma ne’ebé tenke husu.

F
Fiar/fé: Fó konfiansa tomak ba Maromak, fuan-metin, laran-forsa, no laran ne’ebé iha
balansu. Mai hosi lian Gregu Pisti mak sentimentu fiar ba Maromak. Fé mak
baze hosi buat hotu ne’ebé ita espera no sai evidénsia hosi buat ne’ebé
invizivel (Ebr 11:1)

Fenómenu: Buat saida de’it mak bele akompaña ho sentidu isin lolon no bele esplika
no evalua akademikamente, buat ruma ne’ebé estraordináriu liu, realidade.

Fidelidade: Fuan ne’ebé forsa no hamrik metin, obedese.

Fixsaun: Aksaun hadi’a, estabelese

Fonte: Ida-ne’ebé halo ligasaun entre buat ida ho seluk

116
Sakramentolojia

G
Gabriele Condulmer: Nia mak Papa
Eugenius IV, moris iha tinan 1383 no mate
iha loron 23 Febreiru 1447. Nia lidera Igreja
katólika hosi loron 3 Marsu 1431 to’o nia
mate.

Gaudium et Spes (GS): Igreja iha mundu agora (Dokumentu Igreja)

Genuflexão: Book-an ho isin lolon

Gelasiano Antigo: Tempu ne’ebé Papa Gelasiano I hamosu livru Gelasian


Sacramentary. Livru ne’e mak livru litúrjia katólika nian. Livru ne’e kontein ho
testu padre sira-nian ne’ebé selebra Eukarístia.

Gioacchino Vincenzo Raffaele Luigi Pecci:


Kaer kna’ar nu’udar papa ho naran Leo XIII
lidera Igreja Katólika Roma entre tinan (1878-
1903). Papa ne’e hetan títulu papa Rozariu
bainhira nia fó sai karta ensíklekia kona-ba
orasaun rozariu

117
Sakramentolojia

Gionvanni Battista Enrico Antonio Maria


Montini: Nia mak nu’udar Papa Igreja Katólika
Roma ho naran Papa Paulo VI. Nia moris iha
Concesio, Italia, 26 Setembru 1897 no mate
iha Castel Gandolfo, Italia, 6 Agustu 1978 ho
tinan 80. Nia sai papa iha loron 21 Juñu 1963.
Antes ne’e nia nu’udar diplomátika koñesidu
hosi Vatikanu. Nia mak kontinua Konsíliu
Vatikanu II to’o remata ne’ebé Papa João
XXIII hahú.

Giuseppe Melchiorre Sarto: Nu’udar papa Pio X iha tinan 1903 to’o 1914.

Gravissimum Educationis (GE): Dokumentu Igreja Katólika ne’ebé ko’alia kona-ba


edukasaun kristaun.

Gregório de Nisa: Nia aman Igreja nian hosi


Kapadokia hamutuk ho Santu Basilio. Iha tinan 372
nia sai nu’udar bispu Nyssa. Nia mós iha papel
importante iha konsíliu Kantantinopel. Nia mate iha
tinan 395.

118
Sakramentolojia

H
Helenizmu: Termu ida-ne’e ema uza atu deskreve mudansa kulturál iha Gregu. Ho
sentidu katak buat ne’ebé la’ós lisan Gregu sai Gregu nian. Nia prosesu mak
ho lisan voluntáriu no mós hodi uza forsa.

Hipolito de Roma: Ema santu ida, nia


nu’udar eskritór iha tempu Igreja kristaun
primeiru. Nia eleitu sai nu’udar Anti-Papa
primeiru iha tinan 217. Ikus mai hadame
fali ho Igreja katólika, no nia mate iha tinan
235 nu’udar martíriu.

I
ICHTYS: Mai hosi lian Gregu katak ‘ikan’. Símbolu ne’e didika ba povu kristaun sira-
ne’ebé ema fó terus no oho iha sékulu II. Símbolu ne’e hatudu ba Kristu no sai
hanesan sinál ba ema kristaun be terus.

Ideál: Mehi be atu to’o

Igreja: Mai hosi lian Gregu Ekklêsia, signifika katak ‘bolu sai’ (ek: sai; kaleo: bolu).
Tan ne’e ekklesia nia sentidu mak grupu ema sira-ne’ebé bolu atu sai (hosi
mundu ne’e). Liafuan Igreja iha sentidu mak tuir mai ne’e: (1) sarani: uniaun ka
sorumutu ema sarani sira, ne’e fó sentidu katak Igreja la’ós didin lo-loon maibé
ema ne’ebé halibur hamutuk tuir Kristu. (2) soru-mutu ka inkontru orasaun nian,
ne’e fó sentidu katak Igreja mak uma orasaun. (3) Kristu-nia kaben ka noiva,
[CIC 796]. (4) Igreja mak Kristu-nia isin lolon, [Col 18]

Imersaun: Hatama ba bee laran

119
Sakramentolojia

Inasio de Antioquia: Koñesidu nu’udar


Teoforus. Nia mak aman Apóstolika, mak
Bispu no patriaka Antioquia ba dala-3.
Posibel tebes katak nia nu’udar disíplu ida
Apóstolu João evanjelista. Durante nia
moris, nia hakerek karta ne’ebé sai nu’udar
ezemplu teolojia kristaun tempu uluk nian.
Tópiku importante sira mak: eklesiolojia,
sakramentu sira, no papel bispu sira-nian.
Nia hetan eksekuasaun mate iha
Colesseum, nu’udar fatin ida-ne’ebé luan
hodi tau animál leaun sira atu tata ka funu
hasoru ema sira-ne’ebé tama iha-ne’ebá.
Fatin ne’e mak Bispu Inasiu mate nu’udar martir iha leaun sira le’et. Nia isin
mate hakohi iha Bazilika Saun Pedro nia okos iha Roma.

Indelevel: Buat ida-ne’ebé fó be la bele hamoos/apaga/hasai hosi ema ida nia-an ka


sasán no materiál ne’ebé hetan ka simu buat ne’e (ezemplu, mina krizma)

Indiskutivel: La bele atu deskuti tan

Indissolubilidade unidu: La bele fahe ka haketak

Indispensável: Lahetan lisensa

Induljénsia: Hamenus kastigu (konsekuénsia sala) atu sala sira-ne’ebéle hetan


perdaun

Induljénsia plenária: Hamoos kastigu hotu ne’ebé mosu tanba sala sira. Kuandu
ema simu induljénsia ne’e no mate derepenti de’it, fiar katak ema ne’e lapersiza
ona atu ba iha purgatóriu. Kritéria ida-ne’ebé hatudu katak ema ne’e hetan
induljensia plenária la iha ona sala iha nia-an, konverte nia-an totalmente no
lahalo sala tan.

120
Sakramentolojia

Induljénsia parsiál: Hamoos de’it katigu balun ne’ebé mosu tanba sala sira.

