SAKRAMENTOLOJIA
“Sakramentu sira iha Igreja nia moris”
Figura: Sakramentu hitu husi Rogier van der Weyden, iha tinan 1448
SAKRAMENTOLOJIA
“Sakramentu sira iha Igreja nia moris”
©2012
ICFP - Baucau
ii
Sakramentolojia
“Sakramentu sai sinál santidade ba ema Kristaun nu’udar meius prinsipál atu
hetan ksolok Lalehan nian iha mundu ida ne’e”
(Crisogno S. Freitas Pereira)
Sakramentolojia
(Sakramentu sira iha Igreja nia moris)
“lex oraandi, lex credendi (maneira reza mak maneira fiar), katak Igreja fiar ba
buat be nia fiar”
(CIC. 1124)
*************************************************************************************************
iii
Sakramentolojia
ÍNDISE
Índise ..................................................................................................................... iv
Prefásiu ................................................................................................................xvii
iv
Sakramentolojia
Pergunta ............................................................................................................... 6
Pergunta .............................................................................................................. 16
de’it ....................................................................................................... 19
v
Sakramentolojia
Pergunta .............................................................................................................. 21
Pergunta .............................................................................................................. 25
vi
Sakramentolojia
Pergunta .............................................................................................................. 31
Pergunta .............................................................................................................. 40
vii
Sakramentolojia
6.1. Asaun Maromak nian no asaun ema nian iha Batizmu ............ 44
Pergunta .............................................................................................................. 49
viii
Sakramentolojia
Pergunta .............................................................................................................. 56
ix
Sakramentolojia
1.1. Nu’udar han kalan ida iha kontestu no iha karakter paskál ...... 58
1.2. Última ceia, anúnsiu kona-ba mate no reinu be to’o dadaun .... 58
2. S. Justino ............................................................................................... 61
3. S. Ireneu ................................................................................................ 61
Pergunta .............................................................................................................. 64
x
Sakramentolojia
xi
Sakramentolojia
2. Litúrjia palavra........................................................................................ 75
4. Komuñaun.............................................................................................. 77
Pergunta .............................................................................................................. 77
xii
Sakramentolojia
Pergunta .............................................................................................................. 86
Pergunta .............................................................................................................. 93
xiii
Sakramentolojia
Konkluzaun ......................................................................................................... 99
xiv
Sakramentolojia
xv
Sakramentolojia
xvi
Sakramentolojia
Prefásiu
Ba dala uluk ha’u fó obrigadu ba Aman Maromak, tanba hodi Nia tulun no matadalan
bele remata livru ne’e ho língua Tetun kona-ba unidade “Sakramentolojia”. Ha’u mós
lahaluha fó obrigadu ba Pe. Tomas Aquino Lopes da Cruz ne’ebé uluk nu’udar
dosente ba unidade ida ne’e iha ICFP-Baucau durante tinan 2004-2008. Iha
momentu ne’ebá, ha’u mós akompaña no tuir unidade refere durante semester 4 nia
laran. Liuhosi esperiénsia ida ne’e, ha’u ho inisiativu rasik rekolla sesaun
sakramentolojia liuhosi estudu no buka hodi hakerek sai livru ida, ho objetivu atu bele
tulun estudante superiór no mós sarani hotu atu asesu ba informasaun kona-ba
sentidu sakramentu sira iha Igreja nia moris.
Nu’udar ema, ha’u iha limitasaun tantu iha hanoin, hakerek no ko’alia. Tan ne’e, ha’u
rekoñese katak iha interpretasaun, tradusaun, observasaun no estudu unidade ida
ne’e hodi sai livru, sei iha fallansu ruma no presiza atu dezenvolve kle’an liután. Ho
razaun ida ne’e, ha’u hein katak leitór sira-ne’ebéle fó sujestaun no halo koreksaun
hodi hadi’a no tulun atu bele haree di’ak liután kona-ba asuntu ne’e ho óklu
profesionalizmu ba prosesu oin mai.
Livru ne’e ordenamentu sistemátiku ne’ebé bazeia ba doutrina Igreja Katólika. Tanba
ne’e, hodi ezisténsia livru ne’e bele ajuda ema sarani sira, espesiál estudante
superiór atu kria hanoin fiar ne’ebé krítiku nu’udar meiu ba santidade kristaun.
Ha’u mós lahaluha fó obrigadu ba ema hotu ne’ebé ajuda hodi hamosu livru ne’e,
liuliu ha’u-nia kaben Madalena Freitas no oan doben Pedroel de Jesus Crisma
Freitas ne’ebé suporta tebes ha’u liuhosi sira-nia prezensa, nune’e mós ba kolega
sira iha ICFP-Baucau ne’ebé fó kontribusaun maka’as ba projeitu ki’ik ne’e. Lahaluha
fó obrigadu ba Diretór ICFP-Baucau Br. Fons van Rooij, fms no nia Vice-Diretora Sra.
Margie Beck ne’ebé fó motivasaun atu hakerek livru ne’e.
Iha finalidade ha’u espera katak liuhosi esforsu ki’ik oan ida ne’e, sai nu’udar
kontribusaun ida ba edukasaun relijiaun katólika iha ensinu superiór no mós ba ema
hotu ne’ebé hadomi Jesus ne’ebé nu’udar Sakramentu lo-loos.
xvii
Sakramentolojia
Introdusaun
Ita-nia moris iha mundu, iha buat barak ita lahatene, ita haree de’it liuhosi “símbolu”
sira-ne’ebé ita ema halo no uza. Ita la bele ses husi realidade ida ne’e. Tanba
sakramentu sira iha ligasaun espesiál ho símbolu sira ne’e. Ita kaer liafuan St.
Agostinho, nia dehan: “Sacramento como sinal vizível da realidade invizível” (sinál
ida mosu husi realidade ne’ebé lamosu). Iha ita-nia fiar sarani, no ita-nia Igreja nia
dotrina buat barak mak hato’o liuhosi símbolu sira.
Iha dokumentu Konsíliu Vatikanu II dehan: “Liturjia hotu Igreja nian moris husi
Eukarístia no sakramentu sira” (Toda a vida liturgica da Igreja gravita em torno do
sacrifício eucarístico e dos sacramentos, SC 6). Tan ne’e, sakramentu sira ita bolu
Kristu-nia sakramentu (os sacramentos de Cristo). Atu dehan de’it katak: hanesan
forsa ne’ebé mai husi Kristu-Nia futar isin be moris no fó moris. Ne’e, hanesan asaun
Espíritu Santu be horik iha Nia isin, mak Igreja be moris iha mundu ne’e. Maibé
molok atu to’o ba hanoin ida ne’e, sakramentu sira liuhosi prosesu lubuk ida hahú
husi Igreja moris, liuhosi debate, diskusaun, no diferensia opiniaun husi matenek
na’in sira (teólogu sira). Sira nia kontribusaun mak ikus mai Igreja tau hanesan
dotrina Igreja nian.
Iha siénsia ida ne’e mós ita sei haree katak realidade Divina, ne’ebé ita dehan
“asaun” salvasaun Maromak nian, ne’ebé liuhosi Jesus Kristu-nia hatudu An hanesan
ema hodi hola isin-lolon ida no istória ida, maske hatudu An ida ne’e laidentika ho
realidade Divina. Maibé ba kristaun, Jesus-nia liafuan no Nia hahalok ne’ebé Nia
hatudu husi Nia kna’ar tomak mak refere ba salvasaun. Mistériu sira kona-ba Kristu-
nia moris mak fonte (hun no abut) ba sakramentu sira-ne’ebé nu’udar “forsa” Kristu
nian, hodi fó moris. Sakramentu sira mak hahalok ne’ebé Espíritu Santu kontinua
serbisu iha “Igreja.” Sakramentu sira mak “obra Maromak nian” iha Testamuntu foun
no moris rohan la’ek (Catecismo da Igreja Católica-CIC art. 1116).
Iha parte seluk mós, ita sei ko’alia kona-ba realizasaun husi sakramentu sira. Tan iha
Igreja iha de’it sakramentu hitu, laliu no lakuraan. Mosu pergunta oinsá
sakramentálidade Igreja nian realiza de’it iha “selebrasaun” sakramentu hitu ne’e.
Konsíliu Vatikanu II lakomenta barak kona-ba hanoin Konsíliu Trentu ne’e, maibé
xviii
Sakramentolojia
Vatikanu II dehan de’it: “Igreja mak sakramentu.” Ida ne’e, mak ita buka atu hatene
tanba sakramentu sira mosu bainhira povu kristaun hahú iha.
Sakramentu sira Kristu rasik mak halo no fó mai Igreja hanesan sinál kmanek atu
hetan grasa no moris rohan la’ek. Tan ne’e, moris sakramentál fó fuan ba ema ida-
idak (individualmente) no mós ba Igreja. Ba ema fiar nain katak nia moris ba
Maromak hamutuk ho Jesus Kristu, no ba Igreja, katak Igreja iha domin no simu
kna’ar atu sai testemuña.
“La iha ema ida moris mai hatene kedas. La iha ema ida moris mai prefeitu kedas”
(Ninguém nasce ensinado. Ninguém nasce homem feito). Atu sai ema ida, la’ós de’it
moris, maibé presiza formadu, edukadu, “inisiadu,” introduz iha ritmu moris ema nian.
Tan ne’e, Batizmu mak fundamentu ba moris tomak ema kristaun nian, hanesan
odamatan ba moris espirituál (porta da vida espiritual) no mós odamatan ne’ebé fó
asesu ba sakramentu sira seluk. Ho sakramentu Batizmu liberta ita husi sala no halo
ita sai Maromak-nia oan, bali ita sai Kristu-nia emar no hodi hola parte iha Igreja,
ne’ebé halo ita atu partisipa iha Nia misaun.
Sagrada Eukarístia kompleta inisiasaun kristã. Eukarístia mak: “bee matan moris no
hun ba moris kristaun.” Iha Santísima Eukarístia mak halibur riku-soin hotu ne’ebé
espesiál husi Igreja, mak “Kristu rasik, iha Nia Páskua.” Ita bele dehan katak: “A
nossa maneira de pensar está de acordo com a Eucarístia; e, por sua vez, a
Eucarístia confirma a nossa maneira de pensar” (S. Ireneu).
Martíriu husi Abitinia dehan: “Ita la bele sai kristaun sé ita laselebra loron Maromak
nian (dia do Senhor).” Dala barak ona ita hala’o selebrasaun Eukarístika, rona
xix
Sakramentolojia
Maromak Futar Liafuan, asiste selebrasaun baptizmál, hola parte iha selebrasaun
Matrimóniu, tuir serimónia hakoi ema mate, marka prezensa iha selebrasaun
penitensiál no asiste selebrasaun sakramentu Krizma, ordenasaun no kosé mina ba
ema moras. Buat sira ne’e hotu mak ita bolu litúrjia. Tan ne’e iha livru ne’e mós, ita
sei haree no hakle’an liturjia iha sakramentu Eukarístia. Ne’ebé hakerek ona iha
“Konstitusaun Sagrada Litúrjika (Sacrosanctum Concilium)” iha art. 2 dehan: “A
Liturjia, pela qual, espesialmente no sacrifício eucarístico, «sé opera o fruto da nossa
Redensaun,” contribui em sumo grau para que os fieis exprimam na vida e
manifestam aos catros o mistériu de Cristo e autêntica natureza da verdadeira Igreja,
…”
Katekizmu Igreja Katólika no. 1681 dehan: “O pacto matrimonial, pelo qual o homem
e a mulher constituem entre si a comunhão íntima de toda a vida, ordenado por sua
índole naturál ao bem dos cônjuges e à procriação e educação da prole, entre os
Baptizados foi elevado por Cristo Senhor à dignidade de sacramento.” Ne’e mak
sentru husi matrimóniu kristaun. Tuir mai ita sei haree mós liuhosi “perspetiva
teolójika” sakramentu matrimóniu ne’e atu bele fó naroman ba sira-ne’ebé loron ida
harii uma kain foun, atu sira-ne’ebéle hatene, hodi hanoin no bele halo desizaun
ne’ebé didi’ak ba sira nia moris iha matrimóniu no família kristã.
Iha Katekizmu Igreja Katólika no. 1421 dehan: “O Senhor Jesus Cristo, médico das
nossas almas e dos nossos corpos, que perdoa os pecados ao paralítico e lhe
restituiu a saúde do corpo; quis que a sua Igreja continuasse, com a forsa do Espírito
Santo, a sua obra de cura e de salvação, mesmo para com os séus próprios
membros. É esta finalidade dos dois sacramentos de cura: o sacramento da
Peniténsia e o da Unção dos enfermos.”
Sakramentu orden kontribui mós ba salvasaun pesoál liuhosi serbisu ne’ebé maluk
seluk hala’o. Hanesan misaun partikular ida iha Igreja ne’ebé serbisu atu harii
Maromak-nia povu. Dehan iha CIC no. 1535: “Os que recebem sacramento da orden
são consgrados para serem, em nome de Cristo, «com a palavra e a grasa de Deus,
os pastores da Igreja»” (LG 11). Tan ne’e, sakramentu orden nu’udar grasa ne’ebé
atu hatutan Kristu-nia misaun ne’ebé fó tiha ona ba Apóstolu sira iha Nia Igreja atu
habelar ba mundu tomak.
xx
Sakramentolojia
Mensajen:
Kuandu ita hakarak foti proveitu husi livru ne’e, hahú ho mudansa no kresimentu
ne’ebé estraordenáriu iha ita-nia moris pesoál no institusionál, ne’e duni ha’u hato’o
mensajen rua:
1) Hanorin ema seluk kona-ba asuntu sira-ne’ebé ita aprende tiha ona.
2) Sistematikamente implementa asuntu sira-ne’ebé ita aprende ona, ho liafuan
seluk prátika saida mak ita aprende ona.
xxi
Sakramentolojia
KAPÍTULU I
SÍMBOLU IHA EMA-NIA MORIS
Símbolu mai hosi lian Gregu “Symballein,” katak “hatutan filafali, hasoru malu no
hanesan sinál atu hatene filafali. Tan ne’e, símbolu katak “atu deskobre kona-ba lia-
loos be subar-an hela.” Símbolu reprezenta realidade espirituál. Símbolu hanesan
sinál ne’ebé hatudu ba lia-loos be latraansparente. Iha tempu Patrístiku sira Igreja
nian, profisaun fiar hosi Baptizadu sira, dehan “símbolo da fé” (symbalum fidei).
Dehan símbolu fiar katak hatudu ba fiar ne’ebé loloos be sai hosi dotrina kristã.
1
Sakramentolojia
2
Sakramentolojia
3
Sakramentolojia
hikas fali ita ba memoria hosi esperiénsia no akontesimentu uluk nian, nia fó ánimu
no maturidade pesoál, atu ema bele forsa filafali no laran luak ba asaun hot-hotu.
Ezemplu;
a) Iha psikoterapia atu hatene kona-ba mehi.
b) Iha moris hanesan nasaun ida iha bandeira no nia istória.
c) Iha moris relijiaun nian, atu hatene figura no serimónia sira.
4
Sakramentolojia
C. Símbolu relijiozu
1. Saida mak símbolu relijiozu?
a) Símbolu relijiozu hanesan manisfestasaun hosi buat be santu, Divinu no
sagradu. Símbolu relijiozu iha relasaun ho sinál sira-ne’ebé moris ka mosu
hosi relijiaun. Ezemplu: figura, serimónia, istória, mitu sira sai hanesan
símbolu tan sira hato’o “buat be santu.” Tan ne’e, saida mak ita respeita no
adora iha relijiaun orijinál, iha-ne’e símbolu la’ós mak lalehan, ai, fatuk, maibé
hanesan símbolu atu hatudu ba buat be santu, ne’ebé ita dehan
traansendentál.
b) Ema hanesan símbolu. Ema be iha fiar, iha relijiaun mak ema be iha símbolu.
Bainhira ema buka atu halo relasaun ka kontaktu ho buat be traansendentál,
ema buka atu hato’o la’ós hosi liafuan maibé liuhosi jestikulasaun isin-lolon,
hosi fatin ida ka hosi sasán ida. Ema mak kriasaun ida-ne’ebé moris ho
símbolu. Tan ema mak buka atu hasoru malu ho ida-ne’ebé traansenden
liuhosi espresaun isin lolon no personalidade.
5
Sakramentolojia
Pergunta
6
Sakramentolojia
1) Hafoin rona esplikasaun kona “símbolu,” saida mak ita hanoin kona-ba
símbolu?
