Anda di halaman 1dari 34

KAPITULU I

INTRODUSAUN

1.1. Antesedente

Gastritis maka problema saúde ida ne’ebé sai hanesan moras la hada’et maka kauza
husi intestinu delgadu ne’ebé maka sempre akontese, yuit (Bustyn, 2012). Tanba dieta
ne’ebé maka la tuir kriteira, han barak liu han hahan ne’ebé maka kontamina midar liu no
hahan ne’ebé iha organismo bele kauza gastritis (Notoadmojo, 2012).

Gastritis hanesan moras inflamasaun ida ne’ebé husi mukosa estomagu husi
aumenta acidu estomagu ne’ebé manifestasaun hanesan hemoragia saluran ne’ebé kauza
melena (Mansjoer, 2012).

Gastritis bainhira mekanismu defeja iha estomagu hahu menus, tan ne’e nia kauza
estragus iha parede estomagu ne’ebé kauza likidu estomagu sai asam liu. Akompanha
kedas ho parede estomagu no nia hamosu inflamasaun. Estragus ne’e bele kauza ba
problema servisu funsaun estomagu nian, problema estrutura anatomia ne’ebé bele kanek,
ka tumor, horariu han hahan ne’ebé mak la tuir malu ka la tuir oras han, no konsumu
alkohol ka kafe ne’ebé mak barak liu, problema stress, fuma uza aimoruk no halakon
moras iha tempu ne’ebé naruk no beibeik, stress fiziku, infeksaun bakteria helycobacteria
pylory (Saraswati, 2010).

Konsumu hahan ne’ebé mak manas barak liu no hahan sin ho padraun hahan ne’ebé
maka ladiak bele kauza moras gastritis, karik komsumu hahan tarde ne’ebé la tuir oras
durante oras 2 ka 3mak asam estomagu ne’ebé produz sai barak liu no nia sei akontese
iritasaun mukosa estomaguno sei hamosu moras iha parte epigastrium.

Tuir World Health Organization (WHO,2016), hare konaba nasaun hira iha mundu
no hetan rezultadu pressentase husi nnivel akontesimentu gastritis iha mundu, iha nasaun
balun maka hanesan Inggris 22%, China 31%, Jepan 14,5%, Canada 35% no iha Perancis
29,5%.
Iha mundu, insidente gastritis hamutuk 1,8-2,1juta husi total populasaun kada tinan.
Tuir dokumentu rejistradu mediku iha Timor-Leste katak moras gastritis ne’ebé iha
Timor-Leste husi tinan 2017 ho total ema nain 344 (31%) ho ida ne’e mane hamutuk 170
(40%) feto 174 (51%) husi idade tinan ida mai kraik total ema nain 6 (2%) ba tinan ida to
tinan lima ema nain 10 (3%) ba tinan liman to tinan 15 ema nain 18 (5%) ba tinan 15 to
45 ema nain 271 (79%) no ba tinan 45 ba leten ema nain 39 (11%) husi dados ne’e ema
mate laiha ba tinan 2018 mos hanesan laiha ema ida mak mate entre ema nain 346, feto
hamuutuk 149 (36%) mane hamutuk 197 (64%) no husi tinan ida mai kraik ho total ema
nain 7 (2%) ba tina ida to tinan 5 ema nain 13 (4%) ba tinan 5 to tinan 15 ema nain 20
(6%) ba tinan 15 to 45 ema nain 239 (69%), no ba tinan 45 ba leten total ema nain 67
(19%) husi fulan janeiru to dezembru tina 2019 laiha ida mak mate kompara ho tinan-
tinan antes ne’e. Prevalensia moras gastritis iha Timor-Leste tina 2017 to 2019. Bazeia ba
kazu moras gastritis iha Hospital Nasional Guido Valadares ho total (34) pesoas.

Bazeia ba rezultadu dadus ne’ebé mak rekolla iha HNGV bidau dili konana moras
gastritis iha tinam 2018 ho total 14 pessoas, iha tinan 2019 iha total 8 pessoas, iha tinan
2020 iha total 12 pesoas.

1.2. Formulasaun Problema

Bazeia ba antesedente ne’ebé mak iha ona no hetan ona formulasaun problema maka
hanesan nune’e bele iha solusaun:

Oinsa Konseitu konaba moras gastritis no halo kuidadu enfermajen ba pasiente ho moras
gastritis?
1.3. Objetivu

1.3.1. Jeral

Bele hatene konaba Konseitu konaba moras gastritis no halo kuidadu enfermajen ba
pasiente ho moras gastritis.

1.3.2. Espesifiku

Hakarak atu hatene kona ba:

1. Definisaun moras Gastritis.

2. Etiolojia moras Gastritis.

3. Manifestasaun klinika moras Gastritis.

4. Anatomia e fisiolojia moras Gastritis.

5. Patofisiolojia moras Gatritis.

6. Komplikasaun moras Gastritis.

7. Implementasaun

Hakarak atu hatene kona ba:

1. Halo asesmentu enfermajen ba pasiente ho moras gastritis.

2. Halo formulasaun diagnostiku enfermajenba pasiente ho moras gastritis.

3. Halo planu enfermajen, implementasaun enfermajen no evaluasaun enfermajen ba pasiente


ho moras gastritis.
1.4. Benefisiu

1.4.1. Ba instituisaun akademika

Rekomenda ba instituisaun atu bele hadia liu tan konaba siensia kuidadu enfermajen
atu nune’e bele aumenta peskidador sira nia koñesimemtu konaba moras gastritis.

1.4.2. Lee nain

Rekomenda ba peskizador atu ita etapa ou tempu tuir mai bele halo klean liu konaba
kuidadus enfermajen ne’ebé mak espesifiku liu.