Inintelijibel: Ida-ne’ebé ema barak lahatene, inkapasidade atu hatene ka la’o tuir

Intelijibel: Ne’ebé bele kompriende

Inkorpora/inkorporasaun: Halo isin ida de’it

Inklinasaun: Tendénsia, atrasaun no sinpatia, pozisaun ne’ebé bazeia ba relasaun


planu orizontál (ema ho ema)

Inkulturasaun: Tama iha kultura

Inisiasaun: Mai hosi lian Latin Initia katak hahú atu la’o tuir dalan ida. Seremónia ka
ezame ne’ebé tenke ema ida hala’o atu sai membru organizasaun ruma, suku,
relijiaun, grupu no seluk tan. (fó inisiasaun ne’e signifika katak ofisializa ka
inagura).

Inisiasaun Kristã: Hahú sai kristaun ne’ebé tenke liuhosi prosesu formativu ne’ebé
iklui etapa sakramentál.

Inspirasaun: Maromak-nia matadalan ne’ebé mosu iha fuan, hanoin/idea ne’ebé


mosu hosi fuan, buat ruma ne’ebé movimenta ka book fuan/hakarak atu kria.

Instintu: Isin nia hakarak ne’ebé labazeia ba razaun no nia konsekuénsia.

Instituídu: Harii

Intelijivel: Iha kapasidade atu hatene no la’o tuir

Inter Mirifica: Esforsu sira ba komunikasaun sosiál (dokumentu Igreja)

Interiór: Laran, mundu ne’ebé naksubar iha laran (ema-nia fuan laran)

121
Sakramentolojia

Íntima: Besik liu, metin liu (Relasaun ne’ebé metin liu no besik liu)

Itineráriu: Indikasaun ba buat ruma atu ezamina

Institusionál: Grupu ida-ne’ebé ho lisan institusaun hodi hela iha fatin ida ho objetivu
hanesan atu hetan objetivu ne’e.

Invizivel: La bele haree ho matan

Ippolito Aldobraandini: Nia nu’udar Santu


Padre Clemens VIII, moris iha Fano, 24 Febreiru
1536 no mate iha loron 3 Marsu 1605 iha Roma.
Nia ukun Igreja katólika universál hosi 30
Janeiru 1592 – 3 Marsu 1605.

Irrepetivel: La bele repete

Israel: Nasaun nia naran, Jacob nia naran ne’ebé Maromak fó ba nia ‘Israel’ bainhira
Jacob manan iha funu hasoru ho Maromak-nia anju ida.

Isidoro de Sevilla: Bispu boot iha Sevilla durante tinan


30 nia laran no hetan reputasaun nu’udar estudante boot
hahú hosi tempu médiu. Isidoro moris iha Cartagena,
Spaña, hosi família ne’ebé fó influénsia boot ne’ebé
nu’udar parte importante iha movimentu polítika-relijiaun
ne’ebé muda liurai sira Visigothika hosi Arianizme sai

122
Sakramentolojia

katólika, no sira hotu hetan títulu santu: nia maun Leandro nu’udar bispu
katólika Sevilla antes nia, isidoro mós iha alin ne’ebé nu’udar bispu no nia alin
feto nu’udar mestra relijioza no responsabilidade ba konventu 40.

Iteneráriu: Planu viazen nian

J
Jacob: Haree mós iha Israel, beala terseiru nasaun Israel ne’ebé deskreve iha Bíblia.
Nia aman naran Izak no avó naran Abrão. Nia iha papel importante iha livru
Jénezis.

Jerónimo: Moris iha tinan 347 no mate


iha loron 30 Setembru 420. Nia naran loos
mak Eusebius Sophonius Heironymus
koñesidu nu’udar tradutór Biblia hosi lian
Gregu no Ebreu ba iha lian Latin. Igreja
katólika fó títulu ba nia nu’udar doutór
Igreja nian.

Jestikulasaun: Haree iha Genflexão

Jezús: (6-4 molok Kristu – 29-33 Kristu), nia


ema karpinteriu, mestre, kuradór, milagre
nain, pregadór no ema Judeu ne’ebé mai
hosi Vila Nazaré – Israel. Jezús haree hosi
óklu kristaun hanaran Jezús Kristu. Tanba
kristaun sira fiar katak Jezús mak Maromak Oan ne’ebé halo-An ba Mane, nia

123
Sakramentolojia

mak Nai, mesias, salvadór. Maibé iha relijiaun Islam Jezús ho lian Arebeu katak
Isa no bain-bain sira bolu Isa Almasih ne’ebé signifika katak Jezús ne’ebé
Maromak Aman hili ka ida-ne’ebé lori no fó salvasaun. Dala barak mós hanaran
Isa bin Maryam ne’ebé ho sentidu katak Jezús Virjén Maria Nia-Oan.

Justifikasaun: Halo tetu kona-ba buat ruma ka ba ema ruma, halo loos ka halo klaru.

João Crisostomo: (347-407), nia


Arkobispu Konstatinopel. Nia
rekoñesidu tanba talentu fó omilia no
esklarasimentu ne’ebé di’ak liu iha
públiku. Nia figura ida-ne’ebé kontra
lider Igreja nian no polítiku sira-ne’ebé
uza sala sira-nia lideraansa. Baihira nia
mate, ema hanaran nia “ibun osan
mean” mai hosi termu lian Gregu
Chrysostomos.

João Baptista: Oan hosi Elizabet, Maria Jezús inan-nia prima. Nia aman naran
Zakarias, amu lulik ida. Iha katólika, João simboliza ema kontempladór ne’ebé
hatais ropa hosi bibi malae nia kulit (fulun) no hamrik iha dezertu ho bibi oan
ida iha nia sorin hodi haklaken Maromak-nia reinu. João nia títulu mak Baptista
tanba nia kna’ar mak atu fó Batizmu ba ema israel atu prepara-an ba Nai
Jezús-nia mai

João evanjelista: Mate mais menus iha tinan 110; iha lia Ebreu hanaran Yohanan,
signifika disíplu ne’ebé Nai hadomi. Tuir tradisaun Igreja, naran ida-ne’e uza ba
ida-ne’ebé hakerek evanjellu no surat primeiru João nian.

124
Sakramentolojia

K
Karol Józef Wojtyla (Beatu): Moris iha Wadowice,
Polandia, 18 Maiu 1920 – mate iha Vatikanu 2 Abril
2005 ho tinan 84. Nia nu’udar papa ka bispu Roma
ho naran João Paulo II hahú hosi 16 Outubru 1978
to’o nia mate. Nia ko’alia hasoru komunizme no
kapitalizme ne’ebé la kontroladu no hamosu teror
polítiku. Nia mós forti tebes kontra hasoru hahalok
aborsiu.

Katekumenadu: Ema ne’ebé prepara-an liuhosi prosesu katekeze atu simu


sakramentu

Katólika: Mai hosi liafuan adjetivu língua Gregu nian Katholikos ne’ebé signifikadu
universál. Iha kontestu eklesiolojia kristaun, liafuan katólika iha nia istória
ne’ebé riku.

Karakterístika: lisan ka buat ruma ne’ebé hatudu sai nu’udar nia-an.

Kerigma: Proklamasaun kona-ba lia-loos relijiozu, espesiál hanorin sira iha Evanjellu.