2) Ba ita símbolu sira Igreja uza durante ne’e bele dada ita besik ba Maromak no
metin liután iha fiar ka lae?
3) Oinsá ita-nia opiniaun kona-ba símbolu tradisionál no símbolu relijiozu?
7
Sakramentolojia
KAPÍTULU II
SAKRAMENTU IHA ISTÓRIA IGREJA NIAN
Figura: Sakramentu hitu husi Rogier van der Weyden, iha tinan 1448 liafuan ne’e uza iha sentidu
relijiozu, liafuan ne’e sei halai
liu ba “relijiaun” jentiu sira-nian (segredu), - (Sab 12:5; 14:15,23). Maske liafuan ne’e
laeziste iha AT, maibé ita keta hanoin katak AT la’ós sakramentál. Tuir hanoin iha
leten, ita koko fahe “sakramentu” ba buat rua:
8
Sakramentolojia
Ita tenke dehan katak “Maromak Israel nian, Maromak be halo istória.” Iha AT, sasán
ka materiál sira-ne’ebé mosu hanesan iha relasaun ho YAHBEEH ka Maromak. Tan
la’ós ema mak fó naran maibé Nia rasik mak hatudu Nia-An (Ézodu 3:14-15, 6:2; Is
63:12; Jer 32:20). Povu Israel haree mós fenómenu kósmiku/meteorolójiku katak
“Maromak hatudu-An “teofani” (cf. Ézodu 19:16,18-19; Job 37:1-4; 1 Re 19:12).
Povu Israel bele identifika ida-ne’ebé “Divina” bele mosu liuhosi natureza tan Israel-
nia Maromak lahatudu Nia-An liuhosi natureza ne’ebé Nia kria, maibé iha istória
nasaun nian. Povu Israel sente katak Maromak hatudu-An ka teofani iha sira-nia
istória, sira identifika Maromak “Yahbeeh” mak uluk no prinsipál be halo mundu
raiklaran. Tan ne’e sira hanaran “sakramentu” katak “Teofani.”
9
Sakramentolojia
Jezús hatudu Maromak be ita la haree (Col 1:15; 2 Cor 4:4). Ne’e hatudu hosi ema
sarani kristaun ne’ebé halibur hamutuk iha fatin ida. Tan Jezús rasik dehan: “Bainhira
ema ida ka rua halibur hodi Ha’u-nia naran, Ha’u iha sira le’et.” Tan Jezús-nia
Espíritu halo sarani sira sai hanesan “fatin Espíritu Santu” nian (cf. 1 Cor 3:16; Rom
8:9). Ezemplu, Jezús mosu ba disípulu rua iha Emaus. Sira hatene Nia bainhira Nia
silu paun.
Saun Paulo dehan: “Han hamutuk be sarani kristaun halo atu haklaken Maromak-nia
mate to’o loron ida Nia sei fila hikas mai” (cf. 1 Cor 10:16-17). Tan ne’e liafuan “halo
ida-ne’e hodi hanoin Ha’u” (Lc 22:19) hatudu katak sarani kristaun hola parte iha
Kristu-nia futar isin no raan. Sira sai hanesan sakramentu ka símbolu katak Jezús ho
Nia Espíritu kontinua hala’o planu salvasaun ba ema.
Iha NT sakramentu hatudu nia-an liu Jezús Kristu no sarani sira-ne’ebé halibur
hamutuk. Atu dehan katak Nia hatudu liuhosi ezisténsia istórika. Tan Kristu atuál
nunka “mosu” ba ema (1 Ped 1:8), tan ne’e, Nia lasai hanesan sakramentu (símbolu
10
Sakramentolojia
puro/simbol sejati). Tan ne’e, Jezús-nia ezisténsia istórika tenke la’o hamutuk ho
“liafuan” (firman).
11
Sakramentolojia
12
Sakramentolojia
13
Sakramentolojia
Konsíliu Trentu hakarak defende tradisaun Igreja ne’ebé loos. Konsíliu dehan:
“Sakramentu sira iha ligasaun direitamente ho fiar (grasa Maromak nian), ne’ebé
hatudu sai hosi sakramentu sira, la’ós hosi ema-nia forsa.”
Konsíliu mós hakarak hatudu karakter objetivu hosi sakramentu katak la’ós depende
ba serimoniariu (ida-ne’ebé hala’o sakramentu) no mós ba ida-ne’ebé simu. Atu
dehan katak “atu husik tiha efikásia sakramentu hosi pesoa be simu serimónia ne’e.”
Ho nune’e, haree katak Konsíliu Trentu hetan influénsia boot hosi hanoin Eskolástiku
sira. Relasaun entre sakramentu sira ho Kristu-nia mistériu nunka mosu liu (só iha
de’it Eukarístia). Grasa sai hanesan sasán/materiál ida no sakramentu iha ligasaun
ho grasa ne’ebé kria tiha ona.
Mudansa foin mosu, bainhira Igreja buka hakbesik-an ba litúrjia no Bíblia. Iha parte
litúrjia nian mak “selebrasaun sarani nian,” mak iha Eukarístia no sakramentu sira
14
Sakramentolojia
seluk. Iha Bíblia nian mak, tau Maromak-nia futar lia ne’ebé fó roman ba moris, liuliu
iha selebrasaun.
15
Sakramentolojia
Pergunta
1. Esplika to’ok, saida mak ita hatene ka hanoin kona-ba lia fuan “Mistériu no
Sakramentu” (Mysterion – Sacramentum). Sira rua ne’e iha sentidu hanesan
ka lae? Tansá?
2. Saun Agostinho dehan: “Sakramentu mak sinál be mosu hosi grasa be
lamosu.” Saida mak nia hakarak hateten ho hanoin ne’e?
3. Oinsá relasaun entre “sakramentu ho grasa?,” sé ita haree hosi hanoin Saun
Tomás de Aquino no Konsíliu Trentu.
4. Iha Konsíliu Vatikanu II dehan, sakramentu nu’udar “Sakramentu fiar nian.”
Komenta to’ok oinsá relasaun ho “Maromak-nia futar liafuan” ne’ebé mosu iha
selebrasaun sakramentu sira?”
16
Sakramentolojia
KAPÍTULU III
KARAKTER SAKRAMENTÁL IHA OBRA SALVASAUN
Iha Jezús Kristu-Nia-An hatudu identidade ida entre buat ne’ebé fó sai “símbolu” mak
Maromak salvadór, no ida-ne’ebé dehan sai “símbolu” mak Jezús Kristu hanesan
ema. Tan ho Jezús-Nia-An hanesan símbolu hosi Divina hetan “pontu kulminante”
sai perfeitu. Tan ne’e, Jezús sai hanesan “símbolu, modelu ba símbolu relijiozu
sakramentu sira-ne’ebé puro/loloos.”
Jezús Kristu nu’udar Maromak-nia sakramentu la’ós sasán ida estatis, maibé pesoa
ida-ne’ebé dinámika. Haree hosi parte “mysterion” no “sacramentum.” Sé Kristu
mysterion, hanesan dimensaun invizível (lamosu) – dimensaun Divina: saida mak
mosu no loloos mak Maromak salvadór. Sé Kristu sacramentum, mak dimensaun
umana, vizível (mosu) hanesan ema ida ho nia isin-lolon no iha nia istória.
17
Sakramentolojia
Liuhosi Jezús Kristu mak Maromak fó liman hodi hakbesik-An ativu ba ema, hodi
hatudu Nia-An ba ema. Maromak-nia konvite ne’e sai liuhosi nia sakramentu mak
Jezús Kristu.
Jezús Kristu-nia moris no Nia hahalok tomak hanesan afirmasaun hosi Nia-An katak,
hanesan salvadór ema nian ne’ebé liuhosi akontesimentu sira, ne’ebé Maromak
hato’o ba ema. Hahalok Kristu nian ne’e, hatudu loloos bainhira nia mate iha kruz,
hanesan sinál obediensia ba “planu” salvasaun Maromak nian. Tan ne’e, Jezús sai
hanesan símbolu ekspresivu ida.
Jezús ho ema ida-idak iha ligasaun íntima. Tan hanesan reprezentante ema ho
Maromak; Jezús reprezenta ema hotu. Tan ne’e, “selebrasaun” sira Jezús nian sai
hanesan selebrasaun ema hotu nian (Rom 5:19). Tanba ne’e, selebrasaun Kristu
nian hanesan símbolu ka sakramentu iha karakterístiku sosiál.
18
Sakramentolojia
Tanba ne’e, iha Jezús-nia hahalok hotu hatudu sakramentu Maromak nian no
sakramentu ema nian, katak: “selebrasaun” hanesan asaun ida hosi ema ba
Maromak no “sakramentu” hosi Maromak ba ema. Buat hotu-hotu mai hosi Maromak-
nia inisiativa.
Kristu mak “sinál” hatudu ba Nia-An rasik nu’udar salvadór hosi Maromak. Maibé
ema ida-idak be ita dehan povu kristaun hanesan sinál, la bele hatudu ba sira-nia-an
rasik; maibé povu kristaun tenke hatudu nafatin ba Jezús Kristu hanesan xefe,
ne’ebé hala’o obra iha povu sira leet.
Buat ne’ebé mosu hosi Kristu mak Nia forsa salvasaun, ne’ebé ita bolu “Espíritu
Santu.” Lumen Gentium no. 8, hateten “povu kristaun serbi Espíritu Santu.” Nia mak
Kristu-nia Espíritu. Tan ne’e, sé povu serbi Espíritu Santu, povu serbi mós Kristu. Ho
nune’e, mak ita dehan “sakramentu mak forsa salvasaun hosi Kristu” ka “Kristu-nia
Espíritu” be Nia haraik ba ninian povu sira, prinsípiu dinámiku. Tan ne’e, obra
salvasaun Maromak nian kontinua hala’o liuhosi Jezús Kristu ba ema hotu. Maibé
salvasaun ne’e hanesan buat ida hahalok Divina nian, tan buat ne’ebé isin-lolon nian
19
Sakramentolojia
hatudu hosi símbolu no sinál, ka ita dehan “sakramentu.” Ezemplu, Jezús haruka
Nia-Espíritu Santu ba ema-nia laran ida-idak (Jo 14:16,26; 15:26,27; 16:13-14) no
haruka mós ba nia Apóstolu sira (Jo 20:21) atu hatutan Nia obra. Iha-ne’e, hatudu
dimensaun rua: “Dimensaun espirituál, invizível (lamosu) mak Espíritu Santu no
dimensaun materiál, vizível (mosu) mak Jezús haruka nia Apóstolu sira. Tan ne’e,
salvasaun be hato’o ba ema liuhosi forma istóriku-vizível, maske forma ne’e la bele
identiku ho salvasaun.
Tan ne’e, relasaun entre Jezús-nia obra salvasaun no Igreja, bele dehan katak iha
parte ida, obra ne’e bele simu ho fiar, ne’ebé kria iha povu kristaun sira. Iha parte
seluk, ne’e sai hanesan fenómenu sosiál povu kristaun nian, ne’ebé fó dimensaun
sósio-istóriku ba obra salvasaun ne’e (grasa). Povu kristaun ne’ebé halibur hamutuk
tan Jezús Kristu hanesan úniku salvadór. Salvasaun ne’ebé mosu mak Kristu-nia
salvasaun. Dimensaun istóriku-Kristulójiku ne’e sai Kristu-nia obra salvasaun ba ema
hotu. Ida-ne’e mak karakterístika sakramentál Igreja nian.
Tanba ne’e, Igreja nia funsaun iha obra salvasaun mak sai hanesan instrumentu no
dalan ba salvasaun be di’ak ba Kristu no mós ba ema (cf. LG 48). Igreja hanesan
“Kristu-nia sakramentu” iha buat tolu hanesan elementu konstitutivu:
a) Elementu espirituál, segredu (Mysterion), ne’ebé lamosu, invizível. Maromak
hato’o obra salvasaun liuhosi Kristu-nia Espíritu. Maske Nia hatudu-An iha
povu kristaun nia le’et, maibé hanesan mistériu ne’ebé naksubar-an.
b) Elementu evanjéliku ne’ebé haklaken. Ne’e, hatudu identifikasaun hosi obra
salvasaun mak povu kristaun sira.
c) Elementu fiar ema nian. Hosi evanjellu ne’ebé haklaken povu kristaun halibur
hamutuk. Tan Maromak hatudu nia-an liuhosi Kristu no Espíritu Santu ne’ebé
fó salvasaun ba ema tomak.
Ikus liu, bele dehan katak Igreja, liuhosi povu kristaun ne’ebé halibur hamutuk
explisitamente fiar iha Jezús Kristu nu’udar salvadór atuál, la’ós hanesan figura
istóriku ida iha istória ema nian. Tan ne’e, iha dimensaun tolu:
a) Hatudu bá tempu pasadu, uluk nian. Liuhosi akontesimentu Jezús nian be
nu’udar xefe, “fundadór” Igreja.
20
Sakramentolojia
b) Hatudu bá tempu ohin loron. Kristu kontinua hala’o nia obra salvasaun
hamutuk ho Espíritu Santu.
c) Hatudu ba tempu aban bain-rua. Iha NT dehan “parkasia,” katak Kristu be sei
mai iha loron ikus hanesan salvadór.
Pergunta
1. Razaun baze saida mak Jezús Kristu hanesan “sakramentu” ka “símbolu
reprezentante Maromak nian?” Fó to’ok ita-nia komentáriu!
2. Oinsá ita-nia haree kona-ba relasaun entre sakramentu Maromak nian no
sakramentu ema nian sai realidade ida de’it?
3. Tansá mak Igreja hala’o ka tau sakramentu sira-ne’e?
21
Sakramentolojia
KAPÍTULU IV
REALIZASAUN HOSI KARAKTER SAKRAMENTÁL IGREJA
Hasoru malu ho ema seluk ho domin tomak iha nia karakter sakramentál. Signifika
katak nia-an nu’udar Maromak-nia ilas. Tan ne’e iha evanjellu Saun João haktuir
katak “sé mak hadomi nia maun-alin, bin-alin sira, nia hadomi mós Ida-ne’ebé nia la
haree” (1 Jo 4:20). Serbi maun-alin sira “be terus,” nu’udar “simu sakramentu” ne’ebé
fó salvasaun. Tan ne’e, sé ita hasoru malu ho maun-alin sira, hatudu katak ita hetan
malu ho Nai Maromak be salvadór no ho ema be ne’ebé simu salvasaun.
22
Sakramentolojia
Teólogu sira hakarak tau iha fatin ida-ne’ebé hanesan, entre Maromak-nia liafuan
ne’ebé haklaken sai no sakramentu sira. Ideia ida-ne’e, halo Maromak-nia liafuan
hetan karakter sakramentál. Liafuan sira-ne’e, sai nu’udar ema-nia liafuan, maibé iha
karakter Divina. Iha elementu isin lolon ema nian no elementu Divinu, ne’ebé hatudu-
an liuhosi ema-nia liafuan. Evanjellu ne’ebé haklaken hanesan atualizasaun hosi
Maromak-nia liafuan ne’ebé hakerek (Sagrada Eskritura) no hatudu hosi ema-nia
forma (karakter sakramentál).
23
Sakramentolojia
Atu haklaken obra Maromak nian ba povu kristaun hanesan buat ida atu hanoin
filafali (Anamnesse); la’ós dehan povu kristaun atu “ukun” salvasaun ne’e, maibé atu
halo povu kristaun sai kriasaun foun, ema foun. Tan Kristu rasik mak fó kna’ar ka
misaun ne’e ba Nia Apóstolu sira no kontinua nafatin hosi jerasaun ba jerasaun
(sucesso apostólico).
Konsíliu Vatikanu II, Sacrosanctum Consilium 7 kona-ba litúrjia dehan “litúrjia haree
hanesan kna’ar Jezús Kristu nian nu’udar Nai-lulik. Iha Nia, liuhosi sinál sira-ne’ebé
ita haree atu halo santu ema tuir ida-idak nia maneira, iha selebrasaun jerál hamutuk
ho Jezús-nia isin ne’ebé místiku (corpo místico de Cristo), katak Jezús mak xefe no
ita nu’udar membru.” Dehan mós iha dokumentu Igreja SC, númeru 102 katak: “Ho
nune’e, atu hanoin filafali mistériu sira redensaun nian “Inan santa Kreda loke ba Nia-
Oan sira hanesan riku-soin, atu iha momentu ne’ebé de’it ema fiar nain bele sente
nafatin Maromak-nia prezensa.”