1.4.3. Hakerek nain

Rekomenda ba le’e nain sira atu bele l’e ho diak no komprende konteudo sira iha
laran no mos bele sai hanesan referensia ba ita boot sira atu bele uza iha tempu tuir mai.
KAPITULU II

ENKUADRAMENTU TEORIA

2.1. Konseitu Moras

2.1.1. Definisaun Gastritis

Moras gastritis mak kanek ne’ebé mosu iha estomagu individu ne’ebé sofre moras
gastritis sei iha sintoma hanesan moras iha estomagu, laran sa’e, muta, kolen, sente iis bo’ot,
moras kii iha hirus matan okos, vontade han menus, oin kamutis, isin manas, kosar lotuk no
malirin, oin nakukun no bele ran iha kanal intestinnu (Mansyoer, 2014).

Gastritis mak moras ida ne’ebé mosu inflamasaun iha estomagu ne’ebé ho tipu ka
karakteristik gus, kroniku difus ou lokal. Iha tipu rua moras gastritis ne’ebé mak mosu ka
akontese komum liu mak moras gastritis atrofik kroniku.

Gastritis mak prosesu inflamasaun iha mukoza no submokoza estomagu. Gastritis mak
disturba saúde ne’ebé mak barak liu iha klinika tanba sintoma ne’ebé iha bazeia ba sintoma
la’os liu husi ezaminasaun histopatolojia.

Gastritis erosiva ka ulserasaun doudenal mak kondisaun estomagu iha ne’ebé akontese
erosaun, ne’ebé moras to’o ona sistema kapilar estomagu doudenal bele akontese aguda ka
kroniku (AgusPriyanto, 2016).

2.1.2. Klasifikasaun Gastritis

Klasifikasaun ba gastrite tuir matenek nain Yosep (2016), mak hanesan tuir mai:

1. Gastritis aguda

Gastritis laiha ran.

Gastritis agudu ho raan (gastritis hemoragika ou gastritis erosiva).


Gastritis agudu afeita husi han barak liu ou ho ansi/lalais, han hahan ne’ebé iha temperus
barak ou kontamina ho mikroorganisme maka hamosu moras refere, iritasaun ba alkohol,
aspirina, NSAID, lisol, no sasan krosof sira seluk, refluks empedu ou likidu pamkreas.

2. Gastritis kroniku

Inflamasaun estomagu ne’ebé kleur no afeita husi ulkus benigna ou maligna husi estomagu
ou husi bakteria Helicobaktery Pylori (H.Pylori).

2.1.3. Etiolojia

Kauzador akontesimentu gastritis sempre relasiona ho problema hirak ne’ebé mak


hanesan tuir mai ne’e:

1. Utilizasaun aimoruk / konsumu aimoruk anti inflamasaun.

2. Utilizasaun aimoruk sira maka hanesan aspirina no aimoruk anti inflamasaun nonsteroid.

3. Konsumu alcohol.

4. Fuma.

5. Aimoruk kemoterapia nian ne’ebé mak fo.

6. Iskemia no syok.

7. Trauma mekaniku.

8. Stress.

Iha factor barak ne’ebé kauza ba iha gastritis mak hanesan, fuma, tipu aimoruk,
alkohol, bakteria, virus, jamur, stress aguda, radiasaun, alerjika intoksitasaun husi material
hahan no hemu, presaun empedu, iskemia no trauma direktu.
2.1.4. Manifestasaun Klinika

Sinais no sintomas halo variasaun hahu husi keixa natoon to nia hamosu hemorgia iha
saluran intestinu parte leten, nomos ba iha pasiente hirak ne’ebé mak la hamosu sintomas
ne’ebé mak los. Sinal no sintomas ba gastritis aguda no grave kuaze atu hanesan, mak
hanesan anoreksia, kabun senti nakonu, moras iha epigastrium, laran sa’e no muta,
hematemesis melena muta ran, la iha vontade atu han.

1. Gastritis

a. Gastritis maka anoreksia , laran sa’e no muta no moras iha epigastrium, hemoragia
iha dalan intestinu nian, ba hematemesis melena sinal kontinua liu mak hanesan
anemia.

b. Moras iha epigastrium, ida ne’e akontese tanba iha inflamasaun mukosa estomagu.

c. Laran sa’e kabun bubu no muta hanesan keixa ida ne’ebé mak kauza laran sa’e no
muta.

d. Hetan hemoragia iha dalan intestinu hanesan hematis no melena, no mos akompaña
ho sinal anemia paska hemoragia.

e. Senti la konfortavel iha paste abdomen no ulun moras, baruk, laran sa’e no anoreksia
akonpaña mos ho muta.

2.1.5. Anatomia estomagu

Estomagu hanesan orgaun kavidade ne’ebé bo’ot no nia modelu hanesan forekeli sei
fahe ba parte tolu mak hanesan:

1. Kardia

2. Fundus

3. Antrum
Hahu tama ba iha ita nia estomagu hus esofagu liu husi muskulu hanesan kadeli (sfinter)
nia bele loke no taka estomagu nia funsaun hanesan armazen hahan, ne’ebé halo kontrasaun
ho ritmika hodi kahur hahan no enzimas sira, selula sira ne’ebé taka estomagu bele hamosu
substansia (2) ne’ebé importante hanesan:

 Mokoza

Mukoza proteze selula sira husi estragus iha asidu estomagu, iha anormalidade ba iha
revestimentu mukos, bele kauza no prezudika diretamente ba formasaun ulcera
estomagu.

 Asidu Klorida

Asidu klorida nia produs fatin ida ne’ebé sin tebes, nia presiza husi pepsina ho nune’e
bele harahun protein sira iha estomagu sin ne’ebé makas nia funsaun atu tahan
infeksaun ho maneira oho bakteria sira. Prekusor pepsina hanesan enzimas ida ne’ebé
harahun protein.

 Perkusor pepsin (enzima ne’ebé halo rahun proteina). (Asmadi, 2012).


2.1.6. Fisiolojia estomagu

Estomagu nu’udar parte ida husi kanal digestivu ho kauza hanesan fuan iha dilatasaun
no funsiona hodi absorve hahan apoiu husi asidu klorida no enzima hanesan pepsin, renina no
lipase.