Koinside: Mai hosi lian Portugés coincide katak iha tempu hanesan.

Kompromisu: Komitmentu, juramentu (hakesik-an) atu halo buat ruma

Kompromete: Responsabiliza

Komuñaun: Sai ida de’it, uniaun

Kondenasaun: Kastigu

125
Sakramentolojia

Konduza: Lidera

Konfere: Fó, hetan

Konsagrasaun: Dedikasaun ba Divina, fó omenajen.

Konsíliu/konsíliu Ekumenis Inkontru entre Bispu hotu-hotu Igreja nian atu diskuti,
rezolve no halo desizaun ba doutrina Igreja no regulamentu prátika iha Igreja.

Konsíliu Florence: Konsíliu ne’e nia naran orijinál mak konsíliu Basel ne’ebé hala’o
iha tinan 1431-1445. Konvoka hosi Papa Martin V no preside hosi kardinál
Julian Cesarini (Papa Eugene IV).

Konsíliu Lyon: Ko’alia kona-ba esforsu rekonsiliasaun entre skisma oriente no


osidente.

Konsíliu Trentu: Konsíliu ekumenis Igreja Katólika Roma ne’ebé ba dala-19. Konsíliu
ne’e importante liu iha Igreja no hala’o iha Trento, Italia, durante períodu tolu
nia laran entre loron 13 dezembru 1545 no 4 Dezembru 1563, nu’udar resposta
ba movimentu reformasaun Protestante. Konsíliu ne’e haklean halo detallu
liután kona-ba doutrina katólika kona-ba ema-nia salvasaun, sakramentu, no
kanon Bíblia sira, nu’udar resposta ba protestante sira-nia movimentu. Konsíliu
ne’e mós diskute kona-ba asuntu múzika iha Igreja. Konsíliu ida-ne’e fó fiar ba
Papa atu halo prefeitu parte balun hosi ninia rezultadu servisu. Tan ne’e iha
tinan 1556, Papa Pio V fó sai Livru katekizmu Roma, livriñu orasaun loron-loron
nian, ne’ebé hetan prefeisaun iha tinan 1568, no fó sai mós livru missál
(Missale Romanum) ne’ebé hetan prefeisaun iha tinan 1570. Rezultadu seluk
mak edisaun foun halo prefeisaun ba Bíblia iha lian Latin hosi Papa Clemens
VIII iha tinan 1592.

126
Sakramentolojia

Konsíliu Vatikanu II: Hanaran konsíliu


ekumenis Vatikanu II hahú iha tinan 1962-
1965. Konsíliu ne’e ba dala 21 hosi Igreja
Katólika Roma ne’ebé loke hosi Papa João
XXIII iha loron 11 Outubru 1962 no taka hosi
Papa Paulo VI iha loron 8 Dezembru 1965.
Préamblu ka introdusaun ba konsíliu ne’e
partisipante bispu Igreja Katólika Roma
mundiál hamutuk 2540, 29 observadór hosi
Igreja seluk, no konvidadu sira non-katólik
sira. Tópiku sira-ne’ebé diskuti mak: Igreja iha
mundu modernu no ekumenizmu. Dokumentu
sira-ne’ebé konsíliu realiza mak: Konstitusaun
4 (Dei Verbum ‘DV’; Gaudium et Spes ‘GS’;
Lumen Gentium ‘LG’; no Sacrosanctum Consilium ‘SC’). Iha mós dekritu 9 (Ad
Gentes, Apostolicam Actuositatem, Christus Dominus, Inter Mirifica, Optatam
Totius, Orientalium Ecclesiarum, Perfectae Caritatis, Presbyterorum Ordinis, no
Unitatis Redintegratio), ikus liu mak, estetmentu ka argumentu 3 (Dignatatis
Humanae, Gravissimum Educationis no Nostra Aetate).

Kontempla: Reflete, medita, observa ho atensaun

Konsolida: Fó forsa

Konverte: Atitude kontrisaun ka hanoin ho laran moras ba hahalok ne’ebé halo tiha
ona.

Konvivénsia: Familiaridade, konvivu, moris iha públiku

Koresponsabilidade: Ho responsabilidade tomak

Kose mina ba ema moras: Sakramentu kurativu segundu. Iha sakramentu ne’e nain
lulik kose mina ba ema moras ho mina espesiál. Kose mina ba ema moras bele

127
Sakramentolojia

fó ba ema kristaun katólika hotu ne’ebé fiar, tanba nia iha ona tempu agonia nia
laran (CIC 1514, Kanon 1004).

Kósmiku: natureza no nia konteúdu tomak, mundu no planeta seluk no buat hotu
ne’ebé hale’u sira.

Krente: Konvensidu, ema ne’ebé akredita ka simu iha públiku

Kristu: Mai hosi língua Gregu Chritos ne’ebé signifika “ida-ne’ebé kose ho mina/hetan
kose mina iha nia ulun”. Kose mina ka fakar mina iha ema-nia ulun leten, bain-
bain hala’o iha nasaun Israel nu’udar sinál fó pozisaun ne’ebé espesiál.
Ezemplu, Saul no David hetan fakar mina iha sira-nia ulun leten sai liurai hosi
profeta Samuel (1 Sam 10:1, 16:13). Kristu mak títulu ne’ebé fó ba Jezús,
tanba ema kristaun dahuluk fiar katak Jezús mak mesias ne’ebé Maromak
promete durante AT.

Kristaun: Ema ne’ebé tuir Kristu be moris mai iha mundu, terus, mate no moris hias.

Kristã: Haree iha Kristaun

Kristianizmu: Haree iha Kristaun

Kristolójiku: Mai hosi liafuan Christ no logia (Gregu) nu’udar siensia rua ne’ebé tau
hamutuk Christian theology. Siensia ida-ne’e prinsipál liu ko’alia kona-ba
naturalidade no personalidade Jezús Kristu nian.

Krizma/Konfirmasaun: Sakramentu ba dala tolu iha inisiasaun kristã. Sakramentu


ne’e fó ho métodu kose mina ba ida-ne’ebé simu ho mina krizma. Liuhosi
sakramentu ne’e grasa be nia simu iha Batizmu sai “forte no klean liután” (CIC
1303). Sakramentu ne’e nu’udar selo ka karimbu ne’ebé sei nunka lakon iha
ema be simu nia-an. Ida-ne’ebé fó sakramentu mak bispu. Bele mós padre
kuandu iha tempu espesiál.