Selebrasaun nu’udar dalan atu bele realiza “hasoru” malu entre ema ho Maromak.
Hasoru malu ne’e akontese iha laran de’it (mundo interno), maibé realiza hosi
selebrasaun ida-ne’ebé ita haree. Hodi nune’e, ema bele realiza nia moris espirituál
tanba nia presiza. Tanba ne’e, liuhosi símbolu sira mak povu kristaun hasa’e nia
laran ba Ida-ne’ebé traansendente: hasa’e agradese, fiar, esperaansa, saudade,
sente hanesan ema maksalak, no sentimentu seluk tan.
24
Sakramentolojia
Pergunta
1. Oinsá ita-nia haree ka hanoin kona-ba relasaun entre Maromak-nia liafuan
ne’ebé haklaken ho selebrasaun povu kristaun iha karakter sakramentál?
2. Tansá mak povu kristaun sira kontinua hala’o selebrasaun sira? Atu halo
saida no ninia objetivu bá saida?
25
Sakramentolojia
KAPÍTULU V
ELEMENTU KONSTITUTIVU NO ESTRUTURA SAKRAMENTÁL
26
Sakramentolojia
4. Efeitu sira depende ba kauza no oinsá bele dehan katak Jezús mak kauza
hosi sakramentu sira.
27
Sakramentolojia
Ho hanoin rua ne’e, atu dehan de’it katak sakramentu sira liuliu “la’o tuir” grasa duké
“fó” grasa.
28
Sakramentolojia
D. Sakramentu no fiar
“Fiar” katak “fó-an tomak ba Maromak domin nain.” Konsíliu Vatikanu II (SC 59)
afirma katak “sakramentu mak fiar.” Tan fiar ne’e hetan reforsa hosi sakramentu.
Maibé Konsíliu ladehan katak fiar ne’e hanesan buat ida importante ba ezisténsia
sakramentu. Maibé fiar mak buat ida-ne’ebé ita hateten ho an-rasik katak fiar ba
planu salvasaun.
Igreja hala’o sakramentu sira-ne’e, hakarak hatudu katak Igreja nia fiar ba dotrina
Apóstolu sira-nian nu’udar liman-ain Igreja ba dala uluk. Tan ne’e, iha prinsipiu tuan
ida-ne’ebé dehan: “lex oraandi, lex credendi” (maneira reza mak maneira fiar), katak
“Igreja fiar ba buat be nia fiar” (CIC. 1124).
29
Sakramentolojia
Tan ne’e, buat ne’ebé ita bele dehan mak ne’e, Igreja hanesan komunidade hosi ema
be halibur hamutuk no iha moris ida relijiozu. Tan ne’e, komunidade ida-ne’e buka
harii no hala’o ritu sira atu bele ekspresa sira-nia hahalok fiar ba Maromak.
30
Sakramentolojia
5) Sakramentu Unsaun ba ema moras, sinál atu kura isin no klamar ba loron
ikus.
6) Sakramentu Orden, sinál kontinuasaun atu governa moris espirituál iha
Igreja.
7) Sakramentu Kaben, sinál uniaun entre Kristu ho Igreja.
Pergunta
1. Ministru prinsipál ba sakramentu sira mak Kristu rasik, oinsá relasaun ho nai-
lulik sira-ne’ebé oras ne’e administra sakramentu?
2. Oinsá relasaun entre “sakramentu” ho “fiar”?
3. Tanbasá mak sakramentu sira ita dehan “selo” (meterai)?
4. Oinsá relasaun entre ida-ne’ebé “fó sakramentu” no ida-ne’ebé “simu
sakramentu.” Sira presiza hatudu saida bainhira hala’o selebrasaun ba
sakramentu sira-ne’e?
31
Sakramentolojia
KAPÍTULU VI
TEOLOJIA SISTEMÁTIKA BA INISIASAUN KRISTÃ
Inisiasaun kristã hanesan prosesu formativu be inklui etapa sakramentál, katak “ba
sé de’it mak simu Maromak liuhosi Igreja ne’ebé fiar iha Kristu, sira admiti ka tama ba
katekumenadu liuhosi selebrasaun seremónia
litúrjika. Tuir mai, liberta hosi kbiit nakukun
nian ho sakramentu sira inisiasaun kristã,
katak mate ho Kristu, hakoi ho Kristu no moris
hias ho Kristu, sai hanesan Espíritu Nia-Oan
hakiak hodi selebra ho Maromak-nia povu hotu
memoriál ba Maromak-nia mate no moris
hias.” Konsíliu Vatikanu II introduz kategoria
sintétika hosi sakramentu tolu mak: Batizmu, Konfirmasaun no Eukarístia, be ikus
mai bolu: “Inisiasaun Kristã.”
32
Sakramentolojia
33
Sakramentolojia
Jezús rejeita divizaun no separasaun entre grupu sektáriu sira. Jezús hakarak
halakon prátika purifikatória atu konverte grupu relijiozu sira-ne’ebé hanesan
sekta be taka-an. Maibé movimentu “Batizmu” atu konverte no haklaken katak
justisa Reinu Maromak nian to’o ona. Nune’e Perot afirma katak “ritu Batizmu
kona-ba salvasaun diriji ba ema tomak, be ultrapasa barreira ba ema hotu.”
Tanba Saun Paulo rasik dehan: “Kristu laharuka ha’u atu fó Batizmu” (1 Cor
1:17), maibé ida-ne’ebé salva mak akontesimentu hosi Kristu-nia mate no
moris hias (Baptismo de Espírito Santo).
34
Sakramentolojia
Karakterístika prátika baptizmál hosi Igreja antiga, afirma hosi G. Barth katak,
“Presiza fó instrusaun sobre Batizmu, ne’ebé iha últimu Sékulu II no hahú
Sékulu III hetan institusionalizasaun atu konduza kriasaun hosi estadu
espesiál ida ba katekúmenu sira hanesan forma partikulár bainhira atu sai
kristaun molok simu Batizmu” (Preparação pré-baptismal).
Relasaun ho litúrjia baptizmál, mosu mós jestu tula liman (imposição das
mãos), sinál konsesaun Espíritu (Act 19:6). Ba autór hahalok Apóstolu sira-
nian: Batizmu, imposição das mãos no simu Espíritu mak forma unidade ida.
35
Sakramentolojia
1. Époka Apostólika
NT oferese dadus uitoan kona-ba inisiasaun kristã. Lako’alia loloos hanesan rituál
inisiasaun ida. Bele haree iha kapítulu 2 hahalok Apóstolu sira-nian be esplika
kona-ba anúnsiu salvasaun hosi Jezús, krusifikadu no resusitadu (Act 2,22-36);
petisaun hosi sira-ne’ebé loke fiar no fó resposta ba Pedro, hodi husu konversaun,
ikus mai simu Batizmu hodi Jezús-nia naran, simu Espíritu Santu (Act 2:37-41);
halibur hamutuk iha komunidade hodi rona dotrina Apóstolu sira-nia hanorin,
hamutuk nu’udar maun-alin, no iha silu paun (Eukarístia) no iha orasaun (Act 2:42-
48). Haree katak pregasaun Apóstolu sira-nian, tuir kedas ho konversaun no simu
sakramentu (Act 8:34-38; 10:34-48; 16:25-34; 18:5-8; 19:4-6).
Inisiasaun kristã dehan sintetikamente iha Éfesu (1:13) deklara katak “iha Kristu
mak Maromak bolu imi bainhira imi rona liafuan lia-loos nian katak Evanjellu ita-nia
maksoin nian, hodi fiar Nia.” Haree katak époka Apostólika ne’e susar atu distinge
pontudevista rituál Batizmu no Konfirmasaun.
36
Sakramentolojia
Kona-ba sakramentu Eukarístia, ezije atu sarani sira hakbesik-an ba Jezús-nia isin
no raan iha Eukarístia santa, espesiál ba sira-ne’ebé iha ona hanoin rasik (idade da
razaun) pelu-menus iha loron Páskua, no bandu atu la bele fo komuñaun ba sira-
ne’ebé foin moris. Tan ne’e, Konfirmasaun foin bele selebra hafoin simu tiha
Peniténsia no Eukarístia. Tanba ema be hakarak partisipa iha “Corpo Eucarístico”
Kristu nian tenke simu ona selo marka hosi Espíritu Santu.
37
Sakramentolojia
38
Sakramentolojia
f) Retorno ao paraíso: hanesan dalan ida atu lori ita ba paraízu, fatin ne’ebé
uluk Maromak expulsa ema primeiru, Adão no Eva.
g) Iluminasaun (naroman): ho inisiasaun atu hasai “hosi nakukun ba
naroman.”
h) Moris foun iha kreximentu: Pasa hosi reinu mate nian ba reinu moris nian.
i) Restauração da imagem (hafoun fali imajen): inisiasaun atu halo foun
hikas ita sai figura/imajen Maromak nian, tan sala be ita iha.
j) Renovasaun (hadi’a fali): aliansa ne’ebé iha ho Maromak, kotu tan sala,
agora hadi’a filafali grasa sira-ne’e ho inisiasaun.
Batizmu João refere ba pasadu, maibé Jezús nian ba futuru katak libertasaun ema
hotu hosi presaun hotu. Tan ne’e, Jezús-nia mate ita bolu “Batizmu” (Jo 10,38s).
Jezús proklama nia mensajen hodi dehan “Reinu Maromak” to’o dau-daun ona no
husu ema hotu atu konverte, Jezús mós lanega João-nia obra pekuliar. Konversaun
be Jezús proklama la’ós lei no kultu iha templu maibé Reinu Maromak nian. Tan
ne’e, Batizmu kristã signifika kompromisu atu halakon hotu injustisa no harii
sosiedade justa ida, iha-ne’ebé Maromak fó Nia-Espíritu Santu.
39
Sakramentolojia
Batizmu kristaun lamosu hanesan ritu inisiasaun orientadu ba salvasaun ida, maibé
manifesta selo sakramentál atu peraante juízu mundu be sei mai. Tan ne’e,
a) Batizmu hanesan obra Espíritu hosi Kristu, iha ida-ne’ebé selebra hodi tama
ba komunidade ida-ne’ebé fiar iha Kristu moris hias. Batizmu signifika
identifika ho kauza hosi Jezús nian.
b) Batizmu ho fiar, haree hosi parte íntimu, iha ligasaun, tanba sira hanesan
grasa Maromak nian ne’ebé ita ema sarani responsabiliza ba fiar liuhosi
konverte, atu nune’e bele fó no simu Batizmu.
c) Batizmu katak tama ona iha komunidade kristaun. Tan ne’e bele dehan katak
hetan ona salvasaun iha Batizmu Jezús nian hodi Nia mate no moris hias.
Pergunta
1) Saida mak inisiasaun kristã?
2) Tansá mak ita dehan katak Kristu mak sentru ba inisiasaun kristã?
3) Tansá mak Batizmu ne’e sai fundamentu ba sakramentu hotu?
(Sakramentu inisiasaun Kristã nu’udar vokasaun hosi Espiritu Santu no Nia servisu tomak atu
tulun katekumenadu sai Kristu-nia disípulu loloos)
40
Sakramentolojia
KAPÍTULU VII
SAKRAMENTU BATIZMU
41
Sakramentolojia
2. Batizmu no Igreja.
Batizmu mak asaun Kristu nian, ne’ebé hatudu hosi Igreja. Batizmu no Igreja iha
relasaun interdependénsia. Sakramentu ida sempre hanesan akontesimentu ida iha
Igreja, hosi Igreja no ba Igreja. Tan ne’e dehan: Ecclesia facit baptismum, baptismus
facit Ecclesiam (Igreja halo Batizmu no Batizmu halo Igreja).
a. Igreja, sujeitu integrál hosi selebrasaun baptizmál, katak “selebrasaun hosi
Igreja, hanesan mós asaun Igreja nian.”
b. Hosi Batizmu, Igreja hanesan Inan (Ecclesia Mater) ne’ebé halibur Nia-Oan
sira (Gal 4:26). Signifika katak ideia kona-ba moris foun tuir ema kristaun mak
haree Maromak hanesan Aman no Igreja hanesan Inan. Atu dehan de’it “moris
ida uluk hosi aman-inan sira, moris ida segundu mak hosi Maromak no Igreja.”
c. Batizmu, halo komuñaun iha Igreja. Batizmu halo ita moris iha komuñaun ho
Kristu, komuñaun entre sarani sira no komuñaun ho santu sira. Tan ne’e la
bele iha komuñaun ho Kristu, sé la iha komuñaun ho maun-alin sira.
d. Batizmu, edifica (harii) Igreja (Baptismus facit Ecclesiam). Batizmu mak asaun
Igreja nian. Hosi Batizmu mak Igreja autorealiza, hodi realiza istória kona-ba
Kristu-nia mistériu, hanesan sakramentu paskál, fatin efuzaun Espíritu, no
prezensa antisipada Reinu Maromak nian.
e. Batizmu, hanesan vinculo (kesi) sakramentál komuñaun entre povu kristaun.
Atu dehan de’it katak Iha Igreja la iha tan seluk katak iha Batizmu ida de’it
(unicidade); no Batizmu simu ba dala ida de’it (irreiterabilidade).
42
Sakramentolojia
agora, tanba hatudu ona hosi Páskua Maromak nian, katak sei han Páskua
hamutuk iha lalehan.
3) Batizmu, dalan uluk koko Maromak-nia Reinu. “Batizmu hanesan realidade ida
bá hola parte iha partisipasaun ba buat di’ak Lalehan nian” (Teodoro de
Mopsuestia).
5. Batizmu no Trindade
1) Trindade mak ajénte prinsipál hosi eventu baptizmál. Batizmu atualiza obra
konjunta hosi Aman, Oan no Espíritu Santu be konkretamente ba paisaun mak
revelasaun suprema hosi Trindade. Iha NT, Aman Maromak halibur no bolu
sira-ne’ebé atu simu Batizmu (Col 3:12 no Act 2:19); halo partisipa iha Kristu-
nia Resurisaun (Rom 6:4; Col 2:12; Ef 2:4-6); fó Konfirmasaun, kosé
mina/unsaun, tau karimbu no prenda hosi Espíritu (2 Cor1:21-22; cf. Act 5:32;
11:17; Gal 3:5; 4:6), mak Nia Espíritu (1 Cor 6:11; Rom 8:9,11,15).
2) Batizmu no komuñaun Trinitária. Batizmu reprezenta efetivamente ba primeiru
kontaktu ho moris hamutuk ho Aman, Oan no Espíritu Santu.
3) Formula Trinitária. Formula Kristolójika mak hodi Jezús Kristu-nia naran (Mt
28:19). Batizmu aparese realmente hanesan sakramentu ba fiar nian. Formula
mak ne’e: “Bainhira nai-lulik pronúnsia ba baptizante: ha’u sarani ó hodi
Aman, Oan no Espíritu Santu nia naran, la’ós nai-lulik mak tau liman ba ulun
maibé Kristu-nia liman rasik.”
43
Sakramentolojia
44
Sakramentolojia
45
Sakramentolojia
Agostinho: “Batizmu mak sakramentu fiar nian hosi asaun hotu Igreja nian.”
Tan grasa fiar ne’e, Batizmu ba ki’ik oan sira hanesan mós “símbolu fiar nian.”
46
Sakramentolojia
47
Sakramentolojia
Nia sakrifísiu tomak. Sai profeta, katak atu hatene grasa be hanesan
inspirasaun no buka atu haklaken sai. Kondisaun sira-ne’e nu’udar misaun ba
povu kristaun hotu iha Igreja no iha mundu.
48
Sakramentolojia
d) Tama ba fase katekumenadu, ne’ebé baptizante buka atu moris hodi to’o loron
ba inisiasaun plena:
1) Aprezentasaun kandidatu iha Igreja.
2) Fase katekeze.
Pergunta
1. Tanbasá mak Batizmu iha relasaun be íntima ho dimensaun Kristolojia?
2. Komenta took lia fuan ne’e, “Ecclesia facit Baptismum. Baptismus facit
Ecclesiam (Igreja halo Batizmu no Batizmu halo Igreja)?
3. Hanesan ema sarani “saida de’it” mak ita sei halo atu hatutan nafatin Kristu-
nia misaun iha mundu ohin loron ne’e?