Estomagu iha funsaun rua esensial, maka funsaun digestivu no funsaun motoriku.
Nu’udar funsaun digestivu no sekresaun, maka digestivu proteina husi pepsin, no sintesise no
elimina gastrin no disturbiu husi proteina ne’ebé han, sei halo sekresaun mucus ne’ebé forma
kuak no proteze estomagu sai hanesan lubrikante, nune’e hahan fasil atu transporta, sekresaun
bikarbonatu no sekresaun gel mukus no papel hanesan bareira husi asidu lumen no pepsina.

Funsaun motoriku estomagu kompostu husi armazenamentu hahan to’o hahan halo
prosesu iha doudenu, mistura hahan ho asidu estomagu nune’e forma kimus, no hamamuk
hahan husi estomagu ba intestinu ho velosidadetuir digestivu absorsaun iha intestinu delgadu
(Price, 2015). Estomagu sei sekresaun asidu klorida (HCL) ou asidu estomagu no enzima atu
absorve hahan. Estomagu iha mobilidade espesifiku hodi movimentu misturasaun hahan
ne’ebé absorve no likidu hahan, hodi forma solidu ne’ebé hanaran kimus depois hamamuk ba
iha doudenum. Selula estomagu kada loron hal sekresaun kuase 2500 ml likidu iha estomagu
ne’ebé kontém substansia, entre sira ne’e maka hidro klorik HCL no pepsinogen.

Hidroklorik HCL oho bakteria parte balun ne’ebé tama, ajuda absorsaun, resulta PH
ne’ebé presiza husi pepsin hodi harahun proteína, nune’e estimula bilis no likidu pankreas.
Asam estomagu nato’on hodi kauza estragu ba tesidu, maib’e ba iha ema normal mukosa
estomagu la sofre iritasaun tanba parte balun husi likidu estomagu kontem mukus, nu’udar
fator protesaun estomagu (Ganong, 2015).

Sekresaun asidu estomagu influensia husi servisu nervus no hormona. Sistema nervosu
ne’ebé servisu hanesan sistema nervosu sentral no nervus autonomo. Konsidera nervus
simpátiku no parasimpatiku. Iha mos hormona nervosu ne’ebé servisu entre seluk ho hormona
gastrin, asetikodin, no histamin. Iha faze ne’ebé kauza sekresaun asidu estomagu. Dahuluk
faze sefaliku, sekresaun asidu estomagu akontese maske hahan seidauk tama ba estomagu,
kauza hanoin barak no senti atu han. Daruak fazegastriku, bainhira hahan tama estomagu sei
estimula mekanismu sekresaun asidu estomagu ne’ebé direta durante oras balun, durante
hahan sei iha nafatin estomagu. Datoluk faze intestinal, prosesu sekresaun asidu estomagu
akontese bainhira asidu estomagu akontese hshsn mukoza iha intestinu. Produsaun asidu
estomagu sei kontinua maske iha kondisaun toba. Konstume hahan ne’ebé regular ne’e
importante tebes ba iha asidu estomagu tanba kondisaun refere iha estomagu rekoñese tempu
hahan nune’e produsaun estomagu kontrola (Ganong, 2015).

2.1.7. Patofisiolojia

Patofisiolojia husi gastritis maka hanesan perturbasaun keseimbangan faktor agresivu


(asidu estomagu no pepsin) no faktor defende mukosa (ketahanan mukosa). Uza aspirina ka
aimoruk anti inflamasaun non esteroid (AINS) seluk, aimoruk sira kortikostiroid, konsumu
beibeik alkohol, tolan substansia erosivu, fuma, ka kombinasaun husi faktor-faktor sira ne’e
bele fo ameasa/estraga ba mukosa estomagu. Gastritis bele hamosu senti dor/moras, ka
sentimentu la hakmatek ne’ebé hatudu ba sentral kabun iha parte leten.

Gaster iha lapisan epitel mukosa ne’ebé modelu konstan terpapar husi faktor endogen
ne’ebé bele fo influensia itergritasaun mukosa. Hanesan acidu estomagu, pepsinohen/pepsin
no garam empedu. No mos faktor seluk husi faktor eksogen maka hanesan aimoruk sira,
alkohol no bakteria ne’ebé bele estraga intergritasaun epitel mukosa estomagu. Hanesan
helycobactery pylory. Tanba ne’e gaster iha faktor rua ne’ebé importante atu proteje
intergritasaun mukosa ne’e maka hanesan faktor defensivu no faktor agresivu.

Aimoruk, alkohol, padraun han ne’ebé la regular, stress, no seluk tan bele estraga
mukosa estomagu, no bele difusi fila fali acidu pepsin ba kanal estomagu laran, ho ida ne’e
hamosu inflamasaun nekrosis bele kauza perporasi estomagu lolon no kauza tuir mai ho
hemoragia no peritonitis.
2.1.8. Pathway

Helicobakteri Pylori Substansia korosif Stress

Infeksaun mukosa estomagu Problema difus barrier mukosa Estimulasaun vagus

Nervus

Refleksaun parede estomagu

Hormona gastriku

Asidu estomagu aumenta Selula estimulasaun parietal

Irritasaun mukosa estomagu

Inflamasaun mukosa iha estomagu (Gastritis)

Hiperemesis Ansiedade Moras epigastrium Hipotalamu

Atrofi gaster Menus informasaun Aktividade aumenta


Moras
Mukosa mihis Kontraksaun muskulu estomagu
Menus Koñesimentu
Masukan nutriente inadekuadu Anoreksia laran sa’e no muta

Lakon funsaun glandula fundus Intake likidu inadekuadu


Nutrisaun menus husi
Faktor intrisiku nesesidade isin
Menus likidu husi isin
Absorsaun vitamina B12 menus

Anemia permisiosa

Volume Hb menus

Suplai O2 ba tesidu menus Fiziku fraku Intoleransia aktividade


Fontes: Manjoer, 2016
2.1.9. Examinasaun Diagnostiku

Examinasaun Diagnostiku ne’ebé halo ba pasiente sira ne’ebé ho moras Gastritis mak:

 Biopsi

 Endoskopi

 CBC

 Test fezes

2.1.10. Implementasaun Terapeutika

Tratamentu mediku ba gastritis sei lui husi:

 Antikoagulan : sei iha ran ba estomagu.