128
Sakramentolojia

Kruz: Ba ema katólik, kruz mak sinál


salvasaun. Normalmente kruz sarani sira tenke
tau Jezús ne’ebé ema hedi, masksi dala ruma
kruz ne’e iha forma ne’ebé oin-oin (aluminium,
ai, besi), no nia estatua Jezús ne’e mós
diferente iha pozisaun. Maibé ida-ne’e la’ós nia
esensia. Kruz ba ema katólika mak média ida
atu relembra istória Jezús-nia terus iha obra
salvasaun atu kasu ema-hotu-nia sala. Tan
ne’e, kruz ema katólika iha estatua Jezús
ne’ebé hedi, atu nune’e bele hatene kruz
ne’ebé iha loos duni Kruz Kristu nian ne’ebé
mosu misteriu salavasaun Maromak nian no
la’ós kruz bain-bain. Tenke hatene katak ema
katólika laadora kruz ne’ebé bain-bain halo ho
ai pedasuk rua ne’ebé ho forma kruz. Maibé ema katólika sira adora no
respeitu liu istória Jezús-nia terus no mate iha Kruz. Razaun mak, tuir istória
Jezús-nia krusifiksaun, iha kruz tolu, ida mak Jezús no rua mak nauk ten nian.
Sé kuandu la tau Jezús-nia estatua iha Kruz, bele dúvida katak ida-ne’e sé nia
kruz loos?

Kuaresma: Loron halo jejum iha kuarta feira sinzas no iha sesta feira halo
apstenénsia. Jejum nia signifikadu han uituan (jujum fiziku), ajuda ema seluk
ne’ebe presiza (jejum morál), reza lor-loron, konfesa (jejum espirituál).
Apstenensia nia signifikadu lahan na’an, lahan ka lahemu buat ne’ebe ita gosta
liu (Hamenus gostu isin nian). Kor liturgia: Violeta

Kulpabilidade: Sala (haree iha sala)

Kultu: Ida-ne’ebé koñese loos, konjuntu seremónia relijiozu/a ne’ebé fó omenajen ba


Maromak ida.

Kulturál: (1) Rezultadu atividade no kriatividade internál (fuan no hanoin) ema nian
hanesan fiar, arte, adat. (2) Haree hosi óklu antropolojia mak “totalidade

129
Sakramentolojia

koñesimentu ema nian nu’udar animál sosiál ne’ebé uza atu kompriende
ambiente no nia esperiénsia nune’e mós nu’udar indikadór ba nia atitude.

L
Lalehan: Haree iha Paraizu

Litúrjia: hahii hanai hosi sosiedade/komunidade relijiaun ne’ebé hala’o ho tradisaun


espesiál. Hanesan iha hamulak ka reza ba Maromak, jeralmente bele halai liu
ba seremónia sarani katólika.

Liturjia sagrada: Normalmente hanaran reza Eukarístika iha litúrjia kristaun

Lísitu: Foti sai, foti, hasai

Lumen Gentium (LG): Igreja (dokumentu Igreja)

Luteru: Naran kompletu Martin Luther Moris iha


Eisleben, 10 Novembru 1483 no mate iha loron 18
Febreiru 1546 ho tinan 62. Nia ema padre iha Igreja
Alemña, teólogu kristaun no fundadór Igreja
Luteraan, Igreja Protestante ne’ebé fahe-an hosi
Igreja Katólika Roma. Nia nu’udar figura prinsipál
iha movimentu reformasaun.

M
Majisterium: Mai hosi lian Latin Magisterium ne’ebé dehan katak ida-ne’ebé iha
pozisaun kona-ba asuntu hanorin Maromak-nia Liafuan. Majisterium-nia sentidu
loloos mak edifisiu prezidente, diretór, lider, mestre atu fó instrusaun no
mensajen di’ak.

Manifestasaun: Realidade hosi estetimentu ka argumentu sentimentu nian ka idea,


realizasaun ka forma hosi buat ruma ne’ebé invizivel.

130
Sakramentolojia

Manifesta: Hatudu sai buat ruma ne’ebé invizivel.

Maromak: Haree hosi pontu devizta kristaun iha 5 ezisténsia absoluta kona-ba
Maroamak: (1) Maromak mak ida-ne’ebé rohan laek, la iha hún no rohan, haree
iha Ézodu 3:14; Ebreu 7:3; Apokalipse 1:8, 22;13. (2) Maromak mak ida de’it,
haree iha Ézodu 6:4; Isaias 45:5,21; 1Timotio 1:17. (3) Maromak ne’e lamuda
“nafatin ba nafatin”, haree iha Malaquias 3:6; Tiago 1:17. (4) Maromak ne’e la
iha mak hanesan, haree iha Isaias 40:25; 2Samuel 7:22. (5) Maromak ne’e bele
halo buat hotu-hotu _ halo lalehan no rai no nia konteúdu tomak, ida-ne’ebé
haree no mós la haree, haree iha Jénezis 1:1-31. Maromak iha kodratu tolu
tuir fiar kristaun katak Maromak ida de’it maibé sira nain tolu ketak-ketak
(Haree iha Santísima Trinidade). Kodratu tolu ne’e mak tuir mai ne’e: (1)
Kriadór, kbiit atu kria. Iha NT Jezús hanaran kriadór ne’e AMAN, haree iha
Mateus 11:25; Luk 10:21. (2) Liafuan, kbiit atu haklaken no hala’o. Iha novo
testamento Jezús hanaran liafuan ne’e nu’udar OAN, haree iha João 1:14;
João 1: 18; Mateus 16:16. (3) Espíritu Santu, nia iha kbiit atu kuida, matadalan
no ajuda. Iha NT Jezús hanaran Espíritu Santu, haree iha João 14:16-17; João
14:26, 15:26.

Materiál: Sasán ne’ebé uza atu halo sasán seluk

Matrimóniu: sakramentu kaben ka sakramentu domin ne’ebé halo uniaun entre Kristu
no Igreja, ne’ebé mós oferese grasa ba mane no feto ida-ne’ebé baptizadu atu
sai ida de’it permanente no eksklusivu, ne’ebé hetan karimbu hosi Maromak.
Tan ne’e sira nain rua sai ida de’it no la bele atu haketak malu (divórsiu).

Maziku: Buat ruma ne’ebé halo ema hakfodak ka lakompriende

Mediatór Dei (MD): Ida-ne’e nu’udar esiklekia papa Pio XII iha tinan 1947.

Medievál: Relativu ho idade média.

131
Sakramentolojia

Messiânica: Hahalok liurai ne’ebé ho figura fó salvasaun (ezemplu: Jezús nu’udar


Mesias) Haree mós iha Jezús no Kristu.

Meteorolójiku: Siensia ne’ebé estuda kona-ba mundu-nia atmosfera, espesiál mak


atu uza hodi hatene mudansa iklima, liafuan ne’e mai hosi Gregu meteoros ka
atmosfera no logos ka siensia. Tan ne’e meteorolojia mak siensia koñesimentu
ne’ebé estuda no ko’alia kona-ba sintoma mudansa iklima ne’ebé mosu
direitamente iha atmosfera-nia laran.

Ministru: Mai hosi lian Latin minister katak servi no ida-ne’ebé servi ema.

Mitu: Iha lian Inglés myth mak istória prosa (loloos) povu nian ne’ebé ko’alia kona-ba
akontesimentu mundu no nia konteúdu tomak iha tempu uluk, no ida-ne’e
hanesan istória atu deskreve realidade ka idea/hanoin ruma.