49
Sakramentolojia
KAPÍTULU VIII
SAKRAMENTU KONFIRMASAUN (KRIZMA)
A. Sakramentu Konfirmasaun
1. Sakramentu Konfirmasaun no nia relasaun ho Batizmu
Sakramentu Konfirmasaun hanesan sinál ida atu hametin no halo kompletu
sakramentu Batizmu, liuliu iha fiar sarani nian. Batizmu hatudu ba moris foun.
Konfirmasaun hatudu ba ema ne’e iha ona idade adulta. Batizmu hatudu ba ita-nia
moris, no Konfirmasaun halo ita sai forte hodi luta ba moris ka ba fiar nune’e mós
Konfirmasaun halo ita atu simu grasa barak.
50
Sakramentolojia
51
Sakramentolojia
4. Dimensaun Eklesiál
4.1. Konfirmasaun nu’udar selebrasaun Igreja nian
Iha asaun litúrjika-sakramentál, Konfirmasaun sai hanesan “selebrasaun Igreja,
pertense ba Igreja nia-an tomak, ne’ebé iha influénsia no manifesta sai” (SC. 26).
Nível selebrasaun mak ne’e: sujeitu integrál hosi komunidade lokál, presidida hosi
Bispu, asistente hosi padre no ministru seluk, aman-inan, padriñu/madriña no
komunidade tomak (RC 3-8: Funsaun no ministru iha selebrasaun Konfirmasaun).
Ne’e mak hanesan “prinsípiu manisfestasaun hosi Igreja” (SC 40). Tan Igreja
nu’udar organizmu ne’ebé fó ánimu salvasaun liuhosi prezensa no atividade
Espíritu Santu nian. Misaun Igreja nian mak “halo progresu ba Igreja nia isin lolon
tomak sai ida de’it (unidade) no sai santu (santidade).”
52
Sakramentolojia
53
Sakramentolojia
3. Fó forsa ba misaun
Sakramentu ne’e, iha mós valór sosiál: ba ema boot ka adultu sira sai hosi sira-nia-
an rasik no partisipa pesoalmente, atu servisu, iha moris no harii komunidade ne’ebé
nia partense. Ho infuzaun Espíritu, simu misaun foun, konfirmadu sente nakonu ho
kapasidade ka matenek lalehan nian hosi forsa ne’ebé hosi leten aas. Tan ne’e, iha
relasaun entre unsaun krizmál no unsaun ba saserdote, liurai no profeta.
54
Sakramentolojia
55
Sakramentolojia
6. Lembraansa ba Konfirmasaun
Sakramentu Konfirmasaun, sakramentu irrepetível. Atu dehan de’it katak “buat ida-
ne’ebé ita simu ona ba nafatin, tan Espíritu ne’ebé liuhosi Jezús no hela
definitivamente ho Nia.” Teolojia katólika dehan indelével nu’udar “marka” be imprime
ona iha konfirmadu nia klamar. Tan ne’e Saun Paulo afirma hodi dehan: “rekomenda
ba ó, atu moris tuir filafali karizma Maromak nian, ne’ebé tau tiha ona iha ó, liuhosi
tula liman ne’e” (2 Tim 1,6; cf. 1 Tim 4,14).
Pergunta
1. Saida mak espesífiku ba komunikasaun Espíritu Santu iha Sakramentu
Konfirmasaun, liuliu relasaun ho Sakramentu Batizmu? Fó imi-nia komentáriu!
2. Simu Sakramentu Konfirmasaun/Krizma atu halo sa? Fó imi-nia hanoin!
56
Sakramentolojia
KAPÍTLU IX
SAKRAMENTU EUKARÍSTIA I : REFLESAUN TEOLÓJIKA
6) Santu sakrifísiu, atualiza únika sakrafísiu Kristu nian nu’udar salvadór no inklui
mós karan Igreja nian. Ezemplu, Santu sakrifísiu missa, sakrifísiu espirituál,
sakrifísiu puro no santu ne’ebé liu dook sakrifísiu sira iha AT (Heb 13,15).
7) Santa no Divina litúrjia, tanba litúrjia hotu Igreja nian, ninia sentru no
ekspresaun liuhosi sakramentu Eukarístia. Dala ruma bolu mós “Santu
mistériu” ka “santísimu sakramentu” nia mak hun ba sakramentu hotu.
8) Komuñaun, hosi sakramentu ne’e halo ita hamutuk ka ida de’it ho Kristu, hodi
hola parte iha Nia futar isin no raan.
9) Santa Missa, tanba iha litúrjia ita realiza mistériu salvasaun, ita taka ho “envio
os fieis” (misaun), katak buka atu kompri Maromak-nia hakarak iha ita-nia
moris lor-loron; hodi sai testemuña Maromak nian.
1.1. Nu’udar han kalan ida iha kontestu no iha karakter paskál
Iha karakter paskál buat be indiskutível mak última-ceia hanesan asaun Jezús ho nia
Apóstolu sira. Buat ne’ebé ita diskute mak última ceia hanesan ceia pascal
(testemuña sinóptiku) maibé mós ceia despedida (testemuña Saun João). Buat be
ladúvida mak “ceia” (han hamutuk) ida-ne’ebé nakonu ho rikeza umana no relijioza
tanba iha komuñaun no fraternidade. Iha kontestu paskál be konfigura no klarifika ho
aspetu: bensaun, memoriál, palavra no jestu, ne’e signifika katak “karakter paskál
ne’ebé komunidade kristã uluk tau iha selebrasaun Eukarístia, hanesan memoria ba
aliansa foun, iha bibi-oan paskál be fó-An ba salvasaun ema hotu nian (1 Cor 5:7; Jo
19:36).
58
Sakramentolojia
Jezús ho nia Apóstolu sira (Mc 14:25; Mt 26:29; Lc 22:18). Tan ne’e Páskua foun
Kristu nian ho komunidade kristaun, nu’udar bankete paskál be marka prezensa
Jezús-nia viazen iha mundu bá nia-Aman, liuliu Nia mate no moris hias, halo ita hotu
partisipa ba buat di’ak lalehan nian no salvasaun definitiva.
59
Sakramentolojia
60
Sakramentolojia
2) S. Justino
Eukarístia nu’udar sinaxis no prolongasaun hosi enkarnasaun. Saun
Justino dezenvolve nia hanoin kona-ba “enkarnasaun eukarístika.”
Eukarístia ne’ebé prefigura tiha ona iha AT, institui hosi Kristu iha última
ceia hanesan mandatu memoriál (Anamnesis), kontinuasaun hosi mistériu
enkarnasaun, liuhosi sinál paun no tua be nakfila ba Kristu-nia isin no raan.
3) S. Ireneu
Eukarístia nu’udar sentru ba istória salvasaun no sakrifísiu ba asaun grasa.
4) Escola Alexandria
Clemente, Origenes, Cirilo de Alexandria: Eukarístia hanesan
sakramentálizasaun ba “Logos” Maromak halo-An ba ema, atu ema halo-
an ba Maromak. Eukarístia hanesan meiu preferidu atu komuñaun ho
Logos. Isin no raan hosi Logos ne’e, hatudu nia figura no manisfestasaun
sakramentál. Ba sira, Logos halo prezente virtude anamnesis hosi
enkarnasaun, hanesan sentru loloos dotrina Eukarístia nian. Tuir Saun
Cirilio dehan: “Sé mak partisipa iha Eukarístia hanesan mós partisipa iha
Logos.”
5) Escola Antioquia
(Teodoro de Mopsuestia, João Crisostomos no Cirilo de Jeruzalém) fó idea
katak Eukarístia nu’udar sakramentálizasaun hosi mistériu paskál. Tanba
Jezús-nia istória hatudu ona katak ninia umanidade iha obra salvasaun
realiza hotu ona iha mistériu paskál. Tan ne’e, esplikasaun kona-ba
Eukarístia, konsidera henesan sakramentu umanidade Jezús nian, katak
anamnesis be realmente halo prezente sakrifísiu Kristu nian, hanesan
prezensa sakramentál hosi nia obra salvasaun.
6) Padre Latinos
Eukarístia nu’udar mistériu no prezensa. Saun Tertuliano hateten katak,
Eukarístia hanesan “sacramentum” iha paisaun Kristu nian; ne’ebé refere
mós ba prezensa permanente paun be ema hotu komunga no natureza
sakrifisiál iha missa. Eukarístia hanesan sinál no fonte be fó forsa moris iha
61
Sakramentolojia
62
Sakramentolojia
63
Sakramentolojia
3) Kristu-nia prezensa hetan kbiit iha Nia liafuan no iha Espíritu Santu (CIC. 1373-
1381)
a) Kristu hatudu Nia prezensa liuliu iha “sasán sira-ne’ebé uza iha Eukarístia.”
Kristu-nia prezensa iha Igreja multiple ho modu: liafuan/palavra no
orasaun: “Onde dois ou tres estão reunido em Meu nome” (Mt 18:20).
b) Kristu eleva Eukarístia liu sakramentu hotu-hotu no halo Eukarístia sai
hanesan “perfeisaun ba moris espirituál no finál ba sakramentu hotu-hotu.”
Hosi Eukarístia mak hatudu “prezensa reál,” katak substansiál, tanba Kristu
hatudu nia prezensa be kompletu hanesan Maromak ho ema dala ida.
c) Saun Tomás Aquino dehan: “A presença do verdadeiro corpo e do
verdadeiro sangue de Cristo, neste sacramento, ‘não apreendemós pelos
sentidos’, mas só pela fé; que apoia na autoridade de Deus.” Tanba ne’e,
komentáriu Saun Lucas iha kapítulu 22:19 hateten sai ona katak “ne’e
Ha’u-nia isin entrega ba imi.” Tan ne’e Saun Cirilo de Alexandria reforsa
liután katak “não vás agora perguntar-se se isso é verdade; mas acolhe
com fé as palavras do Senhor, porque Ele, que é a verdade, não mente.”
Pergunta
1. Eukarístia sai hanesan fonte no pontu kulminante ba sakramentu hotu-hotu,
“razaun saida” mak konsidera sakramentu ne’e liu sakramentu sira seluk? Fó
imi-nia opiniaun!
2. Tanbasá mak Eukarístia, ita dehan: “sakrifísiu sakramentál”? Esplika to’ok bá!
3. Oinsá relasaun entre Mistériu Paisaun, mate no Resurisaun Kristu nian ho
Eukarístia. Liafuan saida mak sai hanesan “xave” (iha Sagrada Eskritura) atu
esplika kona-ba ne’e?
64
Sakramentolojia
65
Sakramentolojia
KAPÍTLU X
SAKRAMENTU EUKARÍSTIA II: PERSPETIVA LITÚRJIKA
Novo testamento hatudu katak orasaun ba bensaun iha tempu Judaízmu Jezús uza
formula “birkat há-mazon” ka fó bensaun ba kalis, ne’e mosu iha han paskál. Nia
estrutura mak: benção, ação de grasas e petição. Formula ne’e mak Jezús uza iha
66
Sakramentolojia
han kalan ikus nu’udar konteúdu foun iha salvífiku-paskál. Motivu sentrál hosi asaun
grasa mak Saun João rekoñese nu’udar “descurso de despedida” (Jo 13-14) no mós
iha Saun Paulo (1 Cor 5:7-8). Atu dehan de’it katak formula be kristaun uza hetan nia
konteúdu foun, mak asaun grasa hosi Jezús Kristu ba istória salvasaun be to’o ba
realizasaun Eukarístia no moris ne’ebé dala ida de’it ba nafatin liuhosi Nia Páskua.
67
Sakramentolojia
68
Sakramentolojia
69
Sakramentolojia
preside hosi presbíteru sira mak dominikál, no grupu menor ne’ebé selebra mak iha
sirkunstánsia espesiál. Iha tinan 754 Pipino Breve dekreta adopsaun ba litúrjia
Romana iha teritóriu impériu Fransa tomak. Motivu mak atu, fó koñesimentu no
admirasaun hodi produz peregrinu sira-ne’ebéle to’o Roma; iha mós interese polítika
atu hametin liután unidade iha teritóriu hotu; ajuda atu iha uniformidade ba
nesesidade iha orden variedade ne’ebé kultu ba reinu Fransa; hodi bele iha vínkulu
uniaun ho Roma no Papa.
70
Sakramentolojia
71
Sakramentolojia
(kruz, beiju paz nian, inklinasaun). Atu dehan de’it katak dezenvolvimentu litúrgiku
iha missa la haree ona, hanesan iha primeiru sékulu, maibé hanesan asaun Igreja
nian, nu’udar ninia asaun grasa no oferta mak prinsipál no exklusiva nu’udar obra
redentóra Maromak nian.
72
Sakramentolojia
Renovasaun importante iha missa mak Iha Konsíliu Vatikanu II. Bazeia ba konsíliu
Vatikanu II nia dokumentu sira, liuliu konstituisaun kona-ba litúrjia no mós dokumentu
sira seluk, Papa Paulo II públika sai dokumentu hanesan ‘ordenasaun jerál hosi
missál Romanu, Encíclica Mysterium fidei (Kristu-nia prezensa iha Eukarístia),
73
Sakramentolojia
Haree fali ba kotuk (istória konsíliu Vatikanu II), fó rezultadu reál be sai nu’udar baze
definitiva kona-ba renovasaun boot iha Eukarístia tempu Vatikanu II. Renovasaun
Vatikanu II be presiza tau atensaun mak hanesan:
1) Respeitu ba missa. Hafoun no halo simples ritu sira no iha testu be bele
kompriende di’ak liután; litúrjia palavra hanesan momentu sentrál; enrikeza ho
testu foun ne’ebé halo atu partisipa no intelijível.
2) Partisipasaun no nia forma sira. Ezemplu, língua be vulgar; resposta hosi
asembleia; kántiku sira; jestu no movimentu be uniforma; dezempeñu iha
servisu no ministériu litúrjiku; orasaun, asaun grasa, kompromisu no
komuñaun.
3) Posibilidade ba adaptasaun. Hanesan: inkulturasaun no akulturasaun iha
Eukarístia; asembleia, povu no kultura. Renovasaun sira-ne’e atu tau iha
prátika no buka dezenvolve no halo moris sai hanesan asaun litúrjika iha
Eukarístia.
1. Ritu entrada
a) Entrada hosi selebraante (Presidente) – Momentu atu halibur hamutuk,
fó animu no tau iha orden nesesidade hosi selebrasaun. Entrada
akompaña ho kántiku ne’ebé bele realiza nafatin iha loron domingo no
loron festa.
b) Saudasaun ba altar no asembleia. Venerasaun altar konsidera nu’udar
símbolu hosi Kristu (Saun Ambrósio). Rein altar hanesan 1º jestu hosi
saserdote no hodi sinál da kruz ekspresa klaru prezensa Maromak nian,
nu’udar 1º protagonista iha selebrasaun.
74
Sakramentolojia
c) Ritu penitensiál. Husu perdaun molok atu hasa’e sakrifísiu (Didaché). Iha
missál atuál iha formula seluk. Taka ho absolvisaun “mizereatur: Deus todo
poderos…”
d) Kyrie eleison. Kyrie katak konvertidu. Ekspresaun ba sentidu penitensiál
no mós hanesan resposta ida ba orasaun universál.
e) Glória. Hanesan ino ba moris. Reza iha Domingo no loron festa martíriu
sira. Iha prinsípiu katak só Bispu no presbíteru sira mak preside. Iha missál
atuál proibidu uza iha tempu balun hanesan: adventu no kuaresma no iha
solenidade boot bele uza (kanta ka reza).
f) Orasaun kolekta. Hanesan momentu importante iha litúrjia Romana.
Tanba momentu ne’e nu’udar ekspresaun diálogu entre Maromak ho nia
povu. Reflete filafali rekordasaun liuhosi atributu sira no nia istória
salvasaun, husu atualizasaun hosi istória ba asembleia iha sirkuntánsia
ida-idak, determina selebrasaun, husu salvasaun eterna no renovasaun iha
moris no mantein estrutura Trinitária.