 Antasida : ba gastritis ne’ebé makas, fluida elektrolitu ne’ebé fo sei liu husi intravena hodi
halo balansu too ninia sintoma rekupera, ba gastritis kmaan bele fo aimoruk antasida no
deskansa.

 Histonin : bele fo atu impede forma no bele hatun iritasaun estomagu.

 Sulcralfate : bele fo atu proteze mukosa ho meius atu prevene hahan sin ne’ebé mak
konsumu no pepsin ne’ebé kauza iritasaun ba gastritis (IAI, 2015).

 Implementasaun ba moras gastritis ho meius mediku mak :

Gastritis aguda atende ho instrusaun labele konsumu alkohol no hahan to’o sintoma
rekupera. Se pasiente bele han liu husi ibun bele hala’o dieta ho di’ak, maibé sintoma
nafatin bele fo fluidu liu husi parenteral. Se ran mosu bele fo atendimentu ne’ebé propriu
tuir prosedimentu ne’ebé mak di’ak no disponivel ba hemoragia gastrointestinal leten.
Gastritis kauza hahan ne’ebé mak sin no alkali (Hardi & Huda, 2015).
Tratamentu non mediku ba gastritis sei lui husi:

 Hado’ok an husi bebidas alkohol tanba bele hamosu iritasaun ba lambung no


inflamasaun.

 Hado’ok an husi tabaku no hamenus kafe.

 Prevene stress ho di’ak.

 Han hahan ne’ebé di’ak no kontein aifuan maibe labele kontein hahan ne’ebé sin
(asam).

 Labele toba haklenak depois de han hodi hases reflux.

 Exersisiu ne’ebé di’ak hodi ajuda sirkulasaun ran iha intestinu.

 Se kabun senti bubu labele konsumu hahan tinggi serat, hanesan hudi, fore no
fehuk.

 Han ho porsaun natoon maibé beibeik no hahan ne’ebé mamar no bokur/lipidu.


Han ho nei-neik no rileks.

2.1.11. Komplikasaun

Komplikasaun gastritis tuir (Mutakin no Sari, 2011)

1. Hemoragia Sistema digestivu parte leten hanesan emerjensia mediku.

2. Perturbasaun likidu no eletrolitu ba kondisaun muda ne’ebé maka todan.

3. Anemia permisioja, atakasaun estomagu.

4. Ulkus peptiku karik prosesu ne’e grave.


2.2. Konseitu Kuidadus Enfermajen

2.2.1. Asesmentu

Avaliasaun hanesan baze prosesu estomagu no prosesu sistemtika atu rekolla adadus no
evalua no identifika historia saude pasiente nian. data ne’e hahu husi pasiente (Data primer),
Familia (Data sekunder), no lista ne’ebé iha (Data tersiariu), data sira ne’e hahu husi prosesu
enfermajen liu husi intervista, observasaun direita no hare lista mediku ne’ebé presija ba
pasiente hanesan tuir mai ne’e:

1) Data baze (identidadepasiente)

Identidade pasiente maka: Naran, tinan, sexo, numeru regsitu, data moris, relijiaun, nivel
edukasau, profisaun, nasionalidade, hela fatin, estadu sivil, data tama hospital, diagnostiku
mediku.

2) Keixa prinsipal

Keixa prinsipal hakerek ho maneira no enjeral no razaun tama hospital, ba pasiente gastritis
bainbain keixa laran sa’e no muta, moras iha epigastrium tanba kauza husi iritasaun
estomagu.

3) Historia moras agora

Hanesan esplikasaun husi pasiente hato’o keixa sente moras no lori mai hospital ba gastritis
bainbain keixa pasiente laran sa’e no muta antes no depois dehan wainhira han hahan
manas, konsumu aimoruk, konsumu alkohol, sintomas ne’ebé relasaun ho ansiedade, stress,
alerjia, han no hemu barak, han lais liu, bele mos muta ran, no senti hanehan iha parte
abdomen.

4) Historia moras pasadu


Historia moras pasadu hanesan moras ne’ebé hetan husi pasiente no relasaun ho moras
agora no moras ne’ebé bele influensia ba pasiente nia moras agora iha kondisaun historia
moras estomagu, padraun hahan ne’ebé ladiak no operasaun estomagu.

5) Historia moras familia

Relasun iha posibilidade iha moras hada’et liu husi kontaktu direita no mos lae moras
familia iha relasaun ho moras ne’ebé maka kona pasiente no mos relasaun familia nia
padraun hahan hanesan hemu buat ne’ebé manas, hahan midar ne’ebé brak li, mudansa
padraun saúde, konsumu ai-moruk sira no fuma.

6) Historia psikososial

Akumula husi mekanismu kopin ne’ebé uja husi pasiente atu rezolve problema no
motivasaun oinsa ba pasiente nia rekuperasaun moras no pasiente simu nia kondisaun
ne’ebé diak.

Examinasaun Fiziku:

1. Konsiensia jeral komposmetis, GCS normal: 15

2. Examinasaun sinais vitas: TA: 120/90mmHg, Pulso: 80x/min, RR:22x/min,


T:36°C, Spo2: 98%.

Ulun : forma ulun simetria, ulun kulit mos, fuuk metan no been, laiha kaspa no laiha
moras wainhira kaer.

Matan : Matan kuak, matan laran la kinur.

Tilun : Tilun ho forma simetria, moos, laiha moras wainhira halo presaun.

Inus : Inus ho forma simetria entre loos no karuk, laiha lessoes no laiha moras
wainhira halo presaun.

Ibun no nehan : Nehan ho forma kompletu, nehan nia isin laiha ran no nehan la
kuak, nanal moos, ibun kulit la bokon.

Kakorok : muskulu kakorok simetria, laiha bubu ruma iha glandula tiroida.
Thoraks

 Inspeksaun: hirus matan simetria loos no karuk la iha retraksaun iha hirus matan

 Palpasaun:la iha moras wainhira dada iis

 Perkusasaun: sonor

 Auskultasaun: lian vesicular.