Mistagójika: Mai hosi lian latin Mystagogus no Gregu Mystagogos, katak ema ida-
ne’ebé fó instruksaun ba sira seluk molok hahú tama misteriu relijiozu ka
partisipa iha sakramentu sira.

Mistériu: Buat ruma ne’ebé sidauk hatene ka koñese loloos no dada ema-nia interese
atu buka. Mistériu bain-bain hakesi ba iha eventu ne’ebé supernaturál. Mistériu
mai hosi lian Gregu mysterion. (Haree iha Kapítulu II)

Mizerikordiozu: Laran-luak

Morál: Lisan-di’ak, fiar, konfidénsia

Moris hias: Eventu espesiál kona-ba ema-nia vida depoizde mate. Haree iha
Páskua.

Mútuo: Mai hosi lian portugés katak buat ne’ebé bele troka entre ema nain rua ka
objetu ruma; resiproku (adjetivu)

132
Sakramentolojia

Nostra Aetate: Dokumentu Igreja Katólika ne’ebé ko’alia kona-ba relasaun Igreja
Katólika ho relijiaun seluk non-kristaun.

Novo Testamento (NT)/ Testamentu foun: NT traduz hosi lian Latina Novum
Testamentum no lian Gregu I Keni Diathiki. Sarani primeru hanoin katak livru
ne’e nu’udar realizasaun profeta sira-nian ne’ebé hakerek iha AT. NT bain-bain
hanaran livru Gregu Kristaun tanba hakerek ho língua Gregu hosi Jezús-nia
disíplu sira-ne’ebé agora hanaran Kristaun.

Novidade: Liafuan ka informasaun ne’ebé ema hato’o

O
Oblasaun: Oferesementu ba Maromak

Obidiensia: Halo tuir norma ka regulamentu ho fuan no laran, prontudaun atu halo
tuir ho liberdade no responsabilidade tomak.

Oddone Colonna: Nia mak Papa Martinus V, nia


naran seluk moris nian mak Odo Colonna (1368 –
20 Febreiru 1431). Nia ukun nu’udar santu padre
hosi tinan 1417-1431, nia eleitu nu’udar papa iha
festa St. Martinus (11 Novembru).

Ontolójika/u: Nu’udar óklu filozófiku ne’ebé uluk liu no mai hosi lian Gregu. Siensia
ida-ne’e esplika kona ezisténsia buat ruma ne’ebé ho lisan konkretu. Baze
realidade bele haree ho óklu ontolojia 2: (1) kuantitativu, ne’e mak husu
pergunta kona-ba realidade ne’e singular ka plurál? (2) kualitativu, ne’e mak
husu pergunta kona-ba realidade ne’e iha kualidade ruma, hanesan ai tahan

133
Sakramentolojia

nia iha kór verde, ai-funan ne’ebé morin. Tanbasá verde no tanbasá morin?
Hosi hanoin sira-ne’e bele halo konkluzaun badak ba ontolojia mak siensia
ne’ebé observa no estuda kona-ba realidade konkretu ho krítiku. Ontolojia nia
sasulik mak: realizmu, naturalizmu, emperizmu.

Optatam Totius: Formasaun fiar nian (dokumentu Igreja)

Orasaun: Forma atividade relijiaun ne’ebé hakarak atu halo ligasaun ho Maromak
ne’ebé sira fiar liuhosi komunikasaun, liuhosi hala’o atividade ne’ebé ho finji.
Orasaun bele halo iha grupu ka hamutuk no bele mós pesoál (Mateus 6:5-8).

Ordenasaun: Sakramentu ne’ebé hosi nia halo ema sai bispu, padre no diákonu. Tan
ne’e ida-ne’ebé simu sakramentu ne’e iha kna’ar atu administra sakramentu
sira no ema be simu sai nu’udar Kristu-nia saseluk. Ida-ne’ebé fó sakramentu
ne’e mak bispu de’it.

Ordenasaun Bispu: Sai susesór Apóstolu sira-nian no fó ba nia misaun atu hanorin,
hasantu, kuidadu Igreja no fó importánsia ba Igreja hotu-hotu.

Ordenasaun amu lulik (presbitériu): Nia konfigurasaun mak sai Kristu nu’udar Igreja
nia ulun. Kna’ar ne’ebé fó ba nia mak sai asistente bispu nian atu hala’o
sakramentu sira no atividade litúrjia espesiál Eukarístia.

Ordenasaun diákonu: Nia konfigurasaun mak Kristu nu’udar servidór ema hotu. Nia
iha kna’ar espesiál mak atu haklaken Maromak-nia liafuan di’ak no halo
karidade.

Orientalium Ecclesiarum: Igreja katólika oriente sira (dokumentu Igreja)

Ornamentu: Dekorasaun ka infeita

134
Sakramentolojia

Paganizmu: Fiar ka prátika espirituál ida-ne’ebé adora maromak barak. Ida-ne’ebé


tuir fiar ida-ne’e hanaran Pagan. Pagan iha tempu primitivu fiar katak iha
maromak barak, ho nune’e sira atu adora maromak sira-ne’e tenke liuhosi
estatua. Ezemplu iha Eziptu uluk, Gregu uluk, Roma uluk no seluk tan. Termu
ne’e habelar ona, no tama iha relijiaun hotu-hotu. Iha tempu agora, pagan fiar
katak buat hotu ne’ebé haleu sira-ne’e sakrál tanba nu’udar parte hosi
maromak sira. Ezemplu, sira fiar katak ai no fatuk nu’udar parte hosi maromak,
tan ne’e sai santu, maibé sira laadora ai no fatuk ne’e. Ema pagan barak mak
fiar katak mundu hamosu maromak.

Plenu: Kompletu

Papa: Santu Padre hosi língua Latin papa, aman. Lian Gregu Pappas Aman. Papa
mak bispu Roma nian, lider espirituál katólika universál no mós nu’udar ulun
nasaun sidade Vatikanu. Komunidade sarani simu katak susesór apóstolika
konsidera bispu Roma nu’udar susesór saun Pedro. Nune’e mós sarani sira fiar
katak papa mak vise Kristu nian iha mundu.

Papa Clemens VIII: haree iha Ippolito Aldobraandini

Papa Eugene IV: Haree iha Gabriele Condulmer

Papa Gelasiano I: Data moris laidentifika no mate iha


loron 19 Novembru 496. Nia mak papa Igreja katólika
Roma iha tinan 492 to’o nia mate. Iha istória katólika, nia
koñesidu nu’udar Papa ne’ebé mai hosi Áfrika (Kabilia).
Molok nia sai papa, Gelasius servisu ho Papa Felix III,
espesíal mak halo konseitu dokumentu pontifísia nian.

135
Sakramentolojia

Papa Gregório Magno: Nia mak santu padre ho naran Papa Gregório I hahú 3
Setembru 590 to’o nia mate iha loron 12 Marsu 604.
Nia rekoñesidu nu’udar Gregório Diálogo tanba
dokumentu diálogu ne’ebé nia hakerek. Nia nu’udar
papa primeiru ne’ebé ho istória nu’udar relijiozu. Nia
inan aman ema katólika Roma no sai santu no santa
mós.