2. Litúrjia palavra
a) Leitura. Vatikanu II aumenta númeru hosi leitura sira: AT, Aktu apóstolu-
sira-nian no karta sira, Evanjellu. Ne’ebá organizadu iha lesionáriu ho trés
síklu leitura ba tinan tolu. Ne’ebé fahe ba tempu Adventu, Kuaresma,
tempu bain-bain, domingo, festa no solenidade no seluk tan. Atu halo povu
kristaun hariku ho ai-han hosi Maromak-nia liafuan.
b) Salmo interleccional. Hanesan elementu esensiál iha litúrjia palavra,
forma reál mak dialogál-responsoriál, ne’ebé koresponde ho leitura sira,
bele hananu ho lee konforme sirkuntánsia. Iha “sekénsia” tuir nafatin
missál anteriór. “Aleluia” akompaña ho liafuan hosi testu Bíbliku ne’ebé iha
konteúdu ho evanjellu ne’ebé atu anúnsiu.
c) Omilia. Hanesan parte nesesidade no esensiál iha selebrasaun-litúrjia
palavra, hodi aplika no atualiza Maromak-nia liafuan ba asembleia
relasiona ho leitura tuir tempu ne’ebé ritu selebra. Esplikasaun sira-ne’e
tenke klaru no buka atu influénsia povu bele aplika iha sira-nia moris no iha
komunidade.
75
Sakramentolojia
d) Credo ka profisaun fiar nian. Invoka saida mak ita halo bainhira simu
Batizmu, atu bele renova nafatin selebrasaun sira hodi hatudu ita-nia fiar.
Bele kanta ka reza tuir sirkuntánsia.
e) Orasaun universál. Elementu konklusivu iha litúrjia palavra ne’ebé iha
estrutura: petisaun-orasaun konklusiva. No nia konteúdu fundamentál
refere ba: Igreja, governante, sira-ne’ebé nesesitadu, komunidade lokál.
Iha orasaun hosi fiar nain sira ka orasaun universál, povu hasa’e nia ofísiu
saserdotál, reza ba ema hotu.
3. Litúrjia Eukarístika
a) Aprezentasaun grasa. Iha missál foun lako’alia ona “ofertóriu” maibé
“preparasaun grasa nian” hanesan oferta hosi povu saserdotál be hamutuk
ho Kristu, iha sentidu relasiona ho jestu Jezús iha han kalan ikus no
auténtiku ho akompaña ho jestu. Ritu ne’e halo hamutuk modu perfeitu iha
oferta “kósmika” ne’e mak grasa materiál; iha oferta “pesoál” ne’e mak
moris ema ida-idak nian no oferta “sosiál” mak entrega no solidariedade ba
maluk seluk.
b) Orasaun Eukarístika. Iha elementu sira mak tuir mai ne’e:
1. Diálogu inisiál. Konvida povu sira atu husu grasa ba Maromak ho
ksolok. Diálogu ida atu prepara ánimu no partisipa ba asaun ne’ebé
sei atu realiza.
2. Asaun grasa. Bolu “prefácio” tanba rekorda istória salvasaun no
husu grasa ba Maromak.
3. Sanctus. Lapertense iha estrutura orijinál orasaun Eukarístika. Tuir
litúrjia Osidente uza liafuan “Benedictus” (Mt 21:9).
4. Relato de instituição. Introdusaun diversa iha relatu kada anáfora,
iha unifikadu ho liafuan sira no iha instituisaun be hanesan ba kazu
hotu-hotu.
5. Anamnesis/memoria. Rekorda mistériu paskál Kristu nian. Hanesan
atualizasaun ba mistériu salvasaun be explisita iha: enkarnasaun,
paisaun, mate, sepultura, resurisaun, deskansu iha infernu no
asensaun.
76
Sakramentolojia
4. Komuñaun
Nu’udar momentu kulminante partisipasaun povu sarani iha Eukarístia.
a) Pai nosso. Konsidera hanesan prepara ekselente ba komuñaun, liuliu ba
karakter rekonsiliadór no perduadór.
b) Rito da paz. Hafoin Pai Nosso no molok atu fahe paun, reestabelese ritu
paz ba povu sarani sira (oferite vobis pacem), akompaña ho jestu ida
“hadame malu ho Kristu-nia paz.”
c) Fração do pão. Indika ba uniaun Kristu-nia futar isin no raan hanesan sinál
resurisaun ne’ebé entrega nu’udar sakrifísiu ba maluk seluk. Tan ne’e, Pai
nosso, rito da paz, fração do pão no mistura isin no raan Kristu, hatudu iha
kántiku “Agnus Dei.”
d) Komuñaun. Momentu povu sarani hamutuk ho Jezús-nia futar fuan santu
iha sira-nia laran nu’udar sinál Kristu mai vizita ninia povu.
5. Ritu despedida
Taka ho orasaun post-komuñaun, bensaun finál ho formula Trinitária hodi haraik
sinál kruz ba asembleia no dehan “ite missa est” atu endika ba povu fila ho paz
Kristu nian.
Pergunta
1. Hanesan sarani ita hotu iha obrigasaun boot atu hola parte ativa iha
selebrasaun Eukarístika, saida mak ita sei halo?
77
Sakramentolojia
2. Iha selebrasaun Eukarístika ita halo ho jestu sira. Ne’e nia sentidu saida mai
ita? Esplika to’ok jestu sira-ne’e!
78
Sakramentolojia
KAPÍTLU XI
SAKRAMENTU MATRIMÓNIU
79
Sakramentolojia
Iha NT esplika katak Jezús lamai hodi hanorin no fó morál foun kona-ba matrimóniu,
maibé Jezús hakarak hatudu de’it karakter radikál no espirituál iha matrimóniu
(seksualidade), no Jezús mós bandu atu la bele iha divórsiu iha matrimóniu (Mt 19:3-
9; Mc 10:2-12; Lc 16:18). Espesiál liu, Jezús hatudu dalan foun katak moris de’it ba
reinu lalehan (Mt 19:12) ho hahalok hadomi no buka harii perdaun ka rekonsiliasaun
(Jo 8:3-9). Saun Paulo reforsa katak relasaun entre feen-laen atu hatudu de’it uniaun
íntima entre Jezús ho Nia Igreja (Ef 5). Tan ne’e, Kristu-nia domin ba Igreja sai
nu’udar norma, modelu atu sukat feen-laen-nia domin. Nune’e mós Saun Paulo
hato’o hahalok prátiku ruma atu bele iha integrasaun seksuál iha moris matrimóniu (1
Cor 7:1-9).
80
Sakramentolojia
Dotrina Saun Paulo, situa matrimóniu iha perspetiva fiar kristã. Ne’ebé nia fó distinta
vokasaun ba rua: Selibatu, ne’ebé hatudu ba moris livre hosi buat be kesi umana,
hodi bele servi di’ak liu ba Maromak. Kazadu/a, ne’ebé ho laran simu dever hosi
estadu matrimóniu ne’e. Dotrina, ne’ebé Apóstolu sira hakerek iha karta ba sarani
sira iha Korintu: Selibatu hatudu ba situasaun espirituál “parkasia” (hein Reinu
Maromak be sei to’o mai). Matrimóniu mosu hanesan estadu moris be rekeridu ba
ezijénsia umana ne’ebé refere ba seksualidade. Atu dehan de’it, ida-idak buka asumi
grasa ne’ebé nia simu nu’udar nia vokasaun (1 Cor 7:1-40).
81
Sakramentolojia
rekoñese orijen Divinu iha matrimóniu no faktu katak uniaun ba kaben nain sira
hanesan Maromak-nia obra. Iha parte seluk, kaben nain kristaun sira-ne’ebéle kaben
“konforme Maromak” no Kristu santifika sira-nia uniaun ne’e.
Tan ne’e, pontu esensiál ba dotrina kristã kona-ba matrimóniu mak proibisaun ba
divórsiu tuir Kristu-nia vontade ne’ebé fó bensaun no santifika matrimóniu. No
nu’udar nia imperativu morál mak diriji ba kaben nain kristaun sira atu tuir Kristu
hanesan ideál no modelu ba sira-nia domin konjugál.
82
Sakramentolojia
seluk, sentimentu no vontade ne’ebé forma hosi kaben nain sira, katak sira deskobre
buat be kle’an ba sira-nia hamutuk ne’e atu entrega-an ba malu no deside atu goza
hamutuk iha matrimóniu.
Saun Tomás de Aquino, dehan tan iha razaun naturál ne’ebé inklina matrimóniu ba
maneira rua. (1) Natureza umana la’ós atu buka de’it ba jerasaun, maibé mós di’ak
ba oan. (2) Atu umana naturalmente tuir nesesidade nu’udar mane no feto ne’ebé
hamutuk atu bele atende ba nesesidade moris nian. Atu dehan de’it katak
“matrimóniu instituídu hosi Maromak iha orden be di’ak ba natureza umana.” Tanba
tuir Saun Tomas Aquino katak, “esensia hosi matrimóniu konsiste iha «uniaun» entre
feen-laen.”
E. Matrimóniu indissolúvel
Tuir dotrina Igreja katólika nian, matrimóniu hanesan buat ida “indissolúvel” (buat ida-
ne’ebé sei lafahe). Maibé haree ba situasaun mundu ohin loron buat hotu muda; ne’e
fó influénsia ba moris matrimoniál no familiar. Ezemplu, Lei sivil sira kona-ba
83
Sakramentolojia
matrimóniu no divórsiu bazeia ba sosiedade ne’ebé reklama fasilidade iha orden atu
bele sobu uniaun matrimoniál. kondisaun iha moris moderna susar tebes, ne’ebé iha
frekuénsia atu bele dezenvolve moris matrimoniál no familiar, ne’e kontra fidelidade
ba kompromisu konjugál no familiar. Matrimóniu no família ohin loron dispõe hosi
meiu kulturál no materiál be lahanesan tempu uluk ne’ebé bele kria entre feen-laen
no relasaun entre inan-aman ho oan sira klima liberdade, konfiansa no
koresponsabilidade.
1. Tuir natureza
Tuir psikolojia esplika katak tendénsia domin fundamentál entre feen-laen, la bele
redus de’it ba satisfasaun instintu sexuál, maibé aspira ba uniaun firme no
estabelese entre ema nain rua be hatene malu, ne’ebé hakarak no hakotu atu sai ida
de’it.
84
Sakramentolojia
85
Sakramentolojia
família ohin loron atu hatan ba fenómenu diversu ne’ebé hatun dignidade
matrimóniu, mak: poligamia, divórsiu, domin livre, egoízmu, edonizmu, prátika ilegál
kontra jerasaun, profana domin matrimoniál, kondisaun ekonómika, sosio psikolójiku,
perturbasaun iha família, kreximentu demográfiku iha nasaun 3º mundu (GS 47).
Asaun pastorál Igreja nian mak buka atu tuir família ida-idak iha diversa etapa, iha
sira-nia formasaun no dezenvolvimentu.
a) Preparasaun joven sira ba matrimóniu no ba moris familiar. Ezemplu,
respeitu moris matrimoniál no familiar atu bele enfrenta problema no
difikuldade sira. Iha prinsipál tolu ba preparasaun: (1) Preparasaun remota,
hahú hosi ki’ik iha família. (2) Preparasaun próxima, tuir dalan
katekumenál, preparasaun espesífika atu bele deskoberta kona-ba
sakramentu sira. (3) Preparasaun imediata, preparasaun molok atu simu
sakramentu matrimóniu, ne’e importante atu feen-laen bele hato’o
86
Sakramentolojia
difikuldade ruma iha dotrina no prátika kristã. Buka atu kontinua akompaña
nafatin família foun sira iha formasaun pastorál ne’e.
b) Ba ajénsia pastorál sira, tenke buka haka’as-an atu bele akompaña, fó
tulun no fó apoiu ba família atu bele esplika didi’ak sentidu profundu hosi
matrimóniu kristaun tuir dotrina no morál Igreja nian. Ajénsia pastorál mak
hanesan: Bispu, nai-lulik, relijiozu/a, katekista no sarani ida-idak sei hola
parte ativa iha asaun pastorál ne’e.
Pergunta
1. Tanbasá mak matrimóniu kristaun dehan “indissolúvel”? Razaun saida?
2. Iha matrimóniu kristaun iha buat tolu importante mak Igreja husu ba família
kristã hotu atu tau iha neon no moris tuir nu’udar objetivu iha moris familiar.
Dehan to’ok ba!
3. Ho mundu modernu ne’ebé nakonu ho tentasaun oin-oin, oinsá ita boot nia
hanoin ka opiniaun kona-ba sakramentu matrimóniu iha família kristã ohin
loron?
87
Sakramentolojia
KAPÍTLU XII
SAKRAMENTU PENITÉNSIA NO UNSAUN BA MORAS
88
Sakramentolojia
89
Sakramentolojia
Iha pasu ka etapa tolu ne’ebé presiza hetan iha sakramentu peniténsia mak;
a) Kontrisaun (Penyesalan) – Peniténsia interiór. Hosi aktu penitente sira, aktu
kontrisaun mak uluk liu, nia hanesan: “Uma dor da alma e uma detestação do
pecado cometido, com o propósito de não mais pecar no futuro.” Kontrisaun
mai hosi fuan, mak prinsípiu no fundamentu iha konversaun kristã, katak sai
hosi hahalok aat sira no rekupera fali ba ksolok be lakon. Kontrisaun hanesan
sinál no manisfestasaun hosi Maromak-nia domin, ne’ebé loke nia fuan liuhosi
konxiénsia ema ida-idak no hakotu atu moris iha purifikasaun no perfeitu. Buat
be importante iha kontrisaun la’ós de’it “sentimentu” ba moras sira ka ba
domin, maibé tenke hatudu hosi sinál no manifesta iha arependimentu be loos
katak rekoñesimentu interiór hosi hahalok aat be halo, no hodi hakarak tomak
atu halo koreksaun ka hadi’a filafali.
b) Konfesaun (Pengakuan) – Peniténsia eksteriór. Ho konfesaun, ema loke-an
ba sala sira, hodi dehan katak nia ema maksalak, simu responsabilidade
tomak hodi loke-an filafali ba Maromak, halo komuñaun ho Igreja, atu bele
moris foun ba loron be sei mai. Atu dehan de’it katak, ema sala nain rekoñese
loloos sira-nia sala. Konfesaun iha relasaun ho “juiz” ne’ebé nai-lulik hala’o iha
90
Sakramentolojia
91
Sakramentolojia
“sei lahetan kastigu” (Jo 5:24), kuandu nia fiar iha Kristu liuhosi konversaun
loloos.
c) Induljénsia, iha ligasaun ho efeitu hosi sakramentu peniténsia. Induljénsia
katak “hamoos sala sira-ne’ebé kontra Maromak no oras ne’e hetan ona
perdaun.” Induljénsia bele parsiál (sorin) ka plenária (tomak), depende hosi
ema be liberta-an hosi kastigu ba sala temporál ne’e.
92
Sakramentolojia
93
Sakramentolojia
no ita-nia fiar ba Nai Maromak, no forsa atu hasoru tentasaun hosi babeur aat,
espesiál liu tentasaun iha dezánimu no iha agonia nia laran.
b) Uniaun ho Kristu-nia paisaun. Grasa hosi sakramentu ne’e, halo ema moras
simu forsa no grasa atu iha uniaun íntima ho Kristu-nia paisaun (konsagradu).
Katak sofrimentu, hosi sala orijinál, halo ita simu buat foun: “traansforma ita
atu partisipa iha obra salvífika Kristu nian.”
c) Grasa eklesiál. Igreja bainhira selebra sakramentu ne’e, atu halo komuñaun
ho santu sira, hodi harohan mós ba moras sira. Moras sira simu grasa
sakramentu ne’e, kontribui mós ba santifikasaun Igreja nian no mós ba ema
hotu; tanba Igreja sofre no oferese ba Kristu, iha Aman Maromak.
d) Preparasaun ba última pasazen. Haraik grasa ba ema ne’ebé besik atu
mate, ema ne’ebé atu husik ona moris ne’e. Unsaun ne’e kompleta ita-nia
formasaun ho Kristu-nia mate no moris hias, katak ho Batizmu fó mai ita moris
foun, Konfirmasaun fó forsa atu luta hasoru moris ne’e no unsaun fó mai ita
finalidade hosi ita-nia moris iha rai ne’e, hanesan luta ikus nian molok ita atu
tama ba Aman Maromak-nia uma.
Pergunta
1. Tansá mak sakramentu konfesa hanaran mós sakramentu “Peniténsia no
Rekonsiliasaun”? Esplika to’ok ba!
2. Ita konfesa bei-beik atu halo saida? No Grasa saida mak ita simu hosi
sakramentu ne’e?