Fuan

 Inspeksaun: ictos cordis normal

 Palpasaun: ictoc cordis normal

 Perkusasaun : redub

 Auskultasaun: lian s1 no s2 reguler.

Kabun

 inspeksaun: kabun la iha acities,no la iha kanek.

 Auskultasaun: rona lian bisin usus peristaltiku.

 Perkusi: timpani

 Palpasaun: wainhira halo presaun la moras.

Ekstremidade

 Ekstremidade parte superior : kabas forma hanesan ou simetria maibe bele


bo’ok an ba leten no kraik.

 Ekstremidade parte inferior : ain ho forma simetria no bele book an no


bele halo movimentu ba mai.
Avaliasaun Padraun Padraun moris lororn loron

Tuir (Gordon, 2010), padraun moris lor-loron ba moras gastritis maka hanesan: modelu
moris no estilu moris ita nian loron-loron.

Padraun nutrisaun

Padraun nutrisaun no metabolismu ne’ebé maka presija husu hanesan dieta espesial,
suplementu ne’ebé konsumu no instrusaun dieta antes, vontade han no hemu no likidu
ne’ebé maka tama iha laran sa’e no muta so’e liur boot ikus nian nesesidade nutrisaun,
vontade han ba pasiente gastritis menus tanba laran sa’e no muta no mos akontese tanba
hemoragia iha sistema digestivu.

Padraun eliminasaun

Iha padraun ne’e presija hasu bainbain defekasaun lorloron iha disuria, nocturia,
ematuria, retensi, inkontinensia, kateter external ba pasiente gastritis bainbain hetan no
susar atu so’e liur bo’ot, distensia abdomen diarea, kosntipasi bele mos akontese (mudansa
dieta, no konsumu antasida).

Padraun deskansa no toba

Avalia padraun deskansa iha dader meuidia no kalan iha problema wainhira deskansa,
hader lalais, insomnia dalaruma hader iha kalan boot tanba moras no rejutijasaun hahan.

Padraun aktividade

Iha akumulasaun data presija husu kapasidade bok an rasik nivel kapasidade 0 presija
material ajuda, ajuda husi ema seluk, labele atu halo buat ida hanesan aktividade loron
loron han, haris, uja roupa, prepara hahan, forsa muskulu, kapasidade ROM, no pasiente
gastritis iha menus enerjia muskulus extremitas, fraku tanba asupan nutrisaun ne’ebé la
adekuadu no aumenta nesesidade enerjia menus.
Padraun toleransia no koping stress

Iha akumulasaun dadus ne’e presija husu iha koping mekanismu maibe uza tempu
akontese tempu problema toleransia ba stress ne’ebé iha ba pasiente gastritis bainbain
hetan stress, stress todan emosaun no mos fiziku.

Padraun sexual reprodutivu

Iha akumulasaun dadus ne’e konaba sexual no problema husi periodu menstrusaun
ikus, problema menstruasaun ikus, examinasaun mamae/testis no problema sexual ne’ebé
relasaun ho moras.

2.2.2. Diagnosa enfermajen

1. Moras relasiona ho inflamasaun mukosa estomagu.

2. Menus volume likidu husi nesesidade isin relasiona ho intake ne’ebé la adekuadu no output
likidu ne’ebé aumenta/demais (laran sa’e no muta).

3. Nutrisaun menus husi nesesidade isin relasiona ho anoreksia.

4. Intoleransia aktividade relasiona ho fiziku fraku.

5. Ansiedade relasiona ho menus koñesimentu kona-ba moras.

2.2.3. Intervensaun Enfermajen

Plano enfermajen familia hanesan koleksaun asaun ne’ebé mak planu husi enfermeiru/a
atu bele rezolve problema enfermajen ne’ebé mak identifika tiha ona.

Diagnosa 1: Moras relasiona ho inflamsaun mukosa estomagu.

Objetivu No Kriteria resultadu: Depois de halo asaun enfermajen durante 1x24h, espera
kliente laiha inflamasaun mukosa estomagu.

Intervensaun:
1. Fo jejun ba pasiente iha oras primeiru atu bele hamenus moras. (Hamenus inflamasaun iha
makuza estomagu).

2. Fo hahan mamar ba pasiente uituan-uitoan maibe beibeik no fo hemu be’e. (Atu nune’e
pasiente senti di’ak).

3. Hatur posizaun ne’ebé konfortavel ba pasiente. (Posizaun ne’ebé di’ak bele hamenus risku
ba kliente nnia moras).

4. Hanorin teknika relaksasaun dada is no teknika distraksaun. (Atunune’e pasiente bele senti
di’ak).

5. Kolaborasaun ho mediku atu fo antibiotiku. (Atu nune’e bele hamenus moras).

Diagnosa 2: Menus volume likidu husi nesesidade isin relasiona ho intake ne’ebé la adekuadu
no output likidu ne’ebé aumenta/demais (laran sa’e no muta).

Kriteria rezultadu: mantein volume likidu adekuadu ho razaun membrana mukosa bokon, turgor
kulit di’ak, prensimentu kapiler, kor mean, input no output balansu.

Intervensaun:

1. Monitor sinais vitais, evalua turgor kulit, prencimentu kapiler no membrana mukosa. (Atu
hatene resultadu sinais vitas kliente nian).

2. Kompleta intensidade kliente nian no hatene kliente atu konsumu be’e (adultu
40-60cc/kg/horas.). (Intake ne’ebé adekuadu sei hamenus risku dehidrasaun ba kliente).

3. Mantein toba pasiente hodi prevene muta no defekasaun. (Atu nune’e pasiente labele muta
tan).

4. Fo terapia IV line tuir indikasaun. (Atu bele aumenta pasiente nia likidu).

5. Kolabora ho mediku hodi fo aimoruk. (Atu nune’e bele hamenus moras).

Diagnosa 3: Nutrisaun menus husi nesesidade isin relasiona ho anoreksia.