Papa João XXIII: Haree iha Angelo Giuseppe Roncalli

Papa João Paulo II: Haree iha Karol Józef Wojtyla

Papa Leo XIII: Haree iha Gioacchino Vincenzo Raffaele Luigi Pecci

Papa Martinus V: Haree iha Oddone Colonna

Papa Paulo VI: Haree iha Gionvanni Battista Enrico Antonio Maria Montini

Papa Pio V: Haree iha Antonio Ghislieri

Papa pio X: Haree iha Giuseppe Melchiorre Sarto

Papa Pio XII: Haree iha Eugenio Maria Giuseppe Giovanni Pacelli

Paradigma: Eskeletu hanoin, mapa konseitu/hanoin, modu iha teoria siensia


koñesimentu.

136
Sakramentolojia

Paraizu: Kondisaun ka mundu ikus ne’ebé halo haksolok ema-nia klamar sira-ne’ebé
hela iha nia laran. Fatin Maromak nian.

Parkarsia: Loron ikus

Páskua: Lian Gregu Paskha mak seremónia importante iha tinan litúrjia Igreja
Katólika. Ba ema sarani, Páskua hanesan ho Jezús, ne’ebé Saun Paulo
hanaran nu’udar ‘Bibi Oan Páskua’. Ema sarani kristaun to’o agora fiar katak
ema hedi Jezús iha kruz , mate no hakohi tiha, maibé liu loron tolu Nia moris
hias hosi ema mate. Páskua mak seremónia atu hanoin hikas fali Jezús-nia
moris hias ne’ebé nu’udar pontu kulminante fiar sarani no nu’udar iventu
importante no sakrál iha Jezús-nia moris.

Paskál: Tempu páskua (haree iha Páskua)

Patrístiku: Aman sira Igreja nian (St. Tomas Aquino, St. Agustinho no seluk tan)

Paulo: Paulo hosi Tarsus (nia naran primeiru mak Saulo


de Tarsus) ka hanaran nia Apóstolu Paulo. Nia moris iha
tinan 3 Kristu – 67 Kristu. Nia rekoñesidu nu’udar figura
importante atu formula Jezús-nia hanorin. Paulo iha NT
nu’udar Judeu hosi suku Benjamin, ne’ebé ho kultura
Helenizmu, no sidadaun Roma hosi Tarsus (Agora
Turkia). Tuir istória nia oho kristaun barak (tempu ne’ebá
nia naran sei Saulo), no depoizde esperiénsia enkontru
ho Jezús iha dalan ba Damasku, nia fila-an nu’udar
Jezús Kristu-nia disíplu (Act. Apóstolu 9).

Pekuliar: Oin seluk (aneh (lian Idonézia))

Pentekoste: Bain-bain bolu Pantekosta iha lian Gregu pentekoste katak ba dala 50.
Pentekoste mak loron kristaun sira selebra eventu Espiritu Santu tun mai iha
Apóstolu sira leten iha Jeruzalén, loron lima nolu depoizde Jezús-nia moris
hias. Iha loron ne’e, Espiritu Santu tun mai Apóstolu sira leten tuir Jezús-nia

137
Sakramentolojia

promesa depoizde nia sa’e ba Lalehan. Tuir Bíblia, Apóstolu sira sesusu
konverte ema nain 3000 iha loron ne’ebá. Iha momentu ne’ebé mak hahú Igreja
primeiru (Act. Apóstulu 2)

Penetra: Tama iha

Peraante: Prezensa hosi, hasoru.

Perfectae Caritatis: Inovasaun no adaptasaun moris relijiozu/a “moris konsagradu”


(dokumentu Igreja)

Perfeitu: Lasala, moos, di’ak loos, furak loos.

Personalidade: Totalidade hosi reasaun psikolojia no sosiál individu ema ida nian.

Perspetiva/u: Hanoin, idea

Petisaun: Husu

Psikolojia: Estudu kona-ba ema-nia hanoin no oinsá ninia servisu.

Poligámia: Moris hamutuk ho feen barak ka ho laen barak.

Pontu kulminante: Nia rohan

Plenitude: Perfeitamente

Plenitude inosénsia: Ema ne’ebé perfeitu liu

Prefigurativu: Asaun ne’ebé hatudu figura loos liuhosi objetu ka figura reprezenta.

Prekursu: Prosesu

138
Sakramentolojia

Presbyterorum Ordinis: Servisu no moris padre sira-nian ‘nain lulik sira-nia moris
(dokumentu Igreja)

Presedidu: Hosi lian Portugés precedido katak uluk liu duké, progresu liu duké.

Prokriasaun: Aseita kriasaun, hadomi kriasaun

Previléziu: Direitu exelente

Primitivu: Estilu moris ne’ebé uluk nian

Profano: segredu, Subar-an hela

Profeta: Ema ne’ebé Maromak hili atu simu Ninia revelasaun.

Proibidu: Impedimentu ruma,

Protagonista: Mai hosi lian Gregu protagonistos katak ema ne’ebé iha papel
importante nu’udar juseitu dahuluk istória nian (normalmente ema ne’e, hola
papel ema ne’ebé ho lisan di’ak iha istória)

Protestante: Mak nu’udar denominasaun iha relijiaun kristaun. Denominasaun ida-


ne’e mosu depoizde protestu hosi Martin Luther iha tinan 1517. Protestante
ne’e rasik aplika ba ema kristaun ne’ebé rejeita doutrina ka autoridade Igreja
katólika.

Protótipu: Modu orijen ne’ebé sai ezemplu (nia nu’udar ema demokrata)

Purifikasaun: Prosesu ka hahalok atu hamoos/hasantu

R
Reál: Buat ne’ebé hatudu sai loloos, bele komunika ho sentidu tomak, kondisaun
ne’ebé hatudu klaru ka mo-moos.

139
Sakramentolojia

Redensaun: Prosesu, métodu atu kasu ema hotu nian sala. Iha lian Indonézia
penebusan.

Rejeneradór: Ema ne’ebé kontinua atu hamoris moris ne’e rasik liuhosi jerasaun

Rejenerasaun: Halo filafali jerasaun foun ka kontinua filafali jerasaun

Rekonsiliasaun: Sakramentu kurativa primeiru. Sakramentu kurativa ba klamar hosi


ema baptizadu ne’ebé dook hosi Maromak tanba halo sala. Sakramentu ne’e
iha elementu 4: (1) hanoin ho laran moras ba sala sira “kontrisaun” (2) konfesa
sala sira ba amu lulik (3) absolvisaun (4) satisfasaun.

Rekorendu: Uza

Rekeridu: Presiza nu’udar...

Relatu: aktu ka efeitu hosi deskrisaun (opiniaun) ka narasaun (istória)

Restaura: Fó fila

Retornu: Filafali

Ritmu: Movimentu tun no sa’e

Relijiozu/a: Ho lisan relijiozidade, santu

Revelasaun/revela: Hatudu sai (Maromak hatudu Nia-An iha Kristu)

S
Sacrosanctum Consilium (SC): Litúrjia (dokumentu Igreja)

Sacramentum: Haree iha sakramentu

Sagrada: bu’at ruma ka ema ne’ebé santu no moos.