3. Ema moras sira simu sakramentu mina sarani atu halo sá?
94
Sakramentolojia
KAPÍTLU XIII
SAKRAMENTU ORDEN
95
Sakramentolojia
ema Levi sira. Tan ne’e, saserdote sira iha antiga aliansa sei ordena ho ritu própriu.
Maromak hili sira atu “servisu ba ema, liuliu sira-nia relasaun ho Maromak, atu sira
hasa’e karan no sakrifísiu ba Nai Maromak” (Heb 5:1).
Kna’ar saserdote atu haklaken Maromak-nia liafuan, atu harii komuñaun ho Maromak
liuhosi sakrifísiu no orasaun, maibé lahodi salvasaun. Sakrifísiu ne’e tenke halo bei-
beik maibé lahalo santu difinitivamente. Ikus mai sakrifísiu Kristu nian de’it mak bele
halo santu.
Saun João dehan Kristu nu’udar “Bom Pastor” (Mt 18:12-13; Lc 15:4-7) e “Cordeiro
de Deus” (Jo 1:29,31). Maromak haruka Nia-Oan mai la’ós atu haraik kastigu ba
mundu maibé atu salva mundu (Jo 3:17).
Hodi misaun ne’e, Kristu lala’o mesak maibé nia bolu disíplu barak tuir Nia ne’ebé
ikus mai harii grupu Apóstolu sira (Doze Apóstolos) be partisipa iha misaun Kristu
nian (Mc 3:13-14). Apóstolu sira hatutan ba sira-nia susesór sira: Papa, Bispu,
Saserdote no Diákonu sira. Iha tradisaun kristã dehan katak ema hotu hola parte iha
Kristu-nia saserdote be úniku katak “Sumo Saserdote segundo a orden de
Melquisedec” (Heb 5:10; 6:20). Saserdote Kristu nian be úniku marka prezente iha
sakrifísiu ministeriál, tan ne’e: “Só Cristo é verdadeiro saserdote, sendo catros seus
ministros” dehan Saun Tomás de Aquino.
96
Sakramentolojia
a) Iha servisu eklesiál mak ministru ordenadu. Katak nai-lulik sira, iha virtude
sakramentu orden nu’udar “in persona Christi Capitis” – na pesoa de Cristo
Cabeça (LG, 10). Hosi ministériu ordenadu, espesialmente bispu no padre
sira hatudu prezensa Kristu nu’udar xefe Igreja ne’ebé hatudu sai loloos iha
komunidade sira le’et. Tuir Saun Inácio de Antioquia dehan “Bispu mak imajen
moris hosi Aman Maromak.”
b) Hodi Igreja nia naran, katak ministru ordenadu la’ós de’it reprezenta Kristu,
maibé mós hodi Igreja nia naran hasa’e orasaun ba Nai Maromak, liuliu hasa’e
sakrifísiu Eukarístiku.
97
Sakramentolojia
Vobis, 17). Tanba virtude hosi sakramentu orden ne’e, nai-lulik sai nu’udar:
ministro da palavra, haklaken ba povu tomak Maromak-nia futar liafuan, tuir
mensajen Jezús nian “imi ba mundu tomak haklaken evenjellu”; nu’udar
administradór ba sakramentu sira, tanba Maromak konsagra nai-lulik sira
liuhosi Bispu ho Espíritu Santu-nia kbiit: ho Batizmu, lori ema hotu sai
Maromak-nia povu; peniténsia, atu rekonsilia ema sala nain ho Maromak no
mós ho Igreja; Eukarístia, atu oferese sakramentál ba sakrifísiu Kristu nian no
nu’udar guiadór ka matadalan ba povu, sai bibi-atan ba povu sira. Buka atu
banati tuir Kristu-nia hahalok no hanorin sira nu’udar “nai-lulik loos iha NT” (LG
28).
c) Ordenasaun Diákonu – sai servidór. Só amu Bispu de’it mak sei tula liman ba
nia, signifika katak diákonu iha ligasaun espesiál ho Bispu. Diákonu sira hola
parte espesiál iha misaun no grasa Kristu nian, tan Kristu rasik hatudu-an
hanesan “servidór ema hotu nian.” Diákonu nia kna’ar: servi Bispu no nai-lulik
iha Eukarístia, fahe komuñaun, fó sakramentu Batizmu no kaben, haklaken
evanjellu, preside funerál no servisu karitativu (LG. 29).
“Só ba ema mane de’it be Baptizadu ona mak bele simu validamente sagrada
ordenasaun” (CIC. 1024; Mc 3:14-16; Lc 6:12-16). Tanba, Jezús rasik hili ema mane
atu forma “colégio dos Doze Apóstolos.” Apóstolu sira mós hili fali sira-nia susesór
atu kontinua ministériu ne’e; ne’ebé ikus mai mosu mós “colégio dos Bispos.” Tan
ne’e, bele dehan katak ‘hili’ ne’e mai hosi Maromak rasik ba ema ida-idak. Ministru
ordenadu sira-ne’e mai hosi ema be fiar nain no buka moris “celibato” (lakaben) no
buka hametin moris selibatu tan “por amor do Reino do céu” (Mt 19:12).
98
Sakramentolojia
Karakter indelével, katak sakramentu orden hanesan sinál ida-ne’ebé lalakon iha
ema be simu ona ordenasaun. Atu dehan de’it hanesan ne’e: “Uma pesoa
validamente ordenada pode, é certo, por graves motivos, ser dispensada das
obrigações e funções decorrentes da ordenação , ou ser proibido de as exercer; mas
já não pode voltar a ser leigo, no sentidu estritu, porque o carácter impresso pela
ordenasaun fica para sempre. A vocação e a misaun recebidas no dia da
ordenasaun marcam-no de modo permanente” (CIC. 1583). Tan ne’e grasa Espíritu
Santu, ne’ebé hatudu iha konfigurasaun ho Kristu nu’udar saserdote, mestre no
pastór, bainhira simu ordenasaun nu’udar bispu, saserdote no diákonu.
Pergunta: (debate)
1. Moris selibatu (la kaben) ba nai-lulik sira.
2. Ordenasaun ba feto sira.
99
Sakramentolojia
Konkluzaun
(Kristu mak sakramentu rohan laek, iha-ne’ebé sai ponte entre Maromak ho ema atu lori ema
hotu ba santidade)
100
Sakramentolojia
Bibliografia
Bishop’s Commission for Promoting Christian Unity (1982). Mixed Marriage: Pastoral
and liturgical guidelines. Papi Manila: Fhilippines.
Champlin, J. M. (1998). From the heart: Personalizing your homily with your own
hopes and expectations. Ave Maria Press. Inc. United States of America.
Cronin, G. B. & Rathschmidt, J. (1979). Family book: The forgiveness of the Lord.
United State: Ave Maria Press.
Florian, A. (2001). Sign & symbol, word and song: Creating and celebrating classroom
rituals. United State: Ave Maria Press.
Hahn, S. (2007). Scripture Matters: essays on reading the bible from the heart of the
church, (cet. 1). Malang: Dioma.
Hahn, S. & Flaherty, R. J. (2008). Chatholic for a reason IV: Scripture and the mystery
of merriage and family life, (cet. 1). Malang: Dioma.
Hayon, N. (1994). Pengantar Litúrjia Dasar (Diktat), Sekolah Tinggi Filsafat Katolik-
Ledalero, Maumere, Flores.
Kasper, W. Cardinal. (2003). Leadership in the church: How traditional roles can serve
the christian community today. New York: Crossroad.
101
Sakramentolojia
Lorsheider, A. Cardinal. (1987). Clodovis Boff: Feet on the ground the theology. A
Brazilan journey. Maryknoll, NY: Orbis Books.
Senior, D. (1997). Jezús: A Gospel potrait (Rev. Expanded Ed). St. Pauls Makati City:
Philippines.
Shahab, I. (2007). Beragama dengan akal jerni: Bukti-bukti kebenaran iman dalam
bingkai logika dan matematika, (cet. 1). Jakarta: Ikrar Mandiri Abadi.
102
Sakramentolojia
Glosáriu
A
Abrão: Iha lian Ebraiku Avaraham/Avrohom/Avruhom
no iha lian Arabi Ibrahim, nia figura ida-ne’ebé
importante iha Bíblia no Al-Quraan. Relijiaun Judaizmu
no Kristianizmu rekoñese nia nu’udar patriarka (aman),
no iha tradisaun Islam nia nu’udar profeta Ibrahim. Iha
tradisaun Abrahamiku, Abrão nu’udar aman espirituál
ba ema barak. Tuir Bíblia, Maromak bolu Abrão hosi rai
Mezopotamia ba Kaná mais-menus tinan 2000
depoizde Kristu. Nia naran orijinál mak Abram (lian
Ebraiku) ne’ebé signifika katak “aman ne’ebé hetan
rahun di’ak.” Abrão nia aman mak Terah, nia iha kaben
nain tolu (Sara, Hagar, no Ketura). Nia-Oan hosi Sara mak (Izak), hosi Hagar
(Ismael) no hosi Ketura mak (Zimraan, Yoksan, Medan, Median, Izak, no
Syuah). Abrão nia sobriñu mak Lot. Nia maun alin sira mak (Nahor, Haraan no
nia feton mak Sara). Nia moris iha Ur-Kasdim no mate iha Kaná ho tinan 175.
Aberta: Loke
Adventu: Adventu mai hosi lia Latina ADVENTUS katak “mai to’o”. Leitura ne’ebé ita
rona sempre ko’alia kona-ba “konversaun”. Kor liturgia: Violeta signifika katak
“sakrifísiu, perparasaun, no konversaun, iha mós lilin adventu nu’udar símbolu
ita-nia hein ba Nai nia mai. Igreja fó sentidu kada lilin ho tópiku espesiál mak
hanesan “esperaansa”, “fiar”, “ksolok/gaudate”, no “domin.”
Afirmasaun: Haforsa
103
Sakramentolojia
Alegoria: Istória be uza nu’udar sinál (liafuan furak) moris ema nian be loos atu eduka
(morál) ka haklaru buat ruma (hanoin, idea, ideál, ka valór moris: fidelidade,
onestidade, polítika be di’ak)
Aliansa: Juramentu
104
Sakramentolojia
Analojia: Siensia língua ida-ne’ebé ko’alia kona-ba liafuan idéntiku enter forma
ne’ebé sai baze akontesementu forma sira seluk. Analojia nu’udar parte ida
hosi prosesu morfolojia ne’ebé iha analojia nia laran, forma liafuan foun hosi
liafuan ne’ebé iha ona. Ezemplu: isin ne’ebé di’ak tanba han mós di’ak, santu-
santa.
Anti papa: Ema ne’ebé ko’alia kona-ba nia-an katak nia ida-ne’ebé ema hotu aseita
nu’udar papa be ofisiál iha lei nia okos, no nu’udar kontra nain hasoru papa
ne’ebé Igreja katólika haklaken ka koñese. Anti papa jeralmente mak sira-
ne’ebé hetan apoia maka’as no barak husu grupu Kardinál sira.
105
Sakramentolojia
Antigo Testamento (AT) Testamentu tuan: Parte primeru hosi Bíblia. Ida-ne’e
hakerek molok Kristu. AT bain-bain mós hanaran livru ka Bíblia Ebreu sira-nian,
tanba 97% nia konteúdu hakerek iha lian ebraiku.
Antropolojia: siensia kona-ba ema, espesiál kona-ba orijinidade, kór no forma fiziku,
kultura no fiar iha tempu uluk.
Apóstolu: Ema ne’ebé hetan revelasaun hosi Maromak kona-ba relijiaun no nia
misaun.
Asume: Enkaregadu
106
Sakramentolojia
Autojulgar: Evalua-an
B
Bankete: Festa han hamutuk/ seremónia han hamutuk
Beleza: Furak
107
Sakramentolojia
Bíblia: livru, Maromak-nia apokalipse ne’ebé halo sai livru: Ezemplu livru/Bíblia
Kristaun ne’ebé sai nu’udar indikadór ba sarani katólika hotu-hotu. Bíblia iha nia
konteúdu mak Antigu Testamentu, Novu Testamentu, Kanon, no
Deuterokanonika.
C
Calvin: Nia naran kompleltu mak John Calvin ka João
Calvin moris iha loron 10 Jullu 1509 no mate iha loron 27
Maiu 1564 ho tinan 54. Nia ema teólogu kristaun Fransa
no figura importante iha tempu reformasaun protestante.
Nia hanorin sira iha teolojia kristaun hanaran Calvinizmu
Catequismo Igreja Católica (CIC): Katekizmu Igreja Katólika iha lian inglés
Catechism of the Catholic Church (CCC) mak livru esplikasaun ka instrusaun
ofisiál kona-ba fiar no doutrina Igreja katólika
Roma, ne’ebé ba dala uluk hala’o iha sékulu II no
ba dala uluk públika bainhira makina imprime kria
depoizde tempu refórmasaun no edisaun ikus
mak iha Fransa tinan 1992 tanba mandatu hosi
papa João Paulo II. Livru ne’e traduz ona ba iha
língua barak.
108
Sakramentolojia
Christus Dominus: Kna’ar pastorál bispu sira-nian iha Igreja (dokumentu Igreja)
109
Sakramentolojia
Cirilo de Jeruzalén: (315-386) nia mak bispu Igreja Jeruzalén iha tinan 348. Nia mak
reforsa kona-ba mistériu Trinidade. Nia konsidera hosi Igreja katólika nu’udar
doutór no apolojista Igreja nian.
D
Definitiva: Finál, totál
Dezaprova: La simu
Dignu: Fó ónra
110
Sakramentolojia
Diminuisaun: Hamenus
Dispozisaun: Atitude fuan ne’ebé iha tendénsia atu hetan temperamentu ka hanoin
ne’ebé latuir ho normál
Distante: Dook
Distinge: Mai hosi lian Portugés dehan katak “halo divizaun” (1) ko’alia sai katak iha
buat be lahanesan. (2) halo buat ida sai diferente ka haketak hosi buat be
barak.
Divizaun: Hafahe
Divórsiu: Hahalok moris família ne’ebé haketak malu no lamoris hamutuk tan nu’udar
família ka inan aman (feen no laen)
Dogmatika: Mai hosi lian Gregu, forma plurál hosi lian Gregu no Inglés mak dogmata.
Mak fiar ka doutrina ne’ebé relijiaun ka organizasaun hanesan ida kaer atu bele
sai otoritativu.
Dogma katólika Roma: Lia-loos ne’ebé revela-an liuhosi Nai Jezús, be realiza hosi
Majisterium Igreja nian nu’udar buat ruma ne’ebé hakesi ho fiar.
111
Sakramentolojia
E
Edonizmu: Hakarak atu buka gostu iha isin lolon no materiál
Eksklamasaun: Lian ne’ebé hasa’e hodi admira Maromak-nia liafuan di’ak (Litúrjia),
admirasaun.
Ekumenizmu: liafuan orijinál hosi lian Gregu mak Oikos (Uma) no Menein (hela). Tan
ne’e, Oikoumene signifika “mundu be ita hela ba” ka “moris ba”. Iha signidikadu
luan liu kona-ba sentidu ekumenizmu mak inisiativu relijiaun (relijiozidade)
ne’ebé diriji atu sai ida iha mundu tomak (uniaun). Objetivu limitadu hosi
ekumenizmu mak “hasa’e ka hamoris kooperasaun ko kompriensaun ne’ebé
di’ak liu entre grupu relijiaun sira ka denominasaun iha relijiauan be hanesan.
Emaus: Sidade ida nia naran, ne’ebé Jezús hatudu-An no la’o hamutuk ho Nia disíplu
ba dalan Emaus. Iha-ne’ebá Jezús han no silu paun hamutuk ho Nia disíplu nai
112
Sakramentolojia
rua no lakon iha sira-nia oin. Akontesementu ida-ne’e bainhira Jezús mate tiha
no moris hias liu loron tolu maibé Nia disíplu barak mak sidauk fiar kona-ba
Jezús-nia moris hias.
Ensíklika: Mai hosi lian Gregu egkuklios katak sirkula. Termu ne’e uza iha relijiaun
kristaun katólika, fó sentidu katak karta pastorál bispu sira-nian. Ensíklika
kontein ho doutrina kona-ba fiar no morál.
Enrikezamente: Hariku
Ephata: Nakloke bá
Eskatolojia: doutrina teolojia kona-ba tempu ikus mundu nian, moris hias no Lalehan.
Eskolástika: Naran períodu iha sékulu médiu ne’ebé hahú iha sékulu IX to’o XV.