Objetivu No Kriteria resultadu: Depois de halo asaun enfermajen durante 1x24h, espera
nesesidade nutrisaun pasiente nian bele kompleta fali ho kriteria resultadu: kondisaun jeral
di’ak, turgor kulit di’ak, liur boot di’ak, la susar ona atu tolan hahan.
Intervensaun:

1. Haruka pasiente han hahan ne’ebé uituan maibe beibeik. (Atu nune’e bele kompleta nafatin
kliente nia nutrisaun).

2. Fo hahan ne’ebé mamar ba pasiente no hahan ne’ebé pasiente gosta. (Atu hafasil kliente
hodi simu nutrisaun ho di’ak).

3. Halo ijiene oral loron ida dala 2. ( Atu nune’e pasiente iha vontade atu han).

4. Sukat pasiente nia peso loron-loron no monitoriza ni turgor kulit, membrana mukosa nst.
(Atu hatene istoria nutrisaun pasiente nian0.

5. Kolabora ho nuticionista hodi fo menu hahan ba pasiente. (Atu nune’e bele kompleta fila
fali kliente nia nutrisaun).

Diagnosa 4: Intoleransia aktividade relasiona ho fiziku fraku.

Objetivu No Kriteria resultadu: Depois de halo asaun enfermajen durante 1x24h, espera
bele halo aktividade ho diak ho kriteria resultadu pasiente bele halo aktividade mesak la ho
ajjuda husi ema seluk no eskala aktividade 0-1.

Intervensaun:

1. Observa sinais vitais pasiente nian. (Atu hatene kliente nia kondisaun jeral).

2. Fo ambiente ne’ebé mak hakmatek ba pasiente. (Atu nune’e pasiente bele senti
konfortavel).

3. Ajuda pasiente bainhira pasiente hala’o aktividade. (Atu nune’e pasiente bele iha forsa hodi
halo aktividades)

4. Fo explikasaun ba pasiente importansia atu halo aktividade. (Atu nune’e pasiente bele
komprende importansia konaba hala’o aktividade).

5. Hasae pasiente nia deskansa no toba no fo aimoruk tuir indikasaun. (Atu nune’e bele
aumenta pasiente nia estamina korporal pasiente nian).

Diagnosa 5: Ansiedade relasiona ho menus koñesimentu kona-ba moras.


Objetivu No Kriteria resultadu: Depois de halo asaun enfermajen durante 1x24h, espera bele
halo aktividade ho diak ho kriteria resultadu pasiente hatete sai hanoin no sentimentu.
Ansiedade menus ona pasiente hatete sai ona, komprende ona prosesu moras ne’ebé sofre bele
simu ona kondisaun fiziku ne’ebé maka enfrenta.

Intervensaun:

1. Ajuda pasiente ninia respon fisiolojia. (Atu nune pasiente bele hatene nivel ansiedade
ne’ebé pasiente sofre).

2. Suporta sentimentu ne’ebé maka hanesan ansiedade no fo motivasaun. (Hala’o relasaun


terapeutika).

3. Fo informasaun ne’ebé mak los.(Atu nune’e pasiente bele iiha planu ba kuidadu hodi
hamenus ansiendade).

4. Fo ambiente ne’ebé mak hakmatek atu kliente bele deskansa. (Atu nune’e pasiente bele
senti si’ak).

5. Suporta ema ne’ebé besik atu hela no hein pasiente. (Atu nune’e bele hamenus ansiedade).

6. Hatudu tekniku relaksasaun dada is. (Atu ajuda pasiente hamenus tauk no ansiedade).

2.2.4. Implementasaun Enfermajen

Implementasaun enfermajen hanesan etapa prosesu kuidadus enfermajen ba dá-haat


ne’ebé sei hala’o bazeia ba planu intervensaun enfermajen ne’ebé mak planu ona.

2.2.5. Evaluasaun

Avaliasaun Enfermajen hanesan etapa prosesu kuidadus enfermajen ikus ne’ebé hala’o ho
objetivu atu sukat atinjimentu husi objetivu no kriteria resultadu ho utilizasaun maneira SOAP.
KAPITULU III

ILUSTRASAUN KAZU

3.1. Asesmentu Enfermajem


A. identidade pasiente

Naran : Sra. S

Idade : 35 A

Sexu :F

Relijiaun : Katolika

Status : Kaben nain

Nivel edukasaun : Sekundariu

Servisu : Dona da Casa

Hela fatin : Aileu

Data tama hospital : 15/06/2022

B. Identidade responsavel

Naran : Sr. DS

Idade : 36 A

Sexu :M

Nivel edukasaun : Sekundariu


Servisu : Agrikultor

Hela fatin : Aileu

Relasaun familia : Laen

C. Keixa prinsipal

Pasiente hateten katak nia senti moras iha kabun parte leten, laran sa’e no muta no laiha vontade
atu han.

D. Istoria moras agora

Pasiente nia laen lori pasiente ba hospital iha dia 15/04/2022 ho nia keixa prinsipal Pasiente
hateten katak nia senti moras iha hirus matan mai to’o kabun parte leten, moras hanesan daun mak
tuu, moras mosu lakon durante 2 segundus, laran sa’e no muta no laiha vontade atu han no
pasiente laiha forsa no skala moras 4, ho nune iha dia 16/06/2022 pasiente nia familia lori pasiente
mai HNGV iha unidade emerjensia.

E. Istoria moras pasadu

Pasiente hateten nia la hetan moras hanesan agora nia sofre daudaun ne’e.

F. Istoria moras familia

Pasiente hateten laiha familia ida ba sofre moras hanesan ho nia.

2. Aktividade moris loron-loron ka Padraun funsional

A. padraun nutrisaun no metabolika

Antes moras: Han hahan ho porsaun ne’ebé mak bo’ot no han loron ida dala 3, dader, meiu dia no
kalan.

Moras : Pasiente han hahan ho porsaun ne’ebé intuan no han loron ida dala 1 ou 2.