140
Sakramentolojia

Sagrada Eukarístia: Eukarístia santu, haree iha Eukarístia

Sakramentu: Tuir Igreja katólika mak


nu’udar sinál ne’ebé vizivel, no bele kaer
ho sentidu sira ema nian, ne’ebé
institusiona hosi Jezús no fó fiar ba Igreja
nu’udar meiu ne’ebé ho no liuhosi nia
grasa Maromak indika hosi sinál ne’ebé
simu, hodi ajuda ida-ne’ebé simu atu
dezenvolve iha santidade no kontribusaun
ba kreximentu Igreja iha hahalok karidade
no fó sasin. (Haree iha Kapítulu II)

Sakramentál: adjetivu: Ida-ne’ebé relasaun ho sakramentu; ho lisan ka karakterístika


sakramentu

Sala: Hahalok ne’ebé kontra Maromak-nia lei ka relijiaun, hahalok ne’ebé hadook-an
hosi Maromak.

Salvasaun: Estudu teolojia kona-ba salvasaun mak soteriolojia ne’e mak estudu oinsá
salvasaun bele to’o ka hetan no saida de’it mak influénsia ba salvasaun ne’e
rasik, tan ne’e nia rezultadu mak salvasaun bele hanaran “husik” ka
“redensaun” hosi sala no sala-nia influénsia.

Santifikasaun: Halo santu buat ida ka ema

Santísima: Ida-ne’ebé sagradu liu no moos liu

Santísima Trinidade: Haree iha Maromak no Trinidade

Santísima Eukarístia: Haree iha Eukarístia

141
Sakramentolojia

Santu/a: Iha relijiaun kristaun, termu santu (Maskulinu) no santa (Femininu) mak ema
ne’ebé iha polítika moris no sagradu. Termu ne’e bain-bain uza ba ema moris
no mate no simu iha mundu relijiaun.

Santu Ambrosio: Haree iha Ambrosio

Santu Basilio: Haree iha Basilio

Santu Cipriano: Haree iha Cipriano

Santu Cirilo de Alexandria: Haree iha Cirilo de Alexandria

Santu Cirilo de Jeruzalén: Haree iha Cirilo de Jeruzalén

Santu Clemente de Alexandria: Haree iha Clemente de Alexandria

Santu Isidoro de Sevilla: Haree iha Isidoro de Sevilla

Santu Inasio de Antioquia: Haree iha Inasio de Antioquia

Santo João Baptista: Haree iha João Baptista

Santu João Crisostomo: Haree iha João Crisostomo

Santu Jerónimo: Haree iha Jerónimo

Santu Tomas de Aquino: Haree iha Tomas de Aquino

142
Sakramentolojia

Satanas: Iha Bíblia laesplika detallu


kona-ba satanas ka diabu nia orijén.
Maibé Bíblia simu ninia ezisténsia no
esplika katak ninia objetivu kontráriu ho
Maromak nian. Molok tempu hahú,
satanas tuir doutrina kristaun mak anju
ne’ebé naran “Lucifer” (Haree imajen
hatudu Lucifer monu hosi Lalehan)
mak anju ne’ebé Maromak kria ho
prefeitu no haree ba furak liu. Tan ne’e
nia mak ida-ne’ebé bonita liu, matenek
liu duké sira seluk. Maibé tanba nia
desobedese ba Maromak, nia sai
satanas nia boot. Satanas deskreve
nu’udar ida-ne’ebé eziste no hakarak atu estraga Maromak-nia liafuan no Nia
kriatura tomak. Satanas mós ida-ne’ebé hakarak atu tenta ema (Mateus 4:3) no
nia mak Aman bosok teen nian (João 8:44).

Saudade: Sentimentu felisidade (konteti)

Selo: (lian Portugés) signifika katak karimbu, ka buat ne’ebé ho sinál indelevel
(sakramentu)

Sekensia: Kontinuasaun

Seksuál/sexuál: Ida-ne’ebé ligasaun ho seksu.

Semellansa: buat rua ka barak ne’ebé atu hanesan

Sepultura: Fatin atu hakoi isin mate, rate.

Saun Paulo: Haree iha Paulo

143
Sakramentolojia

Símbolu: Mai hosi lian Gregu simballo signifika “soe hamutuk” soe ka tau hamutuk iha
idea ka konseitu objetu ida-ne’ebé vizivel, hodi nune’e objetu ne’e reprezenta
idea ka hanoin. Símbolu bele lori ema ba iha hanoin ka konseitu kona-ba futuru
no pasadu. Símbolu mak dezeñu, forma ka objetu (materiál ida) ne’ebé
reprezenta hanoin, abjeitu ka sasán, no mós buat ruma. Maski símbolu la’ós
valór ne’e rasik, maibé símbolu persiza tebes atu hanoin kona-ba valór sira-
ne’ebé nia reprezenta. Símbolu jeralmente mak eskrita, ne’ebé nu’udar símbolu
liafuan no lian.

Símbolu konvensionál: Haree iha Kapítulu I

Símbolu komunikativu: Haree iha Kapítulu I

Símbolu partisipativu: Haree iha Kapítulu I

Símbolu puro: Símbolu ne’ebé loloos nian

Símbolu relijiozu/a: Símbolu ne’ebé ho lisan relijiozu

Simultaniamente: Buat ruma ka servisu ruma ne’ebé la’o hamutuk iha tempu
hanesan no iha kondisaun ne’ebé hanesan.

Sinál: Objetu ne’ebé reál, ezemplu kruz (sinál sarani) ai-tonka (sinál riku soin no
lideraansa).

Sinál demostrativu: Haree iha Kapítulu I

Sinál atensaun: Haree iha Kapítulu I

sinál eskatolojia: Haree iha Kapítulu I

Sinál konsensaun: Hahalok ka harohan ne’ebé ho lisan “husu hamutuk” ba buat ida

144
Sakramentolojia

Sinál konvensaun: Buat ne’ebé ema hotu hatene tanba jeralmente hala’o no bain-
bain hatudu ona hodi hateten sai sentidu ba objetu ne’ebé hatudu. Ezemplu,
tara bandu signifika atu fó hatene sai katak la bele kaer tanba ne’e lulik.

Sinál naturál: Objetu reál ne’ebé orijén.

Sinónima: Forma língua ne’ebé nia sentidu hanesan ka hanesan ho forma lian seluk.

Sistemátika: Ho orden, la’o tuir malu, estruturadu.

Situa: Iha fatin

Sosio-relijiozu: Relijiozidade ne’ebé ho lisan sosiál.

Subjetiva: Pesoál

Submisu: Umilde, obedese, halo tuir, hakru’uk ho respeitu.