Tempu ne’e mosu eskola barak no mestre/a sira ema edukadór ne’ebé
intelektuál tebes. Iha parte seluk, eskolastika mós hatudu metodolojia ruma
ne’e mak métodu husu no fó ezame ho asuntu oin-oin ne’ebé krítiku no
rasionál, halo debate ba asuntu sira, no tuir mai foti ninia rezulusaun.
Karakterístika métodu eskolastika mak presiza razaun hosi saida mak rezulta
Invoka: Hamosu
Eraansa: Riku soin hosi tempu uluk no sei fó ba malu kada jerasaun ba jerasaun
113
Sakramentolojia
Estetika: estudu kona-ba buat furak no lafurak iha natureza nia laran ba saida mak ita
kontaktu ho ita-nia sentidu sira.
Estipendiu: ajudu ne’ebé ema fó nu’udar ezijénsia atu halo buat ruma (bolsu estudu)
Estrutura: Organizasaun ne’ebé diferente parte iha edifísiu ida, sistema ida, obra ida,
planu ida, no eskeletu ida nia laran.
Etimolojia: Sanak siensia linguistika ne’ebé estudu kona-ba liafuan nia orijén. Lian
Gregu étymos katak liafuan no lógos katak siensia. Tan ne’e bele dehan katak
siensia ne’ebé estuda kona-ba liafuan orijén.
Étika: Siensia kona-ba di’ak no aat (ladi’ak) no kona-ba direitu no dever morál (hanoin
be loos)
Eukarístia: Sakramentu ba dala rua iha inisiasaun kristã. Tanba liuhosi nia, ema
sarani hola parte hosi Jezús Kristu-nia futar isin no raan, no fó-an tomak
nu’udar sakrifísiu. Eukarístia mak pontu kulminante moris ema kristaun.
Étnika: (Antropolojia) ligasaun ho grupu sosiál iha sistema sosiál nia laran ka kulturál
ne’ebé iha sentidu ka pozisaun ruma tanba jerasaun, adat, relijiaun,
língua/dialetu no seluk tan.
114
Sakramentolojia
Evanjellu: Hosi lian Gregu Euangelio ne’ebé signifika katak liafuan di’ak ka notisia
di’ak. Termu ne’e uza ba livru 4 primeiru iha Novo Testamento (NT). Livru sira-
ne’e mak: Evanjellu Mateus, Evanjellu Markus, Evanjellu Lukas no Evanjellu
João. Evenjellu ne’e rasik mak Jezús Kristu (Haree mós iha Jezús no Kristu)
Evanjellu sinóptiku: Evanjellu testamentu foun iha bíblia ne’ebé hakerek husi
Mateus, Markus no Lukas. Evanjellu sinóptiku nafatin hakerek istória ne’ebé
hanesan kona-ba Jezús, maibé nia esplikasaun no nia naruk diferente, maibé
iha sistemátika hakerek ne’ebé hanesan no dala barak uza liafuan hanesan
mós. Sinóptiku mai hosi lian Gregu syn: hamutuk no opsis: haree, atu fó sinál
katak konteúdu hosi evanjellu tolu ne’e bele haree hanesan.
Evolusaun: Mudansa
115
Sakramentolojia
Exportasaun: Habelar
Exsepsaun: Lainklui
Ezijénsia: Rezultadu hosi husu ne’ebé maka’as, buat ruma ne’ebé tenke husu.
F
Fiar/fé: Fó konfiansa tomak ba Maromak, fuan-metin, laran-forsa, no laran ne’ebé iha
balansu. Mai hosi lian Gregu Pisti mak sentimentu fiar ba Maromak. Fé mak
baze hosi buat hotu ne’ebé ita espera no sai evidénsia hosi buat ne’ebé
invizivel (Ebr 11:1)
Fenómenu: Buat saida de’it mak bele akompaña ho sentidu isin lolon no bele esplika
no evalua akademikamente, buat ruma ne’ebé estraordináriu liu, realidade.
116
Sakramentolojia
G
Gabriele Condulmer: Nia mak Papa
Eugenius IV, moris iha tinan 1383 no mate
iha loron 23 Febreiru 1447. Nia lidera Igreja
katólika hosi loron 3 Marsu 1431 to’o nia
mate.
117
Sakramentolojia
Giuseppe Melchiorre Sarto: Nu’udar papa Pio X iha tinan 1903 to’o 1914.
118
Sakramentolojia
H
Helenizmu: Termu ida-ne’e ema uza atu deskreve mudansa kulturál iha Gregu. Ho
sentidu katak buat ne’ebé la’ós lisan Gregu sai Gregu nian. Nia prosesu mak
ho lisan voluntáriu no mós hodi uza forsa.
I
ICHTYS: Mai hosi lian Gregu katak ‘ikan’. Símbolu ne’e didika ba povu kristaun sira-
ne’ebé ema fó terus no oho iha sékulu II. Símbolu ne’e hatudu ba Kristu no sai
hanesan sinál ba ema kristaun be terus.
Igreja: Mai hosi lian Gregu Ekklêsia, signifika katak ‘bolu sai’ (ek: sai; kaleo: bolu).
Tan ne’e ekklesia nia sentidu mak grupu ema sira-ne’ebé bolu atu sai (hosi
mundu ne’e). Liafuan Igreja iha sentidu mak tuir mai ne’e: (1) sarani: uniaun ka
sorumutu ema sarani sira, ne’e fó sentidu katak Igreja la’ós didin lo-loon maibé
ema ne’ebé halibur hamutuk tuir Kristu. (2) soru-mutu ka inkontru orasaun nian,
ne’e fó sentidu katak Igreja mak uma orasaun. (3) Kristu-nia kaben ka noiva,
[CIC 796]. (4) Igreja mak Kristu-nia isin lolon, [Col 18]
119
Sakramentolojia
Induljénsia plenária: Hamoos kastigu hotu ne’ebé mosu tanba sala sira. Kuandu
ema simu induljénsia ne’e no mate derepenti de’it, fiar katak ema ne’e lapersiza
ona atu ba iha purgatóriu. Kritéria ida-ne’ebé hatudu katak ema ne’e hetan
induljensia plenária la iha ona sala iha nia-an, konverte nia-an totalmente no
lahalo sala tan.
120
Sakramentolojia
Induljénsia parsiál: Hamoos de’it katigu balun ne’ebé mosu tanba sala sira.
Inintelijibel: Ida-ne’ebé ema barak lahatene, inkapasidade atu hatene ka la’o tuir
Inisiasaun: Mai hosi lian Latin Initia katak hahú atu la’o tuir dalan ida. Seremónia ka
ezame ne’ebé tenke ema ida hala’o atu sai membru organizasaun ruma, suku,
relijiaun, grupu no seluk tan. (fó inisiasaun ne’e signifika katak ofisializa ka
inagura).
Inisiasaun Kristã: Hahú sai kristaun ne’ebé tenke liuhosi prosesu formativu ne’ebé
iklui etapa sakramentál.
Instituídu: Harii
Interiór: Laran, mundu ne’ebé naksubar iha laran (ema-nia fuan laran)
121
Sakramentolojia
Íntima: Besik liu, metin liu (Relasaun ne’ebé metin liu no besik liu)
Institusionál: Grupu ida-ne’ebé ho lisan institusaun hodi hela iha fatin ida ho objetivu
hanesan atu hetan objetivu ne’e.
Israel: Nasaun nia naran, Jacob nia naran ne’ebé Maromak fó ba nia ‘Israel’ bainhira
Jacob manan iha funu hasoru ho Maromak-nia anju ida.
122
Sakramentolojia
katólika, no sira hotu hetan títulu santu: nia maun Leandro nu’udar bispu
katólika Sevilla antes nia, isidoro mós iha alin ne’ebé nu’udar bispu no nia alin
feto nu’udar mestra relijioza no responsabilidade ba konventu 40.
J
Jacob: Haree mós iha Israel, beala terseiru nasaun Israel ne’ebé deskreve iha Bíblia.
Nia aman naran Izak no avó naran Abrão. Nia iha papel importante iha livru
Jénezis.
123
Sakramentolojia
mak Nai, mesias, salvadór. Maibé iha relijiaun Islam Jezús ho lian Arebeu katak
Isa no bain-bain sira bolu Isa Almasih ne’ebé signifika katak Jezús ne’ebé
Maromak Aman hili ka ida-ne’ebé lori no fó salvasaun. Dala barak mós hanaran
Isa bin Maryam ne’ebé ho sentidu katak Jezús Virjén Maria Nia-Oan.
Justifikasaun: Halo tetu kona-ba buat ruma ka ba ema ruma, halo loos ka halo klaru.
João Baptista: Oan hosi Elizabet, Maria Jezús inan-nia prima. Nia aman naran
Zakarias, amu lulik ida. Iha katólika, João simboliza ema kontempladór ne’ebé
hatais ropa hosi bibi malae nia kulit (fulun) no hamrik iha dezertu ho bibi oan
ida iha nia sorin hodi haklaken Maromak-nia reinu. João nia títulu mak Baptista
tanba nia kna’ar mak atu fó Batizmu ba ema israel atu prepara-an ba Nai
Jezús-nia mai
João evanjelista: Mate mais menus iha tinan 110; iha lia Ebreu hanaran Yohanan,
signifika disíplu ne’ebé Nai hadomi. Tuir tradisaun Igreja, naran ida-ne’e uza ba
ida-ne’ebé hakerek evanjellu no surat primeiru João nian.
124
Sakramentolojia
K
Karol Józef Wojtyla (Beatu): Moris iha Wadowice,
Polandia, 18 Maiu 1920 – mate iha Vatikanu 2 Abril
2005 ho tinan 84. Nia nu’udar papa ka bispu Roma
ho naran João Paulo II hahú hosi 16 Outubru 1978
to’o nia mate. Nia ko’alia hasoru komunizme no
kapitalizme ne’ebé la kontroladu no hamosu teror
polítiku. Nia mós forti tebes kontra hasoru hahalok
aborsiu.
Katólika: Mai hosi liafuan adjetivu língua Gregu nian Katholikos ne’ebé signifikadu
universál. Iha kontestu eklesiolojia kristaun, liafuan katólika iha nia istória
ne’ebé riku.
Kerigma: Proklamasaun kona-ba lia-loos relijiozu, espesiál hanorin sira iha Evanjellu.
Koinside: Mai hosi lian Portugés coincide katak iha tempu hanesan.
Kompromete: Responsabiliza
Kondenasaun: Kastigu
125
Sakramentolojia
Konduza: Lidera
Konsíliu/konsíliu Ekumenis Inkontru entre Bispu hotu-hotu Igreja nian atu diskuti,
rezolve no halo desizaun ba doutrina Igreja no regulamentu prátika iha Igreja.
Konsíliu Florence: Konsíliu ne’e nia naran orijinál mak konsíliu Basel ne’ebé hala’o
iha tinan 1431-1445. Konvoka hosi Papa Martin V no preside hosi kardinál
Julian Cesarini (Papa Eugene IV).
Konsíliu Trentu: Konsíliu ekumenis Igreja Katólika Roma ne’ebé ba dala-19. Konsíliu
ne’e importante liu iha Igreja no hala’o iha Trento, Italia, durante períodu tolu
nia laran entre loron 13 dezembru 1545 no 4 Dezembru 1563, nu’udar resposta
ba movimentu reformasaun Protestante. Konsíliu ne’e haklean halo detallu
liután kona-ba doutrina katólika kona-ba ema-nia salvasaun, sakramentu, no
kanon Bíblia sira, nu’udar resposta ba protestante sira-nia movimentu. Konsíliu
ne’e mós diskute kona-ba asuntu múzika iha Igreja. Konsíliu ida-ne’e fó fiar ba
Papa atu halo prefeitu parte balun hosi ninia rezultadu servisu. Tan ne’e iha
tinan 1556, Papa Pio V fó sai Livru katekizmu Roma, livriñu orasaun loron-loron
nian, ne’ebé hetan prefeisaun iha tinan 1568, no fó sai mós livru missál
(Missale Romanum) ne’ebé hetan prefeisaun iha tinan 1570. Rezultadu seluk
mak edisaun foun halo prefeisaun ba Bíblia iha lian Latin hosi Papa Clemens
VIII iha tinan 1592.
126
Sakramentolojia
Konsolida: Fó forsa
Konverte: Atitude kontrisaun ka hanoin ho laran moras ba hahalok ne’ebé halo tiha
ona.
Kose mina ba ema moras: Sakramentu kurativu segundu. Iha sakramentu ne’e nain
lulik kose mina ba ema moras ho mina espesiál. Kose mina ba ema moras bele
127
Sakramentolojia
fó ba ema kristaun katólika hotu ne’ebé fiar, tanba nia iha ona tempu agonia nia
laran (CIC 1514, Kanon 1004).
Kósmiku: natureza no nia konteúdu tomak, mundu no planeta seluk no buat hotu
ne’ebé hale’u sira.
Kristu: Mai hosi língua Gregu Chritos ne’ebé signifika “ida-ne’ebé kose ho mina/hetan
kose mina iha nia ulun”. Kose mina ka fakar mina iha ema-nia ulun leten, bain-
bain hala’o iha nasaun Israel nu’udar sinál fó pozisaun ne’ebé espesiál.
Ezemplu, Saul no David hetan fakar mina iha sira-nia ulun leten sai liurai hosi
profeta Samuel (1 Sam 10:1, 16:13). Kristu mak títulu ne’ebé fó ba Jezús,
tanba ema kristaun dahuluk fiar katak Jezús mak mesias ne’ebé Maromak
promete durante AT.
Kristaun: Ema ne’ebé tuir Kristu be moris mai iha mundu, terus, mate no moris hias.
Kristolójiku: Mai hosi liafuan Christ no logia (Gregu) nu’udar siensia rua ne’ebé tau
hamutuk Christian theology. Siensia ida-ne’e prinsipál liu ko’alia kona-ba
naturalidade no personalidade Jezús Kristu nian.
128
Sakramentolojia
Kuaresma: Loron halo jejum iha kuarta feira sinzas no iha sesta feira halo
apstenénsia. Jejum nia signifikadu han uituan (jujum fiziku), ajuda ema seluk
ne’ebe presiza (jejum morál), reza lor-loron, konfesa (jejum espirituál).
Apstenensia nia signifikadu lahan na’an, lahan ka lahemu buat ne’ebe ita gosta
liu (Hamenus gostu isin nian). Kor liturgia: Violeta
Kulturál: (1) Rezultadu atividade no kriatividade internál (fuan no hanoin) ema nian
hanesan fiar, arte, adat. (2) Haree hosi óklu antropolojia mak “totalidade
129
Sakramentolojia
koñesimentu ema nian nu’udar animál sosiál ne’ebé uza atu kompriende
ambiente no nia esperiénsia nune’e mós nu’udar indikadór ba nia atitude.
L
Lalehan: Haree iha Paraizu
M
Majisterium: Mai hosi lian Latin Magisterium ne’ebé dehan katak ida-ne’ebé iha
pozisaun kona-ba asuntu hanorin Maromak-nia Liafuan. Majisterium-nia sentidu
loloos mak edifisiu prezidente, diretór, lider, mestre atu fó instrusaun no
mensajen di’ak.
130
Sakramentolojia
Maromak: Haree hosi pontu devizta kristaun iha 5 ezisténsia absoluta kona-ba
Maroamak: (1) Maromak mak ida-ne’ebé rohan laek, la iha hún no rohan, haree
iha Ézodu 3:14; Ebreu 7:3; Apokalipse 1:8, 22;13. (2) Maromak mak ida de’it,
haree iha Ézodu 6:4; Isaias 45:5,21; 1Timotio 1:17. (3) Maromak ne’e lamuda
“nafatin ba nafatin”, haree iha Malaquias 3:6; Tiago 1:17. (4) Maromak ne’e la
iha mak hanesan, haree iha Isaias 40:25; 2Samuel 7:22. (5) Maromak ne’e bele
halo buat hotu-hotu _ halo lalehan no rai no nia konteúdu tomak, ida-ne’ebé
haree no mós la haree, haree iha Jénezis 1:1-31. Maromak iha kodratu tolu
tuir fiar kristaun katak Maromak ida de’it maibé sira nain tolu ketak-ketak
(Haree iha Santísima Trinidade). Kodratu tolu ne’e mak tuir mai ne’e: (1)
Kriadór, kbiit atu kria. Iha NT Jezús hanaran kriadór ne’e AMAN, haree iha
Mateus 11:25; Luk 10:21. (2) Liafuan, kbiit atu haklaken no hala’o. Iha novo
testamento Jezús hanaran liafuan ne’e nu’udar OAN, haree iha João 1:14;
João 1: 18; Mateus 16:16. (3) Espíritu Santu, nia iha kbiit atu kuida, matadalan
no ajuda. Iha NT Jezús hanaran Espíritu Santu, haree iha João 14:16-17; João
14:26, 15:26.