B. Padraun deskansa no toba

Antes moras : Pasiente hatene antes moras nia deskansa ho normal iha oras 6 to’o 8.

Moras : Pasiente toba ladun di’ak tanba seti moras.


C. Padraun aktividade

Antes moras : Pasiente hateten antes moras nia halo aktividade sira mesak no la ajuda husi ema
seluk.

Moras : Pasiente hateten nia labele hala’o aktividade ho di’ak tanba pasiente isin fraku.

D. Padraun eliminasaun

Antes moras : Pasiente hateten antes moras nia so’e be’e ki’ik no so’e be’e bo’ot ho frekuensia
normal.

Moras : Pasiente hateten depois de moras pasiente hateten nia so’e ki’ik no so’e be’e bo’ot ho
frekuensia normal.

E. Padraun presepsaun kognitivu

Pasiente nia kondisaun ladun di’ak tanba nia senti moras iha kakorok.

F. Padraun presepsaun – Konseitu ba an rasik

Pasiente nafatin iha korajen ba nia an katak nia sei di’ak fali hanesan bainbain.

G. Padraun relasaun ho papel

Pasiente hateten katak pasiente ho nia familia halo relasaun lao ho di’ak.

H. Padraun jestaun stress

Pasiente hateten katak pasiente stress no laran susar tanba hanoin ba nia moras ne’e.

I. Padraun valores no fiar an

Pasiente hateten katak pasiente iha valor no fiar an katak nia sei di’ak.

3. Examinasaun Fisiku

a. Kondisaun jeral : Komposmetis

b. Sinais vitais : Pulsu: 100x/min, Temperatura: 36,5ºC, TA: 120/90mmHg, RR: 22x/min, SPO2:
95%.

c. ulun: la iha bubu no fuuk laran mos la iha kaspa no ulun simetris
d. kakorok: laiha tiroide no kakorok la simetris

e. Thorax: la iha kanek no bubu ruma lian normal no simetris.

f. Abdomen: senti moras iha kabun parte leten no bisin ussus lian peristaltiku.

g. Ekstremidade: Pasiente nia liman bele book an ba leten no kraik no pasiente nia ain mos bele
book an ba mai

DATA FOKUS (DS & DO)

Nu Data fokus Etiolojia Problema

1 DS: Inflamasaun iha Moras agudu


estomagu
Pasiente hateten katak
nia senti moras iha kabun
parte leten.

DO:

Kondisaun jeral :
komposmetis

Avalia PQRST:

P: Inflamasaun

Q: Moras hanesan daun


mak tuu

R: moras iha kabun parte


leten

S: Skala moras 7

T: moras mosu lakon


durante 2 segundus

-Expresaun oin sin no


tahan moras.
Sinais vitais:
Pulsu:100x/min,
Temperatura:36,5ºC,
TA: 120/90mmHg, RR:
22x/min, SPO2: 95%.

2 DS: Anoreksia Mudansa menus


nutrisaun husi
Pasiente hateten katak
nesesidade isin
laiha vontade atu han.

DO:

Kondisaun jeral ;
komposmetis

- forsa laiha

- isin fraku

- oin kamutis

- mukoza ibun maran

Sinais vitais:

Pulsu:100x/min,
Temperatura:36,5ºC,
TA: 120/90mmHg, RR:
22x/min, SPO2: 95%.

3.2. Diagnosa Enfermajen

1. Moras agudu relasiona ho inflamasaun mukosa estomagu.

2. Mudansa menus nutrisaun husi nesesidade isin relasiona ho anoreksia.


3.3. Intervensaun Enfermajen

Nu Diagnosa Objetivu no Intervensaun Rasional


Enfermajen kriteira resultadu

1 1. Moras agudu Depois de halo 1) Observa sinais  Atu hatene


relasiona ho asaun enfermajen vitais pasiente. pasiente nia
inflamasaun durante 3x24h, kondisaun jeral.
2) Avalia pasiente
mukosa espera pasiente
nia skala moras  Atu hatene
estomagu. bele di’ak fila fali
pasiente nia skala
ho kriteira 3) Hanorin tekniku
moras normal ka
resultadu: relaksasaun dada
lae.
is.
- pasiente la senti
moras no skala 4) Kolabora ho  Atu nune’e bele

mediku sira hodi hamenus moras.


moras 0
fo aimoruk  Atu nune’e bele
analgetiku. hamenus moras.

2 2. Anoreksia ka Depois de halo 1) Observa sinais  Atu hatene


laiha vontade asaun enfermajen vitais pasiente pasiente nia
atu han durante 3x24h, nian. kondisaun jeral.
relasiona ho espera pasiente
2) Haruka pasiente  Atu nune’e
menus nutriaun bele di’ak fila fali
han hahan ne’ebé pasiente bele simu
liu husi husi nia moras ho
mamar maibe nutrisaun ho di’ak.
nesesidade isin. kriteira rezultadu:
beibeik.
 Atu nune’e kliente
- Pasiente nia
3) Hanorin oral nia oral hyhiene
nutrisaun bele
hygiene loron ida mos bele provoka
di’ak fila fali no
dala 2. kliente iha vontade
iha vontade atu
4) Monitoriza
han ho di’ak. pasiente nia pezu atu han.
isin loron-loron.
 Atu bele hatene
5) Kolabora ho kliente nia pezu
nutricionista hodi isin normal ou lae.
fo menu hahan
 Atu nune’e
ne’ebé di’ak ba
pasiente nia
pasiente.
nutrisaun bele
6) Kolabora ho di’ak fila fali.
mediku konaba
 Atu nune’e
dieta ne’ebe mak
pasiente bele simu
di’ak ba pasiente.
hahan ne’ebe ho
nutrisaun di’ak.
3.4. Implementasaun Enfermajen

Nu Loron/Data/Horas Implementasaun Resultadu resposta

1 17/06/2022 1. Observa ona sinais vitais 1. DS: Pasiente hateten senti


pasiente. di’ak.
08:00 am
2. Avalia ona pasiente nia skala DO: Pasiente nia sinais vitas
08:30am
moras normal.
09:00am
3. Hanorin ona tekniku 2. DS: pasiente hateten nia la
relaksasaun dada is. senti moras ona.