Submersaun: Hahalok ne’ebé hatama ema ba bee laran (Batizmu)

Sumo Sacerdote: Nai-lulik boot

Suprema/u: Superiór, Divina

Susesór Apóstolika: Ida-ne’ebé troka Jezús-nia Apóstolu sira (agora mak bispu sira)

Synaksis: Lian Inglés synaxis, nia termu orijen


mai hosi lian Gregu mak Slavonic, sentidu mak
asembleia ida hosi objetivu liturjikál sira,
normalmente no jeralmente liuhosi selebrasaun
orasaun dader, litúrjia Divina, orasaun badak.

145
Sakramentolojia

Tarefa: Kna’ar

Templu: Haree iha Igreja

Teofani: Maromak hatudu-An

Teodoro de Mopsuestia: Nia nu’udar bispu Mopsuestia (Yakapinar) hosi tinan 392
to’o 428. Nia mós rekoñese nu’udar Teodoro hosi Antioquia, fatin ne’ebé nia
moris ba no simu nia ordenasaun amu lulik.

Teolojia: Mai hosi lian Gregu “logia” katak siénsia no “theos” katak Maromak. Tan
ne’e bele dehan katak siensia ne’ebé estudu kona-ba Maromak. Teolojia mak
fideis quaerens intellectum, faith seeking understanding, fiar buka ninia
kompriensaun. No tuir Karl Rahner: teolojia mak esplikasaun konxiente no ho
metodolójiku kona-ba revelasaun, ne’ebé bele simu no kompriende liuhosi fiar.
Ita bele bolu teolojia nu’udar siénsia fiar nian tanba ninia abut iha Maromak,
ne’ebé nia hatudu-an konkretamente iha Jezús Kristu. Tuir deskrisaun klásika,
antiga, teolojia mai hosi liafuan rua “Intellectus Fidei” intelijénsia kona-ba fiar.
Deskrisaun ida-ne’e indika katak fiar buka ninia justifikasaun radikál orgánika
no sistemátika. Intelijénsia halo ninia aproximasaun ba fiar no fiar presiza
intelijénsia. Intelijénsia iha funsaun argumenta atu bele fó justifikasaun kona-
ba realidade fiar nian.

Teólog/teólogu: Ema ne’ebé espertu iha teolojia

Terminolojia: Siensia kona-ba limitasaun ka definisaun sentidu

146
Sakramentolojia

Tertuliano: Nia naran loos mak Quitus


Septimius Florens Tertullianus (155-
230) nia ema lider Igreja no hakerek
leitura barak iha tempu kristaun
primeiru. Nia moris no mate iha Kartago
(Tunisia). Nia nu’udar aman teólugu
hosi Latina ka bele dehan Aman Igreja
Latina. Nia mak fó introdusaun kona-ba
termu “Trinidade” (Latin: Trinitas).
Termu ida-ne’e mak hahú halo
formulasaun kona-ba “Maromak ida
de’it maibé sira nain tolu ketak-
ketak/Maromak ida, persona tolu).

Tomas de Aquino: Ema filózofu no


teólogu hosi Italia ne’ebé influénsia
boot iha sékulu médiu. Obra Tomas
Aquino ne’ebé rekoñesidu mak
Summa Theologiae (1273). Livru
ne’e nu’udar sintese hosi filozófia
Aristoteles no doutrina Igreja
kristaun. Iha tinan 1879, ninia
doutrina sai nu’udar doutrina ofisiál
no hetan rekoñesimentu iha Igreja
kotólika Roma hosi Papa Leo XIII.
Tomas Aquino bele mós bolu
nu’udar Tomas hosi Aquino.

147
Sakramentolojia

Traankuillidade: Kalma, paz

Traansendentál: Hatudu sai liu asuntu sira ka buat ruma ne’ebé ho lisan espirituál,
susar atu kompriende, abstraku

Traansforma: Modifika, halo forma foun.

Traansparente: Kondisaun ne’ebé naroman bele tama, nakloke.

Trasu: Lisan ka karakterístika

Trinidade: Maromak ida hosi forma tolu (Aman, Oan no Espiritu Santu)

U
Unitatis Redintegratio: Ekumenizmu (dokumentu Igreja) – Haree iha Ekumenizmu

Ultrapassa barreira: Liu fali limitasaun sira

Uniformidade: La’o hanesan

Unjidu: Mina ne’ebé kose

V
Venerasaun: Hahalok hakru’uk nu’udar sinál respeitu no fó-an tomak ba Nai
Maromak.

Viátikum: Ai-han kmanek ba moris rohan laek, bukae ba viazen nian hosi mundu ba
lalehan.

Vigariu: Vise, reprezentante

Virtude: hahalok di’ak, polítika di’ak

148
Sakramentolojia

Vitoriózu: Nafatin susesu, maka’as tebes

Vizivel: bele haree ho matan

Vinkula: Ligasaun

Y
Yahbeeh: Haree iha Maromak

Z
Zwingli: Nia naran loos mak Huldrych (Ulrich)
Zwingli, moris iha Wildhaus, St. Gall, Suisa, 1
janeiru 1484 no mate iha loron 11 Outubru 1531 ho
tinan 47. Nia mak lidera reformasaun Suisa, no
fundadór Igreja reformasaun Suisa. Nia ema doutór
Bíblia nian. Nia independen hosi Luther (Luter).

149
Sakramentolojia

NOTA BENE
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________

150
Sakramentolojia

Biodata
C
Crisogno Soares Freitas Pereira, moris iha Baguia, Lavateri 18 Dezembru
1983. Iha tinan 1996 remata Eskola Primária Númeru 1 Baucau, no kontinua
estudu ba Eskola Pre-Sekundária Númeru 1 Tirilolo-Baucau hodi remata iha
tinan 1999. Tuir mai tama iha Eskola Sekundária iha Semináriu Don Bosco
Fatumaca hahú hosi 1999-2002. Iha tinan 2002-2003 sai mestre iha Eskola
Pre-Sekundária Filipe Rinaldi Venilale durante tinan ida. Depoiz tuir mai
estudu paedagojia no relijiozidade espiritu Salesianu iha tinan 2003-2004
(Novisiadu SDB). Iha tinan 2004-2005 hanorin iha Sentru Treinamentu Don
Bosco-Comoro Dili-Oeste.
Iha tinan 2005-2008 Superiór Salesiano haruka estuda iha ICFP (Instituto
Católica para a Formação de Professores) Baucau to’o tinan tolu. Iha tinan
SAKRAMENTOLOJIA: Sakramentu sira iha igraja katólika

2008 hetan Marist award ho titlu “Community Service” hosi kongregasaun


Marista Melbourne-Australia.
INSTITUTO CATÓLICA PARA A FORMAÇÃO DE PROFESSORES-BAUCAU

Agora nu’udar servidór (mestre) ba estudante superiór iha ICFP. Durante


hanorin Iha ICFP, Reitór ICFP haruka atu kontinua estuda ba Mazistradu
Edukasaun ho Universidade Katólika Australia (ACU) to’o remata iha tinan
2012. Agora daudaun hala’o knaar nu’udar dosente Bible study (EDTH300);
Classroom management-4 (EDTS300); Religious Study 1 & 2 (EDRE300 &
301); no Sacramentology (EDTH201) iha ICFP-Baucau.

151

Anda mungkin juga menyukai