Matrimóniu: sakramentu kaben ka sakramentu domin ne’ebé halo uniaun entre Kristu
no Igreja, ne’ebé mós oferese grasa ba mane no feto ida-ne’ebé baptizadu atu
sai ida de’it permanente no eksklusivu, ne’ebé hetan karimbu hosi Maromak.
Tan ne’e sira nain rua sai ida de’it no la bele atu haketak malu (divórsiu).
Mediatór Dei (MD): Ida-ne’e nu’udar esiklekia papa Pio XII iha tinan 1947.
131
Sakramentolojia
Ministru: Mai hosi lian Latin minister katak servi no ida-ne’ebé servi ema.
Mitu: Iha lian Inglés myth mak istória prosa (loloos) povu nian ne’ebé ko’alia kona-ba
akontesimentu mundu no nia konteúdu tomak iha tempu uluk, no ida-ne’e
hanesan istória atu deskreve realidade ka idea/hanoin ruma.
Mistagójika: Mai hosi lian latin Mystagogus no Gregu Mystagogos, katak ema ida-
ne’ebé fó instruksaun ba sira seluk molok hahú tama misteriu relijiozu ka
partisipa iha sakramentu sira.
Mistériu: Buat ruma ne’ebé sidauk hatene ka koñese loloos no dada ema-nia interese
atu buka. Mistériu bain-bain hakesi ba iha eventu ne’ebé supernaturál. Mistériu
mai hosi lian Gregu mysterion. (Haree iha Kapítulu II)
Mizerikordiozu: Laran-luak
Moris hias: Eventu espesiál kona-ba ema-nia vida depoizde mate. Haree iha
Páskua.
Mútuo: Mai hosi lian portugés katak buat ne’ebé bele troka entre ema nain rua ka
objetu ruma; resiproku (adjetivu)
132
Sakramentolojia
Nostra Aetate: Dokumentu Igreja Katólika ne’ebé ko’alia kona-ba relasaun Igreja
Katólika ho relijiaun seluk non-kristaun.
Novo Testamento (NT)/ Testamentu foun: NT traduz hosi lian Latina Novum
Testamentum no lian Gregu I Keni Diathiki. Sarani primeru hanoin katak livru
ne’e nu’udar realizasaun profeta sira-nian ne’ebé hakerek iha AT. NT bain-bain
hanaran livru Gregu Kristaun tanba hakerek ho língua Gregu hosi Jezús-nia
disíplu sira-ne’ebé agora hanaran Kristaun.
O
Oblasaun: Oferesementu ba Maromak
Obidiensia: Halo tuir norma ka regulamentu ho fuan no laran, prontudaun atu halo
tuir ho liberdade no responsabilidade tomak.
Ontolójika/u: Nu’udar óklu filozófiku ne’ebé uluk liu no mai hosi lian Gregu. Siensia
ida-ne’e esplika kona ezisténsia buat ruma ne’ebé ho lisan konkretu. Baze
realidade bele haree ho óklu ontolojia 2: (1) kuantitativu, ne’e mak husu
pergunta kona-ba realidade ne’e singular ka plurál? (2) kualitativu, ne’e mak
husu pergunta kona-ba realidade ne’e iha kualidade ruma, hanesan ai tahan
133
Sakramentolojia
nia iha kór verde, ai-funan ne’ebé morin. Tanbasá verde no tanbasá morin?
Hosi hanoin sira-ne’e bele halo konkluzaun badak ba ontolojia mak siensia
ne’ebé observa no estuda kona-ba realidade konkretu ho krítiku. Ontolojia nia
sasulik mak: realizmu, naturalizmu, emperizmu.
Orasaun: Forma atividade relijiaun ne’ebé hakarak atu halo ligasaun ho Maromak
ne’ebé sira fiar liuhosi komunikasaun, liuhosi hala’o atividade ne’ebé ho finji.
Orasaun bele halo iha grupu ka hamutuk no bele mós pesoál (Mateus 6:5-8).
Ordenasaun: Sakramentu ne’ebé hosi nia halo ema sai bispu, padre no diákonu. Tan
ne’e ida-ne’ebé simu sakramentu ne’e iha kna’ar atu administra sakramentu
sira no ema be simu sai nu’udar Kristu-nia saseluk. Ida-ne’ebé fó sakramentu
ne’e mak bispu de’it.
Ordenasaun Bispu: Sai susesór Apóstolu sira-nian no fó ba nia misaun atu hanorin,
hasantu, kuidadu Igreja no fó importánsia ba Igreja hotu-hotu.
Ordenasaun amu lulik (presbitériu): Nia konfigurasaun mak sai Kristu nu’udar Igreja
nia ulun. Kna’ar ne’ebé fó ba nia mak sai asistente bispu nian atu hala’o
sakramentu sira no atividade litúrjia espesiál Eukarístia.
Ordenasaun diákonu: Nia konfigurasaun mak Kristu nu’udar servidór ema hotu. Nia
iha kna’ar espesiál mak atu haklaken Maromak-nia liafuan di’ak no halo
karidade.
134
Sakramentolojia
Plenu: Kompletu
Papa: Santu Padre hosi língua Latin papa, aman. Lian Gregu Pappas Aman. Papa
mak bispu Roma nian, lider espirituál katólika universál no mós nu’udar ulun
nasaun sidade Vatikanu. Komunidade sarani simu katak susesór apóstolika
konsidera bispu Roma nu’udar susesór saun Pedro. Nune’e mós sarani sira fiar
katak papa mak vise Kristu nian iha mundu.
135
Sakramentolojia
Papa Gregório Magno: Nia mak santu padre ho naran Papa Gregório I hahú 3
Setembru 590 to’o nia mate iha loron 12 Marsu 604.
Nia rekoñesidu nu’udar Gregório Diálogo tanba
dokumentu diálogu ne’ebé nia hakerek. Nia nu’udar
papa primeiru ne’ebé ho istória nu’udar relijiozu. Nia
inan aman ema katólika Roma no sai santu no santa
mós.
Papa Leo XIII: Haree iha Gioacchino Vincenzo Raffaele Luigi Pecci
Papa Paulo VI: Haree iha Gionvanni Battista Enrico Antonio Maria Montini
Papa Pio XII: Haree iha Eugenio Maria Giuseppe Giovanni Pacelli
136
Sakramentolojia
Paraizu: Kondisaun ka mundu ikus ne’ebé halo haksolok ema-nia klamar sira-ne’ebé
hela iha nia laran. Fatin Maromak nian.
Páskua: Lian Gregu Paskha mak seremónia importante iha tinan litúrjia Igreja
Katólika. Ba ema sarani, Páskua hanesan ho Jezús, ne’ebé Saun Paulo
hanaran nu’udar ‘Bibi Oan Páskua’. Ema sarani kristaun to’o agora fiar katak
ema hedi Jezús iha kruz , mate no hakohi tiha, maibé liu loron tolu Nia moris
hias hosi ema mate. Páskua mak seremónia atu hanoin hikas fali Jezús-nia
moris hias ne’ebé nu’udar pontu kulminante fiar sarani no nu’udar iventu
importante no sakrál iha Jezús-nia moris.
Patrístiku: Aman sira Igreja nian (St. Tomas Aquino, St. Agustinho no seluk tan)
Pentekoste: Bain-bain bolu Pantekosta iha lian Gregu pentekoste katak ba dala 50.
Pentekoste mak loron kristaun sira selebra eventu Espiritu Santu tun mai iha
Apóstolu sira leten iha Jeruzalén, loron lima nolu depoizde Jezús-nia moris
hias. Iha loron ne’e, Espiritu Santu tun mai Apóstolu sira leten tuir Jezús-nia
137
Sakramentolojia
promesa depoizde nia sa’e ba Lalehan. Tuir Bíblia, Apóstolu sira sesusu
konverte ema nain 3000 iha loron ne’ebá. Iha momentu ne’ebé mak hahú Igreja
primeiru (Act. Apóstulu 2)
Personalidade: Totalidade hosi reasaun psikolojia no sosiál individu ema ida nian.
Petisaun: Husu
Plenitude: Perfeitamente
Prefigurativu: Asaun ne’ebé hatudu figura loos liuhosi objetu ka figura reprezenta.
Prekursu: Prosesu
138
Sakramentolojia
Presbyterorum Ordinis: Servisu no moris padre sira-nian ‘nain lulik sira-nia moris
(dokumentu Igreja)
Presedidu: Hosi lian Portugés precedido katak uluk liu duké, progresu liu duké.
Protagonista: Mai hosi lian Gregu protagonistos katak ema ne’ebé iha papel
importante nu’udar juseitu dahuluk istória nian (normalmente ema ne’e, hola
papel ema ne’ebé ho lisan di’ak iha istória)
Protótipu: Modu orijen ne’ebé sai ezemplu (nia nu’udar ema demokrata)
R
Reál: Buat ne’ebé hatudu sai loloos, bele komunika ho sentidu tomak, kondisaun
ne’ebé hatudu klaru ka mo-moos.
139
Sakramentolojia
Redensaun: Prosesu, métodu atu kasu ema hotu nian sala. Iha lian Indonézia
penebusan.
Rejeneradór: Ema ne’ebé kontinua atu hamoris moris ne’e rasik liuhosi jerasaun
Rekorendu: Uza
Restaura: Fó fila
Retornu: Filafali
S
Sacrosanctum Consilium (SC): Litúrjia (dokumentu Igreja)
140
Sakramentolojia
Sala: Hahalok ne’ebé kontra Maromak-nia lei ka relijiaun, hahalok ne’ebé hadook-an
hosi Maromak.
Salvasaun: Estudu teolojia kona-ba salvasaun mak soteriolojia ne’e mak estudu oinsá
salvasaun bele to’o ka hetan no saida de’it mak influénsia ba salvasaun ne’e
rasik, tan ne’e nia rezultadu mak salvasaun bele hanaran “husik” ka
“redensaun” hosi sala no sala-nia influénsia.
141
Sakramentolojia
Santu/a: Iha relijiaun kristaun, termu santu (Maskulinu) no santa (Femininu) mak ema
ne’ebé iha polítika moris no sagradu. Termu ne’e bain-bain uza ba ema moris
no mate no simu iha mundu relijiaun.
142
Sakramentolojia
Selo: (lian Portugés) signifika katak karimbu, ka buat ne’ebé ho sinál indelevel
(sakramentu)
Sekensia: Kontinuasaun
143
Sakramentolojia
Símbolu: Mai hosi lian Gregu simballo signifika “soe hamutuk” soe ka tau hamutuk iha
idea ka konseitu objetu ida-ne’ebé vizivel, hodi nune’e objetu ne’e reprezenta
idea ka hanoin. Símbolu bele lori ema ba iha hanoin ka konseitu kona-ba futuru
no pasadu. Símbolu mak dezeñu, forma ka objetu (materiál ida) ne’ebé
reprezenta hanoin, abjeitu ka sasán, no mós buat ruma. Maski símbolu la’ós
valór ne’e rasik, maibé símbolu persiza tebes atu hanoin kona-ba valór sira-
ne’ebé nia reprezenta. Símbolu jeralmente mak eskrita, ne’ebé nu’udar símbolu
liafuan no lian.
Simultaniamente: Buat ruma ka servisu ruma ne’ebé la’o hamutuk iha tempu
hanesan no iha kondisaun ne’ebé hanesan.
Sinál: Objetu ne’ebé reál, ezemplu kruz (sinál sarani) ai-tonka (sinál riku soin no
lideraansa).
Sinál konsensaun: Hahalok ka harohan ne’ebé ho lisan “husu hamutuk” ba buat ida
144
Sakramentolojia
Sinál konvensaun: Buat ne’ebé ema hotu hatene tanba jeralmente hala’o no bain-
bain hatudu ona hodi hateten sai sentidu ba objetu ne’ebé hatudu. Ezemplu,
tara bandu signifika atu fó hatene sai katak la bele kaer tanba ne’e lulik.
Sinónima: Forma língua ne’ebé nia sentidu hanesan ka hanesan ho forma lian seluk.
Subjetiva: Pesoál
Susesór Apóstolika: Ida-ne’ebé troka Jezús-nia Apóstolu sira (agora mak bispu sira)
145
Sakramentolojia
Tarefa: Kna’ar
Teodoro de Mopsuestia: Nia nu’udar bispu Mopsuestia (Yakapinar) hosi tinan 392
to’o 428. Nia mós rekoñese nu’udar Teodoro hosi Antioquia, fatin ne’ebé nia
moris ba no simu nia ordenasaun amu lulik.
Teolojia: Mai hosi lian Gregu “logia” katak siénsia no “theos” katak Maromak. Tan
ne’e bele dehan katak siensia ne’ebé estudu kona-ba Maromak. Teolojia mak
fideis quaerens intellectum, faith seeking understanding, fiar buka ninia
kompriensaun. No tuir Karl Rahner: teolojia mak esplikasaun konxiente no ho
metodolójiku kona-ba revelasaun, ne’ebé bele simu no kompriende liuhosi fiar.
Ita bele bolu teolojia nu’udar siénsia fiar nian tanba ninia abut iha Maromak,
ne’ebé nia hatudu-an konkretamente iha Jezús Kristu. Tuir deskrisaun klásika,
antiga, teolojia mai hosi liafuan rua “Intellectus Fidei” intelijénsia kona-ba fiar.
Deskrisaun ida-ne’e indika katak fiar buka ninia justifikasaun radikál orgánika
no sistemátika. Intelijénsia halo ninia aproximasaun ba fiar no fiar presiza
intelijénsia. Intelijénsia iha funsaun argumenta atu bele fó justifikasaun kona-
ba realidade fiar nian.
146
Sakramentolojia
147
Sakramentolojia
Traansendentál: Hatudu sai liu asuntu sira ka buat ruma ne’ebé ho lisan espirituál,
susar atu kompriende, abstraku
Trinidade: Maromak ida hosi forma tolu (Aman, Oan no Espiritu Santu)
U
Unitatis Redintegratio: Ekumenizmu (dokumentu Igreja) – Haree iha Ekumenizmu
V
Venerasaun: Hahalok hakru’uk nu’udar sinál respeitu no fó-an tomak ba Nai
Maromak.
Viátikum: Ai-han kmanek ba moris rohan laek, bukae ba viazen nian hosi mundu ba
lalehan.
148
Sakramentolojia
Vinkula: Ligasaun
Y
Yahbeeh: Haree iha Maromak
Z
Zwingli: Nia naran loos mak Huldrych (Ulrich)
Zwingli, moris iha Wildhaus, St. Gall, Suisa, 1
janeiru 1484 no mate iha loron 11 Outubru 1531 ho
tinan 47. Nia mak lidera reformasaun Suisa, no
fundadór Igreja reformasaun Suisa. Nia ema doutór
Bíblia nian. Nia independen hosi Luther (Luter).
149
Sakramentolojia
NOTA BENE
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________
150
Sakramentolojia
Biodata
C
Crisogno Soares Freitas Pereira, moris iha Baguia, Lavateri 18 Dezembru
1983. Iha tinan 1996 remata Eskola Primária Númeru 1 Baucau, no kontinua
estudu ba Eskola Pre-Sekundária Númeru 1 Tirilolo-Baucau hodi remata iha
tinan 1999. Tuir mai tama iha Eskola Sekundária iha Semináriu Don Bosco
Fatumaca hahú hosi 1999-2002. Iha tinan 2002-2003 sai mestre iha Eskola
Pre-Sekundária Filipe Rinaldi Venilale durante tinan ida. Depoiz tuir mai
estudu paedagojia no relijiozidade espiritu Salesianu iha tinan 2003-2004
(Novisiadu SDB). Iha tinan 2004-2005 hanorin iha Sentru Treinamentu Don
Bosco-Comoro Dili-Oeste.
Iha tinan 2005-2008 Superiór Salesiano haruka estuda iha ICFP (Instituto
Católica para a Formação de Professores) Baucau to’o tinan tolu. Iha tinan
SAKRAMENTOLOJIA: Sakramentu sira iha igraja katólika
151