09:30am 4. Kolabora ona ho mediku sira DO: pasiente nia skala moras
hodi fo aimoruk analgetiku. normal.

10:00am 3. DS: pasiente hateten senti la


moras ona.

DO: pasiente nia moras di’ak


intuan ona.

4. DS: pasiente hateten hakarak


kolabora hodi hemu
aimoruk.

DO: pasiente kolabora ho


di’ak hodi hemu aimoruk.

2 18/06/2022 1. Observa ona sinais vitais 1. DS: pasiente senti di’ak.


pasiente nian.
10:30am DO: pasiente nia sinais vitais
2. Haruka ona pasiente han normal.
11:00am
hahan ne’ebé mamar maibe
2. DS: pasiente hateten hakarak
11:30am beibeik. han.

12:00am 3. Hanorin oral hygiene loron DO: pasiente bele han hahan
ida dala 2. ho di’ak.

4. Monitoriza pasiente nia pezu 3. DS: pasiente hateten senti


14:30pm
isin loron-loron. di’ak.

5. Kolabora ho nutricionista DO: pasiente bele


15:00pm hodi fo menu hahan ne’ebé ihavontade atu han.
di’ak ba pasiente.
4. DS: pasiente sente di’ak.
6. Kolabora ho mediku konaba
DO: pasiente bele hatene nia
dieta ne’ebe mak di’ak ba
15:30pm pezu isin loron-loron.
pasiente.
5. DS: pasiente hateten hakarak
kolabora.

DO: pasiente kolabora ho


di’ak.

6. DS: pasiente hateten hakarak


kolabora.

DO: pasiente kolabora ho


di’ak hodi hemu aimoruk.
3.5. Evaluasaun Enfermajen

Loron/Data/Horas Nu Evaluasaun

18/06/2022 1 S: Pasiente hateten nia la senti moras ona iha kabun parte leten.

09:00am O: Pasiente nia expresaun oin la sin no la tahan moras, PQRST


normal, no skala moras 2.

A: Problema resolvidu

P: Planu intervensaun hapara.

19/06/2022 2 S: Pasiente hateten iha vontade atu han.

09:00am O: Pasiente nia oin la kamutis, isin la fraku,matan la kuak mukosa


ibun la maran no sinais vitais normal.

A: Problema resolvidu

P: Planu intervensaun hapara.


KAPITULU IV

ENSERAMENTU

4.1. Konklusaun

Gastritis akontese tanba laiha balansu entre fator kauza husi iritasaun estomagu
ou bolu mos hanesan fator agresivu hanesan HCl, pepsin, no fator ne’ebé mantein
estomagu ou fator defensivu ne’e bainhra iha muskus bikarbonatu. Gastritis melipiti
Gastritis agudu no kroniku. Gastritis akontese tanba laiha balansu entre fator kauza
iritasaun estomagu ou hanaran mos fator agresivu hanesan HCl, pepsin, no fator
ne’ebé mantein estomagu ou fator defensivu ne’e bainhra iha muskus bikarbonatu.
Kauza laiha balansu fator agresivu defensivu antara laiha iha infeksaun agudu,
kroniku difus ou lokal Helicobacteri Pylori ne’ebé hanesan kauza ne’ebé sempre
mosu, tanba uza aimoruk ho tipu anti inflamatorias non steroid (OAINS),,
kortikosteroid, aimoruk anti tuberkulose no padraun moris ho nivel stress makas,
konsumu alkohol, kafe, no fuma sigaru. Akontese gastritis kauza husi produsaun
asidu estomagu ne’ebé barak liu. Sinais no sintomas ne’ebé sempre mosu hanesan
moras, sendawa, kembung, no flatus. Komplikasaun ne’ebé sempre mosu ba gastritis
maka akontese ran fakar iha instestinu delgadu ou hematemesis dan melena no mos
syok hemoragiku. Tatalaksana gastritis meliputi padraun dieta, medikamentus nomos
medikamentus seluk. Diagnosa ne’ebe mosu ba moras gastritis mak moras agudu
relasiona ho inflamasaun mukosa estomagu, planu ne’ebé hala’o mak hanorin tekniku
relaksasaun dada is, hodi nune’e bele senti di’ak bainhira dada is, no implementa tiha
ona planu ne’ebé iha no halo avaliasaun katak pasiente senti di’ak ona.
4.2. Rekomendasaun

Rekomenda ba instituisaun atu bele hadia liu tan konaba siensia kuidadu enfermajen
atu nune’e bele aumenta peskidador sira nia koñesimemtu konaba moras gastritis no mos
rekomenda ba profesores sira atu nafatin fo traballu ba estudante sira atu nune’e sira bele
hatene konaba moras sira hotu nomos halo kuidadus enfermajen ba moras sira.
Rekomenda ba peskizador atu ita etapa ou tempu tuir mai bele halo klean liu konaba
kuidadus enfermajen ne’ebé mak espesifiku liu. Rekomenda ba le’e nain sira atu bele le’e
ho diak no komprende konteudo sira iha laran nommos bele sai hanesan referensia ba ita
boot sira atu bele uza iha tempu tuir mai.
REFERENSIA

Asmadi, (2012), Teknik prosedura keperawatan : Konsep Anak dan aplikasi kebutuhan dasar klien,
salemba medika : jakarta EGC.

Muttaquin, Arif&sari, Kurmala.2011. Ganguan Gastrointestinal : Aplikasi Asuhan Keperawatan


Medikal bedah. Jakarta : Salemba Medika.

Gardon, Thomas. 2010.Mengajar Anak Disiplin Diri, Jakarta : EGC: Karya Cipta..

Mansjoer. (2012). Kapita selekta kedokteran. Jakarta : EGC : Medika Aesculapus.

Setiadi. (2012). Konsep & Penulisan dokumentasi asuha keperawatan Yogyakarta : Graha Ilmu.

Anda mungkin juga menyukai